42. pants

Uzkrājumu ienākuma izmaksātāja pienākumi

(1) Latvijas Republikā

izveidots izmaksātājs, kurš taksācijas periodā izmaksā uzkrājumu

ienākumu faktiskajam īpašniekam, kas ir citas Eiropas Savienības

dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas rezidents,

vai kurš nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu šāda faktiskā

īpašnieka vajadzībām, triju mēnešu laikā pēc tā taksācijas

perioda beigām, kurā veikta uzkrājumu ienākuma izmaksa vai

izmaksas nodrošināšana, elektroniskā veidā vai rakstveidā informē

Valsts ieņēmumu dienestu:

1) par katra faktiskā īpašnieka

identitāti un rezidenci saskaņā ar šā panta otro un trešo

daļu;

2) par izmaksātāja nosaukumu,

reģistrācijas numuru un juridisko adresi, ja izmaksātājs ir

juridiskā persona (arī personālsabiedrība vai nodibinājums), vai

par izmaksātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas

adresi, ja izmaksātājs ir fiziskā persona;

3) par katra faktiskā īpašnieka

konta numuru kredītiestādē vai, ja tāda nav, par tās parādu

saistības identifikāciju, uz kuru pamatojoties uzkrājumu ienākums

rodas;

4) par uzkrājumu ienākuma

maksājumu summu atkarībā no tā, kāda veida uzkrājumu ienākums

tiek izmaksāts vai nodrošināts:

a) par šā likuma 46.panta pirmās

daļas 1.punktā minēto uzkrājumu ienākumu - izmaksāto vai

ieskaitīto procentu summu,

b) par šā likuma 46.panta pirmās

daļas 2. vai 4.punktā minēto uzkrājumu ienākumu - šajos punktos

norādīto procentu vai ienākuma summu vai no akciju vai daļu

pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas gūtā ienākuma kopējo

summu,

c) par šā likuma 46.panta pirmās

daļas 3.punktā minēto uzkrājumu ienākumu - šajā punktā norādīto

no procentu maksājumiem gūtā ienākuma summu vai kopējo ienākuma

summu,

d) par šā likuma 46.panta

ceturtajā daļā minēto uzkrājumu ienākumu - uzkrājumu

ienākuma summu, kas attiecināma uz katru šā likuma 46.panta

ceturtajā daļā minētās vienības dalībnieku - fizisko personu, kas

ir uzkrājumu ienākuma faktiskais īpašnieks un ir Eiropas

Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas

rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

(2) Izmaksātājs noskaidro

faktiskā īpašnieka identitāti šādā veidā:

1) attiecībā uz līgumattiecībām,

kas nodibinātas pirms 2004.gada 1.maija, - noskaidro faktiskā

īpašnieka vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi, izmantojot savā

rīcībā esošo informāciju, kas iegūstama saskaņā ar likumu "Par

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu";

2) attiecībā uz līgumattiecībām,

kas nodibinātas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, vai attiecībā uz

darbībām, kas, nenodibinot līgumattiecības, veiktas 2004.gada

1.maijā vai pēc tam, - noskaidro faktiskā īpašnieka vārdu,

uzvārdu, dzīvesvietas adresi un nodokļu maksātāja kodu (ja tāds

ir), kāds tam piešķirts tajā dalībvalstī, tās atkarīgajā vai

saistītajā teritorijā, kuras rezidents nodokļu uzlikšanas

vajadzībām ir šī persona. Minēto informāciju iegūst no faktiskā

īpašnieka uzrādītās pases vai cita personu apliecinoša dokumenta.

Ja nepieciešamā informācija nav norādīta pasē vai citā personu

apliecinošā dokumentā, dzīvesvietas adresi noskaidro,

pamatojoties uz jebkuru citu dokumentāru identitātes

apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks. Ja nodokļu

maksātāja kods nav norādīts pasē vai citā personu apliecinošā

dokumentā, vai citā dokumentārā identitātes apstiprinājumā (arī

rezidences apliecībā nodokļu uzlikšanas vajadzībām), identitātes

datus papildina ar norādi uz faktiskā īpašnieka dzimšanas datumu

un vietu, pamatojoties uz viņa pasi vai citu personu apliecinošu

dokumentu.

(3) Izmaksātājs noskaidro

faktiskā īpašnieka rezidenci šīs daļas 1. un 2.punktā noteiktajā

veidā. Ievērojot 1. un 2.punkta noteikumus, uzskata, ka

faktiskais īpašnieks ir rezidents tajā valstī, kurā ir viņa

dzīvesvietas adrese:

1) attiecībā uz līgumattiecībām,

kas nodibinātas pirms 2004.gada 1.maija, izmaksātājs noskaidro

faktiskā īpašnieka rezidenci, izmantojot savā rīcībā esošo

informāciju, kas iegūstama saskaņā ar likumu "Par noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu";

2) attiecībā uz līgumattiecībām,

kas nodibinātas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, vai attiecībā uz

darbībām, kas, nenodibinot līgumattiecības, veiktas 2004.gada

1.maijā vai pēc tam, izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka

rezidenci, pamatojoties uz viņa dzīvesvietas adresi, kāda

norādīta pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā, vai, ja

nepieciešams, pamatojoties uz citu dokumentāru identitātes

apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, un ievērojot

šādu kārtību: attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda

dalībvalstī vai tās atkarīgajā vai saistītajā teritorijā izdotu

pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu un kuras sevi deklarē

par trešās valsts rezidentu, rezidenci noskaidro, izmantojot

attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes apstiprinātu

rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kura atbilst

Ministru kabineta noteiktajai formai. Ja šāda apliecība netiek

uzrādīta, par attiecīgās personas rezidences valsti tiek

uzskatīta dalībvalsts, kura personai izsniegusi pasi vai citu

personu apliecinošu dokumentu, vai dalībvalsts atkarīgā vai

saistītā teritorija.

(4) Ja izmaksātāja rīcībā ir

informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kura saņem

uzkrājumu ienākumu vai kuras labā uzkrājumu ienākums tiek

nodrošināts, nav tā faktiskais īpašnieks, un ja nav piemērojams

šā likuma 44.panta 1. vai 2. punkts, izmaksātājs veic visus

nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu faktiskā īpašnieka

identitāti šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja

izmaksātājs nevar noteikt faktisko īpašnieku, persona, kura saņem

uzkrājumu ienākumu vai kuras labā uzkrājumu ienākums nodrošināts,

uzskatāma par faktisko īpašnieku.

(5) Izmaksātājs, kas

noskaidro faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci, saglabā

visu to dokumentu kopijas, kuri izmantoti, lai noskaidrotu

faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci, vismaz piecus gadus

pēc līgumattiecību izbeigšanas ar faktisko īpašnieku vai -

attiecībā uz darbībām, kas veiktas, nenodibinot līgumattiecības,

- vismaz piecus gadus pēc uzkrājumu ienākuma izmaksas vai tā

izmaksas nodrošināšanas. Minētā prasība attiecas arī uz to

dokumentu oriģinālu vai kopiju glabāšanu, uz kuru pamata ir

maksāts vai nodrošināts uzkrājumu ienākums vai kuri apstiprina

uzkrājumu ienākuma izmaksu vai nodrošināšanu.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā,

trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktie izmaksātāja

pienākumi noskaidrot un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu

dienestam attiecas arī uz tiem uzkrājumu ienākumiem, kuri tiek

izmaksāti vai kuru izmaksa tiek nodrošināta faktiskajiem

īpašniekiem, kas ir tādu trešo valstu rezidenti, ar kurām Eiropas

Kopiena ir noslēgusi Latvijai saistošus starptautiskos līgumus

par uzkrājumu ienākumiem.

(7) Izmaksātāji un šā likuma

45.panta trešajā daļā minētās saimnieciskās vienības sniedz

Valsts ieņēmumu dienestam šā panta pirmajā daļā un 45.panta

trešajā daļā minēto informāciju, izmantojot vienota parauga

veidlapas - izziņas par uzkrājumu ienākumu, kuru formu nosaka

Ministru kabinets.