55. pants
Izglītojamā tiesības

Izglītojamam ir tiesības:

1) uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības,

pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;

2) mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas

domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu;

3) iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā mācību

procesā izmantot izglītības iestādes telpas, laboratorijas,

iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus un

inventāru, mācību grāmatas, citu mācību procesam nepieciešamo

literatūru, mācību līdzekļus un elektroniskos mācību resursus, kā

arī saņemt bibliotekāros un informācijas pakalpojumus;

4) saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus, atlaides, kā arī

dotācijas, izmantojot sabiedrisko transportu, atbilstoši

normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un cita veida materiālo

palīdzību;

5) saņemt profilaktisko veselības aprūpi, izņemot normatīvajos

aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību

paredzētajā profilaktisko apskašu programmā ietvertās

profilaktiskās apskates, un pirmo palīdzību izglītības iestādē un

tās organizētajos pasākumos;

6) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes

pašpārvaldē;

7) uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē;

8) uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības

iestādē un tās organizētajos pasākumos;

9) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības."

30. Aizstāt 56.pantā vārdus "bērns bārenis" (attiecīgā

locījumā) ar vārdu "bārenis" (attiecīgā locījumā).

31. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57.pants. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības

bērna izglītošanas nodrošināšanā

Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir tiesības:

1) izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst

izglītību;

2) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes

pašpārvaldē;

3) slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un

aprūpi izglītības iestādē;

4) sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti

ar bērna audzināšanu un mācībām;

5) ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē;

6) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības bērna

izglītošanas nodrošināšanā."

32. 58.pantā:

aizstāt vārdus "Bērna vecāki" (attiecīgā locījumā) ar vārdu

"Vecāki" (attiecīgā locījumā);

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir

pienākums:

1) savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē

bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei

nepieciešamos apstākļus;

2) sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar

pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītām personām;

3) ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības

un intereses;

4) informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības

stāvokli un citiem apstākļiem, ja tiem var būt nozīme mācību

procesā."

33. Papildināt 59.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts finansiāli atbalsta un pašvaldība tās noteiktajā

kārtībā un atbilstoši tās noteiktajiem kritērijiem var finansiāli

atbalstīt pieaugušo izglītību, finansējot pieaugušo neformālās

izglītības programmas, kā arī atbalstot darba devējus darbinieku

papildu izglītošanā."

34. 60.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumi

izglītības iestāžu darbībai plānojami saskaņā ar izglītības

iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta

pieprasījumiem) un izlietojami saskaņā ar apstiprināto tāmi.

Izglītības iestāžu finansējums plānojams atbilstoši izglītojamo

skaitam iestādē un izglītības programmu īstenošanas izmaksu

minimumam uz vienu izglītojamo.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "sniegto pakalpojumu rezultātā

gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts

budžeta" ar vārdiem "sniegto maksas pakalpojumu rezultātā gūtie

ienākumi un citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta dotācijas

no vispārējiem ieņēmumiem";

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(8) Valsts un pašvaldības izglītības iestāžu sniegto

maksas pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi un citi pašu ieņēmumi

izmantojami pedagogu un pārējā personāla atalgojumam un

materiālajai stimulēšanai, valsts vai pašvaldības izglītības

iestādes attīstībai un uzturēšanas izdevumu segšanai. Maksas

pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas atlikumi saimnieciskā

gada beigās paliek attiecīgās valsts vai pašvaldības izglītības

iestādes rīcībā nākamajam saimnieciskajam gadam, un tie nav

novirzāmi citiem mērķiem.

(9) Augstskolu un koledžu finansēšanas kārtību nosaka

Augstskolu likums."

35. Papildināt pārejas noteikumus ar 26., 27., 28., 29. un

30.punktu šādā redakcijā:

"26. Ministru kabinets noteikumus, kuri paredzēti šā

likuma grozījumos, kas stājas spēkā 2010.gada 26.martā, izdod

līdz 2010.gada 31.augustam.

27. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 26.punktā paredzēto

Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz

2010.gada 31.augustam piemērojami šādi Ministru kabineta

noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.773

"Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un

profesionālās pilnveides kārtība";

2) Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.570

"Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu

profesionālās pilnveides kārtība";

3) Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.264

"Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības

programmās".

28. Grozījumi šā likuma 14.panta 26.punktā par kārtību, kādā

valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas,

stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

29. Grozījumi šā likuma 27.pantā par izglītības iestāžu, kuras

īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas,

akreditāciju uz sešiem gadiem stājas spēkā 2012.gada

1.janvārī.

30. Šā likuma 59.panta sestā daļa stājas spēkā 2012.gada

1.janvārī."

36. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas

Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas

Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1977.gada 25.jūlija direktīvas par migrējošo darba

ņēmēju bērnu izglītību (77/486/EEK);

2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko

ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no

rasu vai etniskās piederības;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra

direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK

par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi

pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām,

profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba

nosacījumiem. Dokuments attiecas uz EEZ;

4) Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/9/EK, ar ko

nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai;

5) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par

obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu

valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas,

kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu

statusu un piešķirtās aizsardzības saturu;

6) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/114/EK par

nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju,

skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu,

vai brīvprātīga darba nolūkā;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas

2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas

iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības

un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija);

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra

direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām

dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo

atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi."

Likums stājas spēkā 2010.gada 26.martā.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 4.martā.

Valsts prezidents

V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 24.martā