Grozījumi Kriminālprocesa likumā

660. pants
Kārtība, kādā

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Augstākā tiesa izskata lietu sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem

(1) Saņēmis pieteikumu un tiesneša vai prokurora lēmumu, kā

arī krimināllietu un materiālus, kas iegūti, izmeklējot

jaunatklātos apstākļus, Augstākās tiesas tiesnesis nosaka lietas

izskatīšanas laiku un vietu. Par to tiek paziņots personām, kuru

tiesības vai likumiskās intereses pieteikums aizskar,

izskaidrojot to tiesības piedalīties tiesas sēdē. Notiesātajam,

kas atrodas brīvības atņemšanas vietā, ja viņš nav pieteikuma

iesniedzējs, tiek nosūtīta pieteikuma un tiesneša vai prokurora

lēmuma kopija, informējot notiesāto par tiesībām lūgt, lai viņam

tiek nodrošināta iespēja piedalīties tiesas sēdē.

(2) Prokurora piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta.

(3) Personas, kuras tiesības vai likumiskās intereses

aizskar pieteikums un prokurora vai tiesneša lēmums, neierašanās

uz tiesas sēdi nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(4) Lietas izskatīšana notiek kārtībā, kāda noteikta lietu

izskatīšanai kasācijas instances tiesas sēdē mutvārdu procesā,

izņemot šajā daļā noteikto:

1) tiesnesis ziņojumā izklāsta lietas apstākļus, kas attiecas

uz pieteikumu un prokurora vai tiesneša lēmumu;

2) pēc tiesneša ziņojuma prokurors pamato atzinumu vai izsaka

viedokli par pieteikumu;

3) pēc tiesneša ziņojuma pieteicējs vai pieteicēja pārstāvis

pamato pieteikumu, ja viņš piedalās tiesas sēdē.

(5) Tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atceļ tiesas nolēmumu pilnībā vai tā daļā, atceltajā apjomā

atjauno kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un

lietu nosūta prokuratūrai;

2) atceļ tiesas nolēmumu pilnībā vai tā daļā, atceltajā apjomā

atjauno kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un

lietu nosūta jaunai izskatīšanai attiecīgās instances tiesai;

3) noraida pieteikumu;

4) izbeidz tiesvedību."

35. 680. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvija sedz izdevumus, kas rodas, veicot

personas pagaidu pieņemšanu vai nodošanu pēc Latvijas

lūguma.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

36. Izteikt 695. panta otrās daļas 3. punktu šādā

redakcijā:

"3) persona pēc tās pārņemšanas Latvijā tam ir

piekritusi, un šī piekrišana ir pieņemta advokāta klātbūtnē,

rakstot par to protokolu;".

37. Papildināt 847. pantu ar ceturto daļu šādā

redakcijā:

"(4) Lūgumu par palīdzības sniegšanu procesuālās darbības

veikšanā procesā pret juridisko personu, ja lūgums iesniegts par

nodarījumu, kas ārvalstī ir krimināli sodāms, izpilda neatkarīgi

no tā, kādā procesā ārvalstī tas tiek lūgts."

38. Papildināt 851. panta pirmo daļu ar teikumu šādā

redakcijā:

"Personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var

nopratināt, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja persona tam

piekrīt."

39. Papildināt 854. panta otrās daļas 3. punktu

pēc vārda "pārvietošana" ar vārdiem "pagarina

apcietinājuma termiņu vai".

40. Papildināt likumu ar 82.1 nodaļu šādā

redakcijā:

"82.1 nodaļa.

Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšana un izpilde

875.1 pants. Eiropas

izmeklēšanas rīkojums

Eiropas izmeklēšanas rīkojums ir Eiropas Savienības

dalībvalsts kompetentās iestādes lūgums par procesuālās darbības

veikšanu pierādījumu iegūšanai citas Eiropas Savienības

dalībvalsts teritorijā vai lūgums par to pierādījumu saņemšanu,

kuri jau ir Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestāžu

rīcībā. Eiropas izmeklēšanas rīkojumu pieņem, aizpildot īpašas

formas dokumentu.

875.2 pants. Latvijas

kompetentās iestādes un izpildes iestādes Eiropas izmeklēšanas

rīkojuma izskatīšanai, pārbaudei, atzīšanai un izpildei

(1) Pirmstiesas procesā Eiropas izmeklēšanas rīkojumu

izskata un atzīst Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas

uzsākšanai - arī Valsts policija.

(2) Pēc lietas nodošanas tiesai Eiropas izmeklēšanas

rīkojumu izskata un pārbauda Tieslietu ministrija, bet lēmumu par

atzīšanu un izpildi pieņem tiesa.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir

pieļaujama Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes iestādes un

izdevējiestādes tieša sazināšanās. Izpildes iestāde Latvijā ir

jebkura izmeklēšanas iestāde, prokuratūras struktūrvienība vai

tiesa, kurai Latvijas kompetentā iestāde uzdevusi izpildīt

Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

875.3 pants. Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma pārbaude, atzīšana un izpilde pirmstiesas

procesā

(1) Latvijas kompetentā iestāde, saņēmusi Eiropas

izmeklēšanas rīkojumu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu

dienu laikā par to paziņo Eiropas Savienības dalībvalsts

kompetentajai iestādei, aizpildot Eiropas izmeklēšanas rīkojuma

saņemšanas apstiprinājumu, un pārbauda, vai nepastāv šajā likumā

paredzētie atzīšanas un izpildes atteikuma iemesli.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas par Eiropas izmeklēšanas

rīkojuma atzīšanu un izpildi Latvijas kompetentā iestāde izvērtē,

vai Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādīto rezultātu ir iespējams

sasniegt ar procesuālajām darbībām, kuras prasa mazāku

iejaukšanos personas dzīvē. Par visiem apsvērumiem Latvijas

kompetentā iestāde informē Eiropas Savienības dalībvalsts

kompetento iestādi un, ja iespējams, vienojas par citas

procesuālās darbības veikšanu, kura prasa mazāku iejaukšanos

personas dzīvē.

(3) Nekonstatējusi atzīšanas un izpildes atteikuma

iemeslus, Latvijas kompetentā iestāde pieņem lēmumu par Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un nodošanu izpildei, nosakot

izpildes iestādi. Lēmumu var pieņemt arī rezolūcijas veidā.

Lēmums nav pārsūdzams.

(4) Latvijas kompetentā iestāde atbilstoši

institucionālajai piekritībai Eiropas izmeklēšanas rīkojumu

izpilda pati vai nodod to izpildes iestādei.

(5) Latvijas kompetentā iestāde informē Eiropas

Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par izpildes

rezultātiem, nosūtot izpildes rezultātā iegūtos materiālus. Lai

nodrošinātu ātrāku un efektīvāku izpildes rezultātā iegūto

materiālu nodošanu, izpildes iestāde var tos nodot Eiropas

Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei tieši, informējot

par to Latvijas kompetento iestādi.

875.4 pants. Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma pārbaude, atzīšana un izpilde pēc lietas

nodošanas tiesai

(1) Tieslietu ministrija, saņēmusi Eiropas izmeklēšanas

rīkojumu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā par

to paziņo Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei,

aizpildot Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanas

apstiprinājumu.

(2) Tieslietu ministrija 10 dienu laikā no Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma saņemšanas dienas (ja materiālu apjoms ir

sevišķi liels, - 30 dienu laikā) pārbauda, vai ir saņemti

visi nepieciešamie materiāli, un pēc pārbaudes materiālus nosūta

rajona (pilsētas) tiesai lēmuma pieņemšanai par Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildīšanu Latvijā.

(3) Ja nepieciešama dokumentu tulkošana, materiālu

pārbaude notiek šā panta otrajā daļā minētajos termiņos pēc

tulkojuma saņemšanas.

(4) Pirms Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes tiesa

izvērtē, vai Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādīto sasniedzamo

rezultātu ir iespējams sasniegt ar procesuālajām darbībām, kuras

prasa mazāku iejaukšanos personas dzīvē. Par visiem apsvērumiem

tiesa, kura izpilda Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, informē

Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi un, ja

iespējams, vienojas par citas izmeklēšanas darbības veikšanu,

kura prasa mazāku iejaukšanos personas dzīvē.

(5) Tieslietu ministrija informē Eiropas Savienības

dalībvalsts kompetento iestādi par izpildes rezultātiem, nosūtot

izpildes rezultātā iegūtos materiālus. Lai nodrošinātu ātrāku un

efektīvāku izpildes rezultātā iegūto materiālu nodošanu, tiesa

var tos nodot Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai

iestādei tieši, informējot par to Tieslietu ministriju.

875.5 pants. Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma atzīšanas un izpildes termiņi

(1) Latvijas kompetentā iestāde lēmumu par Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi pieņem, cik ātri vien

iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma saņemšanas. Ja nepieciešama dokumentu

tulkošana, lēmumu pieņem, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk

kā 30 dienu laikā no tulkojuma saņemšanas dienas.

(2) Ja Eiropas izmeklēšanas rīkojumā lūgts veikt

procesuālo darbību, lai nepieļautu tādu priekšmetu iznīcināšanu,

noslēpšanu vai sabojāšanu, kurus varētu izmantot kā pierādījumus

(pagaidu pasākums), Latvijas kompetentā iestāde to izvērtē un

lēmumu par pagaidu pasākuma veikšanu pierādījumu nodrošināšanai

pieņem, ja iespējams, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu

laikā no šāda rīkojuma saņemšanas brīža.

(3) Ja Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādīts procesuālās

darbības veikšanas steidzamības pamatojums vai minēta konkrēta

diena, kad procesuālā darbība jāveic, Latvijas kompetentā iestāde

pēc iespējas to ievēro, pieņemot lēmumu par atzīšanu un izpildi

un nosakot izpildes iestādi.

(4) Ja lēmumu par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu

un izpildi nav iespējams pieņemt šā panta pirmajā daļā noteiktajā

termiņā vai procesuālo darbību nav iespējams veikt Eiropas

izmeklēšanas rīkojumā norādītajā dienā, Latvijas kompetentā

iestāde par to nekavējoties informē Eiropas Savienības

dalībvalsts kompetento iestādi, izmantojot jebkādus pieejamos

saziņas līdzekļus un norādot kavēšanās iemeslus un paredzamo

laiku, kad Eiropas izmeklēšanas rīkojumu varētu atzīt un

izpildīt. Šādā gadījumā šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu,

kādā jāpieņem lēmums par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu,

var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par 30 dienām.

(5) Izpildes iestāde Eiropas izmeklēšanas rīkojumā

norādīto procesuālo darbību izpilda, cik ātri vien iespējams, bet

ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā

lēmuma pieņemšanas, ja nepastāv izpildes atlikšanas iemesli.

Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izpilda nekavējoties, ja

pierādījumi jau ir izpildes iestādes rīcībā.

(6) Ja izpildes iestāde konstatē, ka Eiropas izmeklēšanas

rīkojumā paredzēto procesuālo darbību nebūs iespējams veikt šā

panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, tā, izmantojot jebkādus

pieejamos saziņas līdzekļus, informē Eiropas Savienības

dalībvalsts kompetento iestādi par kavēšanās iemesliem un

vienojas par turpmāko rīcību. Izpildes iestāde informē Latvijas

kompetento iestādi par saziņu ar Eiropas Savienības dalībvalsts

kompetento iestādi.

875.6 pants. Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma atzīšanas un izpildes atteikuma iemesli

(1) Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi var

atteikt, ja:

1) pastāv šā likuma 8. nodaļā paredzētā

kriminālprocesuālā imunitāte vai speciāla kriminālprocesuālā

kārtība saistībā ar preses un vārda brīvību, kas Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma izpildi padara neiespējamu;

2) izpilde konkrētā lietā kaitētu būtiskām valsts drošības

interesēm, apdraudētu informācijas avotu vai būtu saistīta ar

tādas informācijas atklāšanu, kura būtiski apdraud

kriminālprocesu vai operatīvās darbības procesu;

3) tas ir izdots par nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikumu

nav noziedzīgs, izņemot gadījumus, kad tas ietverts šā likuma

2. pielikumā un Eiropas Savienības dalībvalstī, kura

izdevusi Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, par šādu nodarījumu

paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav

mazāka par trim gadiem;

4) tiktu pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne

bis in idem) princips;

5) pastāv būtiski iemesli, kas rada pamatu pieņēmumam, ka

notiktu nesamērīga iejaukšanās personas pamattiesībās;

6) procesuālā darbība nebūtu pieļaujama Latvijā notiekošā

kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 6. punkts neattiecas

uz procesuālajām darbībām, kas paredzētas šā likuma

875.10 panta otrajā daļā.

(3) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma atzīšanas un izpildes atteikuma iemesli vai

ja Latvijas kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka šā

rīkojuma atzīšana varētu nesamērīgi aizskart tās personas

tiesības, kurai ir tiesības uz aizstāvību, Latvijas kompetentā

iestāde, pirms pieņemt lēmumu par daļēju vai pilnīgu Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi vai atteikumu atzīt un

izpildīt šo rīkojumu, izmantojot jebkādus pieejamos saziņas

līdzekļus, sazinās ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento

iestādi un, ja nepieciešams, lūdz to nekavējoties sniegt

nepieciešamo informāciju.

(4) Tas, ka Eiropas izmeklēšanas rīkojums attiecas uz

nodarījumiem, kuri saistīti ar izvairīšanos no tādu nodokļu un

nodevu nomaksas, kādi Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēti

vai arī ir paredzēti, bet to regulējums, kas noteikts Latvijas

normatīvajos aktos, ir atšķirīgs, nevar būt atzīšanas un izpildes

atteikuma iemesls.

(5) Pēc Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanas no

Latvijas kompetentās iestādes izpildes iestāde, lai izpildītu

tajā paredzēto procesuālo darbību, veic nepieciešamās darbības,

lai atceltu šā panta pirmās daļas 1. punktā noteikto

imunitāti vai ievērotu speciālo procesuālo kārtību. Ja imunitātes

atcelšana vai speciālās procesuālās kārtības ievērošana ir citas

valsts vai starptautiskas organizācijas kompetencē, izpildes

iestāde par to informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento

iestādi.

875.7 pants. Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma izpildes atlikšanas iemesli un termiņi

(1) Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi var atlikt,

ja:

1) tā izpilde var kaitēt Latvijā uzsāktam kriminālprocesam, -

uz laiku, kas uzskatāms par pamatotu;

2) priekšmeti, dokumenti vai dati, kas prasīti šajā rīkojumā,

tiek izmantoti citā procesā, - līdz brīdim, kad tie šim nolūkam

vairs nav nepieciešami.

(2) Izpildes iestāde, konstatējusi šā panta pirmajā daļā

paredzēto izpildes atlikšanas iemeslu, par to informē Eiropas

Savienības dalībvalsts un Latvijas kompetento iestādi.

(3) Izpildes iestāde, tiklīdz vairs nepastāv šā panta

pirmajā daļā paredzētie Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes

atlikšanas iemesli, informē Eiropas Savienības dalībvalsts un

Latvijas kompetento iestādi un nekavējoties veic nepieciešamos

pasākumus šā rīkojuma izpildei.

875.8 pants. Eiropas

izmeklēšanas rīkojumā lūgtās procesuālās darbības izpilde

Eiropas izmeklēšanas rīkojumā lūgtās procesuālās darbības

izpilde notiek, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību par

procesuālo darbību veikšanu un starptautisko sadarbību

krimināltiesību jomā.

875.9 pants. Rīcība pēc

tam, kad saņemts paziņojums par sakaru līdzekļu kontroli Latvijas

teritorijā bez Latvijas tehniskās palīdzības

Ja no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes

saņemts paziņojums par sakaru līdzekļu kontroli Latvijas

teritorijā bez Latvijas tehniskās palīdzības, Latvijas kompetentā

iestāde izvērtē saņemto paziņojumu un to, vai sakaru līdzekļu

kontrole būtu pieļaujama Latvijā notiekošā kriminālprocesā par

tādu pašu nodarījumu, un ne vēlāk kā 96 stundu laikā informē

Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, ja:

1) sakaru līdzekļu kontroli nedrīkst veikt, bet uzsāktā sakaru

līdzekļu kontrole ir jāpārtrauc;

2) Latvijas teritorijā veiktas sakaru līdzekļu kontroles

rezultātā iegūto informāciju nedrīkst izmantot pierādīšanā,

norādot iemeslus, kas pamato šo aizliegumu.

875.10 pants. Eiropas

izmeklēšanas rīkojumā lūgtās procesuālās darbības aizvietošana ar

līdzvērtīgu procesuālo darbību

(1) Ja Eiropas izmeklēšanas rīkojumā lūgtā procesuālā

darbība nav paredzēta šajā likumā vai tā nebūtu pieļaujama

Latvijā notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu,

izpildes iestāde veic citu līdzvērtīgu procesuālo darbību, lai

sasniegtu Eiropas izmeklēšanas rīkojumā norādīto rezultātu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav attiecināmi

uz:

1) tādu pierādījumu iegūšanu, kas jau ir izpildes iestādes

rīcībā;

2) tādas informācijas iegūšanu, kas atrodas izpildes iestādei

pieejamā informācijas sistēmā un izpildes iestāde to varētu iegūt

Latvijā notiekošā kriminālprocesā;

3) liecinieka, eksperta, cietušā un personas, kurai ir

tiesības uz aizstāvību, nopratināšanu;

4) tādu saglabājamo datu iegūšanu, kas ļauj identificēt

konkrēta tālruņa numura vai interneta protokola (IP) adreses

lietotāju vai abonentu.

(3) Ja Eiropas izmeklēšanas rīkojumā lūgtā procesuālā

darbība nav paredzēta šajā likumā vai tā nebūtu pieļaujama

Latvijā notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu un nav

iespējams veikt citu procesuālo darbību, lai sasniegtu Eiropas

izmeklēšanas rīkojumā norādīto rezultātu, Latvijas kompetentā

iestāde informē Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi

par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes neiespējamību.

875.11 pants. Pierādījumu

nodošana

(1) Izpildes iestāde Eiropas izmeklēšanas rīkojuma

izpildes rezultātā iegūtos pierādījumus nodod Eiropas Savienības

dalībvalsts kompetentajai iestādei. Izpildes iestāde norāda, vai

pierādījumi pēc tam, kad tie Eiropas Savienības dalībvalstī

notiekošā kriminālprocesā vairs nav nepieciešami, ir nododami

atpakaļ izpildes iestādei.

(2) Ja persona ir apstrīdējusi Eiropas Savienības

dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemto Eiropas izmeklēšanas

rīkojumu vai Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes kārtību un

tās rezultātā iegūto pierādījumu pieļaujamību, izpildes iestāde

var atlikt pierādījumu nodošanu līdz brīdim, kamēr tiek izlemta

sūdzība.

875.12 pants. Sūdzības

iesniegšana par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi

(1) Rīcība, kas saistīta ar Eiropas izmeklēšanas rīkojuma

izpildi, pārsūdzama šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzības iesniegšana par Eiropas izmeklēšanas

rīkojuma pieņemšanas pamatojumu un lūgto procesuālo darbību

neaptur tā izpildi, izņemot gadījumu, kad šādas sūdzības

iesniegšanas sekas ir paredzētas saskaņā ar tās Eiropas

Savienības dalībvalsts nacionālo regulējumu, kura pieņēmusi

Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, un Eiropas Savienības dalībvalsts

kompetentā iestāde par to ir informējusi izpildes iestādi.

(3) Sūdzību par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšanas

pamatojumu iesniedz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai

iestādei, kura pieņēmusi Eiropas izmeklēšanas rīkojumu un tā

izskata un izlemj šo sūdzību.

(4) Ja saņemta sūdzība par rīcību, kas saistīta ar

Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi, Latvijas kompetentā

iestāde par sūdzības saņemšanu un pamatojumu, kā arī par sūdzības

izskatīšanas rezultātiem informē Eiropas Savienības dalībvalsts

kompetento iestādi."

41. Papildināt 876. pantu ar 2.1 daļu

šādā redakcijā:

"(21) Ierosinājumu var noraidīt, ja

noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs nav samērojams ar

lūguma nosūtīšanas izdevumiem vai kriminālprocesa mērķi ir

iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem."

42. Papildināt 878. pantu ar

1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Personu, kura Latvijā nogādāta pēc

Latvijas lūguma, tur apcietinājumā, pamatojoties uz šā likuma

702. panta pirmās daļas 1. punktā minēto dokumentu. Pēc

lūguma izpildes tā nekavējoties nododama atpakaļ ārvalstij, bet

ne vēlāk par nodošanas termiņa pēdējo dienu."

43. Papildināt astoņpadsmito sadaļu ar 83.1

nodaļu šādā redakcijā:

"83.1 nodaļa.

Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana un nodošana

izpildei

887.1 pants. Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana līdz kriminālvajāšanas

uzsākšanai

(1) Ja kriminālprocesā līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai

nepieciešams veikt procesuālo darbību citas Eiropas Savienības

dalībvalsts teritorijā, procesa virzītājs, izvērtējot tās

nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz izmeklējamo noziedzīgo

nodarījumu, sagatavo Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, aizpildot

īpašas formas dokumentu. Pirms Eiropas izmeklēšanas rīkojuma

sagatavošanas procesa virzītājs, ievērojot šajā likumā noteikto

kārtību, veic visas darbības, kas būtu nepieciešamas, ja

procesuālā darbība tiktu veikta Latvijā saskaņā ar šo likumu.

(2) Sagatavoto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu procesa

virzītājs kopā ar krimināllietas materiāliem nosūta uzraugošajam

prokuroram apstiprināšanai.

(3) Uzraugošais prokurors piecu darbdienu laikā no

Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanas dienas pārbauda Eiropas

Savienības dalībvalstij lūgtās procesuālās darbības atbilstību šā

likuma prasībām un izvērtē tās nepieciešamību un samērīgumu

attiecībā uz izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu. Uzraugošā

prokurora apstiprināto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu procesa

virzītājs nosūta Latvijas kompetentajai iestādei.

(4) Procesa virzītājs nodrošina Eiropas izmeklēšanas

rīkojuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts

valsts valodā vai valodā, kuru Eiropas izmeklēšanas rīkojuma

saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi

Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(5) Ar Latvijas kompetento iestādi šā panta izpratnē

saprot Valsts policiju, ja procesa virzītājs ir Valsts policijas

izmeklētājs, vai Ģenerālprokuratūru, ja procesa virzītājs ir

citas izmeklēšanas iestādes izmeklētājs.

(6) Latvijas kompetentā iestāde saņemto Eiropas

izmeklēšanas rīkojumu nosūta attiecīgās Eiropas Savienības

dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(7) Procesa virzītājs var grozīt vai atsaukt pieņemto

Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, ja zudusi nepieciešamība veikt

lūgto procesuālo darbību vai no Eiropas Savienības dalībvalsts

kompetentās iestādes saņemta informācija, ka Eiropas izmeklēšanas

rīkojumā norādītā procesuālā darbība nebūtu pieļaujama šajā

dalībvalstī notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu,

vai tā atzīšana nebūtu samērīga un varētu tikt nesamērīgi

aizskartas tās personas tiesības, kurai ir tiesības uz

aizstāvību. Par lēmumu grozīt vai atsaukt Eiropas izmeklēšanas

rīkojumu procesa virzītājs informē Latvijas kompetento

iestādi.

(8) Ja, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, par

procesa virzītāju izmeklēšanā līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai

ir noteikts prokurors, Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšanai

piemērojami šā likuma 887.2 panta noteikumi.

(9) Procesa virzītājs, piedaloties Eiropas izmeklēšanas

rīkojuma izpildē Eiropas Savienības dalībvalstī, ja nepieciešams,

var lūgt veikt citu procesuālo darbību, nepieņemot jaunu Eiropas

izmeklēšanas rīkojumu. Lēmumu par citu procesuālo darbību pieņem

šajā likumā noteiktajā kārtībā. Procesa virzītājs par lūgumu

veikt citu procesuālo darbību informē uzraugošo prokuroru un

Latvijas kompetento iestādi.

887.2 pants. Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana kriminālvajāšanā

(1) Ja kriminālvajāšanas laikā līdz lietas nodošanai

tiesai nepieciešams veikt procesuālo darbību citas Eiropas

Savienības dalībvalsts teritorijā, prokurors, izvērtējis tās

nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz izmeklējamo noziedzīgo

nodarījumu, sagatavo Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, aizpildot

īpašas formas dokumentu, apstiprina to un nosūta

Ģenerālprokuratūrai. Pirms Eiropas izmeklēšanas rīkojuma

sagatavošanas prokurors, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību,

veic visas darbības, kas būtu nepieciešamas, ja procesuālā

darbība tiktu veikta Latvijā saskaņā ar šo likumu. Apstiprinot

Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, prokurors apliecina Eiropas

Savienības dalībvalstij lūgtās izmeklēšanas vai procesuālās

darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(2) Ģenerālprokuratūra saņemto Eiropas izmeklēšanas

rīkojumu nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts

kompetentajai iestādei. Ģenerālprokuratūra nodrošina Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības

dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru Eiropas izmeklēšanas

rīkojuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts

norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(3) Prokurors var grozīt vai atsaukt pieņemto Eiropas

izmeklēšanas rīkojumu, ja zudusi nepieciešamība veikt lūgto

procesuālo darbību vai saņemta informācija, ka Eiropas

izmeklēšanas rīkojumā norādītā procesuālā darbība nebūtu

pieļaujama šajā dalībvalstī notiekošā kriminālprocesā par tādu

pašu nodarījumu, vai tā atzīšana nebūtu samērīga un varētu tikt

nesamērīgi aizskartas tās personas tiesības, kurai ir tiesības uz

aizstāvību. Par lēmumu grozīt vai atsaukt Eiropas izmeklēšanas

rīkojumu prokurors informē Ģenerālprokuratūru.

(4) Prokurors, piedaloties Eiropas izmeklēšanas rīkojuma

izpildē Eiropas Savienības dalībvalstī, ja nepieciešams, var lūgt

veikt citu procesuālo darbību, nepieņemot jaunu Eiropas

izmeklēšanas rīkojumu. Lēmumu par citu procesuālo darbību pieņem

šajā likumā noteiktajā kārtībā. Prokurors par lūgumu veikt citu

procesuālo darbību informē Ģenerālprokuratūru.

887.3 pants. Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana iztiesāšanā

(1) Ja iztiesāšanas laikā nepieciešams veikt procesuālo

darbību citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, tiesa,

izvērtējusi tās nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz

izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, sagatavo Eiropas izmeklēšanas

rīkojumu, aizpildot īpašas formas dokumentu. Pirms Eiropas

izmeklēšanas rīkojuma aizpildīšanas tiesa veic visas darbības,

kas būtu nepieciešamas, ja procesuālā darbība tiktu veikta

Latvijā saskaņā ar šo likumu. Apstiprinot Eiropas izmeklēšanas

rīkojumu, tiesa apliecina Eiropas Savienības dalībvalstij lūgtās

izmeklēšanas vai procesuālās darbības atbilstību šā likuma

prasībām.

(2) Tiesa, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla

mājaslapu, noskaidro tās Eiropas Savienības dalībvalsts

kompetento vai izpildes iestādi, kurai adresēts Eiropas

izmeklēšanas rīkojums, un nosūta tai pieņemto Eiropas

izmeklēšanas rīkojumu.

(3) Ja tiesa, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības

tīkla mājaslapu, nevar noskaidrot Eiropas Savienības dalībvalsts

kompetento vai izpildes iestādi, tā pieņemto Eiropas izmeklēšanas

rīkojumu nosūta Tieslietu ministrijai nosūtīšanai attiecīgās

Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(4) Eiropas izmeklēšanas rīkojuma tulkojumu attiecīgās

Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru

Eiropas izmeklēšanas rīkojuma saņemšanai šī dalībvalsts

norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, šā

panta otrajā daļā minētajos gadījumos nodrošina Tiesu

administrācija, bet trešajā daļā minētajos gadījumos - Tieslietu

ministrija.

(5) Tiesa var grozīt vai atsaukt pieņemto Eiropas

izmeklēšanas rīkojumu, ja zudusi nepieciešamība veikt lūgto

procesuālo darbību vai ja no Eiropas Savienības dalībvalsts

kompetentās iestādes saņemta informācija, ka Eiropas izmeklēšanas

rīkojumā norādītā procesuālā darbība nebūtu pieļaujama šajā

dalībvalstī notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu,

vai tā atzīšana nebūtu samērīga un varētu tikt nesamērīgi

aizskartas tās personas tiesības, kurai ir tiesības uz

aizstāvību. Par lēmumu grozīt vai atsaukt Eiropas izmeklēšanas

rīkojumu tiesa šā panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos

informē Tieslietu ministriju.

887.4 pants. Paziņojums

par sakaru līdzekļu kontroli bez Eiropas Savienības dalībvalsts

tehniskās palīdzības

(1) Ja vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu

teritorijā nepieciešams veikt sakaru līdzekļu kontroli, bet nav

nepieciešama attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu tehniskā

palīdzība, procesa virzītājs aizpilda īpašas formas paziņojumu,

informējot par sakaru līdzekļu kontroles veikšanu Eiropas

Savienības dalībvalsts teritorijā, un ar Latvijas kompetentās

iestādes starpniecību nosūta to šai dalībvalstij.

(2) Ja no Eiropas Savienības dalībvalsts saņemta

informācija, ka sakaru līdzekļu kontrole par tādu pašu nodarījumu

šajā dalībvalstī nebūtu pieļaujama, procesa virzītājs neuzsāk vai

pārtrauc sakaru līdzekļu kontroli, kā arī vērtē attiecīgās

Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā iegūtās informācijas

izmantošanu pierādīšanā."

44. Pārejas noteikumos:

papildināt 52. punktu pēc vārda "izpildi" ar

vārdiem "vai ar medicīniska rakstura piespiedu

līdzekļiem";

papildināt pārejas noteikumus ar 61. un 62. punktu šādā

redakcijā:

"61. Grozījums šā likuma 7. panta otrajā daļā

attiecībā uz skaitļa "136." aizstāšanu ar skaitli

"132.1" stājas spēkā vienlaikus ar

attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā.

62. Sadarbībā ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurām

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa

direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu

krimināllietās nav saistoša, Latvija neizmanto Eiropas

izmeklēšanas rīkojumu."

45. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības

direktīvām ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada

3. aprīļa direktīvas 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas

rīkojumu krimināllietās."

Pārejas

noteikums

Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa spriedumā

minētajiem konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem pēc šā likuma

spēkā stāšanās ir tiesības iesniegt pieteikumu par tiem

jaunatklātajiem apstākļiem, attiecībā uz kuriem pirms šā likuma

spēkā stāšanās bija pieņemts prokurora lēmums par atteikšanos

atjaunot kriminālprocesu.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 30. martā.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2017. gada 12. aprīlī