Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā

6. pants
Biroja amatpersonas

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

iecelšana amatā un atbrīvošana no amata

(1) Biroja amatpersonu ieceļ amatā un atbrīvo no amata Biroja

priekšnieks.

(2) Biroja amatpersonu ieceļ amatā uz nenoteiktu laiku. Biroja

amatpersonu var iecelt amatā arī uz noteiktu laiku, norādot

dienesta apstākļus, kas to nosaka.

(3) Ieceļot personu Biroja amatpersonas amatā, Biroja

priekšnieks var noteikt pārbaudes laiku, kas nepārsniedz sešus

mēnešus.

(4) Biroja amatpersonas (izņemot Biroja priekšnieku) dienesta

attiecības Birojā izbeidzas:

1) ja amatpersona ar Biroja priekšnieka lēmumu tiek atbrīvota

no amata;

2) ja iestājusies amatpersonas nāve;

3) pamatojoties uz Biroja priekšnieka un amatpersonas

rakstveida vienošanos.

(5) Biroja amatpersonu ar Biroja priekšnieka lēmumu atbrīvo no

amata:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar termiņa izbeigšanos;

3) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

4) sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam;

5) sakarā ar to, ka darba izpildes vērtējuma rezultāti ir

neapmierinoši;

6) sakarā ar neatbilstību šajā likumā noteiktajām obligātajām

prasībām (šā likuma 5.panta piektā un astotā daļa);

7) sasniedzot likumā "Par valsts pensijām" vecuma

pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, izņemot gadījumus, kad par

attiecīgās amatpersonas atstāšanu amatā uz noteiktu laiku ir

pieņemts pamatots lēmums;

8) sakarā ar amata likvidēšanu vai amatpersonu skaita

samazināšanu;

9) sakarā ar to, ka amatpersona pārejošas darbnespējas dēļ nav

pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas

vai sešus mēnešus viena gada laikā;

10) atbrīvošanu no amatpersonas amata piemērojot kā

disciplinārsodu;

11) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā, ja

normatīvie akti aizliedz amatpersonas amata savienošanu ar

attiecīgo amatu;

12) sakarā ar nereabilitējošu notiesājošu tiesas spriedumu vai

prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā;

13) sakarā ar to, ka amatpersona nespēj veikt amata pienākumus

veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums.

(6) Biroja priekšnieka lēmumu par Biroja amatpersonas

atbrīvošanu no amata attiecīgā amatpersona var pārsūdzēt tiesā

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai, arī

tās atbrīvošanai no dienesta nav nepieciešama arodbiedrības

piekrišana.

6.1 pants. Biroja

amatpersonu un darbinieku darbības un tās rezultātu

novērtēšana

(1) Biroja amatpersonu (izņemot Biroja priekšnieku) un

darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanu katru gadu veic

amatpersonas vai darbinieka tiešais vadītājs vai Biroja

priekšnieka izveidota vērtēšanas komisija.

(2) Biroja amatpersonu un darbinieku darbības un tās rezultātu

novērtēšanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.

(3) Novērtēšanas rezultātu izmanto par pamatu lēmumam par

nodarbinātības attiecību turpināšanu vai izbeigšanu, pārcelšanu

citā amatā un atlīdzības noteikšanu."

4. Papildināt likuma II nodaļu ar

6.2 pantu šādā redakcijā:

"6.2 pants.

Biroja amatpersonas un darbinieka atstādināšana no amata

(1) Ja Biroja amatpersonai piemērots ar brīvības atņemšanu

saistīts drošības līdzeklis vai uzsākta tās kriminālvajāšana,

Biroja priekšnieks var atstādināt attiecīgo amatpersonu (Biroja

priekšnieku - ģenerālprokurors) no amata pienākumu pildīšanas un

apturēt pilna atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no

atstādināšanas dienas, par šo laiku maksājot minimālo mēnešalgu,

ja amatpersonai normatīvajos aktos ir noteikti speciālie valsts

amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi. Ja amatpersona

atstādināšanas laikā savieno savu valsts amatpersonas amatu ar

likumā atļautu amatu un gūst ienākumus, atalgojuma izmaksu par

turpmāko laiku no atstādināšanas dienas neizmaksā.

(2) Ja šādi atstādināto amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas

laiku neizmaksā, bet, ja atstādināšanas laikā amatpersonai

maksāta minimālā mēnešalga, starpību starp pilnu atalgojumu un

minimālo mēnešalgu par atstādināšanas laiku neizmaksā.

Attaisnošanas gadījumā amatpersonai izmaksā atalgojumu par

atstādināšanas laiku, bet, ja atstādināšanas laikā amatpersonai

vai darbiniekam maksāta minimālā mēnešalga, izmaksā starpību

starp pilnu atalgojumu un minimālo mēnešalgu.

(3) Biroja priekšnieks uz laiku, bet ne ilgāk kā uz trim

mēnešiem var atstādināt amatpersonu vai darbinieku no amata

pienākumu pildīšanas, ja amatpersona vai darbinieks, pildot amata

pienākumus, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī,

kā arī citos gadījumos, kad amatpersonas vai darbinieka

neatstādināšana no amata pienākumu pildīšanas var kaitēt viņa

paša vai trešo personu drošībai un veselībai vai sabiedrības

interesēm vai traucēt disciplinārlietas vai krimināllietas

izmeklēšanai. Atstādināšanas gadījumā aptur atlīdzības izmaksu

par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas. Ja amatpersonas vai

darbinieka atstādināšana bijusi nepamatota, atstādinātajai

amatpersonai vai darbiniekam izmaksā atlīdzību par atstādināšanas

laiku."

5. 25.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus "un darbinieku";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,

dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma vai ierobežotas

pieejamības informācijas izpaušanu un darba kārtības

neievērošanu, noteikto amata pienākumu nepildīšanu vai šo

pienākumu nolaidīgu pildīšanu, Biroja mantas bojāšanu vai

nozaudēšanu, kā arī par Biroja ētikas kodeksā noteikto

profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu neievērošanu,

apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas

statusu, un citu normatīvo aktu neievērošanu amata pienākumu

izpildē Biroja amatpersonu (izņemot Biroja priekšnieku) sauc pie

disciplināratbildības.";

izslēgt otrās daļas ievaddaļā vārdus "un

darbiniekam";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Biroja priekšnieks disciplinārsodu uzliek 10 dienu

laikā no disciplinārlietu komisijas atzinuma saņemšanas dienas.

Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var pārsūdzēt mēneša laikā

no lēmuma spēkā stāšanās dienas tiesā Administratīvā procesa

likumā noteiktajā kārtībā.";

izslēgt sestajā daļā vārdus "un darbinieka".

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14. un

15.punktu šādā redakcijā:

"12. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.jūnijam

izdod šā likuma 4.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz

šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2016.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2012.gada

2.oktobra noteikumi Nr.671 "Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu atlases

kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

13. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.jūnijam izdod šā

likuma 4.panta sestās daļas 4.punktā paredzētos noteikumus, kas

nosaka ziņojumā iekļaujamās informācijas detalizācijas pakāpi un

apjomu.

14. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.decembrim izdod

šā likuma 4.panta desmitajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo

noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada

31.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada

27.novembra noteikumi Nr.818 "Kārtība, kādā izveidojama

komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata",

ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

15. Biroja priekšnieks ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam

brīdina Birojā nodarbinātos, ar kuriem nodibināmas valsts

dienesta attiecības, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un

valsts dienesta tiesisko attiecību nodibināšanu. Ja nodarbinātais

(amatpersona vai darbinieks) mēneša laikā pēc brīdinājuma

saņemšanas nepiekrīt nodibināt valsts dienesta attiecības, tad

Biroja priekšnieks ar rīkojumu izbeidz darba tiesiskās attiecības

ar nodarbināto. Šo darba tiesisko attiecību izbeigšanai nav

nepieciešama arodbiedrības piekrišana."

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 10.martā.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece

Rīgā 2016.gada 22.martā