6. pants

Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā

redakcijā:

"III1 nodaļa. Tirgus

uzraudzība

9.1 pants. Saimnieciskās darbības

veicējam ir pienākums piedāvāt tirgū tikai tādu preci, kas

atbilst šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajos

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (turpmāk - noteiktās

prasības).

9.2 pants. (1) Tirgus uzraudzības

iestādes funkcijas noteiktā jomā veic iestāde, kurai šāda

atbildība paredzēta saskaņā ar normatīvo aktu. Tirgus uzraudzības

iestādes atbilstoši regulai Nr. 2019/1020 kontrolē preču

atbilstību noteiktajām prasībām gan klātienes, gan distances,

tajā skaitā tiešsaistes, tirdzniecībā.

(2) Tirgus uzraudzības iestāžu darbību koordinē un to

savstarpēju sadarbību sekmē Tirgus uzraudzības padome.

9.3 pants. (1) Tirgus uzraudzības

iestāžu amatpersonas, atbilstoši kompetencei īstenojot tirgus

uzraudzību un kontroli, ir tiesīgas:

1) kontrolēt preču atbilstību noteiktajām prasībām, tajā

skaitā bez speciālas atļaujas, maksas, citiem ierobežojumiem un

iepriekšēja brīdinājuma netraucēti apmeklēt preču tirdzniecības,

uzglabāšanas, lietošanas un ražošanas vietas, saimnieciskās

darbības veicēja izmantotās telpas, teritorijas vai

transportlīdzekļus, pārbaudīt preču paraugus (veicot

priekštestēšanu), tostarp atverot iepakojumu, kā arī pārbaudes

veikšanā piesaistīt neatkarīgus ekspertus;

2) pārbaudīt saimnieciskās darbības veicēju iekšējās kontroles

sistēmas, kā arī sniegt ieteikumus attiecībā uz sistēmas

uzlabojumiem, lai nodrošinātu preču atbilstību noteiktajām

prasībām;

3) pieprasīt un bez maksas saņemt no saimnieciskās darbības

veicēja, fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām

jebkādu informāciju, arī mutvārdos, neatkarīgi no veida vai

formāta un no datu nesēja vai vietas, kurā tā tiek glabāta, tajā

skaitā dokumentus, tehnisko dokumentāciju, tehniskās

specifikācijas, datus vai cita veida informāciju, piekļūt

iegultajai programmatūrai un citiem tehniskajiem aspektiem,

ciktāl tas nepieciešams, lai pārliecinātos par preces atbilstību

noteiktajām prasībām, kā arī iegūt informāciju par preces

saņemšanas un piegādes ķēdēm un tirgū piedāvāto preču

daudzumiem;

4) pieprasīt un bez maksas saņemt preču paraugus, veikt

kontrolpirkumus preču paraugu iegādei, tajā skaitā neatklājot

pārbaudes faktu, neatklājot vai izmantojot citu pārbaudes veicēja

identitāti, un organizēt preces laboratorisku vai cita veida

ekspertīzi, arī tādu, kuras rezultātā prece tiek neatgriezeniski

mainīta, lai konstatētu preces atbilstību noteiktajām

prasībām;

5) uz laiku, kas nepieciešams pārbaužu un ekspertīžu

veikšanai, lai novērtētu preču atbilstību noteiktajām prasībām,

kā arī līdz galīgā lēmuma pieņemšanai apturēt preču piedāvāšanu

tirgū vai izstādīšanu apskatei;

6) pieprasīt, lai Eiropas Komisijai paziņotās atbilstības

novērtēšanas institūcija, kas veic atbilstības novērtēšanu

reglamentētajā sfērā, sniedz informāciju par EK tipa pārbaudes

sertifikātu, ko tā ir piešķīrusi, atsaukusi vai atteikusi, un

izsniedz testēšanas pārskatus un tehnisko dokumentāciju.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus

uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic

kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai

cita veida ekspertīzes.

(3) Izdevumus par preces laboratorisko vai cita veida

ekspertīzi un transportēšanu sedz tirgus uzraudzības iestāde.

(4) Ja konstatēts, ka prece neatbilst noteiktajām prasībām,

izdevumus par kontrolpirkumu, laboratorisko vai cita veida

ekspertīzi un transportēšanu atlīdzina:

1) ražotājs vai importētājs;

2) saimnieciskās darbības veicējs, kurš pirmais piedāvājis

Latvijas tirgū noteiktajām prasībām neatbilstošo preci, ja preces

ražotājs vai importētājs nav reģistrēts Latvijā.

(5) Izplatītājam, kas atlīdzinājis tirgus uzraudzības iestādes

izdevumus par kontrolpirkumu, laboratorisko vai cita veida

ekspertīzi un transportēšanu, ir regresa prasījuma tiesības pret

ražotāju vai importētāju, no kura iegādāta prece.

(6) Izdevumi atlīdzināmi piecu dienu laikā no izdevumus

apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ja attiecīgā persona atsakās

segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde tos piedzen

civilprocesuālā kārtībā.

(7) Šā panta ceturtā, piektā un sestā daļa nav

attiecināma uz to izdevumu atlīdzināšanu, kas saistīti ar

degvielas kvalitātes atbilstības uzraudzību.

9.4 pants. (1) Lai novērstu sekas,

kuras var radīt neatbilstošu preču piedāvāšana tirgū, un

informētu sabiedrību, tirgus uzraudzības iestāde var publicēt

informāciju par precēm, kurām konstatēta neatbilstība noteiktajām

prasībām, tajā skaitā preces identifikāciju, preces radīto risku,

ja tāds pastāv, kā arī veiktās korektīvās darbības un pasākumus.

Tirgus uzraudzības iestāde pieņemto lēmumu var daļēji vai pilnībā

ievietot savā tīmekļa vietnē un publicēt oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis". Ar publicēšanu saistītos

izdevumus sedz tas saimnieciskās darbības veicējs, attiecībā uz

kuru izdots lēmums.

(2) Tirgus uzraudzības iestāžu amatpersonām pienākumu

pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba tiesiskās vai

civildienesta attiecības ar šo iestādi, ir aizliegts publiski vai

citā veidā izpaust uzraudzības procesā par saimnieciskās darbības

veicēju iegūto informāciju, kura iepriekš nav bijusi normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka

citi likumi.

(3) Attēli, kas iegūti, veicot tirgus uzraudzību,

uzskatāmi par vispārpieejamu informāciju un var tikt izmantoti

ziņu sniegšanai par konstatētajām neatbilstošajām precēm.

9.5 pants. (1) Ja konstatēta

preces neatbilstība noteiktajām prasībām, saimnieciskās darbības

veicējam ir pienākums veikt atbilstošas korektīvās darbības un

pasākumus, lai prece, kuru tas laidis vai piedāvājis tirgū,

atbilstu noteiktajām prasībām, tajā skaitā:

1) novērst preces neatbilstību;

2) piestiprināt precei informāciju ar piemērotiem, skaidriem

un viegli saprotamiem brīdinājumiem vai pienācīgā laikā un

atbilstošā veidā galalietotājus brīdināt, tajā skaitā publicējot

speciālus brīdinājumus, par iespējamiem riskiem, kā arī veikt

konkrētus pasākumus preces drošuma garantēšanai pirms preces

turpmākas pārdošanas, ja prece var radīt risku tikai noteiktos

apstākļos vai noteiktām lietotāju grupām;

3) apturēt preces pārdošanu;

4) izņemt no tirgus vai atsaukt no galalietotājiem preces,

informējot sabiedrību par iespējamo risku;

5) iznīcināt vai izjaukt preci.

(2) Ja saimnieciskās darbības veicējam kļūst zināms vai tam kā

lietpratējam vajadzēja zināt, ka prece, kuru tas laidis vai

piedāvājis tirgū, neatbilst noteiktajām prasībām un rada risku,

tas nekavējoties informē attiecīgo tirgus uzraudzības

iestādi.

9.6 pants. (1) Ja tirgus

uzraudzības iestāde konstatē, ka prece neatbilst noteiktajām

prasībām, tā ir tiesīga pieprasīt saimnieciskās darbības veicējam

noteiktā termiņā veikt nepieciešamās korektīvās darbības.

(2) Ja saimnieciskās darbības veicējs tirgus uzraudzības

iestādes noteiktajā laikā labprātīgi neveic atbilstošas

korektīvās darbības, lai nodrošinātu preces atbilstību

noteiktajām prasībām, vai ja preces iespējamais risks personu

veselībai un drošībai, darba aizsardzībai, patērētāju tiesībām,

vides, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrības interešu

aizsardzībai attaisno tūlītēju tirgus uzraudzības iestādes

iejaukšanos, šī iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus

šādus lēmumus:

1) aizliegt preces piedāvāšanu tirgū;

2) izņemt preci no tirgus;

3) atsaukt preci no galalietotājiem;

4) iznīcināt preci pienācīgā veidā.

(3) Ja saimnieciskās darbības veicējs nepilda šā panta otrajā

daļā minēto tirgus uzraudzības iestādes lēmumu, tirgus

uzraudzības iestāde ir tiesīga atsaukt preci no galalietotājiem,

izņemt preci no tirgus, kā arī iznīcināt preci. Šādā gadījumā

tirgus uzraudzības iestādes amatpersonai ir tiesības pieprasīt,

lai saimnieciskās darbības veicējs, kurš piedāvā preci tirgū,

nodod preci iznīcināšanai. Tirgus uzraudzības iestādes

amatpersona sagatavo aktu par preces izņemšanu, kurā norāda

informāciju par preci, pieņemto lēmumu un saimnieciskās darbības

veicēju, no kura prece izņemta.

(4) Preču iznīcināšanas izmaksas sākotnēji sedz tirgus

uzraudzības iestāde un pieprasa izdevumus atlīdzināt tam

saimnieciskās darbības veicējam, attiecībā uz kuru pieņemts šā

panta otrajā daļā minētais lēmums. Izdevumi atlīdzināmi piecu

dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ja

attiecīgā persona atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības

iestāde tos piedzen Administratīvā procesa likumā noteiktajā

kārtībā kā administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas.

9.7 pants. (1) Patērētāju tiesību

aizsardzības centram un Veselības inspekcijai, veicot tirgus

uzraudzību tiešsaistes tirdzniecībā, tajā skaitā pēc citu tirgus

uzraudzības iestāžu lūguma, papildus šā likuma

9.3 pantā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta šādus

noslodzes datus:

a) nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, ja galalietotājs

ir juridiskā persona,

b) vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja galalietotājs ir

fiziskā persona,

c) galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu

līgumu piešķirtos tālruņa numurus, interneta protokola (IP)

adreses un kontaktinformāciju;

2) pieprasīt un saņemt augstākā līmeņa domēna reģistra vai

domēna vārda reģistratūras rīcībā esošo informāciju par domēna

vārda lietotāju un domēna vārda reģistrācijas līgumu;

3) pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju tiešsaistes

saskarnes atbildīgās personas noskaidrošanai, kas nepieciešama

noteikto prasību uzraudzībai.

(2) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Veselības

inspekcija vai cita tirgus uzraudzības iestāde konstatējusi, ka

prece neatbilst noteiktajām prasībām, atbildīgais saimnieciskās

darbības veicējs nav veicis atbilstošas korektīvās darbības un

prece tiek piedāvāta tiešsaistes saskarnē, Patērētāju tiesību

aizsardzības centram un Veselības inspekcijai ir tiesības

pieprasīt, lai par tiešsaistes saskarni atbildīgais saimnieciskās

darbības veicējs izņem no tiešsaistes saskarnes saturu, kas

attiecas uz prasībām neatbilstošo preci, vai sniedz brīdinājumu,

kad lietotājs piekļūst tiešsaistes saskarnei.

(3) Ja saimnieciskās darbības veicējs nenodrošina šā

panta otrajā daļā minētās darbības Patērētāju tiesību

aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas noteiktajā termiņā,

Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai Veselības inspekcijai

ir tiesības pieņemt vienu vai vairākus šādus lēmumus, ar kuriem

uzdod:

1) elektronisko sakaru komersantam ierobežot piekļuvi

tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā;

2) elektronisko sakaru komersantam pārvirzīt lietotāju, kad

tas piekļūst tiešsaistes saskarnei, uz tīmekļa vietni vai citu

tiešsaistes līdzekli, kurš tiek izmantots patērētāju

brīdināšanai;

3) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda

reģistratūrai atslēgt domēna vārdu;

4) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda

reģistratūrai aizliegt domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu

citām personām;

5) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda

reģistratūrai nodot domēna vārda lietošanas tiesības iestādei,

kas pieņem šo lēmumu;

6) informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam, tajā

skaitā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, izņemt, bloķēt vai

ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei tiešsaistes vidē;

7) informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam izņemt

saturu no tiešsaistes saskarnes.

(4) Šā panta trešās daļas lēmumā minētais adresāts nav

atbildīgs par zaudējumiem, kas trešām personām radīti šā lēmuma

izpildes dēļ.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavo un nosūta

elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna

reģistram, domēna vārda reģistratūrai vai informācijas

sabiedrības pakalpojumu sniedzējam šā panta trešajā daļā minēto

lēmumu, tajā ietveramā pieprasījuma formu, lēmuma nosūtīšanas

veidu, izpildes un darbības termiņu.

9.8 pants. (1) Šā likuma

9.6 panta otrajā daļā un

9.7 panta trešajā daļā minētie lēmumi ir spēkā no

to pieņemšanas brīža. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(2) Ja tirgus uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka

prece, kura neatbilst Eiropas Savienības saskaņošanas tiesību

aktu prasībām vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām

preču piekļūstamības prasībām, tiek piedāvāta arī citās Eiropas

Savienības dalībvalstīs vai saistībā ar to ir pieņemti šā likuma

9.6 panta otrajā daļā vai

9.7 panta trešajā daļā minētie lēmumi, tirgus

uzraudzības iestāde, iegūstot visu nepieciešamo informāciju,

nekavējoties informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas

Savienības dalībvalstis par veiktā novērtējuma rezultātiem un

tirgus uzraudzības iestādes noteiktajiem pasākumiem, norādot

visas nepieciešamās ziņas, tajā skaitā:

1) preces identificēšanai nepieciešamo informāciju;

2) ziņas par preces izcelsmi;

3) informāciju par tirgus uzraudzības iestādes noteikto

pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā saimnieciskās

darbības veicēja sniegtos paskaidrojumus un argumentus;

4) informāciju par radītajiem riskiem un neatbilstības būtību

- preces neatbilstība noteiktajām prasībām, trūkumi piemērojamos

standartos vai tehniskajās specifikācijās.

(3) Ja triju mēnešu laikā pēc šā panta otrajā daļā

sniegtās informācijas neviena Eiropas Savienības dalībvalsts vai

Eiropas Komisija nav iebildusi pret tirgus uzraudzības iestādes

noteiktajiem pasākumiem, tos uzskata par pamatotiem.

(4) Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ka tirgus

uzraudzības iestādes noteiktie pasākumi ir nepamatoti, tie ir

atceļami.

(5) Ja tirgus uzraudzības iestāde, saņemot paziņojumu no

citas Eiropas Savienības dalībvalsts, konstatē, ka noteiktajām

prasībām neatbilstošā prece ir pieejama arī Latvijas tirgū, tā

nekavējoties veic šā likuma 9.6 pantā noteiktās

darbības un informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas

Savienības dalībvalstis par veiktajām darbībām, un sniedz tās

rīcībā esošo papildu informāciju saistībā ar attiecīgās preces

neatbilstību. Ja tirgus uzraudzības iestādei ir iebildumi pret

citas Eiropas Savienības dalībvalsts veiktajām darbībām, tā

informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības

dalībvalstis par šiem iebildumiem.

(6) Ja tirgus uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka

prece, kura atbilst noteiktajām prasībām, tomēr rada risku

personu veselībai un drošībai, darba aizsardzībai, patērētāju

tiesībām, vides, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrības

interešu aizsardzībai, tirgus uzraudzības iestāde, iegūstot visu

nepieciešamo informāciju, nekavējoties informē Eiropas Komisiju

un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis, norādot visas

pieejamās ziņas, tajā skaitā:

1) preces identificēšanai nepieciešamo informāciju;

2) ziņas par preces izcelsmi un tās piegādes ķēdi;

3) informāciju par radītajiem riskiem;

4) informāciju par tirgus uzraudzības iestādes noteikto

pasākumu būtību un ilgumu;

5) informāciju par trūkumiem piemērojamos standartos vai

tehniskajās specifikācijās.

(7) Ja, saņemot šā panta sestajā daļā minēto informāciju,

Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ka tirgus uzraudzības iestādes

noteiktie pasākumi ir nepamatoti, tie ir atceļami.

9.9 pants. (1) To preču kontroli,

kurām piemēro muitas procedūru "laišana brīvā

apgrozībā", veic muitas iestāde sadarbībā ar konkrētās jomas

tirgus uzraudzības iestādi, pamatojoties uz regulas

Nr. 2019/1020 11. panta 3. punktu un VII nodaļu,

tajā skaitā pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma

vai ņemot vērā citas Eiropas Savienības dalībvalsts muitas

iestādes sniegtu informāciju.

(2) Sadarbību ar muitas iestādi nodrošina tirgus

uzraudzības iestāde, kurai atbildība par precēm noteikto prasību

kontroli paredzēta attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.

Ja nepieciešams, sadarbības jautājumus koordinē Tirgus

uzraudzības padome, bet lēmumu pieņem Ministru kabinets.

(3) Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma muitas

iestāde sniedz tās rīcībā esošās ziņas par preču importētājiem,

nosūtītājiem un precēm, tajā skaitā par to daudzumu, kurām

piemērota muitas procedūra "laišana brīvā

apgrozībā".

(4) Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma veicot

regulas Nr. 2019/1020 25. pantā minētās darbības,

muitas iestāde ir tiesīga bez maksas izņemt preču paraugus un

nodot tos tirgus uzraudzības iestādei, kas organizē preces

laboratorisko vai cita veida ekspertīzi.

(5) Lai nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzības pasākumu

īstenošanu, veicot Eiropas Savienībā ievesto preču kontroli,

tirgus uzraudzības iestādes sniedz muitas iestādei riska

informāciju saskaņā ar regulas Nr. 2019/1020 25. panta

5. punktu un līdzdarbojas šīs regulas 26. panta

3. punkta, 27. un 28. panta piemērošanā.

(6) Tirgus uzraudzības iestādes sadarbībā ar muitas

iestādi izstrādā drošuma un atbilstības pārbaudes lapas, kurās

iekļauj attiecīgo preču vai to kategoriju atbilstības

izvērtēšanas kritērijus.

(7) Muitas iestāde ņem vērā tirgus uzraudzības iestādes

sniegto informāciju, piešķirot saimnieciskās darbības veicējam

statusu, kuru paredz Eiropas Parlamenta un Padomes

2013. gada 9. oktobra regulas (ES) Nr. 952/2013,

ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 38. panta

1. punkts.

9.10 pants. (1) Tirgus uzraudzības

iestādes informācijas apmaiņai, apkopošanai, apstrādei un

glabāšanai šā likuma prasību izpildes nolūkā izmanto regulas

Nr. 2019/1020 34. pantā minēto informācijas un saziņas

sistēmu, kuru var izmantot arī muitas iestādes.

(2) Informācijas apmaiņai ar muitas iestādi var izmantot

citu informācijas apmaiņas sistēmu, tajā skaitā saskarni ar šā

panta pirmajā daļā minēto informācijas un saziņas sistēmu, ja

tāda ir izveidota, ciktāl to pieļauj regula

Nr. 2019/1020.

(3) Informācijas apmaiņai ar šā panta otrajā daļā minētās

saskarnes starpniecību nosūtāmie dati ir noteikti saskaņā ar

Komisijas 2021. gada 16. decembra īstenošanas regulu

(ES) 2021/2248, ar ko precizē informāciju par elektronisko

saskarni starp valstu muitas sistēmām un tirgus uzraudzības

informācijas un saziņas sistēmu un datiem, ko nosūta ar šo

saskarni.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās informācijas un saziņas

sistēmas lietotāju piekļuves tiesības administrē Ekonomikas

ministrija."