50. pants
Jūras negadījumu un

jūras incidentu izmeklēšana kuģošanas drošības aspektā

(1) Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšana

kuģošanas drošības aspektā ir definēta Starptautiskās Jūrniecības

organizācijas Kodeksā par starptautiskajiem standartiem un

rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu

izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas

kodekss). Šāda izmeklēšana nav saistīta ar jūras negadījumā vai

jūras incidentā iesaistīto pušu vainas vai atbildības

noteikšanu.

(2) Kārtību, kādā jūras negadījumi un jūras incidenti

izmeklējami kuģošanas drošības aspektā, nosaka Ministru

kabinets.

50.1 pants.

Ziņošana par jūras negadījumu un jūras incidentu

(1) Kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota

persona, jebkura institūcija, kā arī jebkura cita fiziskā vai

juridiskā persona, kas uzzinājusi par jūras negadījumu vai jūras

incidentu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta

apsardze saņemto informāciju nekavējoties paziņo Transporta

nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam, Latvijas

Jūras administrācijai, Valsts policijai, kā arī, ja iespējams

vides piesārņojums, - Valsts vides dienestam, bet, ja iespējams

vides piesārņojums jūras krastā, - Valsts ugunsdzēsības un

glābšanas dienestam.

(2) Ja jūras negadījums vai jūras incidents, kurā ir

iesaistīts Latvijas kuģis, noticis citas valsts teritoriālajos

vai iekšējos ūdeņos, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa

pilnvarota persona papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām

prasībām nekavējoties par to ziņo piekrastes valsts kompetentajai

iestādei.

(3) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu

izmeklēšanas birojs par ikvienu jūras negadījumu un jūras

incidentu, kurā ir iesaistīts Latvijas kuģis vai kurš noticis

Latvijas teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, nekavējoties ziņo

citu pamatoti ieinteresēto valstu kompetentajām

iestādēm.

(4) Ziņojumā par jūras negadījumu vai jūras incidentu

norāda šādu informāciju, ciktāl tā ir pieejama ziņošanas

brīdī:

1) kuģa vārds un karoga valsts;

2) IMO numurs;

3) negadījuma vai incidenta veids;

4) negadījuma vai incidenta vieta;

5) negadījuma vai incidenta datums un laiks;

6) smagi ievainoto vai bojā gājušo cilvēku

skaits;

7) negadījuma vai incidenta sekas attiecībā uz

atsevišķām personām, īpašumu un apkārtējo vidi;

8) dati par citiem negadījumā vai incidentā

iesaistītajiem kuģiem."

19. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu "nacionālo"

ar vārdu "Nacionālo".

20. Papildināt 57.pantu ar sesto un septīto daļu šādā

redakcijā:

"(6) Izgatavojot jūras navigācijas kartes un iegūstot

hidrogrāfisko mērījumu datus, sagatavojot navigācijas

publikācijas, normatīvos aktus un citus dokumentus, kas attiecas

uz Latvijas ostu ūdeņiem, teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvo

ekonomisko zonu ūdeņiem, ģeotelpisko informāciju norāda 1984.gada

pasaules ģeodēziskajā koordinātu sistēmā WGS84 (World Geodetic

System 1984), izmantojot ģeodēziskās (eliptiskās)

koordinātas.

(7) Hidrogrāfisko mērījumu dziļumus, tas ir, jūras

virsmas augstumu metros virs jūras gultnes, Latvijas ūdeņos

pielīdzina vidējam ilggadējam jūras līmenim, kas piesaistīts

Baltijas 1977.gada normālajai augstumu sistēmai."

21. Pārejas noteikumos:

izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

"22. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā

likuma 26.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo

noteikumu spēkā stāšanās dienai:

1) piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija

noteikumi Nr.753 "Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju

sertificēšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

2) buru jahtu vadītājus apmāca un sertificē normatīvajos

aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta

burāšanas sporta federācija;

3) motorjahtu, kuteru un motorlaivu (ja to garums ir no

2,5 līdz 24 metriem) vadītājus kuģošanai ārpus Latvijas ūdeņiem

apmāca normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencēti mācību

centri. Pēc apmācības pabeigšanas minēto atpūtas kuģu vadītājiem

starptautiskās vadītāja apliecības, kas dod tiesības vadīt

atpūtas kuģi Latvijas ūdeņos un ārpus tiem, izdod normatīvajos

aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta

burāšanas sporta federācija.";

papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24. un 25.punktu

šādā redakcijā:

"23. Nosacījums par šā likuma 5.panta 8.punkta

izslēgšanu un 18.panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā

2011.gada 15.jūlijā.

24. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā

likuma 29.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

25. Ministru kabinets līdz 2011.gada 15.jūlijam izdod šā

likuma 50.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu

spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009.gada

22.decembra noteikumi Nr.1612 "Jūras negadījumu izmeklēšanas

kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības

direktīvām ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa

direktīvas 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem

attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu

inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic

valsts administrācijas jūras lietu jomā;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa

direktīvas 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu

izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes direktīvu

1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu

2002/59/EK;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa

direktīvas 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību

ievērošanu."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā

izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 16.jūnijā.

Valsts prezidents

V.Zatlers

Rīgā 2011.gada 6.jūlijā