113. pants
(1) Ja Finanšu

un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka kredītiestāde neievēro

šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju

izdoto normatīvo aktu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

izdoto lēmumu vai normatīvo noteikumu prasības, vai ja

kredītiestādes darbība apdraud tās stabilitāti vai maksātspēju,

Latvijas kredītiestāžu sektora drošību vai stabilitāti, draud

nodarīt ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībai, vai ja no

bankas notiek pārmērīga noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu

aizplūde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumu,

ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:

1) pieprasīt, lai kredītiestāde

nekavējoties veic nepieciešamās darbības šādas situācijas

novēršanai un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās

noteiktajā termiņā rīcības plānu;

2) brīdināt kredītiestādi;

3) dot kredītiestādes pārvaldes

institūcijām, to vadītājiem un locekļiem saistošus rakstveida

norādījumus, kas nepieciešami šādas situācijas novēršanai;

4) noteikt kredītiestādes tiesību

un darbības ierobežojumus, tajā skaitā pilnīgi vai daļēji apturēt

finanšu pakalpojumu sniegšanu, kā arī noteikt saistību izpildes

ierobežojumus, izņemot šīs daļas 5.punktā minētos noguldījumu

saistību izpildes ierobežojumus;

5) noteikt bankai noguldījumu

saistību izpildes ierobežojumus (turpmāk - lēmums par noguldījumu

ierobežojumu noteikšanu);

6) iecelt kredītiestādē vienu vai

vairākus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarniekus

(turpmāk - lēmums par pilnvarnieka iecelšanu);

7) uzlikt kredītiestādei par

pienākumu mazināt risku, kas saistīts ar tās darījumiem,

pakalpojumiem un norēķinu sistēmām;

8) uzlikt šajā likumā paredzētās

soda naudas.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus

komisija ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šā panta pirmajā

daļā minētās darbības arī tad, ja kredītiestādes konsolidācijas

grupā esošas komercsabiedrības darbība apdraud vai var apdraudēt

attiecīgās kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu

darbību.

(3) Ja tiek noteikti šā panta

pirmās daļas 4.punktā minētie ierobežojumi bankai, kas apkalpo

tranzītkredītu, Finanšu ministrija pieņem lēmumu par

tranzītkredīta apkalpošanas turpināšanu šajā bankā vai nodošanu

citām bankām.