298. pants
MLC konvencijas kuģa

īpašnieka atbildība par jūrnieku veselības aizsardzību un

ārstēšanās izdevumiem

(1) Jūrniekam, strādājot uz kuģa, ir tiesības saņemt

neatliekamo medicīnisko palīdzību, un tās izdevumus sedz kuģa

īpašnieks.

(2) MLC konvencijas kuģa īpašnieks sedz jūrniekam ar

ārstēšanos saistītos izdevumus, ciktāl tos nenodrošina valsts

vispārēji noteiktā kārtībā vai nesedz veselības apdrošināšanas

polises. Izdevumus sedz:

1) ja jūrnieks guvis savainojumu uz kuģa, - līdz brīdim, kad

jūrnieks pilnīgi atveseļojies vai kad ārsts atzīst jūrnieku par

darba nespējīgu;

2) ja jūrnieks saslimis uz kuģa, - ne mazāk kā 16 nedēļas,

skaitot no dienas, kad jūrnieks saslimis.

(3) Jūrniekam, kas savainojuma vai slimības dēļ nevar pildīt

savus darba pienākumus, kuģa īpašnieks turpina izmaksāt darba

algu līdz dienai, kad jūrniekam kā sociāli apdrošinātai personai

ir tiesības saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas

pakalpojumus. Ja kuģa īpašnieks nav reģistrējis jūrnieku Valsts

ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā un tādēļ jūrniekam

nav tiesību uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, kuģa

īpašnieks jūrniekam maksā darba līgumā nolīgto darba algu ne

mazāk kā 16 nedēļas, skaitot no dienas, kad jūrnieks guvis

savainojumu vai saslimis.

(4) Kuģa īpašniekam ir pienākums kuģa apdrošināšanas polises

noteikumos iekļaut jūrnieku apdrošināšanu nāves un invaliditātes

gadījumiem, ja nāve vai invaliditāte iestājusies jūrnieku darbā

gūta savainojuma, slimības vai apdraudējuma rezultātā. Šī

apdrošinājuma summa nedrīkst būt mazāka par koplīgumā vai

Starptautiskās transporta darbinieku federācijas noteikto

summu.

(5) Šajā pantā noteiktais neierobežo kuģa īpašnieku koplīgumā

vai jūrnieka darba līgumā paredzēt citas sociālās garantijas un

samaksas jūrniekam.