Grozījumi Jēkabpils novada domes 2023. gada 13. jūlija saistošajos noteikumos Nr. 21 "Saistošie noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Jēkabpils novadā"

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-26

Mērķis un nepieciešamības

pamatojums

1.1. Izstrādes pamatojums

Jēkabpils novada domes saistošo noteikumu projekts

"Grozījumi Jēkabpils novada domes 2023. gada 13.

jūlija saistošajos noteikumos Nr. 21 "Saistošie

noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta

pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Jēkabpils

novadā"" (turpmāk - saistošo noteikumu projekts)

izstrādāts, pamatojoties uz grozījumiem Sociālo pakalpojumu

un sociālās palīdzības likuma (turpmāk - SPSPL) 12. pantā,

kuri stājušies spēkā 2024. gada 1. janvārī un paredz

papildināt 12. pantu ar septīto un astoto daļu. Minētā

panta septītā daļa noteic, ka persona, kura atradās

ārpusģimenes aprūpē līdz pilngadības sasniegšanai ir

paudusi tādu vēlmi un aizbildnis, audžuģimene vai

specializētā audžuģimene tam ir piekritusi, tad šī persona,

pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu,

pēc pilngadības var uzturēties pie tā paša vai cita

ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja līdz

21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās

izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē

augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, - līdz 24

gadu vecuma sasniegšanai. Savukārt, SPSPL 12. panta

astotā daļa nosaka, ka pašvaldības sociālajam dienestam

viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija par

pilngadīgu personu, kura līdz adopcijas nodibināšanai ir

atradusies ārpusģimenes aprūpē un attiecībā uz kuru tiesa

ir atcēlusi adopciju līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai,

ja tā mācās vispārējās izglītības vai profesionālās

izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē,

tostarp koledžā, - līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ir

pienākums izvērtēt šīs personas vajadzības un resursus un

tai nepieciešamos atbalsta pasākumus. Abos gadījumos

Ministru kabinetam deleģēts uzdevums noteikt sniedzamā

atbalsta veidus, apjomu, saturu, kā arī šo pakalpojumu

saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas

nosacījumus un kārtību, līdz ar ko 2024. gada 30. aprīlī

tika izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2005. gada

15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par

sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku

gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā

arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" (turpmāk - MK

noteikumi Nr. 857), kuri stājušies spēkā 2024. gada

4. maijā, nosakot iespējas pilngadību sasniegušo

bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu, adoptēto,

kuriem ar tiesas spriedumu atcelta adopcija, saņemt

papildus jaunus atbalsta veidus: sociālā mentora

pakalpojumu, pabalstu 3,29 euro dienā finanšu

pratības apguvei un atbalsta grupas dažādu sociālo prasmju

un iemaņu apguvei.

Vienlaicīgi paredzēts, ka Labklājības ministrija no

valsts budžeta līdzekļiem atbalsta pasākumu nodrošināšanai

piešķirs pašvaldībai, kura ir sniegusi minētos atbalsta

pasākumus līdz 3 565,19 euro kalendāra gadā par

vienu personu.

1.2. Mērķis

Saistošo noteikumu projekta mērķis ir papildināt

Jēkabpils novada domes 2023. gada 13. jūlija saistošos

noteikumus Nr. 21 "Saistošie noteikumi par sociālo

pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un

samaksas kārtību Jēkabpils novadā" (turpmāk -

Saistošie noteikumi Nr. 21) ar jaunu mērķa grupu un

jaunu atbalsta veidu, nosakot atbalsta saņemšanas kārtību,

kā arī precizēt Saistošo noteikumu Nr. 21 izdošanas

pamatojuma norādi.

1.3. Pašreizējā situācija

Šobrīd Jēkabpils novada pašvaldības nodrošināto sociālo

pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu veidus, to

saņemšanas un samaksas kārtību nosaka Saistošie noteikumi

Nr. 21.

Saistošie noteikumi Nr. 21 tika izdoti saskaņā ar

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta

trešo daļu, Pašvaldību likuma 5. panta otro daļu,

44. panta otro daļu, Ministru kabineta 2003. gada 27.

maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība,

kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības

budžeta" 6. punktu, Ministru kabineta 2007. gada

4. decembra noteikumu Nr. 829 "Noteikumi par dienas

centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas

un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" 26.

punktu.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 11.

punktam pašvaldības autonomā funkcija ir īstenot bērnu un

aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu

aizsardzību.

Sasniedzot pilngadību, bārenis iegūst rīcībspēju, proti,

var izvēlēties uzsākt patstāvīgu dzīvi vai turpināt

atrasties ārpusģimenes aprūpē. Ja bārenis ir izteicis vēlmi

un, saskaņā ar sociālā darbinieka veikto izvērtējumu, tas

atbilst bāreņa vislabākajām interesēm, MK noteikumos Nr.

857 ir paredzēts sniegt plašāku atbalstu bārenim pēc

pilngadības sasniegšanas līdz 21 gada vecuma sasniegšanai

vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja persona mācās, kas

nodrošinās saudzīgu un atbalstošu pāreju uz neatkarīgu

dzīvi.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 857 Noslēguma jautājumu 43.

punktā ietverto regulējumu, līdz attiecīgu pašvaldības

saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā

līdz 2024. gada 31. decembrim, ir piemērojami pašvaldības

saistošie noteikumi, kas nosaka tās sniedzamo atbalstu

pilngadību sasniegušajam bērnam patstāvīgas dzīves

uzsākšanai, ciktāl tie nav pretrunā ar MK noteikumiem Nr.

857.

1.4. Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Pilngadību sasniedzis bērns atrodas īpaši neaizsargātā

situācijā, jo nereti no ārpusģimenes aprūpes nākušiem

bērniem ir mazāks sociāli labvēlīgo kontaktu skaits,

zemākas prasmes risināt dažāda veida ikdienas problēmas un

zemāks izglītības līmenis. Finansiālais nodrošinājums

pilngadību sasniegušajiem bērniem ir nepietiekams, kas var

veicināt nepieciešamību pārtraukt mācību ieguves procesu,

lai nodrošinātu ikdienas pamatvajadzības. Ilgtermiņā zems

izglītības līmenis samazina iespējas iegūt labi apmaksātu

darbu un veicina risku nonākt nelabvēlīgā finansiālā

situācijā, pakļaujot personas nabadzībai, sociālai

atstumtībai un diskriminācijai. Sasniedzot pilngadību,

ārpusģimenes aprūpē esošās personas ikdienas vadība pāriet

uz pašu personu, tamdēļ ir svarīgi turpināt saņemt no

pašvaldības un valsts atbilstošu atbalstu un pakalpojumus,

kas šo pāreju padara saudzīgāku, garantē blakusesošas,

drošas un atbalstošas pieaugušas personas klātbūtni un

papildus atbalstus jaunās situācijas pieņemšanai un spējai

tai pielāgoties.

Tā kā MK noteikumi Nr. 857 nosaka jaunus atbalsta veidus

bāreņiem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kā arī, lai

Saistošie noteikumi Nr. 21 atbilstu augstāka juridiskā

spēka tiesību normām, nepieciešams veikt grozījumus

Saistošajos noteikumos Nr. 21, papildinot šo noteikumu 5.

punktu ar 5.26. apakšpunktu "sociālā mentora

pakalpojums" un papildinot tos ar jaunu nodaļu

"Sociālā mentora pakalpojums".

Lai pilngadību sasniegušie bāreņi pēc ārpusģimenes

aprūpes beigšanās varētu saņemt plašāku atbalsta klāstu

pārejai uz patstāvīgu dzīvi, sagatavots saistošo noteikumu

projekts.