6. pants

Papildināt likumu ar I1 nodaļu šādā

redakcijā:

"I1 nodaļa. Tiesiskās aizsardzības procesa

uzraugošā persona

12.3 pants.

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai izvirzītās

prasības un ierobežojumi

(1) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu

var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības

uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās

aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas šajā

likumā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu

nevar būt persona:

1) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai

pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;

2) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process,

un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

3) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas

loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko

personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam;

4) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no

vispārējā vai specializētā valsts civildienesta ierēdņa amata,

atcelta vai atstādināta no administratora amata, izslēgta no

zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora

amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga

amata, zvērināta notāra vai viņa palīga amata vai tiesneša amata

vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav

pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā

stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta

sertifikāta anulēšanu;

5) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma

lietā, ir piemērots administratīvais sods - tiesību

atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā;

6) kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa,

konstatējot šīs personas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja nav

pagājuši pieci gadi no dienas, kad attiecīgais tiesas nolēmums

stājies spēkā;

7) kurai atbilstoši tās mītnes valsts noteiktajam tiesiskajam

regulējumam ir liegtas tiesības ieņemt tiesiskās aizsardzības

procesa uzraugošās personas amatam līdzīgus amatus.

(3) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu

konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā nevar būt persona, kura

atbilst vismaz vienam no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

1) ir piedalījusies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa

pasākumu plāna izstrādē;

2) ir sniegusi zvērināta revidenta atzinumu par tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) ir uzskatāma par ieinteresēto personu attiecībā uz

tiesiskās aizsardzības procesa subjektu saskaņā ar šā likuma

72.panta noteikumiem;

4) ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais

kriminālprocesā, kas saistīts ar tās rīcību konkrētajā tiesiskās

aizsardzības procesā.

(4) Administratoru, zvērinātu advokātu, zvērinātu tiesu

izpildītāju, zvērinātu revidentu un citu par tiesiskās

aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelto reglamentēto

profesiju pārstāvju darbību, tiesības un pienākumus konkrētā

tiesiskās aizsardzības procesā regulē tiesiskās aizsardzības

procesa uzraugošās personas darbību reglamentējošās normas.

Administratoriem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem tiesu

izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem un citiem reglamentēto

profesiju pārstāvjiem, pildot tiesiskās aizsardzības procesa

uzraugošās personas pienākumus, nav tiesību izmantot attiecīgajos

savu profesionālo darbību regulējošos normatīvajos aktos

noteiktās speciālās tiesības un priekšrocības, kuras paredz vai

garantē attiecīgie normatīvie akti.

(5) Ja uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo

personu attiecas kāds no šā likuma 20.pantā noteiktajiem

ierobežojumiem, tā par to nekavējoties informē kreditorus.

12.4 pants.

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana un

atcelšana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu

tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa šajā likumā un

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu

tiesa atceļ:

1) pēc savas iniciatīvas Civilprocesa likumā noteiktajos

gadījumos;

2) pamatojoties uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās

personas pieteikumu, ja attiecīgā persona ir atkāpusies no

konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa;

3) pamatojoties uz šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā

kreditoru vairākuma pilnvarotā pārstāvja pieteikumu;

4) pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas pieteikumu,

ja ir konstatēti šā likuma 12.3 panta otrajā un

trešajā daļā noteiktie ierobežojumi;

5) pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas direktora

pieteikumu, ja:

a) pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ir

ierosināta disciplinārlieta vai stājies spēkā disciplinārlietu

komisijas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās

personas atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa,

b) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nepilda

tai uzlikto šā likuma 31.7 panta pirmās daļas 1. vai

2.punktā noteikto disciplinārsodu.

12.5 pants.

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vispārīgie

pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai

ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā

saimnieciskās darbības veicējam un deklarēt prakses vietu

Latvijā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir

pienākums nodrošināt dokumentu kārtošanu un saziņu ar tiesiskās

aizsardzības procesā iesaistītajām personām valsts valodā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

nodrošina to, ka ir sasniedzama prakses vietas adresē, izmantojot

norādīto kontaktinformāciju, kā arī saņem tai adresēto

korespondenci (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu

parakstītos dokumentus).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai

ir pienākums nodrošināt pieejamību maksātnespējas reģistrā

ierakstītajai prakses vietai Latvijā un parādnieka - juridiskās

personas - atrašanās vietai, Maksātnespējas administrācijai

veicot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas

9.punktā noteiktās procesuālās darbības.

12.6 pants. Tiesiskās aizsardzības

procesa lietas kārtošana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā

prakses vietā kārto tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kurā

iekļauj visu ar attiecīgo procesu saistīto informāciju un

dokumentus, sastādot šā procesa lietā esošo dokumentu

sarakstu.

(2) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības

procesa lietvedības vešanas kārtību.

12.7 pants.

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietvedība un

ieņēmumu un izdevumu uzskaite

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā

prakses vietā kārto savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un

izdevumu uzskaiti, kuri radušies, veicot tiesiskās aizsardzības

procesa uzraugošās personas amata pienākumus.

(2) Ieņēmumus no tiesiskās aizsardzības procesa

uzraugošās personas amata pienākumu veikšanas veido tiesiskās

aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība par pienākumu

pildīšanu tiesiskās aizsardzības procesā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas

izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas

uzturēšanu, un citos normatīvajos aktos noteiktie maksājumi, kuri

saistīti ar attiecīgo tiesiskās aizsardzības procesu.

(4) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības

procesa uzraugošās personas lietu nomenklatūru un glabāšanas

termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību.

12.8 pants.

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atbildība un

nodrošinājums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

atbild par zaudējumiem, kas tās vainas dēļ nodarīti valstij,

parādniekam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

neatbild par parādnieka un iepriekšējo tiesiskās aizsardzības

procesa uzraugošo personu rīcību un darījumiem.

(3) Prasības pret tiesiskās aizsardzības procesa

uzraugošo personu ceļamas šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā

un termiņos.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona var

apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu,

ko tā ar savu rīcību var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai

citām personām tiesiskās aizsardzības procesā, ja šī persona

uzskata to par nepieciešamu vai to pieprasa šā likuma 42.panta

trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

12.9 pants. Tiesiskās aizsardzības

procesa uzraugošās personas pienākumu izbeigšanās

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumi

izbeidzas:

1) ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona tiek

atcelta no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa;

2) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process;

3) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas nāves

gadījumā."