7. pants

1. Ja bērns ir prettiesiski

aizvests vai aizturēts, tās Līgumslēdzējas valsts iestādes, kurā

tieši pirms aizvešanas vai aizturēšanas bija bērna pastāvīgā

dzīvesvieta, saglabā savu jurisdikciju, kamēr bērns nav ieguvis

pastāvīgo dzīvesvietu kādā citā valstī, un:

a) kamēr visas personas, iestādes

vai citas struktūras ar aizbildnības/aizgādības tiesībām nav

piekritušas aizvešanai vai aizturēšanai; vai

b) kamēr bērns šajā citā valstī

nav nodzīvojis vismaz vienu gadu kopš laika, kad persona, iestāde

vai cita struktūra ar aizbildnības/aizgādības tiesībām ir

uzzinājusi bērna atrašanās vietu vai kad tām bija jāuzzina bērna

atrašanās vieta, ja nav tādu neizskatītu pieteikumu par bērna

atgriešanos, kas iesniegti minētajā laikā, un kamēr bērns nav

pieradis pie jaunajiem apstākļiem.

2. Bērna aizvešanu vai aizturēšanu

uzskata par prettiesisku, ja:

a) ar to pārkāptas

aizbildnības/aizgādības tiesības, kas personai, iestādei vai

citai struktūrai kopīgi vai atsevišķi piešķirtas saskaņā ar tās

valsts tiesību aktiem, kurā pirms aizvešanas vai aizturēšanas

bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta; un

b) aizvešanas vai aizturēšanas

laikā šīs tiesības atsevišķi vai kopīgi tika faktiski īstenotas

vai arī tās tiktu šādi īstenotas, ja nebūtu notikusi aizvešana

vai aizturēšana.

Šā punkta a) apakšpunktā minētās

aizbildnības/aizgādības tiesības var jo īpaši rasties, piemērojot

tiesību aktus vai arī tiesas vai pārvaldes iestāžu lēmumus, vai

pēc vienošanās, kam saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem

ir juridisks spēks.

3. Kamēr vien iepriekš 1. punktā

minētās iestādes saglabā savu jurisdikciju, tās Līgumslēdzējas

valsts iestādes, uz kuru bērns ir aizvests vai kurā viņš

aizturēts, var saskaņā ar 11. pantu veikt tikai tādus steidzamus

pasākumus, kas vajadzīgi bērna personas vai īpašuma

aizsardzībai.