7. pants
Pieraksta osta

Pirms kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašnieks izvēlas

kādu no Latvijas ostām kā pieraksta ostu savam kuģim."

4. 8.pantā:

izteikt pirmo daļu, otrās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā

redakcijā:

"(1) Kuģu reģistrācijas mērķis ir aizsargāt ar

kuģiem saistītās tiesības un nodrošināt valsts kontroli pār kuģu

atbilstību kuģošanas drošības prasībām.

(2) Latvijā kuģus reģistrē:

1) Kuģu reģistrā:

a) kravas kuģus, pasažieru kuģus, izbraukuma kuģus (kuģi, kas

pārvadā mazāk par 12 pasažieriem), speciāliem nolūkiem paredzētus

kuģus (velkoņi, ledlauži, loču kuģi, glābšanas kuģi, mācību un

pētnieciskie kuģi, kabeļu licēji, gruntssmēlēji, liellaivas,

palīgkuģi, peldošie celtņi u.c.) un kuģus, kuri paredzēti valsts

dienestu funkciju (valsts robežas apsardzība, vides aizsardzība,

avāriju novēršana u.c.) veikšanai,

b) būvniecības stadijā esošus kuģus,

c) atpūtas kuģus - buru jahtas, kuru maksimālais garums ir

lielāks par 2,5 metriem, motorjahtas, kuru maksimālais

garums ir 12 metru un vairāk, kā arī motorjahtas, kuru garums ir

mazāks par 12 metriem, ja tās tiek izmantotas komercdarbībai

(pasažieru pārvadāšanai u.c.),

d) zvejas kuģus un zvejas laivas, kuras tiek izmantotas

rūpnieciskajā zvejā teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas

ūdeņos;";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a"

apakšpunktā minētos kuģus reģistrē, ja reģistrācijas brīdī tie

nav vecāki par 23 gadiem. Šis ierobežojums neattiecas uz kuģiem,

kuri tiek izmantoti tikai kabotāžā Latvijā, pasažieru kuģiem,

kuri tiek izmantoti reisos starp Baltijas jūras ostām, un kuģiem,

kuri paredzēti valsts dienestu funkciju veikšanai."

5. Papildināt kodeksu ar 8.1 pantu šādā

redakcijā:

"8.1 pants. Peldošās

konstrukcijas

(1) Peldošā konstrukcija ir inženiertehniska ierīce, kas

konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma

par kuģi šā kodeksa izpratnē.

(2) Peldošās konstrukcijas (peldošie doki, peldošās

darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi,

kravas pontoni) reģistrē Kuģu reģistrā, un uz tām attiecināmas

normas, kas piemērojamas kuģiem saskaņā ar Latvijas normatīvajiem

aktiem.

(3) Tādu peldošo konstrukciju reģistrācija, kuras paredzētas

noteiktu darbu veikšanai uz ūdens, bet nav šā panta otrajā daļā

minētās konstrukcijas, nav obligāta. Šādas peldošās

konstrukcijas, ja to ūdensizspaids bez kravas ir lielāks par 10

tonnām, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, var reģistrēt Kuģu

reģistrā, ja tās pilnīgi izvietotas Latvijas teritorijā. Šādas

reģistrācijas vienīgais mērķis ir aizsargāt ar peldošajām

konstrukcijām saistītās tiesības. Reģistrācijas gadījumā šādām

konstrukcijām piemēro šā kodeksa 9., 10. (izņemot 10.panta trešās

daļas pirmajā teikumā minētos nosacījumus), 11., 12., 15., 16.,

17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 30.,

31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 41., 43., 45., 47., 48., 49.,

50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 56.1,

56.2 un 57.pantā minētos nosacījumus."

6. 9.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kuģu reģistrā ir iekļautas sešas kuģu reģistra

grāmatas, kurās reģistrē:

1) pirmajā - šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta

"a" apakšpunktā minētos kuģus,

8.1 pantā minētās peldošās konstrukcijas un

29.panta otrajā daļā minētās nostiprinātās iekārtas;

2) otrajā - kuģus, pamatojoties uz noslēgtajiem berbouta

līgumiem;

3) trešajā - kuģu apgrūtinājumus;

4) ceturtajā - šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta

"b" apakšpunktā minētos kuģus un 29.panta pirmajā daļā

minētās nostiprinātās iekārtas;

5) piektajā - šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta

"c" apakšpunktā minētos kuģus;

6) sestajā - šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta

"d" apakšpunktā minētos kuģus.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar ierakstiem

kuģu reģistru grāmatās. Pēc attiecīga rakstveida iesnieguma

iesniegšanas ikvienam ir tiesības saņemt izrakstu no Kuģu

reģistra. Izraksta pareizība apliecināma ar Latvijas Jūras

administrācijas struktūrvienības - Kuģu reģistra - amatpersonas

(turpmāk - kuģu reģistrators) parakstu un zīmogu ar Latvijas

valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu "LATVIJAS KUĢU

REĢISTRS" latviešu un angļu valodā.";

izslēgt piektajā daļā vārdus "kā arī" un papildināt

daļu pēc vārda "informāciju" ar vārdiem "kā arī

izrakstā no Kuģu reģistra iekļaujamās informācijas

apjomu".

7. 10.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā.

Ja reģistrācija jāveic steidzami, var izmantot faksa vai

elektroniskā pasta dokumentu kopijas, saņemot no iesniedzēja

garantijas vēstuli, ka oriģināli tiks iesniegti tūlīt pēc to

saņemšanas, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kopijas nosūtīšanas

dienas.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Katru kuģi, kas minēts šā kodeksa 8.panta otrās

daļas 1.punktā, un 8.1 panta otrajā daļā minētās

peldošās konstrukcijas piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša

laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai

no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra, vai

no berbouta līguma noslēgšanas dienas, vai no dienas, kad

likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru ieguvējam

atzītas īpašuma tiesības, vai no dienas, kad izdots dokuments,

kas apliecina mantinieka tiesības iegūt īpašumā kuģi mantošanas

ceļā, vai no būvētāja sertifikāta izdošanas dienas."

8. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Kārtība, kādā kuģi reģistrē Kuģu reģistrā

un izsniedz kuģa apliecības

(1) Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā, pamatojoties uz:

1) dokumentiem, kas ir par pamatu īpašuma tiesību iegūšanai uz

kuģi;

2) berbouta līgumu;

3) valsts iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka kuģis

ir attiecīgās valsts institūcijas bilancē.

(2) Ja kuģis ir valsts īpašums, tas reģistrējams Kuģu

reģistrā uz valsts vārda attiecīgās valsts institūcijas

personā.

(3) Pēc kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašniekam

izsniedz kuģa īpašuma apliecību un reģistrācijas apliecību, kā

arī citas apliecības saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem. Šā

kodeksa 8.1 panta trešajā daļā minēto peldošo

konstrukciju un 29.panta otrajā daļā minēto nostiprināto iekārtu

īpašniekiem izsniedz tikai īpašuma apliecību.

(4) Ja kuģis tiek reģistrēts Kuģu reģistrā uz berbouta līguma

pamata, kuģa reģistrācijas apliecību izsniedz berbouta

fraktētājam, bet īpašuma apliecību neizsniedz.

(5) Ja kuģis neatbilst šā kodeksa 10.panta trešās daļas

prasībām, to nereģistrē Kuģu reģistrā, izņemot kuģi, kas atrodas

Latvijas Republikā un pieder Eiropas Savienībā reģistrētai

juridiskajai personai, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim,

Latvijas nepilsonim vai personai, kura Latvijā saņēmusi

uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās

uzturēšanās apliecību. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam kuģa

reģistrācijas apliecību izsniedz, kad ir novērstas kuģa

neatbilstības izvirzītajām prasībām.

(6) Lēmumu par kuģa reģistrēšanu Kuģu reģistrā vai

atteikumu reģistrēt kuģi pieņem, kā arī kuģa apliecības un citus

ar kuģa un tam piederīgo tiesību reģistrāciju saistītos

dokumentus paraksta kuģu reģistrators. Ja nepieciešams, kuģa

apliecību kopijas pēc saskaņošanas ar kuģu reģistratoru

apstiprina attiecīgā Latvijas konsulārā amatpersona

ārzemēs."

9. 12.pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Kuģa īpašniekam ir pienākums dokumentus, kas ir

par pamatu kuģa izslēgšanai no Kuģu reģistra, iesniegt sešu

mēnešu laikā no dienas, kad iestājušies šā panta pirmās daļas 1.,

2., 3. un 4.punktā minētie apstākļi. Ja kuģis tiek pārreģistrēts

citas valsts kuģu reģistrā, tad pirms tam tas jāizslēdz no Kuģu

reģistra. Kuģa īpašniekam ir pienākums pildīt visas saistības

pret Latvijas Jūras administrāciju līdz brīdim, kad kuģis tiek

izslēgts no Kuģu reģistra. Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, kuģa

īpašniekam izsniedz apliecību par kuģa izslēgšanu no Kuģu

reģistra.

(3) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības un

izslēdz kuģi no Kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka:

1) kuģis jau ir reģistrēts citas valsts kuģu reģistrā;

2) tiek slēptas kuģa valstiskās piederības pazīmes;

3) attiecībā uz kuģi netiek ievērotas Latvijai saistošo

starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo tiesību aktu

prasības.

(4) Kuģi, kas reģistrēts Kuģu reģistrā, pamatojoties uz

berbouta līgumu, izslēdz no Kuģu reģistra uz berbouta fraktētāja

iesnieguma pamata. Kuģi var izslēgt arī uz kuģa īpašnieka

iesnieguma pamata, ja ir notecējis berbouta līguma termiņš vai

šādas tiesības kuģa īpašniekam ir paredzētas berbouta līgumā, vai

berbouta līgums tiek izbeigts līgumā noteiktajā kārtībā. Kuģu

reģistratoram ir tiesības izslēgt no Kuģu reģistra kuģi, kas tajā

reģistrēts, pamatojoties uz berbouta līgumu, arī tad, ja

iesniegums nav saņemts, bet ir notecējis berbouta līguma termiņš

un uz tā pamata izdoto reģistrācijas apliecību derīguma termiņš.

Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, kuģa berbouta fraktētājam vai

kuģa īpašniekam izsniedz apliecību par kuģa izslēgšanu no Kuģu

reģistra.";

izslēgt 4.1 un piekto daļu.

10. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Berbouta līgums un kuģa menedžmenta

līgums

(1) Berbouta līgums ir kuģa īpašnieka un berbouta

fraktētāja vienošanās par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu

berbouta fraktētājam uz līgumā noteikto termiņu, kurā kuģim ir

paralēla reģistrācija Latvijā un ārvalstī. Lai Latvijā reģistrētu

kuģi, pamatojoties uz berbouta līgumu, berbouta fraktētājam jābūt

Latvijā reģistrētai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstī reģistrētu kuģi

saskaņā ar berbouta līgumu, ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā

paredzēta noslēgtajā berbouta līgumā. Šādas reģistrācijas laikā

kā kuģa valstiskās piederības pazīmes drīkst izmantot tikai šā

kodeksa 4.panta otrajā daļā noteiktās pazīmes.

(3) Kuģa menedžmenta līgums ir kuģa īpašnieka un kuģa

operatora vienošanās par kuģa tehnisko vadību, kurā obligāti

iekļaujams noteikums par kuģa tehniskās vadības (tā ietver drošu

kuģa pārvaldi atbilstoši ISM kodeksa prasībām) nodošanu kuģa

operatoram uz laiku, kamēr kuģis ir reģistrēts Kuģu reģistrā.

(4) Kuģu reģistrā uz berbouta līguma pamata reģistrētam

ārvalsts kuģim piemēro Latvijas normatīvo aktu prasības par kuģa

karoga valsts uzraudzības īstenošanu."

11. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Kuģis un ar to saistītās tiesības

(1) Kuģi un ar to saistītās tiesības, kā arī šo tiesību

pārgrozījumus un dzēsumus reģistrē Kuģu reģistrā. Ar kuģi

saistītās tiesības ir īpašuma tiesības uz kuģi, kā arī šo tiesību

nodrošinājumi un aprobežojumi.

(2) Kuģu reģistrā obligāti reģistrē īpašuma tiesības uz

kuģi, hipotēkas, šo tiesību nodrošinājumus un aizliegumus. Ja

kuģis Kuģu reģistrā ir reģistrēts, pamatojoties uz berbouta

līgumu, ar kuģi saistītās tiesības (izņemot berbouta līgumu), kā

arī šo tiesību pārgrozījumus, dzēsumus, nodrošinājumus,

aprobežojumus un aizliegumus reģistrē kuģa pamatreģistrācijas

valsts reģistrā.

(3) Ar kuģi saistītās tiesības kā lietu tiesības ir

nodibinātas un saistošas trešajām personām tikai pēc šo tiesību

reģistrēšanas Kuģu reģistrā. Ja kuģa reģistrācija ir veikta

steidzamā kārtā, izmantojot faksa vai elektroniskā pasta

dokumentu kopijas, jaunas tiesības netiek reģistrētas līdz

dokumentu oriģinālu saņemšanai un to atbilstības

pārbaudei."

12. 16.pantā:

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "tiesas

spriedums" ar vārdiem "tiesas nolēmums";

papildināt otro daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) ja uzbūvēts jauns kuģis, - būvētāja apliecinājums

(sertifikāts), kurā norādīts kuģa ieguvējs;

5) citas valsts kuģu reģistra vai līdzvērtīgas iestādes izdota

kuģa izslēgšanas apliecība, kurā norādītais īpašnieks ir tiesīgs

reģistrēt īpašuma tiesības Kuģu reģistrā.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā

redakcijā:

"(31) Ja kuģis ir kopīpašums, kuģa īpašuma

apliecībā norāda visus kopīpašniekus un tiem piederošās domājamās

daļas. Kuģa reģistrācijas apliecībā norāda vienu no

kopīpašniekiem, kurš saskaņā ar visu kopīpašnieku rakstveida

vienošanos vienīgais ir tiesīgs pārstāvēt kopīpašniekus

attiecībās ar Latvijas Jūras administrāciju.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja kuģa īpašnieka reģistrētā juridiskā adrese vai

deklarētās dzīvesvietas adrese nav Latvijas Republikā, kuģa

īpašniekam Latvijā ir pārstāvis tam adresēto pretenziju

pieņemšanai, izpildei un saziņai ar Latvijas Jūras

administrāciju. Minētā prasība neattiecas uz kuģiem, kas tiek

reģistrēti uz berbouta līguma pamata.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets nosaka šā panta ceturtajā daļā

minētā kuģa īpašnieka pārstāvja pienākumus, kā arī minimālo

pilnvaru apjomu un tam izvirzāmās prasības."

13. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Būvniecības stadijā esoša kuģa izslēgšana

no Kuģu reģistra vai attiecīgās kuģu reģistra grāmatas

(1) Būvniecības stadijā esošu kuģi izslēdz no Kuģu

reģistra, pamatojoties uz būvētāja vai ieguvēja iesniegumu. Lai

kuģi, kas reģistrēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis,

pārreģistrētu citā kuģu reģistra grāmatā, tam jābūt gatavam

ekspluatācijai un jāatbilst šā kodeksa 10.panta trešās daļas

prasībām.

(2) Lai būvniecības stadijā esošu kuģi, kuram ir

reģistrēti apgrūtinājumi, pārreģistrētu citā kuģu reģistra

grāmatā, jāiesniedz tiesību turētāja rakstveida piekrišana

pārreģistrācijai. Pēc tam kad būvniecības stadijā esošs kuģis

pārreģistrēts citā kuģu reģistra grāmatā, reģistrētie

apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti."

14. 29.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu un otro daļu pēc vārda

"pētīšanai" ar vārdu "ieguvei";

izslēgt pirmās daļas pirmajā teikumā un otrajā daļā vārdus

"vai transportēšanai";

izslēgt ceturtās daļas trešo teikumu.

15. 30.pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus "kuģu reģistra

grāmatā" ar vārdiem "Kuģu reģistra apgrūtinājumu

reģistrācijas grāmatā";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja uz kuģi vai tā daļu ir reģistrēta hipotēka, īpašuma

tiesību maiņu var reģistrēt tikai ar hipotekārā kreditora

piekrišanu.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Būvniecības stadijā esošu kuģi var ieķīlāt būvētājs

(ja kuģis tiek būvēts uz būvētāja rēķina), pasūtītājs (ja kuģis

tiek būvēts par pasūtītāja līdzekļiem) vai būvētājam un

pasūtītājam savstarpēji vienojoties. Būvētāja un pasūtītāja

kopīgi noslēgta kuģa obligācija uzskatāma par šādas vienošanās

apliecinājumu."

16. Papildināt 46.pantu pēc vārdiem "normatīvajiem

aktiem" ar vārdiem "un ārvalsts tiesas nolēmums atzīts

Latvijā".

17. Papildināt 237.pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā

redakcijā:

"7) starptautiskais pārvadājums - pārvadājums, ko saskaņā

ar pārvadājuma līgumu veic starp ostu Latvijas Republikas

teritorijā un ostu ārpus Latvijas Republikas teritorijas;

8) pasažieru kuģis - kuģis, kā tas definēts normatīvajos aktos

par pasažieru kuģu drošības prasībām;

9) A klases un B klases kuģi - kuģi, kā tie definēti

normatīvajos aktos par pasažieru kuģu drošības

prasībām."

18. Papildināt 239.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Starptautiskajiem pārvadājumiem un pārvadājumiem,

kas tiek veikti ar A klases un B klases kuģiem, piemēro Eiropas

Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa regulas Nr. 392/2009 par

pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras

(turpmāk - Regula Nr. 392/2009) noteikumus."

19. Papildināt kodeksu ar 241.1 pantu šādā

redakcijā:

"241.1 pants. Obligātā

apdrošināšana

(1) Pārvadātājam, kas faktiski veic visu pārvadājumu vai tā

daļu ar Latvijas pasažieru kuģi, starptautisku pasažieru

pārvadājumu vai pasažieru pārvadājumu ar Latvijā reģistrētu A

klases vai B klases kuģi, ir pienākums obligāti apdrošināt savu

atbildību vai saņemt citu finansiālās atbildības nodrošinājumu

atbilstoši Regulas Nr. 392/2009 noteikumiem. Šādu apdrošināšanu

vai citu finansiālās atbildības nodrošinājumu apliecina kuģu

reģistratora izsniegts sertifikāts. Bez šā sertifikāta kuģis

nedrīkst braukt zem Latvijas karoga.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumu piemēro arī ārvalstu

pasažieru kuģiem, kuri ienāk Latvijas ostā vai iziet no

tās."

20. Izteikt 244.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pārvadātāja atbildība par nozaudēto vai bojāto

pasažiera bagāžu nepārsniedz:

1) 2250 norēķina vienības par zaudējumiem, kas saistīti ar

kajītes bagāžu;

2) 12 700 norēķina vienības par transportlīdzekli,

ieskaitot visu bagāžu, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz

tā;

3) 3375 norēķina vienības par zaudējumiem, kas saistīti ar

tādu bagāžu, kas nav minēta šīs daļas 1. un 2.punktā."

21. Izteikt 245.pantu šādā redakcijā:

"245.pants. Pasažiera līdzdalība

Zaudējumu gadījumā pārvadātājs un pasažieris var vienoties par

pārvadātāja atbildības samazināšanu šādā apmērā:

1) 330 norēķina vienības, ja bojāts transportlīdzeklis;

2) 149 norēķina vienības uz katru pasažieri, ja nozaudēta vai

bojāta cita bagāža, minētās summas atskaitot no atlīdzības par

nozaudēšanu vai bojājumu."

22. Papildināt kodeksu ar XXVI1 nodaļu šādā

redakcijā:

"XXVI1 nodaļa. Pasažieru tiesību

aizsardzība

251.1 pants.

Pasažieru tiesību aizsardzība

(1) Pasažieru tiesību aizsardzības īstenošanā ievēro

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu

Nr. 1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes

ūdensceļiem, un ar ko groza regulu (EK) Nr. 2006/2004 (turpmāk -

Regula Nr. 1177/2010).

(2) Par pasažieru tiesību aizsardzību atbildīgā iestāde

Regulas Nr. 1177/2010 izpratnē ir Patērētāju tiesību aizsardzības

centrs. Par kuģa tehnisko atbilstību normatīvo aktu prasībām

atbild Latvijas Jūras administrācija.

(3) Pārvadātājs un ostas terminālis nodrošina Regulā

Nr. 1177/2010 pārvadātājiem un ostu termināļiem izvirzīto prasību

izpildi.

251.2 pants.

Pasažieru sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Pasažieris sūdzību Regulā Nr. 1177/2010 noteiktajā termiņā

(divu mēnešu laikā) sākotnēji iesniedz tieši pārvadātājam vai

ostas terminālim (operatoram). Atbilstoši Regulai Nr. 1177/2010

pārvadātājs vai ostas terminālis (operators) mēneša laikā pēc

sūdzības saņemšanas sniedz tās iesniedzējam atbildi pēc būtības

vai informē tās iesniedzēju par sūdzības izskatīšanas procesu.

Kopējais sūdzības izskatīšanas laiks nav ilgāks par diviem

mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Par pārvadātāja vai ostas termināļa (operatora) atbildi

vai par to, ka atbilde nav sniegta, pasažierim ir tiesības mēneša

laikā iesniegt sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centram,

kas atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam izskata

sūdzību vai pārsūta to pēc piekritības.

251.3 pants.

Pasažieru ar invaliditāti un pasažieru ar ierobežotām

pārvietošanās spējām tiesību aizsardzības speciālie

nosacījumi

(1) Pārvadātājs un ostas terminālis veic attiecīgus pasākumus,

lai nodrošinātu Regulā Nr. 1177/2010 noteikto palīdzību

pasažieriem ar invaliditāti un pasažieriem ar ierobežotām

pārvietošanās spējām.

(2) Atbilstoši Regulā Nr. 1177/2010 norādītajam pārvadātājs un

ostas terminālis nodrošina attiecīgu darbinieku apmācību. To veic

persona, kurai ir speciālās zināšanas par vajadzībām, kādas ir

cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar ierobežotām

pārvietošanās spējām."

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13., 14.,

15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

"10. Buru jahta, kurai valstiskās piederības pazīme

piešķirta līdz 2013.gada 21.janvārim, saglabā šo valstiskās

piederības pazīmi, un tai nepiešķir ciparu vai ciparu kombināciju

atbilstoši šā kodeksa 4.panta otrās daļas 4.punkta

nosacījumam.

11. Kuģu reģistrā reģistrēts kuģis, kura vārds reģistrēts līdz

2013.gada 21.janvārim, saglabā savu reģistrēto vārdu.

12. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.jūlijam

izdod šā kodeksa 9.panta piektajā daļā minētos noteikumus par

izrakstā no Kuģu reģistra iekļaujamās informācijas apjomu un šā

kodeksa 16.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

13. Šā kodeksa 16.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2013.gada

1.augustā.

14. Līdz dienai, kad stājas spēkā 1974.gada Atēnu konvencijas

par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada

protokols, šā kodeksa 244.panta otrajā daļā noteiktā pārvadātāja

atbildība nepārsniedz:

1) 833 norēķina vienības par zaudējumiem, kas saistīti ar

kajītes bagāžu;

2) 3333 norēķina vienības par transportlīdzekli, ieskaitot

visu bagāžu, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā;

3) 1200 norēķina vienības par zaudējumiem, kas saistīti ar

tādu bagāžu, kas nav minēta šā punkta 1. un 2.apakšpunktā.

15. Līdz dienai, kad stājas spēkā 1974.gada Atēnu konvencijas

par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada

protokols, šā kodeksa 245.pantā noteiktā pārvadātāja atbildība

samazināma šādā apmērā:

1) 117 norēķina vienības, ja bojāts transportlīdzeklis;

2) 13 norēķina vienības uz katru pasažieri, ja nozaudēta vai

bojāta cita bagāža, minētās summas atskaitot no atlīdzības par

nozaudēšanu vai bojājumu.

16. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem pa jūru, kas tiek

veikti ar A klases kuģiem, šā kodeksa 239.panta trešā daļa

un 241.1 pants piemērojams ar 2016.gada

31.decembri.

17. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem pa jūru, kas tiek

veikti ar B klases kuģiem, šā kodeksa 239.panta trešā daļa

un 241.1 pants piemērojams ar 2018.gada

31.decembri."

Likums stājas spēkā 2013.gada 21.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 10.janvārī.

Valsts prezidents

A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 18.janvārī