Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

"52. pants. (1) Informācija par iestādi un

dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi, kas uzsācis

darbību Latvijā šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā

kārtībā, un to klientiem, iestādes, dalībvalstī licencētas

iestādes filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem,

kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai

kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu

lēmumu nav pieņēmusi Komisija, šajā pantā noteiktajā kārtībā no

dalībvalstu, ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā

arī no institucionālajām vienībām saņemtā informācija un iestādes

un dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja

uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija, kā arī

Komisijas rīcībā esošā ar finanšu tirgus dalībnieku un maksājumu

sistēmu darbību saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas

pieejamības informāciju un ir izpaužama trešajām personām tikai

pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams

identificēt kādu konkrētu iestādi, dalībvalstī licencētas

iestādes filiāli vai pārstāvi, vai to klientu. Šādai informācijai

par iestādi, dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi

un to klientu, kā arī iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes

filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem ir

ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja

iestādei, dalībvalstī licencētai iestādei vai pārstāvim, vai to

klientam ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta

likvidācija vai iestāde, dalībvalstī licencēta iestāde vai

pārstāvis, vai to klients (juridiskā persona) ir likvidēts.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Komisijai

atbilstoši tās kompetencei sniegt ierobežotas pieejamības

informāciju citu dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus

dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai

informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(3) Komisija ir tiesīga saskaņā ar šā panta pirmo un

trīspadsmito daļu saņemto informāciju izmantot vienīgi

uzraudzības funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par iestāžu darbības atļaujas saņemšanu

un darbību regulējošu normatīvo aktu ievērošanu;

2) lai piemērotu šajā likumā noteiktos uzraudzības pasākumus

un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Komisijas izdotie

administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(4) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju par

attiecīgo komersantu, saglabājot ierobežotas pieejamības

informācijas statusu, neattiecas uz informāciju:

1) kuru izmanto tiesvedībā civillietā, ja ir pasludināts

iestādes maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija un šī

informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās

iestādes finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Komisija sniegusi tiesai vai procesa virzītājam

krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Komisijas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu

iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja,

vai maksājumu sistēmas darbībā, par kuru tā informē

tiesībaizsardzības iestādes.

(5) Šā panta pirmās un trešās daļas noteikumi, saglabājot

ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz

Komisijai atbilstoši tās kompetencei sniegt ierobežotas

pieejamības informāciju:

1) citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības

institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Banku

iestādei;

2) dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas

ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību, ja šāda

informācija tām nepieciešama likumā noteikto funkciju

veikšanai;

3) institūcijām vai personām, kas ir atbildīgas par iestāžu

maksājumu pakalpojumu pārtraukšanu, maksātnespēju, likvidāciju un

citu dalībvalstu normatīvajos aktos noteiktām līdzīgām

procedūrām, kā arī šo institūciju vai personu uzraudzības

institūcijām;

4) institūcijām vai personām, kas veic likumā noteiktās

iekšējās pārbaudes un revīzijas iestādēs, kā arī šo institūciju

vai personu uzraudzības institūcijām;

5) institūcijām vai personām, kuras ir atbildīgas par

normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības

jomā Latvijā.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktās institūcijas un personas

attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Komisijas un dalībvalstu

finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, ievēro šādas

prasības:

1) saņemto informāciju izmanto tikai to kompetencē esošo

pienākumu veikšanai;

2) šā panta piektajā daļā noteiktajām institūcijām un

personām, tai skaitā to darbiniekiem, pienākumu pildīšanas laikā

un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar

šā panta piektajā daļā minētajām institūcijām vai personām, ir

aizliegts publiski vai citādā veidā izpaust ar iestāžu vai

maksājumu sistēmu darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav

bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu

nenosaka citi likumi. Šajā daļā minētās institūcijas vai personas

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par

ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par

zaudējumiem, kas trešajām personām radušies šajā daļā minēto

institūciju vai personu prettiesiskas rīcības dēļ;

3) saņemto informāciju šā panta piektajā daļā minētās

institūcijas vai personas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar to

personu iepriekšēju rakstveida piekrišanu, kuras tām attiecīgo

informāciju sniegušas, un vienīgi tam mērķim, kādam tā dota.

(7) Pirms šā panta piektās daļas 3., 4. un 5. punktā minētajām

institūcijām vai personām tiek nosūtīta informācija, informācijas

pieprasītājs paziņo šīs informācijas sniedzējiem to personu vārdu

un uzvārdu, kurām informācija sūtāma, un šo personu pienākumus,

kā arī sniedz apliecinājumu, ka informācijas apmaiņa nepieciešama

likumā noteikto funkciju veikšanai, ka informācija būs pieejama

tikai tām personām, kuras ir iesaistītas ar konkrētās

informācijas apstrādi saistīta uzdevuma izpildē, un ka minētajām

personām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības

atbilstoši šā panta sestās daļas prasībām.

(8) Informācija, kas saņemta atbilstoši šā panta pirmajai vai

trīspadsmitajai daļai vai iegūta, veicot pārbaudes, tiek sniegta

citām valsts pārvaldes iestādēm, kas ir atbildīgas par normatīvo

aktu ievērošanu finanšu tirgus dalībnieku un iestāžu uzraudzības

jomā, ja citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības

institūcija, no kuras attiecīgā informācija saņemta vai kuras

valstī veikta pārbaude, ir devusi piekrišanu šīs informācijas

izpaušanai.

(9) Šā panta nosacījumi neaizliedz Komisijai sniegt

ierobežotas pieejamības informāciju šā panta trīspadsmitajā daļā

noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai -

finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzētajiem

izvērtējumiem;

2) Starptautisko norēķinu bankai - kvantitatīvās ietekmes

pētījumiem;

3) Finanšu stabilitātes padomei - tās funkciju izpildei.

(10) Komisija šā panta devītajā daļā minētajām

starptautiskajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju

sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi

nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos

uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās

darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās

informācijas saturu un apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir

nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu

izpildei un tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību

regulējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai

tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un

ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(11) Šā panta devītajā daļā minētās starptautiskās

institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var

iepazīties tikai klātienē Komisijas telpās.

(12) Komisija ir tiesīga pieprasīt no iestādes informāciju,

pamatojoties uz citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības

institūcijas pieprasījumu vai tādas iestāžu uzraudzības

institūcijas pieprasījumu, ar kuru noslēgts informācijas apmaiņas

līgums. Šo informāciju citas valsts iestāžu uzraudzības

institūcija ir tiesīga izpaust vienīgi ar Komisijas rakstveida

piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam

tā pieprasīta.

(13) Komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus

ar ārvalsts maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzības

institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas

ir pielīdzināmas šā panta piektajā daļā minēto institūciju

funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz Latvijas

Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai līdzvērtīgu

atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu

izpaušanu un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas

datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi

finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām

institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai. Saņemto

informāciju attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust

vienīgi ar Komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam,

kādam šī piekrišana dota."