Grozījumi Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013.gadam 1. pants

Izdarīt Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas

plānā 2008.-2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta

2008.gada 28.maija rīkojumu Nr.296 "Par Latvijas zvejas

flotes kapacitātes sabalansēšanas plānu 2008.-2013.gadam")

šādus grozījumus:

1.1. izteikt 6.3.apakšnodaļu šādā redakcijā:

"6.3. Rekomendētā zvejas flotes kapacitātes

samazināšana Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī

2008.-2013.gadā

Lai novērstu zvejas flotes darbības ekonomisko rādītāju

turpmāku pasliktināšanos, katram flotes segmentam aprēķināts

rekomendētais 2008.-2013.gadā sasniedzamais kapacitātes līmenis

saskaņā ar Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas

plāna (2008.-2013.gadam) 2008.gada shēmas izvērtējumu un

2010.gada 18.jūnija Zivsaimniecības konsultatīvajā padomes sēdē

nolemto.

Prognozētajām zvejas iespējām atbilstošas flotes kapacitātes

aprēķinā pieņemts, ka zvejas flotes darbības ieņēmumu un izdevumu

bilancei jābūt pozitīvai. Aprēķinātais pieļaujamais flotes

kapacitātes līmenis nodrošinātu relatīvi līdzsvarotu ieņēmumu un

izdevumu bilanci.

Aprēķinos iegūtā zivju resursiem atbilstošas zvejas flotes

kopējā tilpība un kuģu skaits 2013.gadam jāuzskata par

sasniedzamo līmeni, kas panākams, samazinot zvejas kapacitāti, ja

neņem vērā pārmaiņas flotē, kas radušās bez Eiropas

Zivsaimniecības fonda atbalsta izmantošanas.

Tā kā flotes segmenti galvenokārt ir piesaistīti noteiktam

zvejas veidam (zveja ar traļiem vai tīkliem) vai zvejas rajonam

(Baltijas jūrai vai Rīgas jūras līcim) un nodrošina noteiktas

zivju resursu daļas izmantošanu, lai panāktu harmonisku zivju

resursu izmantošanu, flotes sabalansēšanai jānotiek katrā

segmentā atsevišķi.

Nosakot rekomendēto samazinājumu, ir ņemtas vērā flotes zvejas

jaudas rezerves, kas, zvejas iespējām palielinoties un

pārsniedzot prognozētās, pilnībā nodrošinātu nozvejas kvotu

apgūšanu arī ar samazinātu zvejas kapacitātes līmeni.

Rekomendētais zvejas kapacitātes līmenis pa zvejas flotes

segmentiem un flotei kopā 2008.-2013.gada perioda beigās dots

23.tabulā, bet šo līmeņu sasniegšanai nepieciešamais zvejas

flotes kapacitātes samazināšanas apjoms - 24.tabulā.

23.tabula. Rekomendētais zvejas

flotes kapacitātes līmenis Baltijas jūrā, kas sasniedzams no

2008.gada līdz 2013.gadam

Nr. p.k.

Flotes segments

Kapacitātes rādītāji

kuģu skaits

kopējā bruto tilpība, GT

Flote aiz piekrastes zonas

kopā*

8033

1.1.

Traleri 12-24 m

530

1.2.

Traleri > 24 m

6165

1.3.

Tīklu zvejas kuģi > 24 m

1338

Piekrastes zvejas flote**

287

* Izņemot zvejas kuģus, kuri zvejo arī piekrastē un kuru

dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

** Ieskaitot zvejas kuģus, kuri zvejo arī aiz piekrastes zonas

un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

24.tabula. Rekomendētais zvejas

flotes kapacitātes samazināšanas apjoms no 2008.gada līdz

2013.gadam (neņemot vērā pārmaiņas flotē, kas radušās bez Eiropas

Zivsaimniecības fonda atbalsta izmantošanas)

Nr. p.k.

Flotes segments

No zvejas izņemamās

kapacitātes rādītāji

kuģu skaits

kopējā bruto tilpība, GT

Flote aiz piekrastes zonas

kopā*

5752

1.1.

Traleri 12-24 m

661

1.2.

Traleri > 24 m

3604

1.3.

Tīklu zvejas kuģi > 24 m

1487

Piekrastes zvejas flote**

407

* Izņemot zvejas kuģus, kuri zvejo arī piekrastē un kuru

dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

** Ieskaitot zvejas kuģus, kuri zvejo arī aiz piekrastes zonas

un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

23. un 24.tabulā norādītas tikai tās piekrastes zvejas flotē

iekļautās laivas, kuras iesaistītas piekrastes komerciālā zvejā

un kurām ir stacionāri dzinēji.";

1.2. papildināt plānu ar 7.1 nodaļu šādā

redakcijā:

"7.1

kuģu ekspluatācijas

pastāvīgas pārtraukšanas shēma 2011.-2012.gadam

Saskaņā ar Regulas Nr. 1198/2006 23.pantu kuģu ekspluatācijas

pastāvīgas pārtraukšanas shēma tiek izstrādāta ne ilgāk kā diviem

kalendāra gadiem. Šī shēma aptver 2011.-2012.gadu.

7.11. Kuģu ekspluatācijas

pastāvīgas pārtraukšanas pasākumi

Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) piekrastes zonā vai aiz

piekrastes zonas zvejojošo kuģu ekspluatācijas pārtraukšanas

pasākumi ir to nodošana sadalīšanai (tai skaitā sagriešanai

metāllūžņos) vai nodošana (pārdošana vai dāvināšana) izmantošanai

citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību.

Atbilstoši šajā plānā rekomendētajai zvejas flotes kapacitātes

samazināšanai Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) līdz

2013.gadam sasniedzamajam zvejas flotes kapacitātes līmenim

zvejas flotes segmentos 2011.-2012.gadā tiek noteikts šāds zvejas

kapacitātes samazinājums, pastāvīgi pārtraucot ekspluatēt

noteiktu skaitu zvejas kuģu:

26.1 tabula. Rekomendētā

no zvejas izņemamā kapacitāte 2011.-2012.gadā

Nr.p.k.

Zvejas flotes segments

Kopējā bruto tilpība, GT

Kuģu skaits

Zvejas flote aiz piekrastes

zonas*

2355

1.1.

Traleri 12-24 m

162

1.2.

Traleri > 24 m

1488

1.3.

Tīklu zvejas kuģi > 24 m

705

Zvejas flote piekrastes

zonā**

180

* Izņemot zvejas kuģus, kuri zvejo arī piekrastē un kuru

dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

** Ieskaitot zvejas kuģus, kuri zvejo arī aiz piekrastes zonas

un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

Saskaņā ar Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas

plāna (2008.-2013.gadam) 2008.gada shēmu zvejas flotē aiz

piekrastes zonas iespējama kapacitātes pārdale starp segmentiem,

nepārsniedzot zvejas flotes aiz piekrastes zonas kopējo kuģu

bruto tilpību un kopējo kuģu skaitu.

7.1 2. Nosacījumi

izņemšanai no zvejas

Uz Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu var pretendēt zvejas

kuģa īpašnieks, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

7.1 2.1. ja zvejas kuģis, kurš zvejo Baltijas jūrā

(arī Rīgas jūras līcī) aiz piekrastes ūdeņiem, kura garums ir

vismaz 12 metri un kura dzinēja jauda ir vismaz 75 kilovati, tiek

sadalīts (arī sagriezts metāllūžņos) vai nodots (dāvināts vai

pārdots) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar

zvejniecību:

7.1 2.1.1. zvejas kuģis ir reģistrēts Latvijas Kuģu

reģistrā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma

iesniegšanas uz viena un tā paša īpašnieka vārda;

7.1 2.1.2. zvejas kuģis ir iekļauts zvejas kuģu

sarakstā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma

iesniegšanas, neskaitot gadu, kurā projekta iesniegums

iesniegts;

7.1 2.1.3. ir noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību

nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju, un ir spēkā esoša

speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā;

7.1 2.1.4. zvejas kuģis katrā no iepriekšējiem

diviem kalendāra gadiem pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir

atradies jūrā un zvejojis:

7.1 2.1.4.1. vismaz 75 zvejas dienas;

7.1 2.1.4.2. vai vismaz 80 % apmērā no noteiktā

zvejas dienu limita, ja zvejas kuģim ir noteikts zvejas dienu

skaita ierobežojums;

7.1 2.1.4.3. vai mazāk par 75 zvejas dienām vai

mazāk par 80 % no noteiktā zvejas dienu limita, ja tajās

izzvejots viss zvejas kuģa īpašniekam piešķirtais nozvejas limits

un ja zvejas kuģa īpašniekam divus iepriekšējos kalendāra gadus

pēc kārtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir piederējis

tikai viens zvejas kuģis, un šajā laikā zvejošanai nav nomāts

cits zvejas kuģis;

7.1 2.1.5. zvejas kuģis pirms projekta iesnieguma

iesniegšanas ir vismaz 23 gadus vecs (atbilstoši kuģa būves

gadam);

7.1 2.1.6. zvejas kuģis var tikt sadalīts (arī

sagriezts metāllūžņos) vai nodots (pārdots vai dāvināts)

izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību,

tikai Latvijas teritorijā;

7.1 2.1.7. nodotajam zvejas kuģim tiek anulēta

zvejas licence un papildu pilnvarojums (īpašā zvejas atļauja), ja

tāds ir izsniegts;

7.1 2.1.8. atbalsts katram zvejas kuģa īpašniekam

var tikt sniegts par vienu zvejas kuģi šīs shēmas darbības laikā

saskaņā ar šīs shēmas 7.1 2.1.punkta nosacījumiem;

7.1 2.1.9. zvejas kuģa īpašniekam, kura īpašumā ir

vairāki zvejas kuģi, aizliegts aizstāt no zvejas izņemto kuģi,

par kuru saņemts finansējums, ar citu zvejas kuģi (arī nomātu

zvejas kuģi), izņemot zvejas kuģi, kas iekļauts zvejas kuģu

sarakstā;

7.1 2.1.10. zvejas kuģa īpašnieks, kura īpašumā

pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir tikai viens zvejas

kuģis, pēc projekta iesnieguma iesniegšanas nedrīkst aizstāt to

ar citu zvejas kuģi vai turpināt zvejot ar nomātu zvejas

kuģi;

7.1 2.1.11. zvejas dienas atbilstoši šai shēmai ir

visas tās diennaktis, kuru laikā zvejas kuģis atradies jūrā un

zvejojis. Zvejas kuģa iziešana jūrā un ienākšana ostā tiek

uzskaitīta par vienu zvejas dienu. Zvejas dienu uzskaitē

neiekļauj tās jūrā pavadītās dienas, kurās zvejas kuģis:

7.1 2.1.11.1. kāda iemesla dēļ bijis spiests

pārtraukt zveju (zvejas kuģa mehānismu iziešana no ierindas,

zvejas rīku bojājums vai pazaudēšana, nelabvēlīgi ledus vai

meteoroloģiskie apstākļi), un par to izdarīts ieraksts zvejas

žurnālā;

7.1 2.1.11.2. zvejo vai veic attiecīgas darbības

valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskais institūts" pētījumu

nodrošināšanai un šī zveja notiek atbilstoši Latvijas kvotai, bet

ārpus zvejniekam iedalītā nozvejas limita saskaņā ar līgumu, kas

noslēgts ar zinātnisko institūtu "Pārtikas drošības,

dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts";

7.1 2.2. ja zvejas kuģis, kurš zvejo Baltijas jūras

(arī Rīgas jūras līča) piekrastē un kura dzinēja jauda mazāka par

75 kilovatiem, tiek sadalīts (arī sagriezts metāllūžņos) vai

nodots (dāvināts vai pārdots) izmantošanai citiem mērķiem, kas

nav saistīti ar zvejniecību:

7.1 2.2.1. zvejas kuģis ir aprīkots ar stacionāru

dzinēju un reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā vismaz

24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas uz viena

un tā paša īpašnieka vārda;

7.1 2.2.2. zvejas kuģis ir iekļauts zvejas kuģu

sarakstā vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma

iesniegšanas, neskaitot gadu, kurā projekta iesniegums

iesniegts;

7.1 2.2.3. ir noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību

nomas līgums ar zvejas tiesību iznomātāju, ar zvejas kuģi ir

zvejots vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas

un ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai

zvejniecībā;

7.1 2.2.4. zvejas kuģis pirms projekta iesnieguma

iesniegšanas ir vismaz 13 gadus vecs (atbilstoši kuģa būves

gadam);

7.1 2.2.5. zvejas kuģis var tikt sadalīts (arī

sagriezts metāllūžņos) vai nodots (pārdots vai dāvināts)

izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību,

tikai Latvijas teritorijā;

7.1 2.2.6. nodotajam zvejas kuģim tiek anulēta

zvejas licence un papildu pilnvarojums (īpašā zvejas atļauja), ja

tāds ir izsniegts;

7.1 2.2.7. atbalsts katram zvejas kuģa īpašniekam

var tikt sniegts ne vairāk kā par diviem zvejas kuģiem šīs shēmas

darbības laikā saskaņā ar šīs shēmas 7.12.2.punkta

nosacījumiem;

7.1 2.2.8. zvejas kuģu īpašniekam, kura īpašumā ir

vairāki zvejas kuģi, aizliegts aizstāt no zvejas izņemto kuģi,

par kuru saņemts finansējums, ar citu zvejas kuģi (arī nomātu

zvejas kuģi), izņemot zvejas kuģi, kas iekļauts zvejas kuģu

sarakstā;

7.1 2.2.9. zvejas kuģa īpašnieks, kura īpašumā

pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir tikai viens zvejas

kuģis, pēc projekta iesnieguma iesniegšanas nedrīkst aizstāt to

ar citu zvejas kuģi vai turpināt zvejot ar nomātu zvejas

kuģi;

7.1 2.2.10. ja zvejas kuģa īpašnieks nodod pēdējo

viņa īpašumā esošo zvejas kuģi, attiecīgā pašvaldība nepārdala

citiem zvejas tiesību nomniekiem zvejas rīku limitu par to daļu,

kāda pirms projekta iesnieguma iesniegšanas bija piešķirta

attiecīgajam zvejas tiesību nomniekam, kas zvejoja ar nododamo

zvejas kuģi."