32. pants
(1) Latvijā licencēta iestāde

atver filiāli vai izmanto pārstāvi citā dalībvalstī šajā pantā un

Regulā Nr. 2017/2055 noteiktajā kārtībā.

(2) Iestāde rakstveidā informē Komisiju, ka vēlas atvērt

filiāli vai izmantot pārstāvi citā dalībvalstī. Iesniegumā tā

norāda dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt pakalpojumus, kā arī

informāciju par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas

iestādes darbības pakalpojumu veidiem, kurus iestāde plāno sniegt

attiecīgajā dalībvalstī.

(3) Ja iestāde plāno izmantot pārstāvi, tā šā panta

otrajā daļā minētajam iesniegumam pievieno:

1) pārstāvja nosaukumu, reģistrācijas numuru vai vārdu,

uzvārdu un personas kodu, ja tāds piešķirts;

2) pārstāvja adresi;

3) iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, ko pārstāvis

izmantos, lai ievērotu normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai;

4) dokumentus, kas apliecina, ka uz iestādes pārstāvja

pārvaldes institūciju locekļiem un personām, kas atbildīgas par

maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas

izplatīšanu vai atpirkšanu, neattiecas šā likuma 21. pantā

noteiktie ierobežojumi, ja pārstāvis nav jau licencēts maksājumu

pakalpojumu sniedzējs vai elektroniskās naudas iestāde.

(4) Ja iestāde plāno atvērt filiāli, tā šā panta otrajā

daļā minētajam iesniegumam pievieno filiāles organizatoriskās

struktūras aprakstu, filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu, personas

kodu, ja tāds piešķirts, kā arī šā likuma 11. panta pirmās

daļas 2. un 5. punktā noteikto informāciju.

(5) Ja iestāde plāno iesaistītajā dalībvalstī saņemt

ārpakalpojumu maksājumu pakalpojumu sniegšanai vai elektroniskās

naudas izplatīšanai vai atpirkšanai, tā par to attiecīgi informē

Komisiju.

(6) Komisija 30 dienu laikā iesniegumu par filiāles

atvēršanu vai pārstāvja izmantošanu citā dalībvalstī pēc visu

nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto

dokumentu saņemšanas pārsūta attiecīgās iesaistītās dalībvalsts

iestāžu uzraudzības institūcijai.

(7) Komisija triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņēmusi

iesniegumu par filiāles atvēršanu vai pārstāvja izmantošanu citā

dalībvalstī, pieņem lēmumu reģistrēt iestādes filiāli vai

pārstāvi šā likuma 10. pantā minētajā iestāžu reģistrā vai

atteikt iestādes filiāles vai pārstāvja reģistrāciju un par savu

lēmumu paziņo attiecīgajai iestādei un iesaistītās dalībvalsts

iestāžu uzraudzības institūcijai, ja nepieciešams, norādot

attiecīgu pamatojumu. Komisija, pieņemot lēmumu, ņem vērā arī

iesaistītās dalībvalsts kompetento iestāžu sniegto vērtējumu.

(8) Iestāde pēc Komisijas lēmuma saņemšanas paziņo

Komisijai datumu, no kura tā uzsāk savu darbību, izmantojot

filiāli vai pārstāvi attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī.

Komisija pēc paziņojuma saņemšanas par to informē iesaistītās

dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju.

(9) Iestāde ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu

izdarīšanas šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā

minētajā informācijā, tai skaitā par papildu pārstāvjiem,

filiālēm vai ārpakalpojuma sniedzējiem, rakstveidā paziņo par to

Komisijai. Komisija pārsūta saņemto informāciju par grozījumiem

iesaistītās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijai saskaņā

ar šā panta sesto daļu un pieņem attiecīgu lēmumu šā panta

septītajā daļā noteiktajā termiņā un kārtībā.

(10) Neatkarīgi no citā dalībvalstī izveidoto filiāļu

skaita tās attiecīgajā dalībvalstī tiek uzskatītas par vienu

filiāli."

22. 33. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Latvijā licencēta iestāde uzsāk maksājumu

pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā

dalībvalstī, neatverot tajā filiāli un neizmantojot pārstāvi,

šajā pantā un Regulā Nr. 2017/2055 noteiktajā

kārtībā.";

papildināt otro un trešo daļu pēc vārda "filiāli" ar

vārdiem "un neizmantojot pārstāvi";

aizstāt trešajā daļā vārdus "par savu lēmumu rakstveidā

informē attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju un

attiecīgo iestādi" ar vārdiem "to pārsūta attiecīgās

iesaistītās dalībvalsts iestāžu uzraudzības

institūcijai";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Komisija triju mēnešu laikā pēc šā panta

otrajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu atļaut vai

aizliegt iestādei sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās

naudas emisiju iesaistītajā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli

un neizmantojot pārstāvi, un par savu lēmumu paziņo attiecīgajai

iestādei un iesaistītās dalībvalsts iestāžu uzraudzības

institūcijai, ja nepieciešams, norādot attiecīgu pamatojumu.

Komisija, pieņemot lēmumu, ņem vērā arī iesaistītās dalībvalsts

kompetento iestāžu sniegto vērtējumu, ja tāds ir

sniegts.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Iestāde var uzsākt darbību citā dalībvalstī,

neatverot tajā filiāli un neizmantojot pārstāvi, ja tā saņēmusi

šā panta 3.1 daļā minēto Komisijas paziņojumu par tās

lēmumu.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Maksājumu iestādei, kas šajā likumā noteiktajā

kārtībā saņēmusi licenci konta informācijas pakalpojuma

sniegšanai, ir tiesības uzsākt maksājuma pakalpojuma sniegšanu

citā dalībvalstī šā likuma 32. un 33. pantā noteiktajā

kārtībā."

23. Izslēgt 34. panta otro daļu.

24. Papildināt likumu ar 34.1 pantu šādā

redakcijā:

"34.1 pants. Iestāde, kas reģistrēta šā

likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, kā arī

licencēta maksājumu iestāde, kas sniedz vienīgi konta

informācijas pakalpojumu, nodrošina, ka saskaņā ar Gada pārskatu

un konsolidēto gada pārskatu likumu tās bilances iedaļas

"Pašu kapitāls" posteņu kopsumma nav

negatīva."

25. Izteikt 35. pantu šādā redakcijā:

"35. pants. (1) Maksājumu iestāde,

izņemot iestādi, kas sniedz vienīgi šā likuma 1. panta

1. punkta "h" vai "i" apakšpunktā

minētos maksājumu pakalpojumus, nodrošina, lai tās pašu kapitāls

vienmēr būtu lielāks par vai vienāds ar pašu kapitāla

prasību.

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus, kas nosaka

maksājumu iestādes pašu kapitāla prasības aprēķināšanas

kārtību.

(3) Pamatojoties uz iestādes riska pārvaldības procesu,

datiem par esošo un iespējamo zaudējumu risku un iekšējās

kontroles sistēmu, Komisija ir tiesīga noteikt iestādei pienākumu

uzturēt pašu kapitāla līmeni, kas ir līdz 20 procentiem

lielāks par pašu kapitāla prasību, kura aprēķināta saskaņā ar

Komisijas normatīvajiem noteikumiem.

(4) Ja elektroniskās naudas iestāde sniedz maksājumu

pakalpojumus, šo pakalpojumu sniegšanai tā nodrošina atbilstoši

šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem aprēķināto pašu

kapitāla prasību.

(5) Ja elektroniskās naudas iestāde veic tikai

elektroniskās naudas emisiju, šī iestāde nodrošina, ka tās pašu

kapitāls vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar diviem procentiem

no apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra.

(6) Elektroniskās naudas iestāde, kas papildus

elektroniskās naudas emisijai sniedz arī maksājumu pakalpojumus,

nodrošina, ka tās pašu kapitāls vienmēr ir lielāks par vai

vienāds ar pašu kapitāla prasību, ko veido atbilstoši šā panta

otrās un piektās daļas nosacījumiem aprēķināto pašu kapitāla

apmēru summa.

(7) Ja elektroniskās naudas iestāde veic maksājumu

pakalpojumus vai kādu no šā likuma

36.1 panta pirmajā daļā minētajām darbībām

un apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmērs nav iepriekš

zināms, pašu kapitāla prasības aprēķinam izmanto apgrozībā esošās

elektroniskās naudas apmēra prognozi, ko nosaka, pamatojoties uz

elektroniskās naudas emisijas iepriekšējo periodu datiem.

Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi

pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās

naudas vidējo apmēru nosaka, pamatojoties uz komercdarbības

plānu, ja vien Komisija nav prasījusi izdarīt grozījumus šajā

plānā."

26. Papildināt likumu ar 35.1 pantu šādā

redakcijā:

"35.1 pants. (1) Iestāde, kas

sniedz maksājuma ierosināšanas pakalpojumu, apdrošina savas

profesionālās darbības civiltiesisko atbildību, kas rodas, ja

iestādes profesionālās darbības vai nolaidības dēļ ir veikts

neautorizēts maksājums, ir neizpildīts, kļūdaini vai novēloti

izpildīts maksājums, nodarot zaudējumus maksātājam, maksājuma

pakalpojuma izmantotājam vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas

līgums ir spēkā teritorijā, kurā iestāde sniedz vai plāno sniegt

maksājuma ierosināšanas pakalpojumu.

(2) Iestāde, kas sniedz konta informācijas pakalpojumu,

apdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību,

kas rodas no neautorizētas vai prettiesiskas piekļuves maksājumu

konta informācijai vai neautorizētas vai prettiesiskas maksājumu

konta informācijas izmantošanas. Profesionālās darbības

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums ir spēkā

teritorijā, kurā iestāde sniedz vai plāno sniegt konta

informācijas pakalpojumu.

(3) Iestāde ir tiesīga izvēlēties citu šā panta pirmajā

un otrajā daļā minētajai profesionālās darbības civiltiesiskās

atbildības apdrošināšanai pielīdzināmu kredītiestādes izdotu

garantiju attiecībā uz šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto

atbildību. Uz kredītiestādes izdotu garantiju attiecināmas šā

panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasības.

(4) Iestāde nodrošina, lai tās profesionālās darbības

civiltiesiskā atbildība jebkurā laikā ir apdrošināta pietiekamā

apmērā, ievērojot noteiktās profesionālās darbības civiltiesiskās

atbildības apdrošināšanas minimālā limita prasības.

(5) Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanas līgumā, kas noslēgts ar maksājumu ierosināšanas

pakalpojuma sniedzēju, paredz, ka apdrošinātājs atlīdzina

zaudējumus, kas cēloniski saistīti ar apdrošināšanas periodā

notikušu neautorizētu, neizpildītu, kļūdaini vai novēloti

izpildītu maksājumu, ja kontu apkalpojušais maksājumu pakalpojumu

sniedzējs prasību pret maksājumu ierosināšanas pakalpojuma

sniedzēju par zaudējumu atlīdzināšanu ir iesniedzis 18 mēnešu

laikā pēc apdrošināšanas perioda beigām.

(6) Par profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanas līguma pirmstermiņa izbeigšanu iestāde paziņo

Komisijai vismaz 10 dienas pirms minētā apdrošināšanas

līguma pirmstermiņa izbeigšanas.

(7) Komisija izdod normatīvos noteikumus par

profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas

minimālā limita apmēru un tā aprēķināšanas kārtību."

27. Aizstāt 37. panta 1. punktā vārdus

""d", "e" un

"g" apakšpunktā" ar vārdiem

""d" un "e" apakšpunktā".

28. 38. pantā:

aizstāt piektajā daļā vārdus "ne vēlāk kā piecas darba

dienas pēc elektroniskās naudas emisijas" ar vārdiem un

skaitli "šā likuma 94. panta pirmajā daļā noteiktajā

termiņā";

papildināt sesto daļu ar vārdiem "bet ne vēlāk kā piecas

darba dienas pēc elektroniskās naudas emisijas".

29. Izteikt 38.1 pantu šādā redakcijā:

"38.1 pants. (1) Naudas

līdzekļi, ko iestāde maksājumu izpildei ir saņēmusi no maksājumu

pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu

sniedzēja, kā arī no elektroniskās naudas turētājiem, netiek

iekļauti iestādes mantā, no kuras tiek apmierināti citi kreditoru

vai trešo personu prasījumi un segti maksātnespējas procesa vai

likvidācijas izdevumi. No minētajiem naudas līdzekļiem var tikt

apmierināti vienīgi maksājumu pakalpojumu izmantotāju, citu

maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas turētāju

pamatoti prasījumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie naudas līdzekļi pēc

maksātnespējas procesa pasludināšanas vai pēc Komisijas lēmuma

par iestādes licences anulēšanu vai ieraksta šā likuma

10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā anulēšanu

nekavējoties tiek izmaksāti maksājumu pakalpojumu izmantotājiem

vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, no kura tie saņemti

maksājumu izpildei, kā arī elektroniskās naudas turētājiem

atbilstoši pamatotiem prasījumiem."

30. 40. pantā:

papildināt pantu ar 1.4 un 1.5 daļu šādā

redakcijā:

"(14) Iestāde, kas saņēmusi Komisijas

licenci vienīgi konta informācijas pakalpojuma sniegšanai vai

maksājuma ierosināšanas pakalpojuma sniegšanai, vai abu šo

pakalpojumu sniegšanai, Komisijas darbības finansēšanai maksā

3000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem

(ieskaitot) gadā no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar

maksājumu pakalpojumu sniegšanu, bet kopējā iestādes maksa

Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz

100 000 euro gadā.

(15) Citā dalībvalstī licencētas maksājumu

iestādes vai elektroniskās naudas iestādes filiāle vai pārstāvis

Latvijā, kas uzsācis darbību Latvijā šā likuma 31. panta

pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, Komisijas darbības finansēšanai

maksā līdz 7000 euro gadā, veicot maksājumus līdz

nākamā gada 30. janvārim.";

papildināt otro un trešo daļu pēc skaitļa

"1.1" ar skaitļiem un vārdu

"1.4 un 1.5".

31. 40.1 p antā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Maksājumu iestāde, kurai darbības uzsākšanai

atbilstoši šā likuma 5. panta noteikumiem nav nepieciešama

licence, pēc reģistrācijas šā likuma 10. panta trešajā daļā

minētajā reģistrā Komisijas darbības finansēšanai maksā

1000 euro gadā, ja plāno sniegt tikai šā likuma

1. panta 1. punkta "e" (tikai maksājuma

instrumenta izlaišana) vai "f" apakšpunktā

norādīto maksājuma pakalpojumu, un papildus līdz

1,4 procentiem (ieskaitot) gadā no saviem bruto ieņēmumiem,

kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu, bet kopējā

iestādes maksa Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz

100 000 euro gadā.";

izslēgt otrās daļas 1. punktā vārdus "ja neplāno

sniegt maksājumu pakalpojumus";

izslēgt otrās daļas 2. punktu.

32. Papildināt 44.1 pantu ar trešo daļu šādā

redakcijā:

"(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas minēti

šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un

8. punktā, ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam

informāciju par klientiem - fiziskajām personām, kas ir Latvijas

Republikas rezidenti -, kuru maksājumu kontu (tai skaitā slēgto

maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta

apgrozījuma summa viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros

sasniedz vai pārsniedz likumā "Par nodokļiem un

nodevām" noteikto apmēru. Minētā informācija sniedzama

likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā apjomā un

termiņā un, pamatojoties uz likumu "Par nodokļiem un

nodevām", izdotajos normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā."

33. 46. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "un elektroniskās naudas

iestāde, kas veic maksājumu pakalpojumus";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "atspoguļo atsevišķi" ar

vārdiem "atspoguļo finanšu pārskata un konsolidētā finanšu

pārskata posteņos";

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Elektroniskās naudas iestāde gada

pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā informāciju par darbību,

kas saistīta ar elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanu, un

citu darbību, ko tā veikusi atbilstoši šā likuma

36.1 panta pirmās daļas 2., 3. un

4. punktam, atspoguļo atsevišķos finanšu pārskata un

konsolidētā finanšu pārskata posteņos.

(12) Papildus šā panta

1.1 daļas noteikumiem elektroniskās naudas

iestāde, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, gada pārskatā un

konsolidētajā gada pārskatā informāciju par darbību, ko tā

veikusi atbilstoši šā likuma 36.1 panta pirmās

daļas 1. punktam, atspoguļo atsevišķos finanšu pārskata un

konsolidētā finanšu pārskata posteņos."

34. 48. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus, kas

nosaka prasības iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidei un

darbībai, lai nodrošinātu iestāžu darbības risku pārvaldīšanu un

aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās

naudas turētāju likumīgās intereses.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Komisijai ir tiesības noteikt iestāžu un maksājumu

sistēmas darbību regulējošas prasības, kas izriet no Eiropas

Banku iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un

ieteikumiem maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā,

ņemot vērā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārrobežu

darbības raksturu, lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu un

efektīvu uzraudzības praksi."

35. 49. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lai pārbaudītu citā dalībvalstī licencētu

iestāžu atvērto filiāļu un izmantoto pārstāvju, kas uzsākuši

darbību Latvijā šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā

kārtībā, darbības atbilstību šā likuma V, VII, VIII, IX, X, XI,

XII, XIII, XIV, XIV1 un XV nodaļas prasībām,

Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai filiāle, pārstāvis vai pārstāvju centrālais

kontaktpunkts sniedz uzraudzībai nepieciešamo informāciju;

2) veikt pārbaudes filiālē vai pārstāvja atrašanās

vietā.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

36. Papildināt likumu ar 49.1 pantu šādā

redakcijā:

"49.1 pants. (1) Citā dalībvalstī

licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas Latvijā uzsācis

darbību šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā,

vismaz reizi gadā sniedz Komisijai pārskatu par sniegtajiem

maksājumu pakalpojumiem, kā arī elektroniskās naudas iestādes

filiāle vai pārstāvis sniedz informāciju par emitēto, izplatīto

un atpirkto elektronisko naudu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pārskata iesniegšanas

kārtību un saturu nosaka Eiropas Savienības tieši piemērojamie

tiesību akti par ziņošanu iesaistīto dalībvalstu iestāžu

uzraudzības institūcijām.

(3) Komisijai, ievērojot Eiropas Savienības tieši

piemērojamo tiesību aktu prasības par centrālā kontaktpunkta

noteikšanas kritērijiem, ir tiesības pieprasīt, lai citā

dalībvalstī licencēta iestāde, kura Latvijā ar pārstāvju

starpniecību ir uzsākusi maksājumu pakalpojumu sniegšanu šā

likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosaka

centrālo kontaktpunktu, lai nodrošinātu darbības atbilstību šā

likuma 49. panta otrajā daļā minētajām prasībām."

37. Papildināt 50. panta pirmo daļu pēc vārda

"filiālēs" ar vārdiem "un pie iestāžu pārstāvjiem

vai pilnvarot tam Komisiju".

38. 51. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja Komisija konstatē, ka citā dalībvalstī licencētas

iestādes filiāle vai pārstāvis, kas darbojas Latvijā, vai citā

dalībvalstī licencēta iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus,

neatverot tajā filiāli vai neizmantojot pārstāvi, veic darbības,

kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties

pieprasa, lai attiecīgā filiāle vai pārstāvis vai iestāde izbeidz

šādas darbības.";

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja citā dalībvalstī licencētas iestādes filiāle vai

pārstāvis, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta

iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli

vai neizmantojot pārstāvi, neizbeidz darbības, kas ir pretrunā

ar normatīvajiem aktiem, Komisija nekavējoties par to

informē attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju,

kuras pienākums ir rīkoties tā, lai pārkāpumi tiktu

novērsti.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja citā dalībvalstī licencētas iestādes filiāle

vai pārstāvis, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī

licencēta iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot

tajā filiāli, turpina veikt darbības, kas ir pretrunā ar

normatīvajiem aktiem un tādējādi rada situāciju, kad nepieciešama

tūlītēja rīcība, lai novērstu nopietnu apdraudējumu maksājumu

pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju

kopīgajām interesēm Latvijā, Komisija par to informē attiecīgās

dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju un papildus šā panta

otrajā daļā minētajam veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus

novērstu.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Kad konstatētais apdraudējums ir

novērsts, Komisija atceļ noteiktos pasākumus, par to informējot

attiecīgo iestādi un tās filiāli vai pārstāvi.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "un trešās daļas" ar

vārdiem un skaitli "trešās un 3.1 daļas" un

vārdus "Latvijas likumiem" - ar vārdiem

"normatīvajiem aktiem".

39. 52. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Informācija par iestādi un dalībvalstī licencētas

iestādes filiāli vai pārstāvi, kas uzsācis darbību Latvijā šā

likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, un to

klientiem, iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai

pārstāvja un to klientu darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā

noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi

likumi vai nav apstiprinājusi Komisijas padome, kā arī Komisijas

rīcībā esošā ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku un

maksājumu sistēmu darbību saistītā informācija uzskatāma par

ierobežotas pieejamības informāciju un nav izpaužama trešām

personām citādi kā vien pārskata vai apkopojuma veidā, kas

izslēdz iespēju identificēt kādu dalībvalstī licencētas iestādes

filiāli vai pārstāvi, vai to klientu.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "citas dalībvalsts

finanšu" ar vārdiem "citām finanšu";

papildināt ceturtās daļas 1. punktu ar vārdiem

"Eiropas Centrālo banku un Eiropas Banku iestādi";

aizstāt ceturtās daļas 2. punktā vārdu

"dalībvalstīs" ar vārdiem "Latvijā vai

dalībvalstīs";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta noteikumi neliedz Komisijai sniegt

ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas

likumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas

dienestam, kā arī izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai un

tiesai kriminālprocesa ietvaros."

40. 55. pantā:

izslēgt otrās daļas 2. punktā vārdus "ko veido

komercsabiedrības, kuru savstarpējie ieguldījumi pamatkapitālā

piešķir vienai no komercsabiedrību grupā ietilpstošajām

komercsabiedrībām faktisku kontroli pār pārējām

komercsabiedrībām";

izslēgt otrās daļas 3. punktu;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu

un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktās

maksājumu sistēmas noteikumi to paredz un sistēmas dalībnieks

nodrošina iespēju maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas nav

sistēmas dalībnieks, veikt pārskaitījumus caur sistēmu,

dalībniekam ir pienākums šādu iespēju nodrošināt arī citam

maksājumu pakalpojumu sniedzējam objektīvā, samērīgā un

nediskriminējošā veidā atbilstoši šā likuma 54. pantā

noteiktajam.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētās sistēmas dalībnieks

iestādei liedz pārskaitījumu veikšanu caur attiecīgo sistēmu, tas

pamato iestādei savu atteikumu."

41. Papildināt likumu ar 55.1 pantu šādā

redakcijā:

"55.1 pants. (1) Kredītiestādei ir

pienākums nodrošināt iestādēm objektīvu, samērīgu un

nediskriminējošu piekļuvi kredītiestādes sniegtajiem maksājumu

konta pakalpojumiem. Šāda piekļuve ir pietiekami plaša, lai

iestāde spētu efektīvi un netraucēti sniegt maksājumu

pakalpojumus un elektroniskās naudas pakalpojumus.

(2) Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu

darba dienu laikā ziņo Komisijai par katru šā panta pirmajā daļā

minētās piekļuves atteikumu, klāt pievienojot attiecīgu

pamatojumu. Kredītiestāde šādu ziņojumu Komisijai nosūta

elektroniskā veidā."

42. Izteikt 59. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai cita

maksājumā iesaistītā persona pieprasa maksu par noteikta

maksājuma instrumenta izmantošanu, tā pirms maksājuma uzsākšanas

informē par to maksājuma pakalpojuma izmantotāju, ja vien

maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav sniedzis šo informāciju

atbilstoši šā likuma 63. panta prasībām. Maksātājam nav

pienākuma maksāt šajā daļā minēto maksu, ja pirms maksājuma

uzsākšanas tas par šo maksu netika informēts."

43. 64. pantā:

papildināt 2. punktu ar "g" apakšpunktu šādā

redakcijā:

"g) norādi uz maksājuma pakalpojuma izmantotāja tiesībām

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada

29. aprīļa regulas (ES) Nr. 2015/751 par starpbanku

komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu

darījumiem (Dokuments attiecas uz EEZ) 8. pantu, ja tiek

koplietoti maksājumu zīmoli, izmantojot kartei piesaistītu

maksājuma instrumentu;";

papildināt 5. punkta "e" apakšpunktu pēc

vārdiem "atbildību par maksājumu" ar vārdiem

"ierosināšanu vai";

papildināt 5. punktu ar "g" apakšpunktu šādā

redakcijā:

"g) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē

maksājuma pakalpojuma izmantotāju par iespējamo krāpšanas

gadījumu, drošības apdraudējumu vai aizdomām par tiem;";

papildināt 6. punkta "a" apakšpunktu pēc

vārdiem "ierosinātajam standartlīguma" ar vārdu

"grozījumu".

44. 66. panta otrajā daļā:

papildināt daļu pēc vārdiem "(plānotajai)

standartlīguma" ar vārdu "grozījumu";

aizstāt vārdus "bez soda sankciju" ar vārdiem

"bez maksas un bez sankciju".

45. Aizstāt 67. panta otrajā daļā skaitli un vārdu

"12 mēnešus" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem

"sešus mēnešus" (attiecīgā locījumā).

46. 73. pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Maksājumu ierosināšanas pakalpojumu

sniedzējs pirms maksājuma ierosināšanas sniedz vai dara pieejamu

maksātājam šādu informāciju:

1) maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja nosaukumu,

juridisko adresi, elektroniskā pasta adresi un citu informāciju,

kas izmantojama saziņai ar maksājumu ierosināšanas pakalpojumu

sniedzēju, kā arī maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja

pārstāvja vai filiāles juridisko adresi Latvijā, ja maksājumu

pakalpojumi tiek sniegti ar pārstāvja vai filiāles

starpniecību;

2) norādi uz Komisiju vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu

sniedzēja uzraudzības institūciju un to

kontaktinformāciju.";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs

uzreiz pēc maksājuma ierosināšanas sniedz vai dara pieejamu

maksātājam un, ja nepieciešams, maksājuma saņēmējam šādu

informāciju:

1) apstiprinājumu par maksājuma rīkojuma veiksmīgu

ierosināšanu, kas saņemts no maksātāja kontu apkalpojošā

maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

2) norādi (referenci), kas ļauj maksātājam un maksājuma

saņēmējam identificēt maksājumu un, ja nepieciešams, maksājuma

saņēmējam identificēt maksātāju, kā arī jebkādu informāciju, kas

pārsūtīta kopā ar maksājumu;

3) maksājuma summu;

4) maksu, kas maksājama maksājumu ierosināšanas pakalpojumu

sniedzējam par pakalpojumu, ja tāda noteikta, un šīs maksas

sadalījumu.

(4) Ja maksājums tiek ierosināts ar maksājumu

ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, tas paziņo

kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājuma

norādi (referenci)."

47. Izteikt 77. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja gan maksātāja, gan saņēmēja maksājumu pakalpojumu

sniedzējs atrodas kādā no dalībvalstīm, saņēmējs maksā sava

maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasīto maksu par pakalpojumu,

bet maksātājs - sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja

pieprasīto maksu. Šis nosacījums neattiecas uz tiem maksājuma

posmiem, kas tiek veikti ārpus dalībvalstīm."

48. Papildināt 78. panta pirmās daļas ievaddaļu pēc

vārdiem un skaitļa "nepārsniedz 150 euro" ar

vārdu "mēnesī".

49. Izteikt 80. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Piekrišanu maksājuma veikšanai, kā arī vairāku

vai atkārtotu maksājumu veikšanai dod veidā, par kādu vienojušies

maksātājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Piekrišanu

maksājuma veikšanai var dot arī ar maksājuma saņēmēja vai

maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Ja

šādas piekrišanas nav, maksājumu uzskata par

neautorizētu."

50. Papildināt likumu ar 80.1 un

80.2 pantu šādā redakcijā:

"80.1 pants. (1) Maksātājam ir

tiesības ierosināt maksājumu ar maksājumu ierosināšanas

pakalpojumu sniedzēja starpniecību no sava maksājumu konta, ja

tas ir pieejams tiešsaistē.

(2) Ja maksātājs maksājumu ierosināšanas pakalpojumu

sniedzējam dod nepārprotamu piekrišanu maksājuma izpildei saskaņā

ar šā likuma 80. pantu, maksātāja kontu apkalpojošais

maksājumu pakalpojumu sniedzējs, veicot šā panta ceturtajā daļā

noteiktās darbības, nodrošina maksātājam iespēju izmantot

maksājuma ierosināšanas pakalpojumu.

(3) Maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs:

1) sniedzot maksājuma ierosināšanas pakalpojumu, nevienā brīdī

nav maksātāja pārskaitāmās naudas turētājs;

2) pārsūta maksātāja personalizētos autentifikācijas datus,

izmantojot drošu saziņas veidu, tā, lai tie nenonāktu citu

personu kā vien maksātāja un personalizēto autentifikācijas datu

izdevēja rīcībā;

3) jebkuru citu informāciju par maksātāju, kas iegūta,

sniedzot maksājuma ierosināšanas pakalpojumu, sniedz vienīgi

maksājuma saņēmējam un tikai tad, ja saņemta maksātāja

nepārprotama piekrišana;

4) katru reizi, kad tiek ierosināts maksājums, sevi identificē

pie maksātāja kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja,

kā arī sazinās ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu

sniedzēju, maksātāju un maksājuma saņēmēju, izmantojot drošu

saziņas veidu;

5) neuzglabā sensitīvus maksājumu datus;

6) nepieprasa no maksātāja nekādus citus datus kā tikai tos,

kas nepieciešami, lai sniegtu maksājuma ierosināšanas

pakalpojumu;

7) neizmanto nekādus datus, nepiekļūst tiem un neuzglabā tos

nekādos citos nolūkos kā vienīgi tam, lai sniegtu maksājuma

ierosināšanas pakalpojumu atbilstoši maksātāja nepārprotami

izteiktam pieprasījumam;

8) nemaina maksājuma summu, maksājuma saņēmēju vai jebkādu

citu ierosināmā maksājuma elementu.

(4) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu

sniedzējs:

1) saziņai ar maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējiem

nodrošina drošu saziņas veidu;

2) pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas no maksājumu

ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja nekavējoties tam sniedz vai

dara pieejamu visu nepieciešamo informāciju par maksājuma

ierosināšanu un visu informāciju, kas pieejama kontu apkalpojošam

maksājumu pakalpojumu sniedzējam, par maksājuma izpildi;

3) apstrādā maksājumu rīkojumus, kas iesniegti, izmantojot

maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, pēc

tādiem pašiem maksājumu rīkojumu apstrādes nosacījumiem (tai

skaitā maksājumu rīkojumu izpildes laiks, prioritāte un komisijas

maksa) kā maksājumu rīkojumus, ko pats maksātājs pārsūtījis tieši

kontu apkalpojošam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, izņemot

gadījumu, kad atšķirīgai apstrādei ir objektīvi iemesli.

(5) Kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja un

maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja savstarpēju

līgumisku attiecību neesamība neietekmē maksājuma ierosināšanas

vai izpildes gaitu.

80.2 pants. (1) Maksājuma pakalpojuma

izmantotājam ir tiesības saņemt konta informācijas pakalpojumu

par saviem maksājumu kontiem, ja tie ir pieejami tiešsaistē.

(2) Konta informācijas pakalpojumu sniedzējs:

1) sniedz konta informācijas pakalpojumu vienīgi pēc tam, kad

ir saņēmis maksājuma pakalpojuma izmantotāja nepārprotamu

piekrišanu šāda pakalpojuma saņemšanai;

2) pārsūta maksājuma pakalpojuma izmantotāja personalizētos

autentifikācijas datus, izmantojot drošu saziņas veidu, tā, lai

šie personalizētie autentifikācijas dati nenonāktu citu personu

kā vien maksājuma pakalpojuma izmantotāja un autentifikācijas

datu izdevēja rīcībā;

3) katru reizi, sazinoties ar kontu apkalpojošo maksājumu

pakalpojumu sniedzēju, sevi identificē, kā arī sazinās ar

maksājuma pakalpojuma izmantotāju, izmantojot drošu saziņas

veidu;

4) piekļūst vienīgi informācijai no maksājuma pakalpojuma

izmantotāja norādītajiem maksājumu kontiem un ar tiem

saistītajiem maksājumu darījumiem;

5) nepieprasa sensitīvus maksājumu datus, kas saistīti ar

maksājumu kontiem;

6) neizmanto nekādus datus, nepiekļūst tiem un neuzglabā tos

nekādos citos nolūkos kā vienīgi tam, lai sniegtu konta

informācijas pakalpojumu atbilstoši maksātāja nepārprotami

izteiktam pieprasījumam, savā darbībā ievērojot normatīvos aktus

par personas datu aizsardzību.

(3) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs

saistībā ar maksājumu kontiem:

1) saziņai ar konta informācijas pakalpojuma sniedzējiem

nodrošina drošu saziņas veidu;

2) datu pieprasījumu, kas nosūtīts, izmantojot konta

informācijas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, apstrādā pēc

tādiem pašiem nosacījumiem kā maksājuma pakalpojuma izmantotāja

tieši izteiktu pieprasījumu, izņemot gadījumu, kad atšķirīgai

apstrādei ir objektīvi iemesli.

(4) Kontu apkalpojoša maksājumu pakalpojumu sniedzēja un

konta informācijas pakalpojuma sniedzēja savstarpēju līgumisku

attiecību neesamība neietekmē konta informācijas pakalpojuma

sniegšanas gaitu."

51. Papildināt 81. pantu ar piekto, sesto, septīto

un astoto daļu šādā redakcijā:

"(5) Kontu apkalpojošam maksājumu pakalpojumu

sniedzējam ir tiesības bloķēt maksājumu ierosināšanas pakalpojuma

sniedzēja vai konta informācijas pakalpojuma sniedzēja piekļuvi

maksājumu kontam tādu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ, kas

saistīti ar šo pakalpojumu sniedzēju neautorizētu piekļuvi

maksājumu kontam vai piekļuvi krāpšanas nolūkā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos kontu

apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs veidā, par kādu tas

vienojies ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, informē to par

liegumu piekļūt maksājumu kontam un tā iemesliem, ja iespējams,

pirms tiek liegta piekļuve, bet ne vēlāk kā uzreiz pēc piekļuves

liegšanas, izņemot gadījumu, kad informācijas sniegšana varētu

apdraudēt objektīvi pamatotos drošības apsvērumus vai ir

aizliegta saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu vai Eiropas

Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām.

(7) Tiklīdz vairs nepastāv šā panta piektajā daļā minētie

iemesli, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs

atjauno piekļuvi maksājumu kontam.

(8) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs

nekavējoties ziņo Komisijai par gadījumiem, kad tas bloķējis

konta informācijas pakalpojuma sniedzēja vai maksājumu

ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja piekļuvi maksājumu kontam

atbilstoši šā panta piektajai daļai, un savā ziņojumā norāda

piekļuves liegšanas iemeslus."

52. Papildināt likumu ar 81.1 pantu šādā

redakcijā:

"81.1 pants. (1) Kontu

apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc tāda maksājumu

pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, kurš izlaidis maksājumu

kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, nekavējoties

apstiprina, vai summa, kas nepieciešama maksājuma izpildei ar

maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, ir pieejama

maksātāja maksājumu kontā, ja ir izpildīti visi šādi

nosacījumi:

1) pieprasījuma brīdī maksātāja maksājumu konts ir pieejams

tiešsaistē;

2) maksātājs ir devis nepārprotamu piekrišanu tam, ka kontu

apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbild uz konkrēta

maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījumiem, lai apstiprinātu,

ka summa, kas atbilst konkrētajam maksājumam ar maksājumu kartei

piesaistītu maksājuma instrumentu, ir pieejama maksātāja

maksājumu kontā;

3) šīs daļas 2. punktā minētā piekrišana ir dota, pirms

tiek saņemts pirmais pieprasījums sniegt apstiprinājumu.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt šā

panta pirmajā daļā minēto apstiprinājumu, ja ir izpildīti visi

šādi nosacījumi:

1) maksātājs ir devis nepārprotamu piekrišanu tam, ka

maksājumu pakalpojumu sniedzējs pieprasa šā panta pirmajā daļā

minēto apstiprinājumu;

2) maksātājs ir ierosinājis maksājumu ar maksājumu pakalpojumu

sniedzēja izlaistu maksājumu kartei piesaistītu maksājuma

instrumentu par attiecīgo summu;

3) maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirms katra apstiprinājuma

pieprasīšanas sevi identificē kontu apkalpojošā maksājumu

pakalpojumu sniedzēja sistēmā un sazinās ar kontu apkalpojošo

maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ievērojot drošas saziņas

standartus, kas noteikti saskaņā ar Komisijas 2017. gada

27. novembra deleģēto regulu (ES) 2018/389, ar ko Eiropas

Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/2366 papildina

attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par drošu

lietotāja autentificēšanu un vienotiem un drošiem atklātiem

saziņas standartiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Regula

Nr. 2018/389).

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto apstiprinājumu kontu

apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz vienīgi

apstiprinājuma vai nolieguma formā, savā darbībā ievērojot

normatīvos aktus par personas datu aizsardzību. Maksājumu

pakalpojumu sniedzējs, kas izlaidis maksājumu kartei piesaistītu

maksājuma instrumentu, nesaglabā minēto atbildi un neizmanto to

citos nolūkos kā vienīgi tam, lai izpildītu konkrēto maksājumu ar

maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētais kontu apkalpojošā

maksājumu pakalpojumu sniedzēja dotais apstiprinājums tam nerada

ne pienākumu, ne tiesības bloķēt maksātāja maksājumu kontā esošo

naudu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izlaidis maksājumu

kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, ir atbildīgs par

maksājuma izpildi ar kartei piesaistītu maksājuma

instrumentu.

(5) Maksātājam ir tiesības pieprasīt, lai kontu

apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs katru reizi informē

maksātāju par maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas pieprasījis

apstiprinājumu, un atbilstoši šā panta trešajai daļai tam sniegto

atbildi.

(6) Šo pantu nepiemēro, ja maksājumu kartei piesaistītajā

maksājuma instrumentā tiek glabāta elektroniskā nauda."

53. 82. pantā:

papildināt pirmās daļas 1. punktu ar vārdiem "un kas

ir objektīvi, samērīgi un nediskriminējoši";

aizstāt otrajā daļā vārdus "aizsardzības elementus"

ar vārdiem "autentifikācijas līdzekļus".

54. 83. panta pirmajā daļā:

aizstāt 1. punktā vārdus "aizsardzības

elementi" ar vārdiem "autentifikācijas

līdzekļi";

papildināt 3. punktu pēc vārda "iespēju" ar

vārdiem "bez maksas";

papildināt daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) šā likuma 82. panta pirmās daļas 2. punktā

minētajos gadījumos aizstāj maksājuma instrumentu bez maksas vai

par maksu, kas atbilst tā aizstāšanas izmaksām."

55. Papildināt 84. pantu ar trešo daļu šādā

redakcijā:

"(3) Ja neautorizēta vai kļūdaini veikta maksājuma

izpildē ir izmantots maksājumu ierosināšanas pakalpojuma

sniedzēja pakalpojums, maksātājs ir tiesīgs saņemt no tā kontu

apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja zaudējumu atlīdzību

saskaņā ar šā likuma 86. un 99. pantu, ievērojot šā panta

pirmajā daļā noteikto."

56. 85. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "to" ar vārdiem

"maksājumu pakalpojumu sniedzēja sniegto

pakalpojumu";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Ja maksājums tiek ierosināts ar

maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību,

maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums

pierādīt, ka maksājuma posmā, kurā tas bijis iesaistīts,

maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un to nav

ietekmējušas tehniskas kļūmes vai citi trūkumi, kas saistīti ar

attiecīgo maksājuma pakalpojumu, kuru tas sniedz.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs noliedz,

ka autorizējis izpildītu maksājumu, tad ar to vien, ka maksājumu

pakalpojumu sniedzējs, tai skaitā maksājumu ierosināšanas

pakalpojuma sniedzējs, ja tāds bijis iesaistīts, reģistrējis

maksājuma instrumenta lietojumu, var nebūt pietiekami, lai

pierādītu to, ka maksātājs autorizējis maksājumu vai rīkojies

prettiesiski ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav

pildījis vienu vai vairākus šā likuma 82. pantā noteiktos

pienākumus.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums

pierādīt, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs ir rīkojies

prettiesiski ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ. Šā panta

1.1 daļā minētajā gadījumā maksājumu ierosināšanas

pakalpojuma sniedzējs savāktos pierādījumus sniedz arī kontu

apkalpojošam maksājumu pakalpojumu sniedzējam."

57. 86. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šā likuma 84. pantā minētajos gadījumos

maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties, bet ne

vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām atlīdzina maksātājam

zaudējumus, atmaksājot neautorizētā maksājuma summu vai

atjaunojot stāvokli maksātāja maksājumu kontā, no kura šī summa

norakstīta, līdz tādam stāvoklim, kāds bija pirms neautorizētā

maksājuma veikšanas, izņemot gadījumu, kad maksājumu pakalpojumu

sniedzējam ir pamatotas aizdomas, ka maksājuma pakalpojuma

izmantotājs rīkojies prettiesiski, un tas par šādām aizdomām ir

paziņojis Komisijai.";

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Šā likuma 84. pantā minētajos

gadījumos, ja maksājumu ir ierosinājis maksājumu ierosināšanas

pakalpojuma sniedzējs, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu

sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas

beigām atlīdzina maksātājam zaudējumus, atmaksājot neautorizētā

maksājuma summu vai atjaunojot stāvokli maksātāja maksājumu

kontā, no kura šī summa norakstīta, līdz tādam stāvoklim, kāds

bija pirms neautorizētā maksājuma veikšanas.

(12) Ja maksājumu ierosināšanas pakalpojuma

sniedzējs ir atbildīgs par neautorizēto maksājumu, tas pēc kontu

apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma

nekavējoties kompensē tam visus radušos zaudējumus vai summas,

kas atmaksātas maksātājam, tostarp neautorizētā maksājuma summu.

Maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums

pierādīt, ka attiecībā uz maksājuma posmu, kurā tas bijis

iesaistīts, maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un to

nav ietekmējusi tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas saistīti ar

maksājuma pakalpojumu, kuru tas sniedz."

58. 87. pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "150" ar skaitli

"50";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "vai ja maksātājs nav gādājis

par personalizēto drošības elementu drošu glabāšanu un tādējādi

pieļāvis maksājuma instrumenta prettiesisku

piesavināšanos";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Šā panta pirmo daļu nepiemēro šādos

gadījumos:

1) maksājuma instrumenta nozaudēšanu, nolaupīšanu vai

prettiesisku piesavināšanos maksātājam nebija iespējams atklāt

pirms maksājuma, izņemot gadījumu, kad maksātājs pats ir rīkojies

prettiesiski;

2) maksātājam zaudējumi radušies maksājumu pakalpojumu

sniedzēja darbinieka, pārstāvja vai filiāles vai ārpakalpojumu

sniedzēja darbības vai bezdarbības rezultātā.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatlīdzina

maksātājam tādus zaudējumus, kas tam radušies saistībā ar

neautorizētiem maksājumiem, ja maksātājs rīkojies prettiesiski ar

ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ (tai skaitā nav pildījis

vienu vai vairākus šā likuma 82. pantā noteiktos

pienākumus).";

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs

nepieprasa stingro autentifikāciju, maksātājs nesedz zaudējumus,

ja vien nav rīkojies prettiesiski. Ja maksājuma saņēmējs vai

maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepieņem

stingro autentifikāciju, tas sedz zaudējumus, kas nodarīti

maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam."

59. Papildināt likumu ar 87.1 pantu šādā

redakcijā:

"87.1 pants. (1) Ja maksājumu

ierosinājis maksājuma saņēmējs vai tas ir ierosināts ar maksājuma

saņēmēja starpniecību un nav zināma precīza maksājuma summa

brīdī, kad maksātājs piekrīt veikt maksājumu, maksātāja maksājumu

pakalpojumu sniedzējs bloķē naudas līdzekļus maksātāja maksājumu

kontā vienīgi tad, ja maksātājs ir devis piekrišanu attiecībā uz

precīzu bloķējamo naudas līdzekļu summu.

(2) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs

nekavējoties pēc tam, kad ir saņēmis informāciju par precīzu

maksājuma summu, vai vismaz uzreiz pēc maksājuma rīkojuma

saņemšanas atbrīvo saskaņā ar šā panta pirmo daļu bloķētos naudas

līdzekļus maksātāja maksājumu kontā."

60. 88. pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Valutēšanas datums naudas

ieskaitīšanai maksātāja maksājumu kontā nav vēlāks par to darba

dienu, kad summa ir debetēta.";

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā

redakcijā:

"(41) Ja maksājumu uzsācis saņēmējs,

veicot tiešā debeta maksājumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un

Padomes 2012. gada 14. marta regulas (ES) Nr. 260/2012,

ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem

un tiešā debeta maksājumiem euro un groza regulu (EK)

Nr. 924/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. pantā

noteiktajam, maksātājam ir tiesības uz atmaksu euro valūtā

termiņos, kas noteikti šā likuma 89. pantā."

61. Izslēgt 89. panta trešo daļu.

62. 91. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "rīkojumu" ar

vārdiem "vai ierosināt maksājumu";

papildināt otro daļu pēc vārda "iekasē" ar vārdu

"samērīgu";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "ar saņēmēja" ar

vārdiem "vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma

sniedzēja".

63. 92. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "saņēmējs" (attiecīgā

locījumā) ar vārdiem "vai maksājumu ierosināšanas

pakalpojuma sniedzējs" (attiecīgā locījumā);

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiešā debeta maksājuma gadījumā papildus šā likuma

88. panta 4.1 daļā noteiktajām tiesībām maksātājs

var atsaukt maksājuma rīkojumu līdz tās darba dienas beigām,

kurai seko naudas norakstīšanai no konta noteiktā

diena."

64. Papildināt 96. pantu pēc vārda

"iemaksā" ar vārdu "skaidru".

65. Izteikt 97. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valutēšanas datums naudas ieskaitīšanai

saņēmēja maksājumu kontā nav vēlāks par to darba dienu, kad

maksājuma summa kreditēta saņēmēja maksājumu pakalpojumu

sniedzēja kontā. Saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs

nodrošina, ka maksājuma summa ir saņēmēja rīcībā nekavējoties pēc

tam, kad tā kreditēta saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja

kontā, ja saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

1) nav veicis valūtas maiņu;

2) ir veicis valūtas maiņu starp euro un dalībvalsts

nacionālo valūtu vai starp divām dalībvalstu nacionālajām

valūtām."

66. Papildināt 98. pantu ar 3.1 un

3.2 daļu šādā redakcijā:

"(31) Saņēmēja maksājumu pakalpojumu

sniedzējs šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā nodod maksātāja

maksājumu pakalpojumu sniedzējam visu būtisko informāciju, kas

nepieciešama naudas atgūšanai.

(32) Ja naudas atgūšana saskaņā ar šā panta

3.1 daļu nav iespējama, maksātāja maksājumu

pakalpojumu sniedzējs sniedz maksātājam visu informāciju, kas tam

ir pieejama un ir būtiska maksātājam, lai maksātājs varētu

vērsties tiesā par šīs naudas atgūšanu."

67. 99. pantā:

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ja maksājums izpildīts novēloti,

pēc maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma

saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosaka saņēmēja

maksājumu kontā ieskaitītās maksājuma summas valutēšanas datumu,

bet ne vēlāku, kāds tas būtu pareizas maksājuma izpildes

gadījumā.";

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja maksājuma rīkojums pārsūtīts novēloti, saņēmēja

maksājumu kontā ieskaitītās maksājuma summas valutēšanas datums

nav vēlāks par datumu, kāds tas būtu pareizas maksājuma izpildes

gadījumā.";

papildināt pantu ar 10.1 daļu šādā redakcijā:

"(101) Šā panta devītajā un desmitajā

daļā noteiktais pienākums neattiecas uz maksātāja maksājumu

pakalpojumu sniedzēju, ja tas pierāda, ka saņēmēja maksājumu

pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājumu, pat ja maksājums ir

aizkavējies. Saņēmēja maksājumu kontā ieskaitītās maksājuma

summas valutēšanas datums nav vēlāks par datumu, kāds tas būtu

pareizas maksājuma izpildes gadījumā.";

papildināt divpadsmito daļu pēc vārda "izpildīta" ar

vārdiem "tostarp novēlota".

68. Papildināt likumu ar 99.1 pantu šādā

redakcijā:

"99.1 pants. (1) Ja maksātājs

maksājuma rīkojumu iesniedzis ar maksājumu ierosināšanas

pakalpojuma sniedzēja starpniecību, kontu apkalpojošais maksājumu

pakalpojumu sniedzējs atmaksā maksātājam neizpildītā vai kļūdaini

izpildītā maksājuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā

maksājumu konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu

bijis, ja nebūtu noticis kļūdainais maksājums.

(2) Maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējam ir

pienākums pierādīt, ka maksātāja kontu apkalpojošais maksājumu

pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājuma rīkojumu saskaņā ar šā

likuma 90. pantu un ka attiecībā uz tā atbildībā esošo

maksājuma posmu maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un

darījumu nav ietekmējusi tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas

saistīti ar darījuma neizpildi, kļūdainu vai novēlotu

izpildi.

(3) Ja maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs ir

atbildīgs par maksājuma neizpildi, kļūdainu vai novēlotu izpildi,

tas pēc kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja

pieprasījuma nekavējoties atmaksā tam visus radušos zaudējumus un

summas, kas atmaksātas maksātājam."

69. Aizstāt 100. pantā skaitļus un vārdus

"98. un 99. pantā" ar skaitļiem un vārdiem

"98., 99. un 99.1 pantā".

70. Izteikt 101. panta pirmo daļu šādā

redakcijā:

"(1) Ja šā likuma 86. un 99. pantā paredzētā

maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir radusies cita

maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka dēļ, attiecīgais

maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai starpnieks atbilstoši šā

likuma 86. un 99. panta noteikumiem kompensē visus pirmajam

maksājumu pakalpojumu sniedzējam radušos zaudējumus vai

izmaksātās summas arī tad, ja kāds no maksājumu pakalpojumu

sniedzējiem neizmanto stingro autentifikāciju."

71. 103. pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā likuma ietvaros paredzētā fizisko personu

datu apstrāde un šādus datus saturošas informācijas nodošana tiek

veikta, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību regulējošo

normatīvo aktu prasības.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs apstrādā un glabā

tikai tādus personas datus, kas nepieciešami tā sniegto maksājumu

pakalpojumu izpildei un ir sniegti ar nepārprotamu maksājuma

pakalpojuma izmantotāja piekrišanu.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

72. 104. pantā:

papildināt pantu pēc vārda "sniegšanu" ar vārdiem

"un pārvaldības kārtību";

papildināt pantu ar otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un

septīto daļu šādā redakcijā:

"(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un

elektroniskās naudas emitents izstrādā un apstiprina sūdzību

(strīdu) pārvaldības kārtību, nodrošinot sūdzībā norādīto faktu

pārbaudi, iespējamo interešu konfliktu konstatēšanu un novēršanu,

un ir atbildīgs par šīs kārtības ievērošanu.

(3) Ja iestāde piedāvā maksājumu pakalpojumus vai

elektroniskās naudas izplatīšanas vai atpirkšanas pakalpojumus

citā dalībvalstī šā likuma 32. vai 33. pantā noteiktajā

kārtībā, tā nodrošina sūdzību (strīdu) pārvaldības kārtību

attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai citā valodā, ja par

to ir vienojušies iestāde un maksājuma pakalpojuma izmantotājs

vai elektroniskās naudas turētājs.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās

naudas emitents rakstveidā vai izmantojot citu pastāvīgu

informācijas nesēju, par kādu tas vienojies ar maksājuma

pakalpojuma izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju,

15 darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas sniedz sūdzības

iesniedzējam izsmeļošu atbildi.

(5) Ja atbildi šā panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā

nav iespējams sniegt tādu iemeslu dēļ, kuri nav atkarīgi no

maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tad maksājumu pakalpojumu

sniedzējs vai elektroniskās naudas emitents informē sūdzības

iesniedzēju par kavējuma iemesliem un norāda termiņu, līdz kuram

sūdzības iesniedzējs saņems galīgo atbildi. Termiņš galīgās

atbildes saņemšanai nedrīkst pārsniegt 35 darba dienas kopš

sūdzības saņemšanas.

(6) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās

naudas iestāde informē maksājuma pakalpojuma izmantotāju un

elektroniskās naudas turētāju par vismaz vienu tādu ārpustiesas

strīdu risinātāju Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likuma

izpratnē, kas ir kompetents izskatīt strīdu par tiesībām un

pienākumiem, kuri izriet no šā likuma.

(7) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās

naudas emitents nodrošina, lai informācija par šā panta sestajā

daļā minēto ir brīvi pieejama maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai

elektroniskās naudas emitenta iestādē un maksājumu pakalpojumu

sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta mājaslapā internetā,

ja tāda ir izveidota, kā arī vispārīgo noteikumu sadaļā līgumā,

kas noslēgts ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju vai

elektroniskās naudas turētāju.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

73. Papildināt likumu ar XIV1 nodaļu šādā

redakcijā:

"XIV1 nodaļa

Operacionālie un

drošības riski un autentifikācija

104.1 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu

sniedzējam iekšējās kontroles sistēmas ietvaros ir pienākums

izstrādāt atbilstošus riska mazināšanas pasākumus un kontroles

mehānismus tādu operacionālo un drošības risku pārvaldībai, kuri

saistīti ar tā sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekšējās kontroles

sistēmas ietvaros nosaka un uztur efektīvas informācijas sistēmu

drošības incidentu pārvaldības procedūras, tostarp procedūras

būtisku operacionālo un drošības incidentu atklāšanai un

klasifikācijai.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs katru gadu līdz

31. janvārim iesniedz Komisijai atjauninātu un visaptverošu

novērtējumu par tādiem operacionālajiem un drošības riskiem, kas

saistīti ar iepriekšējā gadā tā sniegtajiem maksājumu

pakalpojumiem, un par to, vai, reaģējot uz šiem riskiem, ir

veikti adekvāti riska mazināšanas pasākumi un ieviesti kontroles

mehānismi.

(4) Komisija izdod normatīvos noteikumus par kārtību,

kādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji nosaka, klasificē un ziņo

tai par operacionālajiem un drošības incidentiem.

(5) Komisija izdod normatīvos noteikumus par kārtību,

kādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji izstrādā, klasificē un

iesniedz tai operacionālo un drošības risku novērtējumu.

104.2 pants. (1) Ja maksājumu

pakalpojumu sniedzējs konstatē būtisku operacionālu vai

informācijas sistēmu drošības incidentu, tas nekavējoties par to

ziņo Komisijai.

(2) Ja drošības incidents ietekmē vai var ietekmēt

maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu pakalpojumu izmantotāju

finansiālās intereses, maksājumu pakalpojumu sniedzējs

nekavējoties informē savus maksājumu pakalpojumu izmantotājus par

incidentu un par visiem pasākumiem, kurus tie var veikt, lai

mazinātu šā incidenta nelabvēlīgo ietekmi.

(3) Komisija pēc šā panta pirmajā daļā minētā ziņojuma

saņemšanas nekavējoties ziņo par būtisko incidentu Eiropas Banku

iestādei un Eiropas Centrālajai bankai. Komisija par būtisko

incidentu, ja nepieciešams, informē arī citus Latvijas finanšu un

kapitāla tirgus dalībniekus un informācijas tehnoloģiju drošības

incidentu novēršanas institūciju - Latvijas Universitātes

Matemātikas un informātikas institūtu.

(4) Ja Komisija ir saņēmusi Eiropas Banku iestādes vai

Eiropas Centrālās bankas ziņojumu par būtisku operacionālu vai

informācijas sistēmu drošības incidentu citā dalībvalstī, tā

izvērtē šo ziņojumu un, ja nepieciešams, par to informē

informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas

institūciju - Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas

institūtu - un maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kas sniedz savus

pakalpojumus Latvijā, kā arī veic citus pasākumus, lai aizsargātu

finanšu sistēmas drošību.

104.3 pants. (1) Maksājumu

pakalpojumu sniedzējs divreiz gadā - līdz 31. janvārim un

līdz 31. jūlijam - iesniedz Komisijai statistikas datus par

krāpšanu un citām prettiesiskām darbībām iepriekšējā pusgadā, kas

saistītas ar maksāšanas līdzekļu izmantošanu iepriekšējā

pusgadā.

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus par kārtību,

kādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz statistikas datus

par krāpšanu un prettiesiskām darbībām, kas saistītas ar

maksāšanas līdzekļu izmantošanu.

104.4 pants. (1) Maksājumu pakalpojumu

sniedzējam ir pienākums piemērot stingro autentifikāciju, kad

maksātājs:

1) piekļūst savam maksājumu kontam tiešsaistē;

2) ierosina maksājumu;

3) izmantojot attālināto pakalpojumu, veic kādu darbību, kas

varētu ietvert ar maksājumiem saistītas krāpšanas risku vai cita

veida ļaunprātīgu rīcību.

(2) Attiecībā uz elektronisku attālinātu maksājumu

ierosināšanu maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums

piemērot stingro autentifikāciju, kas darījumu dinamiski sasaista

ar konkrētu summu un konkrētu maksājuma saņēmēju.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam šā panta pirmajā

daļā minētajos gadījumos ir pienākums ieviest piemērotus drošības

pasākumus, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju

personalizēto autentifikācijas līdzekļu konfidencialitāti un

integritāti.

(4) Ja maksājums tiek ierosināts ar maksājumu

ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, piemēro šā

panta otrās un trešās daļas noteikumus. Ja tiek lūgta informācija

ar konta informācijas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, piemēro

šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus.

(5) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs

nodrošina, ka maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs un

konta informācijas pakalpojuma sniedzējs var paļauties uz

autentifikāciju, kuru kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu

sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam nodrošinājis saskaņā

ar šā panta pirmo un trešo daļu, un, ja ir iesaistīts maksājumu

ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs, - saskaņā ar šā panta pirmo,

otro un trešo daļu.

(6) Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievēro savstarpējās

saziņas drošības prasības un stingrās autentifikācijas prasības,

kas noteiktas šajā likumā, Komisijas izdotajos normatīvajos

noteikumos, kā arī Regulā Nr. 2018/389.

(7) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības

atkāpties no šā panta prasībām un izmantot Regulā

Nr. 2018/389 noteiktos izņēmumus."

74. 105. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"105. pants. (1) Patērētāju tiesību

aizsardzības centrs saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic

uzraudzību pār šā likuma 46.1 panta, VII, VIII,

IX, IX1, X, XI, XII, XIII, XIII1 un