Grozījumi Militārā dienesta likumā

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Aizstāt 12. panta otrajā daļā vārdu

"aizliegumu" ar vārdiem "aizliegumu, atvaļinājumu

periodus, kurus neieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo

apmaksāto atvaļinājumu".

3. 13. pantā:

izteikt ceturtās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) atvairītu uzbrukumu apsargājamai personai vai

objektam vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtus

objektus;";

papildināt ceturto daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota

mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un

pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā

objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus

personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic

Militārā policija.";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā

redakcijā:

"(41) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir

tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci arī likumā "Par

aviāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā.";

izslēgt astoto daļu.

4. 14. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) savaldītu personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas,

un pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras

izvirzījis karavīrs, pildot dienesta pienākumus, vai ja ir pamats

uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem

cilvēkiem vai sev;";

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota

mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un

pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā

objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus

personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic

Militārā policija.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir

tiesīgs lietot speciālos līdzekļus arī likumā "Par

aviāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā."

5. 16. pantā:

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) kas ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par

valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz

neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai

militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz

neuzmanības, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai

noņemšanas;";

izteikt otrās daļas 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) kas par šīs daļas 1. punktā minētu noziedzīgu

nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess

pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kas ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz

neuzmanības, izņemot šīs daļas 1. punktā minētos noziedzīgos

nodarījumus, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā

noteiktajā kārtībā;";

izteikt otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts

dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, izņemot šā panta

2.1 daļā minēto gadījumu.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā

redakcijā:

"(21) Aizsardzības ministra izveidota

komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut Latvijas

pilsoņa, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta

par disciplīnas pārkāpumiem, pieņemšanu militārajā dienestā, bet

ne agrāk kā piecus gadus pēc atvaļināšanas dienas."

6. 17.1 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Jaunsardzes un informācijas

centram noteikto uzdevumu izpildei ir tiesības iegādāties, glabāt

un savā darbībā izmantot šaujamieročus aizsardzības ministra

noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "Jaunsardzes un

informācijas centram noteikto uzdevumu izpildei ir tiesības

iegādāties ieročus un munīciju. To glabāšanas un izmantošanas

kārtību nosaka aizsardzības ministrs.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā

augstskolā vai koledžā un iestājušies Latvijas Republikas

Zemessardzē (turpmāk - Zemessardze), var apgūt speciālu militārās

apmācības kursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Personām,

kuras apguvušas šo kursu, kā arī ieguvušas augstāko izglītību,

izmaksā kompensāciju. Ministru kabinets nosaka kompensācijas

apmēru, tās izmaksas kritērijus un izmaksāšanas

kārtību.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "mācību gada sākumā" ar

vārdiem "bērnam iestājoties kustībā

"Jaunsardze"";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Jaunsardzes un informācijas centrs var izsniegt

jaunsargam un jaunsargu instruktoram inventāru, formas tērpu un

Jaunsardzes atšķirības zīmes. Jaunsargam un jaunsargu

instruktoram izsniedzamo inventāru un tā izsniegšanas kārtību

nosaka Jaunsardzes un informācijas centra direktors. Jaunsarga un

jaunsargu instruktora formas tērpu un Jaunsardzes atšķirības

zīmes, kā arī to lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

Jaunsarga un jaunsargu instruktora formas tērpu var šūt no

auduma, kura raksts ir identisks karavīra formas tērpa

rakstam.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas jaunsargs, kas

atbilst šā likuma 16. pantā noteiktajām prasībām un

dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem, var brīvprātīgi

apgūt aizsardzības ministra apstiprinātu jaunsargu interešu

izglītības programmas speciālo kursu. Pēc šā kursa noslēguma

pārbaudījumu sekmīgas nokārtošanas jaunsargs dod zvērestu, viņu

ieskaita Nacionālo bruņoto spēku rezervē un viņam piešķir

kareivja dienesta pakāpi. Ja jaunsargs iestājas profesionālajā

dienestā, viņam aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā

jāpabeidz kareivja pamatapmācības kurss."