3. pants

Sociālā ietekme, ietekme uz

vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības

teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz

konkurenci

3.1. Saistošo noteikumu grozījumi sekmēs sabiedrības

pārvietošanās paradumu maiņu par labu videi draudzīgākiem

transporta risinājumiem.

3.2. Samazinot transportlīdzekļu satiksmes intensitāti,

kā arī attīstot sabiedriskā transporta un alternatīvu

pārvietošanās līdzekļu izmantošanu, pašvaldība savā

teritorijā rada vidi, kas pēc iespējas samazina

privātpersonu pārvietošanos ar privātajiem

transportlīdzekļiem.

3.3. Pēdējos gados pašvaldība ir strādājusi pie tā, lai

sekmētu integrētas pilsētas transporta sistēmas izveidi,

kura ir balstīta videi draudzīgos risinājumos, padarot

dzelzceļu par "mugurkaulu" un attīstot regulārus

sabiedriskā transporta savienojumus starp stacijām un

apkaimēm, šobrīd akcentējot arī mikromobilitātes un

elektromobiļu izmantošanas iespējas, kas spēj nodrošināt

ērtu un ātru pārvietošanos gan iedzīvotājiem, gan pilsētas

viesiem. Jūrmalas mērķis līdz 2029. gadam ir

pilnveidot valstspilsētas velo infrastruktūru un sekmēt

mikromobilitātes transporta pieejamību valstspilsētā,

savienojot pludmales, kūrorta objektus, izglītības iestādes

ar apkaimēm, stacijām un mikromobilitātes punktiem,

tādējādi pilsētas iedzīvotājiem un viesiem paplašinot

iespējas ikdienā biežāk atteikties no privātā

autotransporta lietošanas.

3.4. Saistošo noteikumu grozījumiem ir tieša ietekme uz

vidi. Divi no pilsētvides negatīvās ietekmes riskiem

pilsētā ir troksnis un gaisa piesārņojums, ko izraisa

transportlīdzekļi, ceļu satiksme.

3.5. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem

transports ir atbildīgs par apmēram ceturtdaļu no

Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ceļu

transports veido lielāko daļu no šīm emisijām, kas turklāt

pēdējo 30 gadu laikā ir pieaugušas par gandrīz

30 %.

3.6. Saskaņā ar Veselības inspekcijas publicēto

informāciju1 gaisā suspendētās daļiņas, slāpekļa

dioksīds un piezemes ozons pašlaik ir vispāratzīti par trim

gaisu piesārņojošām vielām, kas visvairāk ietekmē cilvēku

veselību. Šo gaisu piesārņojošo vielu ilgstoša un maksimāla

iedarbība rada sekas ar dažādu smaguma pakāpi, sākot no

elpošanas sistēmas darbības pasliktināšanās līdz pat

priekšlaicīgai nāvei. Aptuveni 90 % pilsētas

iedzīvotāju Eiropā ir pakļauti piesārņojošu vielu

koncentrācijai, kas pārsniedz gaisa kvalitātes līmeņus,

kurus uzskata par kaitīgiem veselībai. Gaisa piesārņojums

arī nodara kaitējumu videi.

3.7. Autotransporta izplūdes gāzēs konstatējami dažādi

gaistoši ogļhidrāti un citas organiskas vielas, ko parasti

kopumā definē kā gaistošās organiskās vielas, oglekļa

oksīds (CO) un daļiņas (PM), kas sastāv no oglekļa un citām

vielām. Izplūdes gāzu sastāvā ir arī benzols. Papildus tam

augsta temperatūra un spiediens iekšdedzes dzinējā izraisa

gaisā esošā slāpekļa oksidāciju, kā rezultātā veidojas

slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds

(NO2).

3.8. Jāņem vērā, ka, pieaugot iedzīvotāju, tūristu un

pilsētā reģistrēto uzņēmumu skaitam, pieaug arī antropogēnā

slodze dabas teritorijās.

3.9. Apmeklētāju plūsma vasaras sezonā un ārpus tās rada

vides un dabas resursu noplicināšanu. Neveicot savlaicīgus

pasākumus satiksmes intensitātes mazināšanai, turpināsies

kūrorta resursu un infrastruktūras turpmāka nolietošanās un

kūrorta vērtību zaudēšana.

3.10. No nodevas samaksas iekasētie līdzekļi tiek

ieskaitīti pašvaldības pamatbudžetā un izlietoti tūrismam

un kūrorta infrastruktūras attīstībai, piemēram, pastaigu

vietu, labiekārtotu atpūtas vietu, piestātņu izveidei, ielu

seguma un veloceliņu atjaunošanai, pludmales

infrastruktūras attīstībai. Kūrorta infrastruktūras

attīstība samazinās antropogēno slodzi uz dabas

teritorijām, novirzot cilvēku plūsmu tūrismam un atpūtai

izveidotos objektos, saglabājot neskartas dabas vērtības.

Sakārtojot tūrisma infrastruktūru vienlaikus tiek

pilnveidota arī pilsētas publiskā telpa tās

iedzīvotājiem.

3.11. Pasaules veselības organizācija jau

2012. gadā dīzeļdzinēja izplūdes gāzes ir

klasificējusi kā kancerogēnas cilvēkiem2,

secinājumu pamatojot ar pietiekamiem pierādījumiem par to

saistību ar paaugstinātu plaušu vēža risku.

3.12. Kā liecina Džona Hopkinsa universitātes

pētījums3, iebraukšanas nodevas ieviešana

Stokholmā samazināja satiksmes intensitāti, kā arī

piesārņojuma līmeni par 5 % līdz 10 %. Vienlaikus

tika atklāts, ka astmas lēkmes Stokholmā dzīvojošiem

bērniem samazinājās par gandrīz 50 %.

3.13. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem

troksnis ir otrs lielākais ar vidi saistītais veselības

problēmu cēlonis tūlīt pēc gaisa piesārņojuma (cieto

daļiņu) ietekmes. Ilgtermiņa trokšņa ekspozīcijai var būt

ļoti dažāda ietekme uz veselību, tostarp satraukums, miega

traucējumi, negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu un

vielmaiņas sistēmām, kā arī uztveres spējām bērniem.

3.14. Apkopojot datus par 2022., 2023. un

2024. gadā kopējo iebraukšanas reižu skaitu laika

posmā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim,

konstatēts, ka īpaša režīma zonā Jūrmalā lielākais

iebraukšanas reižu skaits joprojām tiek veikts ar

transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļdzinēju:

3.14.1. laika periodā no 2022. gada

1. aprīļa līdz 2022. gada 30. septembrim

iebraukšana fiksēta 2 356 919 reizes, t.i.

54,48 % no kopējā skaita;

3.14.2. laika periodā no 2023. gada

1. aprīļa līdz 2023. gada 30. septembrim

iebraukšana fiksēta 2 491 431 reizes, t.i.

55,34 % no kopējā skaita;

3.14.3. laika periodā no 2024. gada

1. aprīļa līdz 2024. gada 30. septembrim

iebraukšana fiksēta 2 374 794 reizes, t.i.

54,09 % no kopējā skaita.

No apkopotajiem datiem secināms, ka iebraukšanas reižu

skaits ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar

dīzeļdzinēju, kopējā satiksmē īpatsvars būtiski pa gadiem

neatšķiras un vidēji tie ir 54,64 %.

Lai veiktu objektīvus secinājumus, ir jāņem vērā arī

iedzīvotāju skaita pieaugums Jūrmalā, kuru lietotie

transportlīdzekļi varētu ietekmēt satiksmes intensitātē

valstspilsētā. Fiksēt iebraukšanas reižu skaita pieaugumu

personām, kurām ir deklarēta dzīvesvieta Jūrmalā un/vai tām

pieder nekustamais īpašums Jūrmalas valstspilsētā, nav

tiesiski, tā kā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā datu

aizsardzības ierobežojumu dēļ apkopo tikai anonimizētus

datus par iebraucošo transportlīdzekļu skaitu

kontrolpunktos. Tādējādi nav iespējams nodalīt

transportlīdzekļu plūsmu pēc to īpašniekiem (jūrmalnieku

vai citu administratīvo teritoriju iedzīvotāju

transportlīdzekļi).

Šī tendence liecina par nemainīgu transportlīdzekļu, kas

aprīkoti ar dīzeļdzinēju, dominanci satiksmē, kas var

nelabvēlīgi ietekmēt gaisa kvalitāti kūrortpilsētā.

3.15. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka Saistošo

noteikumu grozījumi, pozitīvi ietekmētu iedzīvotāju un

kūrorta viesu veselību, jo vērsti uz satiksmes intensitātes

samazināšanu.

3.16. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības izveidotās

autostāvvietas ir pieejamas bez maksas, kas pilsētas

viesiem un iedzīvotājiem padara vieglāk pieejamus uzņēmēju

sniegtos pakalpojumus, tostarp izmitināšanas un ēdināšanas

pakalpojumus, kā arī ir pieejama visa pludmales

infrastruktūra bez laika ierobežojuma.

3.17. Saistošo noteikumu grozījumiem nav negatīvas

ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā.

Jūrmalā 2024. gadā bija reģistrēti 4604 aktīvi

uzņēmumi, kas ir par 8,3 % vairāk, kā 2022. gadā,

tajā skaitā 286 jauni uzņēmumi. Juridisko personu, kuru

juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalā, īpašumā vai turējumā

esošiem transportlīdzekļiem iebraukšanas caurlaides tiek

reģistrētas bezmaksas. Pārējo juridisko personu izdevumi

nodevas apmaksai palielināsies, taču atkarībā no

iebraukšanas biežuma ir iespējams izvēlēties piemērotāko un

izdevīgāko caurlaides veidu. Jūrmalas uzņēmējdarbības vide

nemainīgi ir bijusi sasaistīta ar tūrisma nozari. Galvenie

uzņēmējdarbības veidi ir mazumtirdzniecība un

vairumtirdzniecība, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas

pakalpojumi. Galvenie uzņēmējdarbības virzieni ir

viesnīcas, SPA, medicīnas, atpūtas un izklaides pakalpojumi

un tirdzniecība.

3.18. Jūrmala ir Baltijas piejūras lielākā kūrortpilsēta

un ir viens no iecienītākajiem galamērķiem kā ārvalstu, tā

Latvijas ceļotājiem. Kā liecina Centrālās statistikas

pārvaldes dati, tūristu skaits Jūrmalā 2024. gadā ir

pieaudzis par 2,3 % (246 326 tūristi), salīdzinot

ar 2023. gadu, savukārt salīdzinājumā ar

2021. gadu pieaudzis par 91,8 %.

3.19. Jūrmala 2024. gadā bija otrajā vietā aiz

Rīgas vienas dienas vietējo tūristu vidū ar aptuveni

599,1 tūkstošiem braucienu4

(2021. gadā - 528,9 tūkstoši

braucienu).5 Jāatzīmē, ka saskaņā ar Centrālās

statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā 85,3 %

gadījumos vienas dienas braucienos pa Latviju izmantotais

transporta veids bija vieglais automobilis vai

motocikls6.

3.20. Pašvaldībai saskaņā ar teritorijas attīstības

plānošanas dokumentiem jānodrošina tūrisma objektu

saglabāšana, ilgtspējīga attīstība un iespējas tos izmantot

tūrisma vajadzībām.

3.21. Pašvaldību konkurētspēju lielā mērā veido

konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru sekmīga darbība, savukārt,

tiešā veidā ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības

vides. Savukārt uzņēmējdarbības vidi ietekmē atbilstošas

infrastruktūras un resursu pieejamība.