5. pants

Izteikt 41.panta pirmo, otro un

trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Naudas sods ir naudas

piedziņa, ko tiesa vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu,

uzliek šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa -

arī kā papildsodu.

(2) Naudas sods atbilstoši

noziedzīgā nodarījuma smagumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim

nosakāms no vienas līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto

minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot

spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas

vienībās. Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu mantkārīgā nolūkā

naudas sodu var noteikt šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā

pantā paredzētā naudas soda divkāršā apmērā, bet ne vairāk kā

divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot naudas sodu, var

piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas

attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra.

(3) Naudas soda samaksu tiesa vai

prokurors, ja naudas sods noteikts ar priekšrakstu par sodu, var

sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu

gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies

likumīgā spēkā."