46. pants
Uzkrājumu ienākums

(1) Šīs nodaļas izpratnē uzkrājumu

ienākums ir:

1) procenti, kas izmaksāti vai

ieskaitīti kontā kredītiestādē par jebkāda veida parāda saistībām

neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un

vai tās dod tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, kā arī

ienākums no valsts vai pašvaldības emitētiem vērtspapīriem un

ienākums no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un

balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai

parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem

maksājumiem, neuzskata par procentiem;

2) procenti, kas uzkrāti vai

kapitalizēti šā panta 1.punktā minēto parāda saistību pārdošanas,

atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā;

3) ienākums, kas rodas no procentu

maksājumiem, ko tieši vai ar šā likuma 45.panta pirmās daļas

2.punktā minētās vienības starpniecību izmaksā:

a) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo

ieguldījumu fonds vai arī tam līdzīgs fonds, kas izveidots

dalībvalsts atkarīgajā vai saistītajā teritorijā,

b) Eiropas Savienības dalībvalstīs

izveidotas vienības, kas izmanto šā likuma 45.panta otrajā daļā

noteikto izvēles iespēju un ir par to informējušas

izmaksātāju,

c) kopējo ieguldījumu uzņēmumi,

kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Eiropas

Kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar tā 299.pantu, vai ārpus

dalībvalstu atkarīgajām vai saistītajām teritorijām;

4) ienākums, kas gūts no šā punkta

"a", "b" vai "c" apakšpunktā minēto fondu, vienību vai uzņēmumu

akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas, ja

taksācijas periodā vai kalendārajā gadā pirms tā gada, kurā tiek

gūts ienākums, darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā

minētās parāda saistības, vairāk nekā 25 procentus no aktīviem

tieši vai netieši (ar citu Eiropas Savienības dalībvalstīs, to

atkarīgajās vai saistītajās teritorijās izveidotu kopējo

ieguldījumu uzņēmumu vai turpmāk minēto vienību starpniecību)

iegulda:

a) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo

ieguldījumu fonds vai arī tam līdzīgs fonds, kas izveidots

dalībvalsts atkarīgajā vai saistītajā teritorijā,

b) vienības, kuras atzītas par

tādām, kas var izmantot šā likuma 45.panta otrajā daļā noteikto

izvēles iespēju,

c) kopējo ieguldījumu uzņēmumi,

kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Eiropas

Kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar tā 299.pantu, vai ārpus

dalībvalstu atkarīgajām vai saistītajām teritorijām.

(2) Ja izmaksātāja rīcībā nav

informācijas par to, kāda ienākuma daļa ir gūta no procentu

maksājumiem, šā panta pirmās daļas 3. un 4.punkta piemērošanai

ienākuma kopējā summa tiks uzskatīta par ienākumu no procentu

maksājumiem.

(3) Ja izmaksātāja rīcībā nav

informācijas par to, kāda aktīvu daļa ir ieguldīta šā panta

pirmās daļas 4.punktā minētajos darījumos, kas rada šā panta

pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības, akcijās vai

daļās, tiek uzskatīts, ka ieguldītie aktīvi pārsniedz 25

procentus. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka gūtā

ienākuma summu, tiek uzskatīts, ka šis ienākums atbilst peļņai no

akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā

minētais uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts šā likuma 45.panta

pirmās daļas 2.punktā minētajai vienībai vai tiek ieskaitīts

kontā kredītiestādē, kura turētāja ir šā likuma 45.panta pirmās

daļas 2.punktā minētā vienība, kas nav atzīta par tādu, kas var

izmantot šā likuma 45.panta otrajā daļā noteikto izvēles iespēju,

šis uzkrājumu ienākums tiek uzskatīts par attiecīgās vienības

veikto uzkrājumu ienākuma maksājumu. Šīs daļas nosacījumus

nepiemēro, ja šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētā

vienība ir izveidota Latvijā un tās ieguldījumi darījumos, kas

rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības,

nepārsniedz 15 procentus no šīs vienības aktīviem.

(5) Šā panta pirmās daļas 3.

un 4.punktā minētais ienākums netiek uzskatīts par uzkrājumu

ienākumu, ja šajos punktos minēto Latvijā izveidoto fondu vai

vienību ieguldījumi darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas

1.punktā minētās parāda saistības, nepārsniedz 15 procentus no šo

fondu vai vienību aktīviem.

(6) Līdz 2010.gada

31.decembrim obligācijas un citi tirgojamie parāda vērtspapīri,

kuri pirmo reizi emitēti līdz 2001.gada 1.martam vai kuru

sākotnējos emisijas prospektus līdz šim datumam reģistrējušas

dalībvalstu uzraudzības institūcijas Finanšu instrumentu tirgus

likuma izpratnē vai uzraudzības institūcijas ārpus Eiropas

Savienības dalībvalstīm, netiek uzskatīti par tādiem, kas rada

parāda saistības šā panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē, ja

turpmākas šādu tirgojamu parāda vērtspapīru emisijas nenotiek

2002.gada 1.martā vai vēlāk.

(7) Ja valsts vai šā likuma

pielikumā minētā saistītā vienība, kura darbojas kā publiska

institūcija vai kuras īpašais statuss atzīts ar starptautisku

līgumu, 2002.gada 1.martā vai vēlāk veic šā panta sestajā daļā

minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju, visu šādu

vērtspapīru emisiju, ko veido sākotnējā emisija un jebkura

turpmāka emisija, uzskata par parāda saistību šā panta pirmās

daļas 1.punkta izpratnē. Ja iepriekš minēto tirgojamo parāda

vērtspapīru turpmāku emisiju 2002.gada 1.martā vai vēlāk veic

cits emitents, šādu turpmāku emisiju uzskata par parāda saistību

šā panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē.