4. pants

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

"2. pants

(1) Šā likuma izpratnē darba devēja maksātnespējas

gadījums iestājas dienā, kad tiesa darba devējam pasludinājusi

fiziskās personas maksātnespējas procesu, juridiskās personas

maksātnespējas procesu vai pasludinājusi kredītiestādes

maksātnespēju.

(2) Šā likuma izpratnē pārrobežu maksātnespējas process

ir maksātnespējas procedūra, kas uzsākta saskaņā ar Eiropas

Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulu

(ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk -

Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2015/848).

(3) Šā likuma noteikumus piemēro arī tad, ja uz darba

devēju attiecināms fiziskās personas maksātnespējas process.

Šādos gadījumos citos normatīvajos aktos noteikto fiziskās

personas maksātnespējas procesa regulējumu piemēro pēc analoģijas

ar šajā likumā un Maksātnespējas likumā ietverto juridiskās

personas maksātnespējas procesa regulējumu, ciktāl tas

attiecināms un ja šajā likumā nav noteikts citādi."

5. 5. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) atlaišanas pabalstu, uz kuru tiesības iegūtas ne

agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas

gadījuma iestāšanās, atbilstoši Darba likuma 112. pantā

noteiktajiem gadījumiem;";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Ja darbiniekam 12 mēnešu periodā

pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās pie šā

darba devēja ir bijuši noslēgti vairāki darba līgumi, tad no

darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darbinieka

prasījumus apmierina attiecībā uz pēdējām darba tiesiskajām

attiecībām, ievērojot šā panta pirmās daļas

ierobežojumus.";

izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Ja darbinieks cēlis tiesā prasību

pret darba devēju par tādu maksājumu piedziņu, kuri izriet no

darba tiesiskajām attiecībām, tad šā panta pirmās daļas 1., 2.,

3. un 4. punktā minētais 12 mēnešu periods aizstājams ar 12

mēnešu periodu pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas, ja

vienlaikus pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) tiesas nolēmums, ar kuru darbinieka prasība ir apmierināta,

stājies spēkā pēc maksātnespējas gadījuma iestāšanās vai ne agrāk

kā trīs gadus pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma

iestāšanās vai tiesvedība lietā pēc maksātnespējas gadījuma

iestāšanās apturēta vai izbeigta;

2) darba tiesiskās attiecības ar darbinieku izbeigtas agrāk

nekā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas

gadījuma iestāšanās.";

papildināt pantu ar 2.2 un 2.3 daļu

šādā redakcijā:

"(22) Ja darbinieks ir iesniedzis tiesā

darba devēja (juridiskās personas) maksātnespējas procesa

pieteikumu un iestājies darba devēja maksātnespējas gadījums, un

darbinieka prasījums neiekļaujas šā panta pirmajā daļā noteiktajā

12 mēnešu periodā, tad šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un

4. punktā minētais 12 mēnešu periods aizstājams ar 12

mēnešu periodu pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas.

(23) Ja notikusi juridiskās personas

maksātnespējas procesa pāreja uz tiesiskās aizsardzības procesu,

bet tiesiskās aizsardzības process izbeigts, no jauna pasludinot

maksātnespējas procesu, tad šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un

4. punktā minētais 12 mēnešu periods aizstājams ar 12 mēnešu

periodu pirms iepriekšējā maksātnespējas gadījuma iestāšanās, ja

vienlaikus pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) maksātnespējas procesā pirms pārejas uz tiesiskās

aizsardzības procesu nav iesniegts šā likuma 10. panta

pirmajā daļā paredzētais administratora iesniegums par darbinieku

prasījumu apmierināšanu;

2) darbinieku prasījumi nav dzēsti tiesiskās aizsardzības

procesā."