2. pants

Papildināt likumu ar 60.2 pantu šādā

redakcijā:

"60.2 pants. Personas, kurai ir tiesības uz

aizstāvību, pamattiesības kriminālprocesā

(1) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir šādas

tiesības:

1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu

vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību,

ja šī persona pati par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos

ar aizstāvi;

2) tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos

apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika

ierobežojumiem;

3) saņemt juridisko palīdzību no aizstāvja;

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta

piedalīšanos atsevišķā procesuālajā darbībā aizstāvības

nodrošināšanai, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar

konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties;

5) saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā

praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī bez maksas izmantot

telefonu aizstāvja uzaicināšanai;

6) tikt informētai par to, kāds pieņēmums izteikts vai kādas

aizdomas radušās pret šo personu, vai kāda apsūdzība tai

izvirzīta;

7) likumā noteiktajā kārtībā un apjomā saņemt mutvārdu vai

rakstveida tulkojumu tai saprotamā valodā;

8) sniegt liecību vai atteikties liecināt.

(2) Liecības nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana

noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas procesa

un tiesas.

(3) Papildus tiesībām, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā,

aizturētajam, kā arī aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kuram

piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, ir

šādas tiesības:

1) iepazīties ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem pamatots

ierosinājums piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības

līdzekli, ciktāl šāda piekļuve neapdraud citu personu

pamattiesības, sabiedrības intereses un netraucē kriminālprocesa

mērķa sasniegšanu;

2) pieprasīt, lai par aizturēšanu vai apcietināšanu paziņo

viņa tuviniekam, mācību iestādei, darba devējam. Ārvalstniekam ir

tiesības pieprasīt, lai par aizturēšanu tiek informēta viņa

valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība;

3) saņemt informāciju par tiesībām uz neatliekamo medicīnisko

palīdzību;

4) saņemt informāciju par maksimālo stundu vai mēnešu skaitu,

uz kādu personai var tikt ierobežota brīvība pirmstiesas

procesā.

(4) Personai, tiklīdz tā ieguvusi tiesības uz aizstāvību,

nekavējoties rakstveidā izsniedz un, ja nepieciešams, izskaidro

informāciju par šā panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajām

tiesībām. To, ka informācija ir izsniegta un, ja nepieciešams,

tiesības izskaidrotas, persona apliecina ar savu

parakstu."