11. pants

Aizstāt 22.1 panta pirmās daļas

11.punktā vārdus "uzturoties Latvijas Republikā" ar

vārdiem "uzturoties Latvijas Republikā, pēdējo piecu gadu

laikā, skaitot no dienas, kad iesniegti dokumenti izsaukuma

apstiprināšanai".

12. 23.pantā:

izteikt pirmās daļas 28. un 29.punktu šādā redakcijā:

"28) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir

veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to

palielinot, vai ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā,

dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un ir samaksājis valsts budžetā

10 000 euro, kā arī veiktais ieguldījums ir

vismaz:

a) 50 000 euro un tas veikts

kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un

kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz

10 miljonus euro. Saistībā ar ieguldījumu vienas

kapitālsabiedrības pamatkapitālā termiņuzturēšanās atļauju

izsniedz ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem ir

veicis šajā punktā noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts

budžetā 10 000 euro,

b) 100 000 euro un tas veikts

kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un

kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus

euro,

c) 100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrības

pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas

uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā, nodarbina vairāk

nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada

bilance pārsniedz 10 miljonus euro;

29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā vai

Jūrmalā, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes,

Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils,

Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens

funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad

nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz

250 000 euro, vai ārpus minētajām administratīvajām

teritorijām - ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot

gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no

tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru

kopējā vērtība ir vismaz 250 000 euro, ja vienlaikus

pastāv šādi nosacījumi:

a) viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu,

b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta

bezskaidras naudas norēķinu veidā,

c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai

Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī

vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura

ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas

nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai no

fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas

nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš

Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas

izsniegtu uzturēšanās atļauju,

d) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne

mazāka par 80 000 euro. Ja ārzemnieks iegādājies

divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas vai Jūrmalas, vai Ādažu,

Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas,

Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu

novada, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes

brīdī ir ne mazāka par 40 000 euro. Ja

kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto,

nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā

īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību

nedrīkst būt mazāka par 250 000 euro vai, ja

ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, - katra

nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par

125 000 euro,

e) viņš, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju,

samaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma

vērtības,

f) nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā

izmantojamā zeme vai meža zeme;";

papildināt pirmo daļu ar 32.punktu šādā redakcijā:

"32) uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš

augstskolā apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju

programmu, ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par

šīs studiju programmas apguvi un pieprasījis uzturēšanās atļauju

ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā diploma iegūšanas.";

papildināt pantu ar 7.1, 7.2 un

7.3 daļu šādā redakcijā:

"(71) Ārzemniekam saskaņā ar šā panta pirmās

daļas 28.punkta "a" apakšpunktu izsniegtā

termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā

kapitālsabiedrība, kurā šis ārzemnieks veicis ieguldījumu, katrā

pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksā

valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru

kopsumma nav mazāka par 40 000 euro (neieskaitot šajā

nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir

atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu

pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas

valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu

kopsumma vidēji mēnesī ir ne mazāka par 3300 euro.

(72) Ārzemniekam saskaņā ar šā panta pirmās daļas

28.punkta "b" apakšpunktu izsniegtā termiņuzturēšanās

atļauja ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā

kapitālsabiedrība, kurā šis ārzemnieks veicis ieguldījumu, katrā

pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksā

valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru

kopsumma nav mazāka par 100 000 euro (neieskaitot

šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas

ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par

nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas

izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā

nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī ir ne mazāka par 8300

euro.

(73) Ārzemniekam, kuram izsniegta termiņuzturēšanās

atļauja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai

31.punktu, ir tiesības ne agrāk kā sešus mēnešus pirms šīs

termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām atkārtoti pieprasīt

termiņuzturēšanās atļauju, ja joprojām pastāv tās izsniegšanai

nepieciešamie nosacījumi un, atkārtoti saņemot termiņuzturēšanās

atļauju, viņš ir samaksājis valsts budžetā 5000

euro.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ārzemnieka veikto maksājumu šā panta pirmās daļas

28., 29., 30. un 31.punktā noteiktajos gadījumos, kā arī

7.3 daļā noteiktajā gadījumā ieskaita valsts

pamatbudžeta programmai "Ekonomikas attīstības

programma" atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā

Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus.

Maksājums ir vienreizējs un netiek atmaksāts, izņemot Ministru

kabineta noteikumos minētos gadījumus. Šo līdzekļu izmantošanas

mērķus nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā, kā prioritāro

izmantošanas mērķi norādot šīs budžeta programmas administrēšanas

izdevumu segšanu, bet līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka

Ministru kabinets. Attiecīgo valsts budžeta programmu administrē

Ekonomikas ministrija.";

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Ārzemniekiem - trešo valstu valstspiederīgajiem - uz

noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem var tikt

apturēta termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā panta pirmās

daļas 28., 29., 30. vai 31.punktu izsniegšana. Ministru kabinets,

izvērtējis ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko

attīstību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo daudzumu

valstī un koncentrāciju noteiktā valsts teritorijā, izdod

noteikumus, kuros paredz, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem

un uz kādu termiņu tiek apturēta attiecīgo termiņuzturēšanās

atļauju izsniegšana.

(10) Izskatot dokumentus, kas saskaņā ar šā panta pirmās daļas

28., 29., 30. vai 31.punktu iesniegti termiņuzturēšanās atļaujas

pieprasīšanai līdz šā panta devītajā daļā minēto Ministru

kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemēro noteikumus,

kuri bija spēkā līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā

stāšanās dienai."