9. pants

Līdz 2001.gada 31.decembrim

attiecībā uz ēkām un būvēm:

1) ar nekustamā īpašuma nodokli

apliek tikai tās ēkas un būves, kuras tiek izmantotas

saimnieciskajā darbībā. Ja saimnieciskajā darbībā tiek izmantota

ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas

vai būves vērtību atbilstoši saimnieciskajā darbībā

izmantojamajai daļai;

2) ar nodokli papildus šā likuma

1.panta otrajā daļā minētajiem objektiem neapliek:

a) ēkas un būves, kuras

izmantojamas tikai lauksaimnieciskajai darbībai,

b) ēkas un būves, kuras uztur par

valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļiem vai izmanto

veselības aizsardzības, sporta, izglītības un kultūras

vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas,

c) pasta iestādes un telefona

centrāles lauku apvidos,

d) sakaru līnijas, vietējos

cauruļvadus un kabeļus,

e) ēkas un būves, kuras izmanto

dabas aizsardzības un ugunsdrošības vajadzībām,

f) ēkas un būves, kuras pieder

sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem (saskaņā ar Saeimas

apstiprinātu sarakstu),

g) dzīvojamās ēkas vai to daļas,

kuras ir izīrētas un tiek izmantotas dzīvošanai;

3) nodokļa maksātājs katru gadu

līdz 1.februārim iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to

daļu atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai

iestādei, kurā viņš ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs,

deklarāciju (saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu)

par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par

attiecīgajā gadā maksājamo nodokli;

4) ar nodokli apliekamo ēku un

būvju vērtību nodokļa maksātājs aprēķina, saskaitot pusi no ēku

un būvju vērtības gada sākumā un pusi no to vērtības nākamā gada

1.janvārī ar šo ēku un būvju paredzamo vērtību 1.aprīlī, 1.jūlijā

un 1.oktobrī un iegūto summu dalot ar 4;

5) nodokļa maksātājs

atkarībā no paredzamā nodokļa apmēra veic nodokļa maksājumus

šādos termiņos:

a) ja paredzamais nodokļa apmērs

ir līdz 2000 latiem, - reizi ceturksnī saskaņā ar šā likuma

6.panta trešo daļu,

b) ja paredzamais nodokļa

apmērs ir virs 2000 latiem, - vienlīdzīgās daļās līdz katra

mēneša 15.datumam, izņemot janvāri;

6) gadam beidzoties, līdz nākamā

gada 1.februārim nodokļa maksātājs iesniedz attiecīgajai

pašvaldībai un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei

pārskatu par faktisko ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību,

kas aprēķināta šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā

noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā

(saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu);

7) papildus aprēķinātā nodokļa

summa iemaksājama pašvaldības budžetā līdz kārtējā taksācijas

gada 1.martam;

8) pārmaksātā summa pēc maksātāja

pieprasījuma atmaksājama 15 dienu laikā no pieprasījuma

saņemšanas dienas vai ieskaitāma kārtējā taksācijas gada

maksājumā;

9) lai pašvaldībās nodrošinātu to

nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju uzskaiti, kuri maksā nodokli

par ēkām un būvēm, Valsts ieņēmumu dienests līdz 2000.gada

1.janvārim nodod pašvaldībām tā rīcībā esošo informāciju par

īpašuma nodokļa maksātājiem un ar īpašuma nodokli apliekamajiem

objektiem;

10) pēc tam, kad saņemti nodokļa

maksātāju pārskati par 1999.gadu, Valsts ieņēmumu dienests līdz

2000.gada 1.martam sniedz informāciju attiecīgajai pašvaldībai

par katram maksātājam papildus aprēķinātajām vai viņam

atmaksājamajām nodokļa summām un līdz 2000.gada 1.aprīlim - par

īpašuma nodokļa parādiem 2000.gada 1.martā;

11) pēc pašvaldības rakstveida

iesnieguma Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā

kārtībā nodod attiecīgajai pašvaldībai ar īpašuma nodokļa parādu

administrēšanu saistītās funkcijas attiecībā uz tiem nodokļa

maksātājiem, kuru ar nodokli apliekamās ēkas un būves atrodas

vienas pašvaldības teritorijā.