214. pants
Latvijas
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Republikas normatīvie akti regulē jautājumus, kas saistīti
ar:
1) aktīviem vai darbībām ar
aktīviem, kuri iegūti vai nodoti pēc likvidācijas vai
maksātnespējas procesa sākšanas;
2) pārvaldes institūciju un
likvidatoru vai administratoru tiesībām un pienākumiem;
3) prasījumu un saistību neto
ieskaitu, prasījumu un saistību dzēšanu, atpakaļpirkumu vai ar
citām juridisko seku ziņā līdzīgām darbībām;
4) likvidācijas vai maksātnespējas
procesa ietekmi uz noslēgtajiem līgumiem, kuru līgumslēdzēja puse
ir kredītiestāde, kā arī uz līgumiem, kurus slēgusi tās
filiāle;
5) likvidācijas vai maksātnespējas
procesa ietekmi uz atsevišķu kreditoru ierosinātiem tiesas
procesiem, izņemot šā likuma 223.pantā paredzētos nepabeigtos
tiesas procesus;
6) prasījumiem, kuri iesniegti
pret kredītiestādi, un prasījumiem, kuri iesniegti pēc
likvidācijas vai maksātnespējas procesa sākšanas;
7) normatīvo aktu prasībām, kuras
nosaka prasījumu pieteikšanu, pārbaudi un atzīšanu;
8) normatīvo aktu prasībām, kuras
nosaka kredītiestāžu aktīvu atsavināšanu, no aktīvu atsavināšanas
gūto ieņēmumu sadali, prasījumu grupēšanu, un to kreditoru
tiesībām, kuru prasījumi pēc likvidācijas vai maksātnespējas
procesa uzsākšanas daļēji apmierināti saskaņā ar lietu tiesībām
vai ar ieskaitu, vai citām juridisko seku ziņā līdzīgām
darbībām;
9) normatīvo aktu prasībām, ja
likvidācijas vai maksātnespējas process tiek izbeigts (arī
izmantojot izlīgumu);
10) kreditoru tiesībām pēc
likvidācijas vai maksātnespējas procesa pabeigšanas;
11) normatīvo aktu prasībām par
likvidācijas vai maksātnespējas procesa izmaksām;
12) normatīvo aktu noteikumiem,
kuri ierobežo visu kreditoru noteiktās tiesības vai nosaka
aizliegumus vai ierobežojumus, lai attiecībā uz kreditoriem
novērstu nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus.