24. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Izteikt XV1 nodaļu šādā
redakcijā:
"
XV1 nodaļa
Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana
īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
73.1 pants. Gadījumi, kad piemērojama dzīvokļu,
mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai
(1) Šīs nodaļas noteikumi
piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas
komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas
privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai
pašvaldību daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki, viņu
ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas
iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli, bet mākslinieku darbnīcu vai
neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto
mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu.
(2) Šīs nodaļas noteikumi
piemērojami attiecībā uz pašvaldības pārziņā esošajiem
neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi
privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un
zvejnieku kolhozu privatizāciju".
(3) Šīs nodaļas noteikumi
neattiecas uz viendzīvokļa mājām, kā arī tām dzīvojamām mājām,
kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu
teritorijās.
(4) Dzīvokļus, mākslinieku
darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas dzīvojamās mājās,
kuras pēc 1940.gada 21.jūlija tika nacionalizētas vai citādi
nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo
īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst
nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc
pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Pēc dzīvojamās mājas
privatizācijas uzsākšanas dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un
neapdzīvojamās telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai, privatizējamas šajā likumā noteiktajā
kārtībā.
73.2 pants. Institūcijas, kuras nodod dzīvokli,
mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai
Valsts daudzdzīvokļu mājā esošu
izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo
telpu nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Centrālā
dzīvojamo māju privatizācijas komisija, bet pašvaldības
daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka
darbnīcu un neapdzīvojamo telpu - pašvaldības dzīvojamo māju
privatizācijas komisija.
73.3 pants. Kārtība, kādā dzīvokļi un mākslinieku
darbnīcas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai
(1) Lai iegūtu īpašuma tiesības
uz dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai, dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi vai
mākslinieka darbnīcas nomnieks iesniedz iesniegumu privatizācijas
komisijai.
(2) Privatizācijas komisija
mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par
dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai.
(3) Lēmumu par dzīvokļa nodošanu
īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem,
ja:
1) dzīvokļa īrnieks un viņa
ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas
apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs
īrēto dzīvokli;
2) iesnieguma iesniegšanas brīdī
ir pilnībā samaksāta dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
(4) Ja dzīvokļa īrnieks un viņa
ģimenes locekļi nevēlas īrēto dzīvokli iegūt īpašumā līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai, ar īrnieka un viņa ģimenes
locekļu piekrišanu īrēto dzīvokli var privatizēt šā likuma 6.
pantā norādītā persona. Šajā gadījumā dzīvokļa īrnieks un viņa
ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas
apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas iegūt īpašumā
īrnieka īrēto dzīvokli.
(5) Lēmumu par mākslinieka
darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
pieņem, ja iesnieguma iesniegšanas brīdī ir pilnībā samaksāta
mākslinieka darbnīcas nomas maksa un maksa par saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem.
(6) Pēc privatizācijas komisijas
lēmuma pieņemšanas īrniekam vai nomniekam nosūta paziņojumu, kurā
norāda lēmumā noteikto maksu par dzīvokļa vai mākslinieka
darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai,
kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa.
(7) Kopējais dzīvoklis
privatizējams kā viens vesels objekts. Lai kopējā dzīvokļa
īrnieki iegūtu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai savu
īrēto kopējo dzīvokli, viņiem ir jānoslēdz notariāli vai
privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās par to, kurš vai
kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki vēlas
privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā
jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība.
(8) Maksājumus par dzīvokļa vai
mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai īrnieks vai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un
zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas
dienas.
73.4 pants. Kārtība, kādā neapdzīvojamās telpas
nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
(1) Neapdzīvojamās telpas
nomnieks, lai iegūtu īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai, šajā likumā noteiktajā kārtībā
iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu par neapdzīvojamās
telpas novērtēšanu un neapdzīvojamās telpas nomas līgumu.
Neapdzīvojamo telpu novērtēšana tiek veikta saskaņā ar šā likuma
27.panta noteikumiem.
(2) Privatizācijas komisija
mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas novērtē
neapdzīvojamo telpu, ja nomnieks samaksājis maksu par
neapdzīvojamās telpas novērtēšanu. Neapdzīvojamās telpas novērtē
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3) Privatizācijas komisija
mēneša laikā no neapdzīvojamās telpas novērtēšanas dienas nosaka
neapdzīvojamās telpas pirkuma maksu, pieņemto lēmumu paziņojot
nomniekam.
(4) Pēc paziņojuma saņemšanas
nomniekam mēneša laikā jāiesniedz privatizācijas komisijai vai nu
apstiprinājums neapdzīvojamās telpas privatizācijai par noteikto
pirkuma maksu, norādot maksājumu izdarīšanas kārtību un
iesniedzot dokumentus, kas apliecina, ka ir izpildīti šā likuma
18.panta otrajā daļā minētie nosacījumi, vai neapdzīvojamās
telpas privatizācijas atteikums. Atteikuma gadījumā nomniekam
saglabājas tiesības privatizēt savu nomāto neapdzīvojamo telpu
šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja nomnieks neapdzīvojamās telpas
privatizācijas un noteiktās pirkuma maksas apstiprinājumu
iesniedz vēlāk nekā mēneša laikā, attiecīgā neapdzīvojamā telpa
ir jānovērtē atkārtoti, izņemot gadījumus, kad nomnieks
noteiktajos termiņos un noteiktajā kārtībā ir apstrīdējis
privatizācijas komisijas noteikto pirkuma maksu.
(5) Mēneša laikā no nomnieka
apstiprinājuma saņemšanas dienas privatizācijas komisija pieņem
lēmumu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās
mājas privatizācijai un par to paziņo nomniekam.
(6) Maksu vai pirmo iemaksu par
neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā
mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
73.5 pants. Maksa par dzīvokļa vai mākslinieka
darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai
(1) Maksu par dzīvokļa vai
mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai veido privatizācijas sertifikātos noteikta maksa
par dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu un latos noteikta maksa par
dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai. Ja dzīvoklis tiek
nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, īrniekam nav
jāmaksā privatizācijas sertifikātos noteiktā maksa par dzīvokli
šā likuma 47.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajos
gadījumos.
(2) Kārtību un apmērus, kādos
nosakāma maksa par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu
īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nosaka Ministru
kabinets.
(3) Līdzekļi, kas iegūti,
nododot dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas īpašumā līdz dzīvojamo
māju privatizācijai, ieskaitāmi privatizācijas fondos šā likuma
67.pantā noteiktajā kārtībā.
73.6 pants. Maksa par neapdzīvojamās telpas
nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
(1) Maksu par neapdzīvojamās
telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un
samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma
45. un 46.panta noteikumus.
(2) Maksu par neapdzīvojamās
telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
veido:
1) pirkuma maksa saskaņā ar šā
likuma 43.pantā noteikto kārtību;
2) maksa par dzīvojamās mājas
sagatavošanu privatizācijai;
3) maksa par neapdzīvojamās
telpas novērtēšanu.
(3) Neapdzīvojamās telpas
nomnieks pirkuma maksu var maksāt pa daļām, izdarot periodiskus
maksājumus ne ilgāk kā piecu gadu laikā.
(4) Pirkuma maksas
nodrošināšanai valstij vai pašvaldībai par labu ar šo likumu tiek
piešķirtas ķīlas tiesības uz neapdzīvojamām telpām, kuras nodotas
īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Reģistrējot
neapdzīvojamo telpu Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā
(turpmāk - Kadastra reģistrs), vienlaikus nostiprināmas ķīlas
tiesības valsts vai pašvaldības labā nenomaksātās summas
apmērā.
(5) Līdzekļi, kas iegūti,
nododot neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai, ieskaitāmi privatizācijas fondos šā likuma
67.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot maksu par neapdzīvojamās
telpas novērtēšanu, kuru nomnieks ieskaita attiecīgās
privatizācijas komisijas norādītajā kontā.
73.7 pants. Apliecība par īpašuma tiesībām uz
dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai
(1) Pamatojoties uz
privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu un dokumentu, kas
apliecina, ka ir izdarīta samaksa par dzīvokļa vai mākslinieka
darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai,
Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam vai nomniekam apliecību
par īpašuma tiesībām uz dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai.
(2) Neapdzīvojamās telpas
nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz neapdzīvojamo telpu
līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests
izsniedz, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto
lēmumu, dokumentu, kas apliecina nomnieka izdarīto samaksu vai
pirmo iemaksu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai, un ķīlas līgumu, ja tāds
noslēgts par labu valstij vai pašvaldībai.
(3) Apliecību par īpašuma
tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo
telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests
izsniedz divu nedēļu laikā no šā panta pirmajā vai otrajā daļā
minēto dokumentu iesniegšanas dienas.
73.8 pants. Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas,
neapdzīvojamās telpas un to īpašnieku reģistrēšana
(1) Dzīvoklis, mākslinieka
darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās
mājas privatizācijai tiek reģistrēti Kadastra
reģistrā.
(2) Valsts zemes dienests ne
retāk kā reizi mēnesī ziņo Centrālajai dzīvojamo māju
privatizācijas komisijai un attiecīgajām pašvaldībām par
reģistrētajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām, neapdzīvojamām
telpām un to īpašniekiem.
73.9 pants. Rīcība ar īpašumā nodoto dzīvokli,
mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas
privatizācijai
(1) Persona, kura ieguvusi
dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu īpašumā
līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par īpašnieku no
brīža, kad dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa
un to īpašnieki reģistrēti Kadastra reģistrā.
(2) Dzīvokļa, mākslinieka
darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam ne vēlāk kā mēneša
laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz
dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz
dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz līgums ar attiecīgo
valsts institūciju vai pašvaldību par piedalīšanos dzīvojamās
mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā.
(3) Ikviens, kas darījuma
noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā dzīvokli,
mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās
mājas privatizācijai, atzīstams par dzīvokļa, mākslinieka
darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku, ja viņš ir
reģistrēts Kadastra reģistrā.
(4) Ja dzīvoklis, mākslinieka
darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir iegūta darījuma noslēgšanas
vai mantošanas rezultātā, ieguvējs minēto īpašumu līdz dzīvojamās
mājas privatizācijai reģistrē Kadastra reģistrā pēc tam, kad ir
noslēgts līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību
par piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā.
Šis līgums tiek noslēgts līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts institūcijai vai
pašvaldībai un dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās
telpas īpašniekam līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un
apsaimniekošanu jānoslēdz mēneša laikā no darījuma noslēgšanas
vai mantojuma iegūšanas dienas. Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas
un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas
uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta
noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā
nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā
mājā.
(5) Dzīvokļa, mākslinieka
darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieka tiesības,
pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes
locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu reglamentē
likums "Par dzīvokļa īpašumu" tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar
šo likumu.
(6) Darījumi, kurus slēdz
dzīvokļa īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību
par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās
privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek
aplikti.
(7) Pēc dzīvojamās mājas
privatizācijas uzsākšanas dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai
neapdzīvojamās telpas īpašniekam jānoslēdz šā likuma 40. pantā
minētais pirkuma līgums paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu
norādītajā termiņā. Ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka
darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās
mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par
pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, jebkādi darījumi ar
dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas
nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir
aizliegti."