2. pants

Izteikt 13.panta otrās daļas

pēdējo teikumu šādā redakcijā:

"Par laiku līdz darba nespējas

14.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz

darba nespējas 21.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts arī

stacionārā."

3. 31.pantā:

izteikt otro daļu šādā

redakcijā:

"(2) Ja apdrošinātajai

personai:

1) šā panta pirmajā daļā un šā

likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas

noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi

atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ vai šī persona

nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu

veicēja, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu,

vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu nosaka 40

procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas

iemaksu algas;

2) šā panta pirmajā daļā un šā

likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas

noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi

grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas

atvaļinājuma vai pārejošas darba nespējas dēļ, tad, aprēķinot

valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas

iemaksu algu nosaka par iepriekšējo šā panta pirmajā daļā

paredzēto sešu mēnešu un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu

periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu

noteikt darba ņēmējam attiecīgi par sešu mēnešu periodu 32

kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad iestājies apdrošināšanas

gadījums, un pašnodarbinātajam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 39

kalendāra mēnešu laikā pirms gada ceturkšņa, kad iestājies

apdrošināšanas gadījums. Šādā gadījumā vidējā apdrošināšanas

iemaksu alga nedrīkst būt mazāka par saskaņā ar šā panta otrās

daļas 1.punktā noteikto;

3) šīs daļas 2.punktā paredzētajā

32 vai 39 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga

nav bijusi, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas

pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šā panta pirmajā

daļā un šā likuma 32.pantā paredzēto vidējās apdrošināšanas

iemaksu algas noteikšanas periodu nosaka 40 procentu apmērā no

valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu

algas.";

papildināt pantu ar sesto un

septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja šā panta pirmajā daļā un

šā likuma 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas

noteikšanas perioda daļā apdrošinātā persona nav bijusi

reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai

tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba

samaksas saglabāšanas dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par

šo perioda daļu nosaka no valstī noteiktās mēneša vidējās

apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmēra.

(7) Ja šā panta pirmajā daļā un šā

likuma 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas

noteikšanas perioda daļā apdrošinātajai personai apdrošināšanas

iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un

dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo

apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas

iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot pārejošas darba

nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna

kopšanas atvaļinājuma dienas."

Likums stājas spēkā 2005.gada

1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada

2.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 21.decembrī