6. pants

Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:

"5. pants. Valsts iestāžu un atvasinātu publisku

personu tiesības un pienākumi

(1) Valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām

publiskām personām ir tiesības:

1) izstrādāt un pieņemt energoefektivitātes plānu kā atsevišķu

dokumentu vai kā pašvaldības teritorijas attīstības programmas

sastāvdaļu, kurā iekļauti noteikti energoefektivitātes mērķi un

tās uzlabošanas pasākumi;

2) atsevišķi vai kā sava energoefektivitātes plāna īstenošanas

sastāvdaļu ieviest energopārvaldības sistēmu;

3) izmantot energoefektivitātes pakalpojumus un slēgt

energoefektivitātes pakalpojuma līgumus, lai īstenotu

energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.

(2) Valstspilsētu pašvaldības ievieš un uztur sertificētu

energopārvaldības sistēmu.

(3) Valsts iestādes, novadu pašvaldības un citas atvasinātas

publiskas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000

kvadrātmetru vai lielāku kopējo references platību, ievieš un

uztur energopārvaldības sistēmu. Attiecīgo sistēmu ievieš viena

gada laikā no minēto nosacījumu iestāšanās dienas, ievērojot,

ka:

1) šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā energopārvaldības

sistēmā nav iekļaujamas telpas, kuras nepieder valsts iestādei,

valstspilsētas pašvaldībai, novada pašvaldībai vai citai

atvasinātai publiskai personai, bet kuras valsts iestāde,

valstspilsētas pašvaldība, novada pašvaldība vai cita atvasināta

publiska persona izmanto uz līguma pamata un kurās ir ieviesta un

tiek uzturēta energopārvaldības sistēma;

2) šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā energopārvaldības

sistēmā nav iekļaujamas telpas, kuras pieder valsts iestādei,

valstspilsētas pašvaldībai, novada pašvaldībai vai citai

atvasinātai publiskai personai, bet kuras valsts iestāde,

valstspilsētas pašvaldība, novada pašvaldība vai cita atvasināta

publiska persona uz līguma pamata ir nodevusi izmantošanai citam

subjektam un kurās ir ieviesta un tiek uzturēta energopārvaldības

sistēma vai ir veikts energoaudits atbilstoši šā likuma 10. vai

12. pantam.

(4) Kārtību, kādā valsts iestāde, pašvaldība vai cita

atvasināta publiska persona paziņo par energopārvaldības sistēmas

ieviešanu, paziņošanas termiņus, paziņojuma un tam pievienojamo

dokumentu saturu, kā arī kārtību, kādā tiek pārbaudīta un

apstiprināta energopārvaldības sistēmas ieviešana, nosaka

Ministru kabinets.

(5) Valsts iestāde, pašvaldība vai cita atvasināta publiska

persona, kas ieviesusi energopārvaldības sistēmu, katru gadu

informē atbildīgo iestādi par energopārvaldības sistēmas darbības

rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu. Kārtību, kādā valsts

iestāde, pašvaldība un cita atvasināta publiska persona ziņo par

iegūto enerģijas ietaupījumu pēc energopārvaldības sistēmas

ieviešanas, nosaka Ministru kabinets.

(6) Vērtējot projektus, kuri tiks pilnībā vai daļēji īstenoti,

izmantojot maksājumus no valsts budžeta, valsts galvojumus,

kredītu procentu likmju subsīdijas vai citu finanšu palīdzību,

kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts vai Eiropas Savienības

budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem,

valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām

personām, kuras ir ieviesušas energopārvaldības sistēmu,

palielina atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem maksimāli

iegūstamo punktu skaitu, ievērojot kārtību, kādu nosaka

normatīvais akts par attiecīgā finansējuma piešķiršanu."

7. 6. pantā:

papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā

redakcijā:

"(21) Ja atbildīgā puse šā panta otrajā daļā

minēto pienākumu apjomu nav izpildījusi, tā veic paaugstinātu

iemaksu valsts energoefektivitātes fondā. Pienākumu apjoma

izpildes nosacījumus, kā arī kārtību, kādā atbildīgā iestāde

aprēķina atbildīgās puses paaugstinātās iemaksas apmēru un

atbildīgā puse veic paaugstināto iemaksu valsts

energoefektivitātes fondā, nosaka Ministru kabinets.

(22) Ja pašvaldība, kuras energoefektivitātes fondā

atbildīgā puse veikusi iemaksu, atbilstošā saistību perioda

beigās nenodrošina enerģijas ietaupījumu atbilstoši atbildīgās

puses pienākumu apjomam, par kuru veikta iemaksa, tā par

neizpildīto pienākumu apjoma daļu veic paaugstinātu iemaksu

valsts energoefektivitātes fondā. Kārtību, kādā atbildīgā iestāde

aprēķina pašvaldības paaugstinātās iemaksas apmēru un pašvaldība

veic paaugstināto iemaksu valsts energoefektivitātes fondā,

nosaka Ministru kabinets.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Energoefektivitātes pienākuma shēmu administrē

atbildīgā iestāde. Energoefektivitātes pienākuma shēmas

atbildīgās puses līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz obligātā

enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa daļu atbilstoši Ministru

kabineta noteiktajām prasībām.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Atbildīgā puse ievēro labas

komercprakses principus, tai skaitā attiecībā uz galalietotāju

iespēju mainīt enerģijas mazumtirdzniecības komersantu. Atbildību

par konkurenci ierobežojošām darbībām nosaka normatīvie akti

konkurences jomā.";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(41) Atbildīgā puse var īstenot

energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus sadarbībā ar citiem

energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veicējiem, tostarp

lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem.

Enerģijas ietaupījumu dubultu uzskaiti novērš atbilstoši

normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa

jomā.";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja atbildīgā puse nav izstrādājusi

energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānu un normatīvajos

aktos par energoefektivitātes pienākuma shēmu noteiktajos

termiņos nav to iesniegusi atbildīgajai iestādei, atbildīgā

iestāde pieņem lēmumu par pienākumu atbildīgajai pusei sešu

mēnešu laikā nodrošināt minēto prasību izpildi. Atbildīgās

iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā

noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā

darbību."