81. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Aizstāvja uzaicināšana atsevišķā procesuālā darbībā
(1) Ja nav noslēgta vienošanās par
aizstāvību vai aizstāvis, ar kuru noslēgta vienošanās, nevar
ierasties procesuālās darbības veikšanai, procesa virzītājs
uzaicina advokātu nodrošināt aizstāvību šādās atsevišķās
procesuālās darbībās:
1) izmeklēšanas darbībās, kurās
iesaistīts aizturētais;
2) lēmuma par atzīšanu par
aizdomās turēto paziņošanā un aizdomās turētā pirmajā
nopratināšanā;
3) ar drošības līdzekļa
piemērošanu saistīto jautājumu izskatīšanā pie izmeklēšanas
tiesneša.
(2) Procesa virzītājs aizstāvības
nodrošināšanai atsevišķā procesuālā darbībā uzaicina advokātu
atbilstoši attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu
advokātu vecākā sastādītajam advokātu dežūru grafikam."
3. Izteikt 84.pantu šādā
redakcijā:
"84.pants.
Samaksa par aizstāvja palīdzību
(1) Samaksu par aizstāvja
palīdzību saskaņā ar vienošanos nodrošina persona, kura aizstāvi
uzaicinājusi un parakstījusi vienošanos.
(2) Advokātam par valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav
noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksas apmēru un ar valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos
atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka
Ministru kabinets."
4. Izteikt 104.pantu šādā
redakcijā:
"104.pants.
Personas, kuras var būt cietušā - fiziskās personas pārstāvis
(1) Cietušo - pilngadīgu
fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga
fiziskā persona uz cietušā pilnvarojuma pamata.
(2) Ja kaitējums radīts
nepilngadīgai personai, cietušo pārstāv:
1) māte, tēvs vai aizbildnis;
2) viens no vecvecākiem,
pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis
kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais radinieks par nepilngadīgo
rūpējies;
3) bērnu tiesību aizsardzības
institūcijas pārstāvis;
4) tādas nevalstiskās
organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības
funkciju.
(3) Ja kaitējums radīts
personai, kura atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv tās
aizgādnis vai kāda no šā panta otrajā daļā minētajām
personām.
(4) Šā panta otrajā un trešajā
daļā minētajos gadījumos visas cietušā tiesības pilnībā pieder
viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar, izņemot
nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu
viedokli.
(5) Ja ir apgrūtināta vai citādi
nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai
šā panta otrajā daļā minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu,
procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās
cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Izņēmuma gadījumā, ja
citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu
aizsardzību publiskās apsūdzības lietās, procesa virzītājs pieņem
lēmumu par cietušā - pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas
personas pārstāvja - advokāta uzaicināšanu. Šajos gadījumos
advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu
samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības
sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas
kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Šā panta piektajā daļā
paredzētajos gadījumos procesa virzītājs lēmumu par
nepieciešamību nodrošināt pārstāvi kriminālprocesā paziņo
attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu
vecākajam. Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā triju
darbdienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas
paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta piedalīšanos
kriminālprocesā. Procesa virzītājs procesuālajās darbībās, kuras
veicamas nekavējoties un kurās iesaistīts cietušais, ja
nepieciešams, advokātu pārstāvības nodrošināšanai uzaicina
atbilstoši attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu
advokātu vecākā sastādītajam advokātu dežūru grafikam.
(7) Noziedzīgā nodarījumā
cietušai pilngadīgai trūcīgai vai maznodrošinātai personai, kurai
nepieciešama juridiskā palīdzība, lai noskaidrotu savas tiesības
un pienākumus privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanā un ar
to saistīto procesuālo dokumentu sastādīšanā, vai kura atzīta par
cietušo privātās apsūdzības lietā, - advokāta sniegto
juridisko palīdzību ir tiesības pieprasīt normatīvajos aktos par
valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteiktajā kārtībā.
(8) Nepilngadīgā vai
rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā atļauj
piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī
rezolūcijas veidā.
(9) Procesa virzītājs,
izlemjot jautājumu par atļauju personai piedalīties
kriminālprocesā kā nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā
pārstāvim, ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un
konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā
intereses."
5. Izslēgt pārejas noteikumu
14.punktu.
6. Papildināt pārejas noteikumus
ar 19.punktu šādā redakcijā:
"19. Līdz šā likuma 84.panta
otrajā daļā un 104.panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta
noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada
1.janvārim ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra
noteikumi Nr.920 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un
kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."
Pārejas
noteikums
Šā likuma 2., 4. un 5.pants stājas
spēkā 2009.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2008.gada
19.jūnijā.
Valsts prezidents
V.Zatlers
Rīgā 2008.gada 9.jūlijā
Redakcijas
piebilde: likums stājas spēkā ar 2008.gada 23.jūliju.