9. pants

Izteikt 14. panta tekstu šādā redakcijā:

"Kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai,

zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai

iedala valsts, reģiona un vietējās nozīmes kultūras pieminekļos

un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iekļauj kā valsts,

reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļus valsts

aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Nacionālā kultūras

mantojuma pārvalde rakstveidā informē objekta īpašnieku

(valdītāju) par priekšlikumu noteikt attiecīgajam objektam valsts

vai reģiona nozīmes aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu.

Objekta īpašnieks (valdītājs) 30 dienu laikā pēc paziņojuma

saņemšanas rakstveidā informē Nacionālo kultūras mantojuma

pārvaldi par savu attieksmi. Nacionālā kultūras mantojuma

pārvalde, izvērtējusi objekta īpašnieka (valdītāja) attieksmi,

iesniedz kultūras ministram priekšlikumu par kultūras pieminekļa

statusa noteikšanu objektam un tā iekļaušanu valsts aizsargājamo

kultūras pieminekļu sarakstā.

Priekšlikumu par vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusa

noteikšanu objektam un tā iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras

pieminekļu sarakstā kultūras ministram iesniedz attiecīgās

administratīvās teritorijas pašvaldība. Pašvaldība rakstveidā

informē objekta īpašnieku (valdītāju) par priekšlikumu noteikt

attiecīgajam objektam vietējās nozīmes valsts aizsargājamā

kultūras pieminekļa statusu. Objekta īpašnieks (valdītājs) 30

dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē

pašvaldību par savu attieksmi. Objekta iekļaušanai valsts

aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nepieciešamo

dokumentāciju pašvaldība sagatavo un saskaņo ar Nacionālo

kultūras mantojuma pārvaldi. Priekšlikumu par vietējās nozīmes

kultūras pieminekļa statusa noteikšanu objektam un tā iekļaušanu

valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kultūras

ministram ir tiesīga iesniegt arī Nacionālā kultūras mantojuma

pārvalde, rakstveidā informējot par to attiecīgo pašvaldību un šā

panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā noskaidrojot objekta

īpašnieka (valdītāja) attieksmi.

Priekšlikumu iekļaut vietējās nozīmes kultūras pieminekļus

valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ja līdzīgi vai

saistīti objekti atrodas vairākās pašvaldībās, izstrādā Nacionālā

kultūras mantojuma pārvalde, kura arī sniedz ieteikumus šo

objektu saglabāšanai un izmantošanai.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts

nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai

Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku,

kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona

nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam

Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku

vai izglītojošu nozīmi.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās

nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar zinātnisku,

kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi, kas raksturīga konkrētas

pašvaldības teritorijā.

Vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību

nodrošina pašvaldība.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde var precizēt valsts

aizsargājamo kultūras pieminekļu teritoriju robežas, tai skaitā

pēc kultūras pieminekļa īpašnieka iniciatīvas. Informāciju par

precizētajām robežām Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ne

vēlāk kā viena mēneša laikā rakstveidā nosūta zemes īpašniekam un

pašvaldībai.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu un grozījumus

tajā apstiprina kultūras ministrs. Valsts aizsargājamo kultūras

pieminekļu saraksts, kā arī tajā izdarītie grozījumi publicējami

oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Objekts

iegūst valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu nākamajā

dienā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas oficiālajā

izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Pēc objekta īpašnieka (valdītāja) pieprasījuma Nacionālā

kultūras mantojuma pārvalde izsniedz viņam nekustama kultūras

pieminekļa aizsardzības plāksni, ko objekta īpašnieks (valdītājs)

piestiprina pie kultūras pieminekļa redzamā vietā. Publiski

pieejamiem kultūras pieminekļiem - ēkām un būvēm - plāksnes

izvietošana ir obligāta. Pie ceļiem, kuri ved uz publiski

pieejamu kultūras pieminekli, var uzstādīt norādes zīmi.

Pie objektiem, kuri neatbilst valsts aizsargājamo kultūras

pieminekļu statusam, bet kuri sabiedriski nozīmīgās vietās ir

izvietoti kā pieminekļi vai piemiņas vietas, var izvietot tos

izskaidrojošas informatīvās plāksnes. Par informatīvo plākšņu

izvietošanu atbild attiecīgā pašvaldība vai pieminekļa īpašnieks.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvieto informatīvās

plāksnes un uz tām norādāmo informāciju.

Objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu

sarakstā nav vajadzīga tā īpašnieka (valdītāja) piekrišana. Viņam

tiek noteikti nodokļu atvieglojumi vai kompensēti zaudējumi, ja

tādi radušies sakarā ar zemes vai objekta lietošanas

ierobežojumiem.

Kultūras pieminekļu un to teritoriju iezīmēšanu administratīvi

teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas

dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta

līdzekļiem.

Šā panta devītajā daļā minētos kultūras ministra lēmumus var

pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību."