7. pants

Papildināt likumu ar 19.3 pantu šādā

redakcijā:

"19.3 pants. Eiropas Atveseļošanas un

noturības mehānisms

(1) Ministru kabinets izveido efektīvu, pārskatāmu un pareizas

finanšu pārvaldības principiem atbilstošu uzraudzības kārtību

Eiropas Savienības budžeta programmas Eiropas Atveseļošanas un

noturības mehānisma īstenošanai, lai veicinātu Eiropas Savienības

ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprinot

dalībvalstu noturības un pielāgošanās spējas nolūkā mazināt

Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi, un

atbalstītu pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, veicinātu

Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes potenciālu un darba vietu

radīšanu, kā arī Eiropas Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata

mērķu sasniegšanu un 2050. gadam izvirzīto klimata neitralitātes

mērķu sasniegšanu un saņemtu Eiropas Atveseļošanas un noturības

mehānisma finansējumu gan grantu, gan aizdevumu veidā

Latvijā.

(2) Ministru kabinets nosaka Eiropas Atveseļošanas un

noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas

atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības

kārtību un nepieciešamās informācijas sistēmas izveides un

izmantošanas kārtību, kā arī šā mehānisma ieviešanā iesaistīto

institūciju tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem

valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams un

kādā to paredz Ministru kabinets attiecīgo pienākumu

izpildei."

8. 21. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta

likumprojektu paketes) paskaidrojumi ietver:

1) Ministru prezidenta ievadziņojumu;

2) finanšu ministra ziņojumu, kurā sniegti galvenie

gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu

paketes) paskaidrojumi;

3) informāciju par valsts budžeta pamatā liktajām prognozēm

(esošajiem scenārijiem) par valsts ekonomisko stāvokli;

4) ieņēmumu politikas virzienus, ieņēmumu kopapjomu un

struktūru, nodokļu atvieglojumu (atlaižu) ietekmi uz nākamajiem

gadiem un nodokļu parādu summas;

5) informāciju par izdevumu politikas virzieniem, izdevumu

kopapjomu un struktūru;

6) informāciju par galvenajiem plānotajiem valsts budžeta

investīciju virzieniem kārtējā saimnieciskajā gadā, to mērķiem un

sagaidāmajiem rezultātiem;

7) informāciju par konsolidētā kopbudžeta prognozi;

8) valsts parāda un galvojumu finansiālo saistību kopsavilkumu

attiecībā uz kārtējo saimniecisko gadu un vidējam termiņam, šajos

aprēķinos norādot valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu

izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts budžetu attiecināmās

parāda saistības, un valsts budžeta aizdevumu un atmaksu apjomus

saskaņā ar iepriekšējos saimnieciskajos gados noslēgtajiem

līgumiem un Ministru kabineta atbalstītajām programmām;

9) informāciju par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda

apmēru un aprēķiniem;

10) informāciju par Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās

tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles,

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga

biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas,

Ģenerālprokuratūras un Datu valsts inspekcijas rakstveidā

iesniegtajiem viedokļiem par attiecīgo iestāžu budžeta

projektiem, šā likuma 16.2 panta astotajā daļā un 20.

panta 4.1 daļā minēto Ministru kabineta sēdes

protokolu, kā arī saskaņā ar likumā "Par tiesu varu"

noteikto kārtību sniegto Tieslietu padomes viedokli, ja tāds ir

iesniegts Ministru kabinetam.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā

paskaidrojums ietver:

1) informāciju par izmaiņām ieņēmumu politikas virzienos,

ieņēmumu apmērā un struktūrā;

2) informāciju par izmaiņām izdevumu politikas virzienos,

izdevumu apmērā un struktūrā;

3) ar jauniem pasākumiem saistīto izdevumu pamatojumu;

4) informāciju par izmaiņām valsts budžeta aizdevumos un

aizdevumu atmaksās;

5) informāciju par izmaiņām ārvalstu finanšu palīdzības

apjomos;

6) šā panta otrās daļas 10. punktā minēto informāciju, ja

grozījumi valsts budžeta likumā paredz izmaiņas Valsts prezidenta

kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, rajonu (pilsētu)

tiesu, apgabaltiesu, prokuratūras iestāžu un Datu valsts

inspekcijas, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko

plašsaziņas līdzekļu padomes un Tiesībsarga biroja, kā arī

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

izdevumos."

9. 35. pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus

gadskārtējā valsts budžeta likumā atļautajos apmēros vai, ja nav

stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, šā likuma 15.

pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajos apmēros.";

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Gadskārtējais valsts budžeta likums nosaka valsts parāda

maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, ņemot vērā

Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda

vērtspapīriem piesaistītos finanšu risku vadības mērķiem

noslēgtos atvasināto finanšu instrumentu darījumus, un valdības

rīcības pieļaujamās robežas."

10. 36. pantā:

papildināt pantu ar 3.3 daļu šādā redakcijā:

"(33) Šā panta 3.2 daļa netiek

piemērota valsts atbalsta programmām, par kuru īstenošanu ir

pieņemts Ministru kabineta lēmums.";

papildināt 7.1 daļas pirmo teikumu ar vārdiem

"vai arī nozīmīgām investīcijām valsts stratēģiskā mērķa

sasniegšanai";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja šā likuma 41. panta 2.1 daļā

noteiktajā termiņā nav apstiprināts gadskārtējais pašvaldības

budžets, finanšu ministram ir tiesības apturēt valsts budžeta

aizdevuma izmaksu pašvaldībai līdz gadskārtējā pašvaldības

budžeta apstiprināšanai."