Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt likumu ar 20.3 pantu šādā

redakcijā:

"20.3 pants. Darba ņēmēja un darba devēja

minimālais pārskata mēneša obligāto iemaksu objekts, tā

noteikšana un obligāto iemaksu veikšana

(1) Minimālais pārskata mēneša obligāto iemaksu objekts

ir Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga.

(2) Ja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks

par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu,

obligātās iemaksas no starpības starp Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas apmēru un atbilstoši šā likuma

14.panta pirmajai daļai aprēķināto obligāto iemaksu objektu

aprēķina un no saviem līdzekļiem veic darba devējs, izņemot darba

devēju - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Darba devējs obligāto

iemaksu starpību aprēķina, ievērojot šā likuma 20.panta pirmajā,

otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto. Aprēķināto starpību

pilnā apmērā darba devējs no saviem līdzekļiem iemaksā šā likuma

21.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(3) Minimālās obligātās iemaksas veic tas darba devējs,

kuram ir iesniegta algas nodokļu grāmatiņa vai kuram Valsts

ieņēmumu dienests paziņojis par pienākumu veikt minimālās

obligātās iemaksas par darba ņēmēju.

(4) Ja šā panta trešajā un piektajā daļā minētajā

gadījumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par pārskata

mēnesi konstatē darba devējam, izņemot darba devēju -

mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, obligāto iemaksu pārmaksas,

kuras nav izmantotas piešķirtā vai pārrēķinātā pakalpojuma

aprēķinā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina

pārmaksātās obligātās iemaksas un atmaksā tās Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā.

(5) Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta nevienam

darba devējam, Valsts ieņēmumu dienests vienas darba dienas laikā

Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā

informē to darba devēju, kurš pirmais ir iesniedzis ziņas par

darba ņēmēja statusa iegūšanu, par pienākumu veikt minimālās

obligātās iemaksas.

(6) Ja darba ņēmējs kļūst par mikrouzņēmuma darbinieku,

Valsts ieņēmumu dienests vienas darba dienas laikā Valsts

ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo darba

devējam, kas nodokļus maksā vispārējā režīmā, ka obligātās

iemaksas veicamas no tā obligāto iemaksu objekta, kas noteikts šā

likuma 14.panta pirmajā daļā.

(7) Obligāto iemaksu objekts par katru mikrouzņēmuma

darbinieku nav mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas apmēru. Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma

darbiniekam aprēķina, piemērojot šā likuma 18.pantā noteikto

obligāto iemaksu likmi darba ņēmējam un darba devējam.

(8) Obligāto iemaksu objekts par katru šā panta desmitajā daļā

minēto mikrouzņēmuma darbinieku nav mazāks par pusi no Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Obligātās

iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot šā likuma

18.pantā noteikto obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba

ņēmējam un darba devējam.

(9) Darba devējs, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs,

obligātās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) no

saviem līdzekļiem par katru mikrouzņēmuma darbinieku veic līdz

ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.

(10) Ja darba devēja un darba ņēmēja aprēķinātais

obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto

minimālo mēneša darba algas apmēru, darba devējam ir tiesības

veikt obligātās iemaksas no šā likuma 14.panta pirmajā daļā

noteiktā obligāto iemaksu objekta par šādām personām:

1) par notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas

soda izciešanas laikā;

2) par personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības

saņemt valsts vecuma pensiju;

3) par personu, kurai līdz tā vecuma sasniegšanai, kas dod

tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir palikuši pieci gadi vai

mazāk un šī persona pirms darba ņēmēja statusa iegūšanas vismaz

12 mēnešus nav bijusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā

statusā;

4) par personām ar I un II grupas invaliditāti;

5) pirmos trīs mēnešus par personu, kas pirmreizēji kļūst par

darba ņēmēju;

6) par personām līdz 24 gadu vecumam, kuras mācās

vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības

iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi

mācības vai studijas.

(11) Šajā pantā noteikto minimālo mēneša obligāto iemaksu

objektu piemēro proporcionāli tām pārskata mēneša kalendāra

dienām, kurās persona ir darba ņēmējs.

(12) Šajā pantā noteikto minimālo obligāto iemaksu

objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra

dienām, kurās darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā,

kurās darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums

sakarā ar bērna piedzimšanu, kurās darba ņēmējs atrodas

atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba

ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas

apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais

bērns, kā arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un

dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir

izsniegta darbnespējas lapa "B", atvaļinājumā bez darba

algas saglabāšanas, kas piešķirts vecākam, kura aprūpē ir bērns

līdz triju gadu vecumam, vai atvaļinājumā bez darba algas

saglabāšanas personai, kura iegūst augstāko izglītību pilna laika

studiju programmā.

(13) Šajā pantā noteikto obligāto iemaksu objektu

nepiemēro sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājiem,

iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu

darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka."