803. pants
Nolēmuma par

alternatīvo sankciju izpildīšanas atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanu

var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašas formas apliecinājums vai tas ir

nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam;

2) nodarījums, uz kuru attiecas nolēmums par alternatīvo

sankciju, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs

pēc Latvijas likuma;

3) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā vai šī

persona Latvijā nav sasniedzama;

4) izpildot nolēmumu par alternatīvo sankciju, tiktu

pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in

idem) princips;

5) nolēmums par alternatīvo sankciju attiecas uz

nodarījumu, kas pēc Latvijas likuma nav noziedzīgs;

6) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā

kriminālprocesuālā imunitāte;

7) nolēmuma izpildīšanai ir iestājies noilgums un

nolēmums par alternatīvo sankciju attiecas uz nodarījumu, kas ir

Latvijas jurisdikcijā;

8) persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas

kriminālatbildība;

9) noteiktā alternatīvā sankcija nepārsniedz sešus

mēnešus;

10) nolēmumā par alternatīvo sankciju paredzēta

medicīniskā ārstēšana, kuras izpildīšana Latvijā nav

iespējama.

(2) Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanu atsaka

arī tad, ja tas pieņemts personas prombūtnē (in absentia),

izņemot gadījumus, kad persona:

1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to,

ka nolēmums var tikt pieņemts bez tās klātbūtnes;

2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē

piedalījies tās aizstāvis;

3) saņēmusi nolēmumu par alternatīvo sankciju un

informējusi, ka šo nolēmumu neapstrīd vai nav to

pārsūdzējusi.

(3) Ja nolēmums par alternatīvo sankciju pieņemts

par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi attiecībā

uz to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma,

neveic.