Grozījumi Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra 2024. gada 5. jūnija vispārīgajā administratīvajā aktā Nr. KVDC/2.1-21/24/1 "Vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas un tās aizsardzības zonas izmantošanas un saglabāšanas nosacījumi"

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saimnieciskās darbības

ierobežojumi:

2.1. Kultūras pieminekļa - pilsētbūvniecības

pieminekļa teritorijā veicot būvniecību un zemes vienību

robežu korekcijas, maksimāli saglabā kultūrvēsturisko vidi.

Saglabā vēsturiski nozīmīgo pilsētbūvniecības plānojuma sistēmu,

ko veido ielu un laukumu tīkls, kvartālu struktūru. Saglabā

apbūves mērogu, ko nosaka būvapjomu proporciju sistēma: kvartāla

vidējais apbūves blīvums, zemes vienību frontes garumi, attālumi

starp ēkām, vidējie ēku augstumi. Apbūves raksturu, ko nosaka

konkrētam apbūves fragmentam raksturīgu autentisku apbūves

raksturlielumu kopums - apbūves blīvums, apbūves

augstums un stāvu skaits, fasādes frontes garums un attālums

starp ēkām, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija, fasāžu

ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli.

Nodrošināma/ saglabājama raksturīgā ainaviskā vide, ko veido

reljefs, dabas elementi, apstādījumi un labiekārtojums.

Labiekārtojuma elementi - mazās arhitektūras formas (vides

raksturam atbilstoši žogi, vārti, celiņi, kāpnes, atbalsta

sienas, baseini, strūklakas, lapenes un citi ārtelpas

elementi).

Lai saglabātu vēsturisko teritorijas raksturu, jaunbūvējamu un

pārbūvējamu ēku maksimāli pieļaujamo būvapjomu nosaka atbilstoši

vidējam ēku būvapjomam apkārtnē (aprēķina teritorijā), ēkas

būvapjomu aprēķina pa virszemes būves vai tās daļas ārējo kontūru

(virsmu); ēkas būvapjoms nedrīkst pārsniegt aprēķināto vidējo

ēkas būvapjomu vairāk kā par 20 %. Aprēķinā neietver

palīgēkas - aprēķina teritorija aptver apbūvētās zemes

vienības, kas robežojas ar apbūvējamo zemes vienību (pie

ielas - arī zemes vienības ielas pretējā pusē), vai

piecas apbūvējamajai zemes vienībai tuvākās apbūvētās zemes

vienības; ja tuvākajās apbūvētajās zemes vienībās ir ēkas ar

ievērojami atšķirīgu apbūves laukumu, tad aprēķina teritoriju

nosaka, ietverot kvartālu, kas robežojas ar tuvākajām B, C vai D

kategorijas ielām. Šādā gadījumā aprēķinā neietver ēkas ar

netipiskiem apjomiem. Nosaka atbilstoši šādām

prasībām - atkāpes attiecībā uz prasību par ēku

maksimālo būvapjomu aplēsi pieļaujamas Jūrmalas valstspilsētas

Teritorijas plānojumā noteiktajās teritorijās, kurās atļauta

paaugstināta apbūve (atļautais maksimālais būvju

augstums - vismaz 15 metri).

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās, kurās

atļauta paaugstināta apbūve (atļautais maksimālais būvju

augstums - vismaz 15 metri), izstrādājot

būvniecības ieceri vai detālplānojumu jāveic vizuālās ietekmes

analīze. Veicot vizuālās ietekmes analīzi jāņem vērā konkrētās

vides konteksts un jāizvērtē ietekme uz kultūrvēsturiskajām

vērtībām, pilsētas panorāmu un siluetu kopumā, prognozējot

iecerētā objekta vizuālo ietekmi uz apkārtējām teritorijām.

Gadījumā, ja tiek konstatēta iecerētā objekta būtiska ietekme uz

apkārtējām teritorijām, precizē piemērojamos apbūves parametrus

un projektētos risinājumus, vai apbūves parametrus un

arhitektoniskos risinājumus nosaka arhitektūras un

pilsētbūvniecības metu konkursa rezultātā, balstoties uz

veiktajām izpētēm un institūciju nosacījumiem.

Kultūras pieminekļa - pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā

jaunbūvju fasāžu apdarēs aizliegts izmantot neapmestu ķieģeļu

mūrējumu (arī mūrējuma imitācijas), apaļkoku guļbaļķus, plēsto

laukakmeņu mūri, plastikāta apšuvumu un dabīgo materiālu

imitācijas. Vienā zemes vienībā izvietotas ēkas būvē savstarpēji

saskanīgā arhitektūrā, materiālos un apdarē. Ēku jumtu iesegumiem

izmanto apkārtnē raksturīgo jumta ieseguma materiālu vai

iesegumu, kas materiāla, faktūras un krāsas ziņā pielīdzināms

raksturīgajiem tradicionālajiem jumtiem. Pilsētbūvniecības

pieminekļu teritorijās ēku pārbūvei saņem kultūras pieminekļa vai

vēsturiskās ēkas objekta projekta dokumentācijas izstrādāšanas

darba uzdevumu. Darba uzdevums nav nepieciešams būvēm bez

kultūrvēsturiskas vērtības un būvēm, kas būvētas pēc

1940. gada

2.2. Kultūras pieminekli - arhitektūras pieminekli ir

aizliegts iznīcināt vai bojāt. Kultūras pieminekļa pārveidošana

vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai

tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli,

vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās kultūras

pieminekļa vērtība.

2.3. Kultūras pieminekļu daļa - vēsturiskās ēkas:

2.3.1. Kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas ēkas

kultūras pieminekļa teritorijā ir aizliegts nojaukt. Ēku atļauts

pārvietot esošās zemes vienības robežās un pārbūvēt, veicot ēkas

demontāžu un izvērtējot demontāžas ietekmi uz kultūrvēsturisko

vidi, saskaņā ar demontāžas projektu. Tās saglabājamas un veicot

ēkas pārbūvi, saglabā tās apjomu proporcijas, stilistiku,

raksturīgās būvdetaļas, fasāžu apdari, funkcionālos un

dekoratīvos elementus. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari

un nomainīt sākotnējos logus ar plastikāta logiem vai

vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats

neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam.

Veicot ēkas atjaunošanu, saglabājams tās apjoms, konstruktīvā

sistēma, jumta forma, fasāžu elementi un apdare. Verandas

aizliegts siltināt no ārpuses.

Pārbūvējot kultūrvēsturisku ēku, ja ir paredzēta tās

atjaunošana vai pārvietošana citā vietā, veic tās demontāžu un

ēkas izjaukšanu pa daļām.

Ēku atjaunojot tajā pašā vai citā vietā, saglabā ēkas vizuālo

izskatu un izmanto atkārtoti saglabājamās būvdetaļas,

konstrukciju elementus vai dekoratīvo apdari. Prasībai atkārtoti

izmantot demontētās būvdetaļas, konstrukciju elementus vai

dekoratīvo apdari, var tikt piemēroti izņēmumi.

Demontāžas projektā ietver ēkas uzmērījumus, fotofiksāciju,

demontāžas - marķēšanas dokumentāciju, plānu ar konkrētu vietu

ēkas uzstādīšanai no jauna un citas būves pārvietošanai

nepieciešamās projekta daļas. Demontējot ēku, tiek saglabāti ēkas

pamati un tā netiek dzēsta zemesgrāmatā; pirms ēkas pārbūves

projekta izstrādes veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko

inventarizāciju.

Ja kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas saglabāšana atbilstoši

speciālistu atzinumam nav mērķtiecīga, tās vietā būvē jaunu ēku,

saglabājot oriģinālās ēkas proporcijas un fasāžu apdari.

Ēkas verandu atļauts būvēt vienīgi koka konstrukcijās.

Ēku apjomu nosaka, ievērojot šo noteikumu prasības.

Ja kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama ēka ir bojāta tā, ka

nav iespējama tās atjaunošana un restaurācija un ir zudusi

attiecīgās būves kultūrvēsturiskā vērtība īpašnieka nelikumīgas

darbības dēļ (piemēram, ēka ir nodegusi vai sabrukusi, jo nav

pienācīgu uzturēta), tās vietā pieļaujama tikai tāda paša apjoma

un būvmateriāla ēkas būvniecība, saglabājot esošās autentiskās

kultūrvēsturiskās vērtības

2.3.2. Vēsturiskā fona apbūves

ēkas - vēsturisko fona apbūvi veidojošu ēku

kategorijā ir ietvertas ēkas, kas veido Jūrmalas tradicionālo

pilsētbūvniecisko struktūru. Ēkas atļauts pārbūvēt, atjaunojot to

vēsturisko arhitektūras kvalitāti, ja

nepieciešams - nojaukt, to vietā ceļot jaunus, vidē

iederīgus objektus.

Verandas aizliegts siltināt no ārpuses. Atzinumu par to, vai

ēkas nojaukšana ir pieļaujama, pieņem Jūrmalas valstspilsētas

pašvaldības izveidota komisija, izvērtējot būves arhitektoniski

mākslinieciskās inventarizācijas materiālus un nojaukšanas

ietekmi uz teritorijas kultūrvēsturisko vidi.

2.3.3. Būves bez kultūrvēsturiskas vērtības ir

klasificētas būves, kuras no vēsturiskās arhitektūras

aizsardzības viedokļa nav nepieciešams saglabāt.

Ēkas, kuras vecākas par 50 gadiem, nojaukšanas pieļaujamību,

izvērtē Centrs, pamatojoties uz būves arhitektoniski

mākslinieciskās inventarizācijas materiāliem un nojaukšanas

ietekmi uz teritorijas kultūrvēsturisko vidi.

2.4. Kultūras pieminekļa vai vēsturiskās ēkas konservācijā,

remontā, restaurācijā un pārbūvē lieto oriģinālam un vēlāku laiku

vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus

materiālus.

2.5. Ja paredzēti kultūras pieminekļa vai vēsturiskās ēkas

pārveidošanas darbi, nepieciešams saņemt Centra atļauju izpētes,

konservācijas, restaurācijas vai pārbūves darbiem.

2.6. Centrs kultūras pieminekļa vai tā daļas īpašniekam

(valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu,

kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un

izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu

dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu

apraksts, darbu metožu apraksts, izmantojamo materiālu

pamatojums, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu

vietām, vizuālā fiksācija, projekts un cita nepieciešamā

informācija darbu veikšanai) izvērtēšanas un saskaņošanas

Centrā.

2.7. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir jāpieaicina

sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c. speciālisti) ar

pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā, konservācijā,

restaurācijā un pārbūvē. Darbi veicami restauratoru un

speciālistu uzraudzībā, kuru kompetenci pamato atbilstošs

kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

2.8. Pēc darbu pabeigšanas un Centra atzinuma par darbu

atbilstību saņemšanas, 1 mēneša laikā jāiesniedz pārskats

(restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.9. Kultūras pieminekļa vai vēsturiskās ēkas vides

pieejamības risinājumi, ja tos izstrādājis arhitekts, ja tie

nepārveido kultūras pieminekļa vai vēsturiskās ēkas saglabājamās

vērtības, nepasliktina tā uztveri un nerada no publiskās ārtelpas

vizuāli uztveramas izmaiņas kultūras pieminekļa ārējā veidolā,

īstenojami pēc konsultēšanās ar Centru.

2.10. Par kultūras pieminekļa vai tā daļas aizsardzības

noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā

atbildība

2.11. Kultūras piemineklī vai vēsturiskajā ēkā nedrīkst

izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru

piesārņojošas vielas, kas var to apdraudēt, kā arī iekārtas, kas

izraisa vibrāciju un vidi degradējošas materiālu krautuves un

izgāztuves. Kultūras piemineklī vai vēsturiskā ēkā nodrošināma

ugunsdrošība un optimāla hidroģeoloģiskā situācija.

2.12. Darbības, kuras var veikt bez Centra atļaujas: kultūras

pieminekļa vai vēsturiskās ēkas kopšana, uzturēšana un

apsaimniekošana, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam

atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot un

nesamazinot kultūras pieminekļa vai vēsturiskās ēkas saglabājamās

vērtības.