35. pants
Zemes reformas

pabeigšana

Lēmumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības

teritorijā pieņem Ministru kabinets, izdodot rīkojumu uz

attiecīgās pašvaldības iesnieguma pamata."

Pārejas

noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta

kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.9 "Grozījums

likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" (Latvijas

Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996,

4.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 5.decembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 20.decembrī

Izsludinot

"Grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos""

Rūpīgi iepazīstoties un izsverot 1996.gada 5.decembrī Saeimā

pieņemtā likuma "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku

apvidos"" normas, esmu konstatējis, ka likums ietver gan līdz šim

nenoregulētas lietas, gan precizējumus, kas saistīti ar citos

likumos izdarītajiem papildinājumiem un grozījumiem. Vienlaikus

jāatzīst, ka atsevišķas normas ir diskutējamas. Ne velti pie

Valsts prezidenta griezās ievērojams skaits deputātu ar lūgumu šo

likumu neizsludināt un apturēt likuma publicēšanu uz diviem

mēnešiem, uzskatot, ka likums ir priekšlaicīgs, pirms nav

pabeigta zemes reforma Latvijā. Šāds lūgums ir īpaši rūpīgi

izvērtējams, par pamatkritēriju ņemot likuma atbilstību Latvijas

valsts un tautas interesēm.

Ar savām pārdomām vēlos iepazīstināt gan likuma aizstāvjus,

gan tā pretiniekus.

Kādas pozitīvi vērtējamas jaunas normas paredzētas likumā?

Tāda ir likuma norma, kas nosaka, ka darījumi ar zemi, uz kuru

īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, netiek saistīti

ar zemes reformas pabeigšanu.

Likumā skaidri noteikts juridisko personu loks, kuras zemi var

iegūt īpašumā bez ierobežojumiem, kā arī precizēta fizisko un

juridisko personu zemes īpašuma tiesību saglabāšanas un

atsavināšanas kārtība.

Bez noteikumiem, kas regulē zemes tirgu, likumā ietvertas

vairākas svarīgas normas, kas attiecas uz zemes reformas

veikšanu:

- tiek paplašināts to personu loks, kuras var saņemt samaksu

naudā par piešķirtajiem zemes īpašuma kompensācijas

sertifikātiem;

- paredzēta iespēja saņemt kompensāciju zemes īpašnieku pirmās

šķiras mantiniekiem, ja viņi ir politiski represētie, neizvirzot

prasību, ka arī bijušajam zemes īpašniekam ir jābūt politiski

represētam;

- atsevišķos gadījumos ir paredzēti arī nomas maksas

ierobežojumi par zemi, kas nepieciešama ēku un būvju

uzturēšanai.

Jau šīs augstāk minētās normas vien ir pietiekami nozīmīgas,

lai likums tiktu izsludināts un zemes privatizācijas process

netiktu kavēts.

Normas, kas, manuprāt, pieņemtas pietiekami neiedziļinoties

lietas būtībā, ir iespējams precizēt arī pēc šā likuma

izsludināšanas.

Jautājumi, pie kuriem jāturpina strādāt, ir šādi:

- pastāvīgie iedzīvotāji, kuri nav Latvijas pilsoņi,

atbilstoši likuma grozījumiem, nevar iegūt īpašumā zemi

lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, bet

statūtsabiedrības, kuru sastāvā ir fiziskās un juridiskās

personas no ārvalstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi

starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un

aizsardzību, to var. Tādēļ jāapsver, vai nebūtu paplašināmas

tiesības iegūt zemi Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem vismaz

lauksaimniecības vajadzībām;

- jāizvērtē, vai atsevišķi ierobežojumi darījumiem ar zemes

īpašumiem nebūtu attiecināmi arī uz statūtsabiedrībām, kuru

sastāvā ietilpst ārvalstu fiziskās un juridiskās personas.

Kā zināms, izskatīšanai 3.lasījumā tiek gatavoti grozījumi

likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Tādēļ,

lai izvairītos no līdzīgas situācijas, būtu jāpievērš īpaša

uzmanība minētajam jautājumu regulējumam jau likumprojekta

izskatīšanas gaitā.

Pēc likuma pieņemšanas Saeimā deputātu grupa pauda pārliecību,

ka brīva zemes pārdošana ārvalstu personām ir nepieļaujama, un

aicināja likumu neizsludināt. Manuprāt, jautājums par zemes

tirgus veidošanu nav vērtējams viennozīmīgi.

Kādēļ būtu atbalstāma iespēja ārvalstu personām iegādāties

zemi lauku apvidos?

Iespēja iegādāties zemi veicinās ārvalstu tiešo ieguldījumu

ieplūšanu Latvijā, ja ieguldītājiem piederēs arī zeme, uz kuras

būs viņu ražotnes, tā radot drošības sajūtu par savu ieguldījumu.

Paplašinoties maksātspējīgo zemes pircēju lokam, palielināsies

arī pieprasījums uz zemi un radīsies iespēja izveidot sabalansētu

zemes tirgu. Pašreizējā situācija ir acīmredzama - Latvijas lauki

aizaug, jo zemes īpašniekiem nepietiek līdzekļu, lai apstrādātu

zemi, un, ja zemes īpašnieks savu zemi vēlas pārdot, tad ir grūti

atrast pircēju, kas varētu piedāvāt zemes vērtībai atbilstošu

cenu. Turklāt, normalizējot zemes tirgu, pieaugtu zemes kā ķīlas

pievilcība, kas dotu lauksaimniekiem iespējas piesaistīt lielākus

kredīta resursus.

Šaubas par likuma darbību un nekontrolētu zemes izpārdošanu ir

daudziem. Esmu pārliecināts - ja paši būsim uzņēmīgi un atbildīgi

savas zemes saimnieki un rūpīgi sekosim likuma normu ievērošanai,

tad Latvijas zemi neviens mums neatņems.

Uzskatu, ka arī pēc likuma grozījumu izsludināšanas ir

iespējas strādāt pie likuma tālākas pilnveidošanas. Arī pats esmu

nolēmis to darīt un aicinu valdību un Saeimas deputātus,

apzinoties atbildību par zemes tirgus izveidošanu, rūpīgi

izvērtēt iespējas pilnveidot normas, kas nosaka zemes

privatizācijas kārtību.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Rīgā 1996.gada 19.decembrī