8. pants

Papildināt likumu ar 121.1, 121.2,

121.3, 121.4 un 121.5 pantu

šādā redakcijā:

"121.1 pants. (1) Par nacionālajā

noregulējuma fondā uzkrāto ieguldījumu brokeru sabiedrību

līdzekļu izmantošanu ir tiesīga lemt Finanšu un kapitāla tirgus

komisija.

(2) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļi izmantojami tikai

tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējuma

instrumentu efektīvu piemērošanu šādiem mērķiem:

1) garantēt noregulējamās ieguldījumu brokeru sabiedrības, tās

meitas sabiedrību, pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldes

sabiedrības aktīvus vai saistības;

2) dot aizdevumus noregulējamai ieguldījumu brokeru

sabiedrībai, tās meitas sabiedrībām, pagaidu iestādei vai aktīvu

pārvaldes sabiedrībai;

3) iegādāties noregulējamās ieguldījumu brokeru sabiedrības

aktīvus;

4) finansēt pagaidu iestādes un aktīvu pārvaldes sabiedrības

darbību;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā izmaksāt atlīdzību

akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību

instrumenti, vai kreditoriem;

6) finansēt noregulējamo ieguldījumu brokeru sabiedrību, ja

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šo likumu ir

pieņēmusi lēmumu izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai

konvertēšanas tiesību piemērošanas noteiktas saistības;

7) izsniegt aizdevumus citu dalībvalstu noregulējuma finanšu

mehānismiem.

(3) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļus izmanto šā panta

otrajā daļā minētajiem mērķiem, piemērojot arī uzņēmuma

pārdošanas instrumentu.

(4) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļus neizmanto, lai

segtu ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes

zaudējumus vai rekapitalizētu šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību

vai finanšu iestādi. Ja noregulējuma fonda izmantošana šajā pantā

noteiktajiem mērķiem rada zaudējumus ieguldījumu brokeru

sabiedrībai vai finanšu iestādei, piemēro šā likuma 56. un

57. pantā norādītos nacionālā noregulējuma fonda

izmantošanas nosacījumus.

121.2 pants. (1) Katras ieguldījumu

brokeru sabiedrības ikgadējo maksājumu nacionālajā noregulējuma

fondā Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kā vienu

procentu no tās saistību apmēra (izņemot pašu kapitālu), ņemot

vērā visu ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējās saistības

(izņemot pašu kapitālu) un koriģējot to atbilstoši Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas noteiktajam ieguldījumu brokeru

sabiedrības riska profilam. Maksājums nacionālajā noregulējuma

fondā nevar būt mazāks par 1000 euro gadā. Finanšu un

kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros

nosaka kārtību, kādā veicami maksājumi nacionālajā noregulējuma

fondā.

(2) Nacionālajā noregulējuma fondā esošie finanšu līdzekļi

drīkst ietvert ieguldījumu brokeru sabiedrību maksājumu saistības

ne vairāk kā 30 procentu apmērā no šajā fondā esošo līdzekļu

kopsummas.

(3) Ja nacionālajā noregulējuma fondā pieejamie finanšu

līdzekļi nav pietiekami, lai segtu tā zaudējumus, izmaksas vai

citus izdevumus, kas radušies, izmantojot šo fondu, ieguldījumu

brokeru sabiedrības veic papildu maksājumus. Papildu maksājumus

ieguldījumu brokeru sabiedrībām nosaka saskaņā ar šā panta pirmās

daļas noteikumiem. Papildu maksājumu apmērs nedrīkst pārsniegt

noteikto ikgadējo maksājumu trīskāršu apmēru.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut ieguldījumu

brokeru sabiedrībai pilnībā vai daļēji atlikt papildu maksājumu

veikšanu nacionālajā noregulējuma fondā, ja tas nepieciešams, lai

aizsargātu šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo

stāvokli. Šādu atbrīvojumu piešķir ne ilgāk kā uz sešu mēnešu

periodu, un to var pagarināt pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības

pieprasījuma. Atlikto maksājumu ieguldījumu brokeru sabiedrība

veic tad, kad šāds maksājums vairs neapdraud tās likviditāti vai

maksātspēju.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības maksājumi nacionālajā

noregulējuma fondā iekļaujami tās izdevumos.

121.3 pants. Finanšu un kapitāla tirgus

komisija ir tiesīga izmantot alternatīvus finansēšanas avotus un

slēgt līgumus par aizņēmumiem vai citu atbalstu ar ieguldījumu

brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm vai citām trešām personām,

ja noregulējuma fonda līdzekļi nav uzreiz pieejami vai nav

pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus,

kas radušies, izmantojot šo fondu, vai papildu maksājumi nav

nekavējoties pieejami vai nav pietiekami.

121.4 pants. Finanšu un kapitāla tirgus

komisija var prasīt aizņēmumu no citu dalībvalstu noregulējuma

finansēšanas mehānismiem, ja:

1) nacionālajā noregulējuma fondā nav pietiekamu līdzekļu, lai

segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies,

izmantojot šo fondu;

2) papildu maksājumi nav nekavējoties pieejami;

3) nav pieejami alternatīvo finansēšanas avotu līdzekļi.

121.5 pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla

tirgus komisija ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā pēc

apspriešanās ar grupā ietilpstošo ieguldījumu brokeru sabiedrību

noregulējuma iestādēm, ja nepieciešams, pirms noregulējuma

darbības veikšanas izsaka priekšlikumu attiecībā uz grupas

finansēšanas plānu kā daļu no grupas noregulējuma plāna.

(2) Grupas finansēšanas plānā iekļauj:

1) vērtējumu par grupā ietilpstošajām sabiedrībām;

2) zaudējumus, kurus katra grupā ietilpstošā sabiedrība atzīst

brīdī, kad piemēro noregulējuma instrumentus;

3) attiecībā uz katru grupā ietilpstošo sabiedrību - katras

akcionāru kategorijas un kreditoru kārtas iespējamos

zaudējumus;

4) kopējo finansējumu, kas nepieciešams no dalībvalstu

noregulējuma finansēšanas mehānismiem, un šā finansējuma mērķi un

veidu;

5) aprēķinu par summu, ko ikviens no to dalībvalstu

noregulējuma finansēšanas mehānismiem, kurās atrodas grupā

ietilpstošās sabiedrības, iemaksā grupas noregulējuma

finansējumā, lai iegūtu šīs daļas 4. punktā minēto kopējo

nepieciešamo finansējumu;

6) summu, ko ikviens no to dalībvalstu noregulējuma

finansēšanas mehānismiem, kurās atrodas grupā ietilpstošās

sabiedrības, iemaksā grupas noregulējuma finansējumā, un šā

maksājuma veikšanas kārtību;

7) aizdevuma summu, ko iegūs to dalībvalstu noregulējuma

finansēšanas mehānismi, kurās atrodas grupā ietilpstošās

sabiedrības;

8) termiņu, kurā var izmantot to dalībvalstu noregulējuma

finansēšanas mehānismus, kurās atrodas grupā ietilpstošās

sabiedrības, paredzot iespēju, ja nepieciešams, šo termiņu

pagarināt.

(3) Ja grupas finansēšanas plānā nav noteikts citādi,

veicot katras dalībvalsts noregulējuma finansēšanas iemaksas

aprēķinu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā:

1) grupas riska svērto aktīvu īpatsvaru, kāds ir ieguldījumu

brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm, kuras reģistrētas

attiecīgajā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī;

2) aktīvu īpatsvaru grupas aktīvos tām ieguldījumu brokeru

sabiedrībām un finanšu iestādēm, kuras reģistrētas attiecīgajā

noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī;

3) to zaudējumu īpatsvaru, kuru dēļ nepieciešams grupas

noregulējums tajās grupas sabiedrībās, kuras uzrauga par

noregulējuma finansēšanas mehānismu atbildīgās iestādes;

4) to grupas finansēšanas resursu īpatsvaru, kurus saskaņā ar

finansēšanas plānu paredzēts izmantot, lai sniegtu tiešu

ieguldījumu grupas sabiedrībās, kuras reģistrētas attiecīgajā

noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī.

(4) Lai nodrošinātu grupas finansēšanu, nacionālais

noregulējuma fonds var slēgt līgumus par aizņēmumu vai citu

finanšu līdzekļu saņemšanu.

(5) Nacionālais noregulējuma fonds var garantēt aizņēmumu, par

kuru citi grupas noregulējuma finansēšanas mehānismi ir noslēguši

līgumus atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka visi

ieņēmumi, kas rodas, izmantojot grupas finansēšanas mehānismus,

tiek piešķirti dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem

atbilstoši veiktajiem maksājumiem noregulējuma

finansēšanā."