8. pants

Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno

zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes

gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos

pilsētu vai atsevišķu zemes gabalu ierīcības projektos, izņemot

gadījumus:

1) ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc 1940.

gada 22. jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušiem zemes

gabaliem (vai to daļām) atsavinājuši likumā noteiktajā kārtībā.

Tad pašreizējam ēkas īpašniekam - Latvijas Republikas pilsonim -

ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā,

kādā tas bija viņa lietošanā apbūvei ēku un būvju atsavināšanas

brīdī, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus,

kad paliekošā zemes gabala daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei

noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā

zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam.

Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība

tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un

termiņos;

2) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām)

Latvijas Republikas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā uzcēluši

dzīvojamās ēkas vai arī būvē tās. Tad dzīvojamās ēkas īpašniekam

- Latvijas Republikas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu

īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kādās tas tika

piešķirts apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem,

izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka

par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu;

šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka

apbūves gabalam. Tādas pašas tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā

ir arī dārzkopības sabiedrības biedram - augļu dārza lietotājam,

ja zeme viņam piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves

tiesībām platībā, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetrus, izņemot

gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par

pilsētas augļu dārza ierīkošanai noteikto minimālo zemes gabala

lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama augļu

dārza īpašnieka zemes gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai

viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta

noteiktajos apmēros un termiņos vai tiek piešķirta līdzvērtīga

zeme tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Piezīme. Ja šā panta 1. un 2.punktā minētajos gadījumos

ēkas īpašnieks nevēlas zemi izpirkt vai viņam nav tiesību iegūt

zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku

vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz

1940.gada 21.jūlijam, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes

nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme tika piešķirta apbūvei,

zemes nomas maksas maksimālo lielumu zemes reformas laikā nosakot

ne lielāku par zemes (nekustamā īpašuma) nodokli divkāršā apmērā.

Ja ēkas īpašnieka pilsonība atzīta saskaņā ar 1995.gada 16.marta

likumu "Grozījumi Pilsonības likumā", bet bijušajiem zemes

īpašniekiem vai viņu mantiniekiem līdz minēto grozījumu spēkā

stāšanās datumam atjaunotas īpašuma tiesības, šīs zemes nomas

maksas maksimālais lielums nedrīkst pārsniegt pusotrkārtīgu zemes

(nekustamā īpašuma) nodokli;

3) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši

aizsargājami dabas objekti (vai to daļas), kuru sarakstus

apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu

noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti,

nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts vai pilsētas nozīmes

inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti - ielas,

tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Tad

īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai

pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu

mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā

saņēmuši līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no tām zemēm, kas

paliek pašvaldību rīcībā un izmantojamas zemes reformas

pabeigšanai atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes

īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"."