303. pants
Jūrnieka repatriācija

(1) Kuģa īpašniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem

repatriēt jūrnieku (nogādāt viņu darba līgumā norādītajā

atgriešanās vietā), ja:

1) jūrnieka darba līguma termiņš beidzas laikā, kad kuģis

atrodas vietā, kas nav darba līgumā norādītā atgriešanās

vieta;

2) jūrnieka darba līgums tiek izbeigts pēc kuģa īpašnieka vai

jūrnieka pamatota pieprasījuma;

3) jūrnieks vairs nav spējīgs turpmāk pildīt savus pienākumus

saskaņā ar darba līgumu vai nevar tos pildīt noteiktos

apstākļos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu kuģa īpašnieks

izpilda arī pēc kuģa aresta, pēc kuģa avārijas ārpus Latvijas,

pēc jūrnieka atstāšanas krastā citā valstī vai pēc jūrnieka

savainošanas vai saslimšanas uz kuģa vai tad, ja kuģis dodas uz

starptautiskos dokumentos noteiktu karadarbības zonu un jūrnieks

nepiekrīt turp doties.

(3) Jūrnieka repatriācija ietver kuģa īpašnieka pienākumu segt

repatriējamā jūrnieka transporta, uzturēšanās, nepieciešamās

pārtikas un medicīnas izdevumus, līdz jūrnieks nokļūst darba

līgumā norādītajā atgriešanās vietā.

(4) Uz kuģa pavadītais jūrnieka laiks, pēc kura kuģa

īpašniekam ir pienākums veikt jūrnieka repatriāciju, nedrīkst

pārsniegt sešus mēnešus.

(5) Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās

pārstāvniecības konsulārā amatpersona uzrauga, lai kuģa īpašnieks

pienācīgi izpildītu šajā pantā minētos pienākumus.