6. pants

Papildināt V nodaļu ar 22.2 pantu šādā

redakcijā:

"22.2 pants. Kredītiestādes un

maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošās informācijas par

aizdomīgiem darījumiem sniegšana Valsts ieņēmumu

dienestam

(1) Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas

noteikts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma

2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā (turpmāk šajā

pantā - maksājumu pakalpojumu sniedzējs), konstatējot aizdomīgu

darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ziņo arī Valsts ieņēmumu

dienestam par tādiem personu, kuru rezidences (reģistrācijas)

valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst

šā panta trešajā daļā noteiktajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu

jomā. Ministru kabinets nosaka aizdomīguma pazīmju nodokļu jomā

kodus.

(2) Ziņojumu sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, lai

atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts

budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta

atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā

likumā vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgus

nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto

maksājumu nomaksas un par krāpšanu.

(3) Darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā ir šādas:

1) privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus,

īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi;

2) šim klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms;

3) ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie

ir par lielām summām;

4) nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu

cenu;

5) darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar

personisko vai biznesa darbību);

6) darījumā izmantots viltots dokuments;

7) aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu;

8) nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas;

9) privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā

iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas

privātpersonas 60 000 euro vai vairāk;

10) izvairīšanās no nodokļu nomaksas;

11) uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība

u.c.);

12) klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits;

13) konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas

operācijām;

14) konts ir tālu no klienta rezidences;

15) klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam;

16) darījums ir klientam netipisks;

17) klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus (kuriem

pašiem vai atsevišķiem to noteikumiem nav skaidri saprotama

ekonomiskā vai juridiskā mērķa);

18) neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme.

(4) Aizdomīgus darījumus konstatē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas

likumā noteiktajā kārtībā izveidoto iekšējās kontroles

sistēmu.

(5) Ziņojumā, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

noteikto, ietver šādu informāciju:

1) personas identifikācijas datus (fiziskajai personai -

vārds, uzvārds, personas kods, juridiskajai personai - nosaukums

un reģistrācijas numurs, kā arī citi Ministru kabineta noteikumos

paredzētie identifikācijas dati);

2) aizdomīga darījuma (plānotā, pieteiktā, konsultētā,

uzsāktā, atliktā vai veiktā) aprakstu, kā arī darījumā

iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu,

darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku, vietu un darījumu

apliecinošu dokumentu kopijas, ja šādi dokumenti ir

kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja rīcībā;

3) pamatojumu, kāpēc kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu

sniedzējs uzskata darījumu par aizdomīgu.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu

dienestam sniedzami šā panta pirmajā daļā noteiktie ziņojumi par

aizdomīgiem darījumiem, un apstiprina ziņojuma veidlapu.

(7) Informāciju par aizdomīgiem darījumiem Valsts ieņēmumu

dienests glabā piecus gadus.

(8) Kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav

atļauts informēt personu (klientu), patieso labuma guvēju, kā arī

citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas,

par to, ka ir sniegtas ziņas par personu (klientu) vai tās

darījumu (darījumiem) šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(9) Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos

administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus un

nodrošina šajā pantā noteiktajā kārtībā saņemtās informācijas

aizsardzību, lai novērstu neatļautu piekļūšanu šai informācijai,

kā arī novērstu neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai

iznīcināšanu.

(10) Valsts ieņēmumu dienestam, tā amatpersonām un

darbiniekiem nav tiesību informēt personas, par kurām ir sniegts

ziņojums, un citas personas par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam

ir sniegts šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņojums.

(11) Kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam,

pildot šā panta prasības, piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma

subjektiem paredzētos tiesiskās aizsardzības mehānismus, to

skaitā atbrīvošanu no atbildības."

7. 23.pantā:

izteikt 5.2 daļu šādā redakcijā:

"(52) Ja pēc muitas kontroles veikšanas vai

nodokļu administrācijas lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā

pieņemšanas, vai citas kompetentās iestādes lēmuma administratīvā

pārkāpuma lietā paziņošanas tiek noskaidrots, ka muitas kontrolē

konstatētais vai administratīvais pārkāpums var ietekmēt nodokļu,

nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu apmēru, nodokļu

administrācija mēneša laikā, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no

pārkāpuma izdarīšanas dienas pieņem:

1) lēmumu par nodokļu apmēra precizēšanu un papildus aprēķina

nodokļus vai samazina nodokļa maksājuma apmēru, kā arī aprēķina

nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā minētajā apmērā.

Nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nodokļu, nodevu vai citu

valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa iestāšanās vai

pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja maksāšanas termiņu nav iespējams

noteikt, līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par nodokļu apmēra

precizēšanu;

2) lēmumu, ar kuru precizē ar nodokļiem un nodevām apliekamo

objektu un uzliek soda naudu saskaņā ar šā panta 5.3

daļu.";

papildināt pantu ar 5.3 un 5.4 daļu šādā

redakcijā:

"(53) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka

nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, hibrīda kases aparātu,

kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu ar mainītu

konstrukciju vai programmu, bet nav iespējams noteikt periodu,

kurā slēpts vai samazināts ar nodokļiem un nodevām apliekamais

objekts, un šā objekta apmēru, nodokļu administrācija nosaka

samazināto ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu uz aprēķinu

pamata, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, un piedzen

soda naudu 100 procentu apmērā. Salīdzinot nodokļu maksātāja

kases aparātā, hibrīda kases aparātā, kases sistēmā,

specializētajā ierīcē vai iekārtā reģistrēto darījumu kopsummu

noteiktā periodā ar pārbaudē konstatēto, nodokļu administrācija

aprēķina nereģistrēto darījumu proporciju. Samazināto ar

nodokļiem un nodevām apliekamo objektu nosaka, attiecinot

nereģistrēto darījumu proporciju uz konkrētajā kases aparātā,

hibrīda kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā ierīcē vai

iekārtā reģistrēto darījumu kopsummu par pēdējiem 12 mēnešiem vai

īsāku laikposmu, ja nodokļu maksātājs ir uzsācis vai veic darbību

nepilnu 12 mēnešu periodu, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības

periodiskumu un attiecīgās iekārtas reģistrāciju Valsts ieņēmumu

dienesta vienotajā datu bāzē (reģistrā).

(54) Lēmumā norādītos aprēķinātos maksājumus

nodokļu maksātājs iemaksā budžetā 30 dienu laikā no dienas, kad

paziņots lēmums par nodokļu apmēra vai ar nodokļiem un nodevām

apliekamā objekta precizēšanu. Ja minētajā termiņā nodokļu

maksātājs neveic lēmumā norādītos maksājumus, nokavējuma naudas

aprēķināšana tiek atjaunota no dienas, kad pieņemts lēmums par

nodokļu apmēra precizēšanu."