Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

24. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Izteikt XV1 nodaļu šādā

redakcijā:

"

XV1 nodaļa

Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana

īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

73.1 pants. Gadījumi, kad piemērojama dzīvokļu,

mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Šīs nodaļas noteikumi

piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas

komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas

privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai

pašvaldību daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki, viņu

ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas

iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli, bet mākslinieku darbnīcu vai

neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto

mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu.

(2) Šīs nodaļas noteikumi

piemērojami attiecībā uz pašvaldības pārziņā esošajiem

neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi

privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un

zvejnieku kolhozu privatizāciju".

(3) Šīs nodaļas noteikumi

neattiecas uz viendzīvokļa mājām, kā arī tām dzīvojamām mājām,

kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu

teritorijās.

(4) Dzīvokļus, mākslinieku

darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas dzīvojamās mājās,

kuras pēc 1940.gada 21.jūlija tika nacionalizētas vai citādi

nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo

īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst

nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc

pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Pēc dzīvojamās mājas

privatizācijas uzsākšanas dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un

neapdzīvojamās telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai, privatizējamas šajā likumā noteiktajā

kārtībā.

73.2 pants. Institūcijas, kuras nodod dzīvokli,

mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai

Valsts daudzdzīvokļu mājā esošu

izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo

telpu nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Centrālā

dzīvojamo māju privatizācijas komisija, bet pašvaldības

daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka

darbnīcu un neapdzīvojamo telpu - pašvaldības dzīvojamo māju

privatizācijas komisija.

73.3 pants. Kārtība, kādā dzīvokļi un mākslinieku

darbnīcas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai

(1) Lai iegūtu īpašuma tiesības

uz dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai, dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi vai

mākslinieka darbnīcas nomnieks iesniedz iesniegumu privatizācijas

komisijai.

(2) Privatizācijas komisija

mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par

dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai.

(3) Lēmumu par dzīvokļa nodošanu

īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem,

ja:

1) dzīvokļa īrnieks un viņa

ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas

apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs

īrēto dzīvokli;

2) iesnieguma iesniegšanas brīdī

ir pilnībā samaksāta dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

(4) Ja dzīvokļa īrnieks un viņa

ģimenes locekļi nevēlas īrēto dzīvokli iegūt īpašumā līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai, ar īrnieka un viņa ģimenes

locekļu piekrišanu īrēto dzīvokli var privatizēt šā likuma 6.

pantā norādītā persona. Šajā gadījumā dzīvokļa īrnieks un viņa

ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas

apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas iegūt īpašumā

īrnieka īrēto dzīvokli.

(5) Lēmumu par mākslinieka

darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

pieņem, ja iesnieguma iesniegšanas brīdī ir pilnībā samaksāta

mākslinieka darbnīcas nomas maksa un maksa par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem.

(6) Pēc privatizācijas komisijas

lēmuma pieņemšanas īrniekam vai nomniekam nosūta paziņojumu, kurā

norāda lēmumā noteikto maksu par dzīvokļa vai mākslinieka

darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai,

kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa.

(7) Kopējais dzīvoklis

privatizējams kā viens vesels objekts. Lai kopējā dzīvokļa

īrnieki iegūtu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai savu

īrēto kopējo dzīvokli, viņiem ir jānoslēdz notariāli vai

privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās par to, kurš vai

kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki vēlas

privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā

jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība.

(8) Maksājumus par dzīvokļa vai

mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai īrnieks vai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un

zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas

dienas.

73.4 pants. Kārtība, kādā neapdzīvojamās telpas

nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Neapdzīvojamās telpas

nomnieks, lai iegūtu īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai, šajā likumā noteiktajā kārtībā

iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu par neapdzīvojamās

telpas novērtēšanu un neapdzīvojamās telpas nomas līgumu.

Neapdzīvojamo telpu novērtēšana tiek veikta saskaņā ar šā likuma

27.panta noteikumiem.

(2) Privatizācijas komisija

mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas novērtē

neapdzīvojamo telpu, ja nomnieks samaksājis maksu par

neapdzīvojamās telpas novērtēšanu. Neapdzīvojamās telpas novērtē

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Privatizācijas komisija

mēneša laikā no neapdzīvojamās telpas novērtēšanas dienas nosaka

neapdzīvojamās telpas pirkuma maksu, pieņemto lēmumu paziņojot

nomniekam.

(4) Pēc paziņojuma saņemšanas

nomniekam mēneša laikā jāiesniedz privatizācijas komisijai vai nu

apstiprinājums neapdzīvojamās telpas privatizācijai par noteikto

pirkuma maksu, norādot maksājumu izdarīšanas kārtību un

iesniedzot dokumentus, kas apliecina, ka ir izpildīti šā likuma

18.panta otrajā daļā minētie nosacījumi, vai neapdzīvojamās

telpas privatizācijas atteikums. Atteikuma gadījumā nomniekam

saglabājas tiesības privatizēt savu nomāto neapdzīvojamo telpu

šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja nomnieks neapdzīvojamās telpas

privatizācijas un noteiktās pirkuma maksas apstiprinājumu

iesniedz vēlāk nekā mēneša laikā, attiecīgā neapdzīvojamā telpa

ir jānovērtē atkārtoti, izņemot gadījumus, kad nomnieks

noteiktajos termiņos un noteiktajā kārtībā ir apstrīdējis

privatizācijas komisijas noteikto pirkuma maksu.

(5) Mēneša laikā no nomnieka

apstiprinājuma saņemšanas dienas privatizācijas komisija pieņem

lēmumu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās

mājas privatizācijai un par to paziņo nomniekam.

(6) Maksu vai pirmo iemaksu par

neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā

mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

73.5 pants. Maksa par dzīvokļa vai mākslinieka

darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai

(1) Maksu par dzīvokļa vai

mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai veido privatizācijas sertifikātos noteikta maksa

par dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu un latos noteikta maksa par

dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai. Ja dzīvoklis tiek

nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, īrniekam nav

jāmaksā privatizācijas sertifikātos noteiktā maksa par dzīvokli

šā likuma 47.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajos

gadījumos.

(2) Kārtību un apmērus, kādos

nosakāma maksa par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu

īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nosaka Ministru

kabinets.

(3) Līdzekļi, kas iegūti,

nododot dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas īpašumā līdz dzīvojamo

māju privatizācijai, ieskaitāmi privatizācijas fondos šā likuma

67.pantā noteiktajā kārtībā.

73.6 pants. Maksa par neapdzīvojamās telpas

nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Maksu par neapdzīvojamās

telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un

samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma

45. un 46.panta noteikumus.

(2) Maksu par neapdzīvojamās

telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

veido:

1) pirkuma maksa saskaņā ar šā

likuma 43.pantā noteikto kārtību;

2) maksa par dzīvojamās mājas

sagatavošanu privatizācijai;

3) maksa par neapdzīvojamās

telpas novērtēšanu.

(3) Neapdzīvojamās telpas

nomnieks pirkuma maksu var maksāt pa daļām, izdarot periodiskus

maksājumus ne ilgāk kā piecu gadu laikā.

(4) Pirkuma maksas

nodrošināšanai valstij vai pašvaldībai par labu ar šo likumu tiek

piešķirtas ķīlas tiesības uz neapdzīvojamām telpām, kuras nodotas

īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Reģistrējot

neapdzīvojamo telpu Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā

(turpmāk - Kadastra reģistrs), vienlaikus nostiprināmas ķīlas

tiesības valsts vai pašvaldības labā nenomaksātās summas

apmērā.

(5) Līdzekļi, kas iegūti,

nododot neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai, ieskaitāmi privatizācijas fondos šā likuma

67.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot maksu par neapdzīvojamās

telpas novērtēšanu, kuru nomnieks ieskaita attiecīgās

privatizācijas komisijas norādītajā kontā.

73.7 pants. Apliecība par īpašuma tiesībām uz

dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Pamatojoties uz

privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu un dokumentu, kas

apliecina, ka ir izdarīta samaksa par dzīvokļa vai mākslinieka

darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai,

Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam vai nomniekam apliecību

par īpašuma tiesībām uz dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai.

(2) Neapdzīvojamās telpas

nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz neapdzīvojamo telpu

līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests

izsniedz, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto

lēmumu, dokumentu, kas apliecina nomnieka izdarīto samaksu vai

pirmo iemaksu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai, un ķīlas līgumu, ja tāds

noslēgts par labu valstij vai pašvaldībai.

(3) Apliecību par īpašuma

tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo

telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests

izsniedz divu nedēļu laikā no šā panta pirmajā vai otrajā daļā

minēto dokumentu iesniegšanas dienas.

73.8 pants. Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas,

neapdzīvojamās telpas un to īpašnieku reģistrēšana

(1) Dzīvoklis, mākslinieka

darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās

mājas privatizācijai tiek reģistrēti Kadastra

reģistrā.

(2) Valsts zemes dienests ne

retāk kā reizi mēnesī ziņo Centrālajai dzīvojamo māju

privatizācijas komisijai un attiecīgajām pašvaldībām par

reģistrētajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām, neapdzīvojamām

telpām un to īpašniekiem.

73.9 pants. Rīcība ar īpašumā nodoto dzīvokli,

mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai

(1) Persona, kura ieguvusi

dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu īpašumā

līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par īpašnieku no

brīža, kad dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa

un to īpašnieki reģistrēti Kadastra reģistrā.

(2) Dzīvokļa, mākslinieka

darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam ne vēlāk kā mēneša

laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz

dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz līgums ar attiecīgo

valsts institūciju vai pašvaldību par piedalīšanos dzīvojamās

mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā.

(3) Ikviens, kas darījuma

noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā dzīvokli,

mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās

mājas privatizācijai, atzīstams par dzīvokļa, mākslinieka

darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku, ja viņš ir

reģistrēts Kadastra reģistrā.

(4) Ja dzīvoklis, mākslinieka

darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir iegūta darījuma noslēgšanas

vai mantošanas rezultātā, ieguvējs minēto īpašumu līdz dzīvojamās

mājas privatizācijai reģistrē Kadastra reģistrā pēc tam, kad ir

noslēgts līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību

par piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā.

Šis līgums tiek noslēgts līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts institūcijai vai

pašvaldībai un dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās

telpas īpašniekam līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu jānoslēdz mēneša laikā no darījuma noslēgšanas

vai mantojuma iegūšanas dienas. Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas

un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta

noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā

nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā

mājā.

(5) Dzīvokļa, mākslinieka

darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieka tiesības,

pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes

locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu reglamentē

likums "Par dzīvokļa īpašumu" tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar

šo likumu.

(6) Darījumi, kurus slēdz

dzīvokļa īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību

par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās

privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek

aplikti.

(7) Pēc dzīvojamās mājas

privatizācijas uzsākšanas dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai

neapdzīvojamās telpas īpašniekam jānoslēdz šā likuma 40. pantā

minētais pirkuma līgums paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu

norādītajā termiņā. Ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka

darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās

mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par

pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, jebkādi darījumi ar

dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas

nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir

aizliegti."