Grozījumi likumā "Par policiju"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā

redakcijā:

"12.1 pants. Policijas lēmums par

nošķiršanu

Policijas lēmumā par nošķiršanu norāda:

1) iestādes nosaukumu, adresi;

2) lēmuma sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu;

3) personas, kas rada draudus, vārdu, uzvārdu, personas kodu,

dzīvesvietas adresi, korespondences adresi un iespējamās

uzturēšanās vietas adresi;

4) aizsargājamās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai

dzimšanas datumu un dzīvesvietas adresi;

5) aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja

pieteikuma policijai īsu saturu;

6) personai, kas rada draudus, uzliktos tiesiskos pienākumus

un laiku, kad beidzas to izpildes termiņš;

7) lēmuma pamatojumu (faktu konstatējumu un tiesību normu,

saskaņā ar kuru lēmums pieņemts);

8) ziņas par lēmumam pievienotajiem dokumentiem;

9) norādi, kur un kādā termiņā šo lēmumu var apstrīdēt vai

pārsūdzēt.

Policijas lēmumu par nošķiršanu paraksta tā sastādītājs.

Lēmumu izsniedz pret parakstu personai, kas rada draudus. Ja šī

persona atsakās saņemt lēmumu, lēmumam pievieno attiecīgu norādi

par to.

Ja aizsargājamā persona vai tās likumiskais pārstāvis vēlas,

lai tiesa izskatītu jautājumu par pagaidu aizsardzību pret

vardarbību, policijas lēmumā par nošķiršanu iekļauj paziņojumu

par datumu un tiesu, kad un kur saņemt par pagaidu aizsardzību

pret vardarbību pieņemtā tiesas lēmuma norakstu, ja tiesa izskata

minēto jautājumu, kā arī informāciju par to, ka šis datums

uzskatāms par attiecīgā tiesas lēmuma paziņošanas datumu un ka

tiesas lēmuma noraksta nesaņemšana neietekmē lēmuma tiesiskās

sekas.

Policijas lēmums par nošķiršanu ir administratīvais akts, kas

stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī un ir izpildāms nekavējoties.

Policijas lēmumā par nošķiršanu noteiktais pienākums ir spēkā

līdz lēmumā norādītajam laikam.

Policijas lēmums par nošķiršanu ir apstrīdams vai pārsūdzams

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Policijas

lēmuma par nošķiršanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā

darbību.

Ja pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu un aizsargājamā

persona vai tās likumiskais pārstāvis vēlas, lai tiesa izskatītu

jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, policija

nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā nosūta tiesai

lēmuma norakstu, personas rakstveida pieteikumu tiesai, kā arī

citu informāciju, kas ir policijas rīcībā un var būt noderīga

tiesai, izskatot jautājumu par pagaidu aizsardzību pret

vardarbību.

Personai, kas rada draudus, var uzlikt piespiedu naudu ikreiz,

kad tā pārkāpusi policijas lēmumu par nošķiršanu.

Šā panta septītajā daļā minēto un citu Administratīvā procesa

likumā paredzēto piespiedu izpildes līdzekļu piemērošanas

apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.

Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka:

1) kārtību, kādā pieņem, paziņo un izpilda policijas lēmumu

par nošķiršanu, kā arī policijas lēmuma par nošķiršanu veidlapas

paraugu;

2) kārtību, kādā pieņem un pārsūta pieteikumu tiesai, lai tā

izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību;

3) kārtību, kādā kontrolējama tiesas vai tiesneša lēmuma par

pagaidu aizsardzību pret vardarbību izpilde."

4. 19.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "1., 3. un

4.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 3., 4. un

6.punktā";

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) tūlītēju draudu novēršana, ja persona, kas atrodas

mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās

personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata

jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.";

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus "1., 3. un

4.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 3., 4. un

6.punktā";

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pildot šā panta otrās daļas 6.punktā minēto pienākumu,

pašvaldības policijas darbiniekam ir arī šā likuma 12.panta

pirmās daļas 13.1 un 16.punktā minētās tiesības, kā

arī tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu."

Likums stājas spēkā 2014.gada 31.martā.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 6.martā.

Valsts prezidents

A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 20.martā