Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumos Nr. 725 "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi"

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izteikt 3. pielikumu šādā redakcijā:

"3. pielikums

Ministru kabineta

2004. gada 17. augusta

noteikumiem Nr. 725

Būtiskās

tehniskās prasības transportlīdzekļu pārbūvei

Nr.

p. k.

Prasības

1.

Vispārīgās prasības

1.1.

Pārbūvē ieteicams izmantot

attiecīgās markas un modeļa transportlīdzekļa izgatavotāja

ražotās detaļas, mezglus un agregātus

1.2.

Transportlīdzekļa gabarīti pēc

pārbūves nedrīkst pārsniegt ceļu satiksmes noteikumos

noteiktās robežvērtības. Tas neattiecas uz speciālajiem

transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas pārbūvēti

nedalāmu lielgabarīta kravu pārvadāšanai

1.3.

Transportlīdzekļa pilna masa pēc pārbūves nedrīkst

pārsniegt šādus lielumus:

1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski

pieļaujamo maksimālo masu;

2) ceļu satiksmes noteikumos noteiktās

robežvērtības, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis

pārbūvēts nedalāmu smagsvara kravu pārvadāšanai

1.4.

Vieglā automobiļa pilnas masas maiņa ir atļauta, ja to

paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un tiek mainīta

izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta atbilstošā masa. Ja

pēc virsbūves maiņas transportlīdzekļa izgatavotāja

plāksnītē norādītā pilnā masa atšķiras no transportlīdzekļa

reģistrācijas apliecībā norādītās pilnās masas, par

automobiļa pilno masu tiek uzskatīta masa, kas norādīta

uzstādītās virsbūves transportlīdzekļa izgatavotāja

plāksnītē.

Vieglajam automobilim pašmasa tiek mainīta tikai tad, ja

pārbūvējot mainīts sēdvietu skaits. Pašmasu nosaka,

transportlīdzekli nosverot.

Piezīme. Vieglā automobiļa pašmasa ir pilnībā

nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez

pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:

1) automobiļa masa;

2) vadītāja masa (75 kg);

3) dzesēšanas šķidruma masa;

4) eļļu masa;

5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt

piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā

tilpuma);

6) instrumentu komplekta masa;

7) rezerves riteņa(-u) masa.

Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3;

dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3;

sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65

g/cm3

1.5.

Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilnas

masas maiņa ir atļauta, ja to paredz transportlīdzekļa

izgatavotājs un tiek mainīta izgatavotāja plāksnīte, kurā

norādīta atbilstošā masa.

Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes

pašmasu pēc jebkura veida pārbūves nosaka,

transportlīdzekli nosverot.

Piezīme. Kravas automobiļa un autobusa pašmasa ir

pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar

vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:

1) kravas automobiļa vai autobusa masa;

2) vadītāja masa (75 kg);

3) dzesēšanas šķidruma masa;

4) eļļu masa;

5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt

piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā

tilpuma);

6) instrumentu komplekta masa;

7) rezerves riteņa(-u) masa.

Piekabes un puspiekabes pašmasā ietilpst:

1) piekabes (puspiekabes) masa;

2) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt

piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā

tilpuma);

3) instrumentu komplekta masa;

4) rezerves riteņa(-u) masa.

Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3;

dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3;

sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65

g/cm3

1.6.

Ar pilnu masu

slogotam kravas automobilim, autobusam, piekabei un

puspiekabei ass slodze pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt

transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo

maksimālo ass slodzi

1.7.

Automobiļa pašmasas

slodze uz stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par

20 % no automobiļa pašmasas

1.8.

Nomainītie un/vai uzstādītie agregāti, mezgli, sistēmas,

iekārtas un to tehniskais stāvoklis atbilst normatīvajiem

aktiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un

tehnisko kontroli uz ceļa (turpmāk - tehniskās apskates

noteikumi).

Bruņoto spēku, neatliekamās medicīniskās palīdzības,

ugunsdzēsības, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un

tiesībaizsardzības dienestu transportlīdzekļiem, kas

paredzēti speciālu funkciju veikšanai, var piemērot atkāpes

no šajā punktā minētajām prasībām

1.9.

Transportlīdzekļa

tipam pēc pārbūves jāatbilst valsts standarta LVS 87:1997

"Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas"

prasībām

2.

Kabīnes uzstādīšana

2.1.

Kravas automobilim

oriģinālās kabīnes vietā pieļaujams uzstādīt tās pašas markas

cita modeļa kabīni

2.2.

Uzstādāmās kabīnes

stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam jāatbilst

oriģinālās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un

izvietojumam. Pretējā gadījumā šāds pārbūves veids tiek

uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi

3.

Motora maiņa

3.1.

Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada

1. janvārim, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek

uzskatīta motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita

veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru,

turklāt tikai tad, ja šāda veida motoru automobilim paredz

tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams

mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai

nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma

elementus.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada

1. janvāra, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek

uzskatīta motora maiņa pret tā paša transportlīdzekļa tipa

cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes)

motoru, turklāt tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav

nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora

stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus

stiprinājuma elementus.

Jebkura cita veida motora maiņa tiek uzskatīta par otrās

kategorijas pārbūvi.

Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2001. gada

1. janvāra, mainot motoru, atļauts uzstādīt tikai

tādus motorus, kuri sertificēti saskaņā ar normatīvajiem

aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu

atbilstības novērtēšanu un atbilst tādai pašai vai

augstākai emisijas klasei

3.2.

Uzstādītā motora jaudas un griezes momenta izmaiņas ne

tieši, ne netieši nedrīkst būtiski ietekmēt automobiļa

iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un

sistēmu darbību un efektivitāti.

Ja vieglajam vai kravas automobilim ar pilnu masu līdz

3500 kg uzstādītā motora jauda ir lielāka par tās pašas

transportlīdzekļa markas un tipa izgatavotāja paredzēto

motoru ar vislielāko motora jaudu, tad CSDD nepieciešams

iesniegt akreditētas testēšanas laboratorijas vai tehniskā

dienesta atzinumu par bremžu iekārtas darbību un

efektivitāti un transportlīdzekļa trokšņu līmeni, stāvot un

gaitā

3.3.

Motora stiprinājuma

vietu skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora

izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie

automobiļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas

kronšteinus metināt pie automobiļa rāmja ir aizliegts

3.4.

Akumulatora

baterijai jānodrošina motora palaišanai nepieciešamā

palaišanas strāva un spriegums (12 V vai 24 V)

3.5.

Ģeneratoram

jānodrošina attiecīgs automobiļa elektroiekārtai

nepieciešamais barošanas un akumulatora baterijas lādēšanas

spriegums

3.6.

Ja automobiļa salonā vai slēgtas

virsbūves bagāžas nodalījumā tiek uzstādīta papildu

akumulatora baterija, tai jāatrodas izolētā un vēdināmā

akumulatora kastē

3.7.

Ja automobiļa darba bremžu

iekārta aprīkota ar vakuuma pastiprinātāju, mainot motoru

pret kompresijas aizdedzes motoru, papildus jāuzstāda

vakuumsūknis, kura ražībai jānodrošina bremžu pastiprinātāja

efektīva darbība

3.8.

Ja automobiļa stūres iekārta

aprīkota ar stūres pastiprinātāju, eļļas sūkņa darbībai

jānodrošina stūres pastiprinātāja efektīva darbība

3.9.

Motora izplūdes gāzu sistēmai

jābūt hermētiskai

3.10.

Ja tiek mainītas transmisijas

elementu (piemēram, pārnesumu kārbas, sadales kārbas,

diferenciāļa) stiprinājuma vietas vai lietoti pašizgatavoti

stiprinājuma elementi, vai tiek izmantoti speciāli

savienojoši atloki, tā tiek uzskatīta par otrās kategorijas

pārbūvi. Nav atļauts veikt konstruktīvas izmaiņas sajūga

kartera korpusā

3.11.

Mainot motoru, aizliegts

pagarināt kardānpārvadu. Atļauts izmantot citu marku un

modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu

3.12.

Transportlīdzeklim, kas

izgatavots pēc 2012. gada 1. janvāra, mainot

motoru, jānodrošina izgatavotāja paredzētās pašdiagnostikas

sistēmas (OBD) pareiza darbība

3.13.

Transportlīdzeklim atļauts

uzstādīt tikai tādu motoru, kas ir identificējams (piemēram,

pēc motora koda, motora numura)

3.14.

Transportlīdzeklim, kas

izgatavots pēc 2008. gada 31. decembra, mainot

motoru pret cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas

aizdedzes) vai tā paša veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas

aizdedzes) citas jaudas vai tilpuma motoru, ieraksts par

transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto oglekļa dioksīda

(CO2) izmešu daudzumu reģistrā tiek dzēsts

4.

Kravas

tilpnes (kravas kastes, furgona, cisternas, platformas) maiņa

vai uzstādīšana

4.1.

Kravas tilpnes stiprinājuma

elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes

izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina ar maksimālo

tehniski pieļaujamo masu slogotas kravas tilpnes noturēšana

garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli

paātrinot (palēninot), bez nobīdes

4.2.

Ja kravas tilpne tiek stiprināta pie virsrāmja, pirmajam

(aiz vadītāja kabīnes) virsrāmja stiprinājuma elementam pie

automobiļa rāmja jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam.

Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret

nekustīgajiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja

virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja

sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2.

Ja kravas tilpni stiprina tieši pie automobiļa rāmja,

elastīgie savienojumi nav nepieciešami un ir pieļaujami

nekustīgie kravas tilpnes stiprinājuma elementi visa

automobiļa rāmja garumā

4.3.

Ja kravas tilpnes pārkare pār

pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa

garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas

pārbūvi

4.4.

Ja veikta otrās kategorijas

pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst

pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo

masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs

mazāka par 25 % no transportlīdzekļa maksimālās tehniski

pieļaujamās masas

4.5.

Kravas cisternu uzstādīšana vai

nomaiņa bīstamu kravu pārvadājumiem paredzētiem kravas

automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) uzskatāma par otrās

kategorijas pārbūvi

4.6.

Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas automobiļa

šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45.

To aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B / 2Hsc,

kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra

augstums.

Bīstamu kravu pārvadājumiem paredzēta kravas automobiļa

vai piekabes (puspiekabes) šķērsstabilitātes parametriem

jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas

Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā

ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros 1958. gada

20. martā noslēgtajam nolīgumam "Par vienveida

tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu

transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var

uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un

saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības

novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas

nosacījumiem" pievienoto noteikumu (turpmāk - ANO EEK

noteikumi) Nr. 111 prasībām

5.

Pārbūve par kravas pašizgāzēju

5.1.

Kravas tilpnes stiprinājuma

elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes

izgatavotāja noteiktām prasībām un jānodrošina ar pilnu masu

slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un

šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot),

bez nobīdes

5.2.

Ja kravas tilpnes pārkare pār

pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa

garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas

pārbūvi

5.3.

Ja veikta otrās kategorijas

pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst

pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo

masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs

mazāka par 25 % no transportlīdzekļa pilnas masas

5.4.

Pašizgāzēja kravas tilpnei jābūt

droši nofiksējamai paceltā un nolaistā stāvoklī. Kravas

tilpnes maksimālais pacelšanas augstums jāierobežo ar

speciālu maksimālā pacelšanas augstuma ierobežotāju

5.5.

Hidrosistēmas šļūtenēm un

cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko

šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav

pieļaujama

5.6.

Darba cilindriem jābūt droši

nostiprinātiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem

5.7.

Kravas tilpnes pacelšanas

(nolaišanas) vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē viegli

pieejamā vietā

5.8.

Kravas tilpnes pacelšanas

(nolaišanas) hidrosistēmai jābūt darba kārtībā

5.9.

Kravas pašizgāzēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt

ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B / 2Hsc,

kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra

augstums

6.

Pārbūve par kravas seglu vilcēju

6.1.

Seglu ierīci atļauts montēt

tikai pie virsrāmja, kuru attiecīgi stiprina pie automobiļa

rāmja

6.2.

Seglu ierīces stiprinājuma

elementiem pie virsrāmja un to skaitam jāatbilst seglu

ierīces izgatavotāja noteiktajām prasībām

6.3.

Virsrāmja stiprinājuma

elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas

seglu ierīces noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā,

automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes

6.4.

Virsrāmja stiprinājuma

elementiem jābūt nekustīgiem

6.5.

Seglu ierīces izvietojumam

attiecībā pret automobiļa pakaļējo tiltu jāatbilst

transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām un

jānodrošina vilcēja un puspiekabes pagrieziena leņķis ap

pulkas asi horizontālā plaknē ne mazāk kā 90 grādi uz abām

pusēm

6.6.

Seglu ierīcei jānodrošina

puspiekabes pulkas automātiska bloķēšana pēc puspiekabes un

vilcēja sakabes. Atbloķēšana jāveic ar speciālas sviras

palīdzību, kurai jāatrodas uz seglu ierīces

6.7.

Automobilim, kas izgatavots pēc

2001. gada 1. janvāra, atļauts uzstādīt tikai tādu

seglu ierīci, kas sertificēta un marķēta saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to

sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu

7.

Pārbūve par konteinervedēju

7.1.

Konteinera stiprinājuma

elementiem jābūt izgatavotiem un marķētiem atbilstoši

tehnisko normatīvu un piemērojamo standartu prasībām

7.2.

Konteineru stiprinājuma elementu

izvietojumam jānodrošina standartveida konteineru

stiprināšana uz transportlīdzekļa visās šim nolūkam

paredzētajās konteineru stiprināšanas vietās

7.3.

Konteinervedēja šķērssiju

konstrukcijai jānodrošina ar pilnu masu slogota konteinera

noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili

maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes

7.4.

Konteinervedēja rāmim jābūt

aprīkotam ar speciālām konteinera atbalsta virsmām. Tām jābūt

izvirzītām par 12,5 mm virs konteinera stiprinājuma elementu

atbalsta plaknes

7.5.

Attāluma starpība starp

konteinera stiprinājuma elementu centriem, mērot attālumu

starp konteinera stiprinājuma elementiem pa diagonāli,

nedrīkst pārsniegt 13 mm

8.

Automobiļa pārbūve par kravas furgonu vai papildu sēdvietu

rindas uzstādīšana kravas furgonā

8.1.

Kravas furgona virsbūve ir

slēgta (vienapjoma) - vadītāja un pasažieru telpa apvienota

vienā apjomā ar slēgtu kravas telpu (sienas un jumts ir

monolīts, cietas konstrukcijas, netiek izmantots tents vai

viegli demontējams plastikāta vai cita materiāla

pārsegums)

8.2.

Kravas furgonā jābūt ne vairāk kā:

a) septiņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) -

automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg;

b) deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) - automobilim,

kura pilna masa pārsniedz 3500 kg

8.3.

Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst

šādiem nosacījumiem:

a) ja N = 0:

P - M ≥ 100 kg;

b) ja 0 < N ≤ 2:

P - (M + N x 68) ≥ 150

kg;

c) ja N > 2:

P - (M + N x 68) ≥ N x 68,

kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

68 - pasažiera masa (kg)

8.4.

Sēdekļiem jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma

pamatprasības norādītas 1. attēlā. Minimālais attālums

starp sēdekļu rindām, kas vērstas:

a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām

vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes

priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes

aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā

augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,

kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);

b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret

otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums

starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā

plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem

punktiem).

1. att. Sēdekļu

izvietojuma minimālie attālumi

Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru

iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas

speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī

sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad

priekšā esošajam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt

transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai

sagāžamam uz priekšu).

Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot

automobiļa kravas nodalījumā

8.5.

Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:

a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā

aizmugurējā stāvoklī;

b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25

grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas

plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un

sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;

c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa

izgatavotāja noteiktajam

8.6.

Kravas nodalījums ir automobiļa daļa, kas atrodas aiz

sēdekļu rindas(-ām) vai starpsienas, vai aiz vadītāja

sēdekļa, ja automobilis ir aprīkots tikai ar vadītāja

sēdekli.

Pēc pārbūves automobiļa kravas nodalījumam ir jāatbilst

šādiem nosacījumiem:

a) ar vienu sēdekļu rindu, ieskaitot rindu, kurā

izvietots vadītāja sēdeklis:

Y ≥ 0,6 m;

≥ 0,4;

b) ar divām vai vairāk sēdekļu rindām, ieskaitot rindu,

kurā izvietots vadītāja sēdeklis:

Y ≥ 0,8 m;

Y x X ≥ 1,28

m2;

≥ 0,3, kur

Y - kravas nodalījuma durvju augstums (m) - vertikālais

attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras

attiecīgi durvju ailes apakšdaļas augstākajam punktam un

durvju ailes augšdaļas zemākajam punktam (skat.

2. att.);

X - kravas nodalījuma durvju platums (m) - horizontālais

attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras

attiecīgi durvju ailes kreisās un labās puses visvairāk uz

iekšpusi izvirzītajam punktam. (skat. 2. att.);

2. att. Kravas

nodalījuma durvju augstums un platums

Z - kravas nodalījuma garums (m) - horizontālais

attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras

attiecīgi pēdējās sēdekļu rindas vai starpsienas visvairāk

uz aizmuguri izvirzītajam punktam un aizvērta kravas

nodalījuma durvju visvairāk uz iekšpusi (priekšu)

izvirzītajam punktam. Ja pēdējā sēdekļu rinda ir

transformējama (piemēram, sēdekļus ir iespējams ielocīt

grīdā, pa sliedēm pārbīdīt vai sagāzt uz priekšu, tādējādi

palielinot kravas nodalījuma garumu), tad kravas nodalījuma

garumu nosaka, sēdekļus iestatot pasažieru pārvadāšanai

paredzētā pozīcijā, atbilstoši šā pielikuma 8.4. un

8.5. punktā noteiktajām prasībām (skat.

3. att.);

L - automobiļa garenbāze (m) - divasu automobilim

attālums starp priekšējā tilta ass centra līniju un otrā

tilta ass centra līniju. Trīsasu automobilim - attālums

starp priekšējā tilta ass centra līniju un līniju, kas

atrodas vienādā attālumā starp otrā un trešā tilta ass

centriem (skat. 3. att.)

3. att. Kravas

nodalījuma garums un automobiļa garenbāze

8.7.

Mērījumu veikšanas kritēriji kravas nodalījumam:

a) sēdekļu izvietojumam un regulējumam jāatbilst šā

pielikuma 8.4. un 8.5. punktā noteiktajām

prasībām;

b) ja pēdējās rindas sēdekļi ir vērsti pretēji

braukšanas virzienam, tad kravas nodalījuma garumu mēra

horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvena

augstākajam punktam, sākot no vertikālas plaknes, kas

atrodas 0,65 m attālumā no sēdekļa atzveltnes

priekšējās daļas (skat. 4. att.);

4. att. Mērījumu

veikšanas kritēriji pretēji braukšanas virzienam vērstam

sēdeklim

c) ja kravas nodalījums no pasažieru nodalījuma ir

atdalīts ar starpsienu, tad kravas nodalījuma garums tiek

mērīts no starpsienas

8.8.

Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada

1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski

ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena,

atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un

fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti

sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja,

ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek

uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to

stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas)

atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:

a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru

diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai

pie grīdas paredzētajiem urbumiem;

b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas

ar metāla leņķiem (minimālie izmēri

120 x 32 x 32 x 4 mm)

vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes

minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm,

apaļas formas paplāksnes minimālais ārējais diametrs

70 mm, minimālais biezums 4 mm);

c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne

mazāku par 8.8.;

d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs

sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot

(palēninot), bez nobīdes.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada

1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt

sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu

transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

8.9.

Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar

drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu

prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada

1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām

jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem

aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu

atbilstības novērtēšanu

8.10.

Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām

(aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta

materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie

automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā,

lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu

iespējams uzstādīt atpakaļ.

Kravas nodalījuma grīdai (slogošanas virsmai) ir jābūt

līdzenai un paralēlai attiecībā pret automobiļa grīdu

8.11.

Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu

logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to

sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis

izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli

var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko

normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa

izgatavošanu (sertificēšanu).

Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu durvis,

izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un

tehnoloģiju.

Pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to

noturēšanai atvērtā stāvoklī

8.12.

Ja pēdējā sēdekļu rinda ir vērsta pretēji braukšanas

virzienam, tad automobilis jāaprīko ar starpsienu vai

kravas stiprināšanas ierīcēm.

Starpsienai un kravas stiprināšanas ierīcēm ir jāatbilst

Komisijas 2011. gada 14. jūlija Regulas (ES)

Nr. 678/2011, ar kuru aizstāj II pielikumu un

groza IV, IX un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un

Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu

mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem

transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un

atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai

(pamatdirektīva), 3.4. punktā noteiktajām prasībām

8.13.

Šā pielikuma

8. punkta prasības netiek piemērotas

nepārbūvētiem automobiļiem, kas ir rūpnieciski izgatavoti,

sertificēti un marķēti kā kravas furgoni saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to

sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu

9.

Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona vai autobusa pārbūve

par vieglo plašlietojuma automobili

9.1.

Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot

šādu formulu:

N ≤ (P - M) / 68, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja

vietu;

68 - pasažiera masa (kg).

Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nav mazāks par

četrām vietām, bet nedrīkst pārsniegt deviņas vietas

9.2.

Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst

šādiem nosacījumiem:

P - (M + N × 68) < N × 68,

kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

68 - pasažiera masa (kg)

9.3.

Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada

1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski

ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena,

atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un

fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti

sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja,

ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek

uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to

stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas)

atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:

a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru

diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai

pie grīdas paredzētajiem urbumiem;

b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas

ar metāla leņķiem (minimālie izmēri

120 x 32 x 32 x 4 mm)

vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes

minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm,

apaļas formas paplāksnes minimālais ārējais diametrs

70 mm, minimālais biezums 4 mm);

c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne

mazāku par 8.8.;

d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs

sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot

(palēninot), bez nobīdes

9.4.

Automobilim, kas izgatavots pēc

2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma

vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

9.5.

Sēdekļu izvietojumam jānodrošina

droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja

transportlīdzeklī nav paredzētas speciālas ejas, lai

pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav

durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošam sēdekļu

rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa

sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu)

9.6.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem

jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums

9.7.

Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar

drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu

prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada

1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām

jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem

aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu

atbilstības novērtēšanu

9.8.

Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu

logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to

sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja transportlīdzeklis

izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli

var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko

normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa

izgatavošanu (sertificēšanu).

Izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus

un tehnoloģiju, atļauts likvidēt logus vietās, kur pretī

neatrodas sēdvietu rinda

9.9.

Sēdekļiem jābūt izvietotiem vismaz divās rindās. Sēdekļu

izvietojuma pamatprasības norādītas šā pielikuma

8.4. punkta 1. attēlā. Minimālais attālums starp

sēdekļu rindām, kas vērstas:

a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām

vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes

priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes

aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā

augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,

kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);

b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret

otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums

starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā

plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem

punktiem).

Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru

iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas

speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī

sēdekļu rindai nav durvis iekāpšanai un izkāpšanai, tad

priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt

transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai

sagāžamam uz priekšu).

Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot

automobiļa kravas nodalījumā

9.10.

Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:

a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā

aizmugurējā stāvoklī;

b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25

grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas

plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un

sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;

c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa

izgatavotāja noteiktajam

9.11.

Demontēto sēdekļu stiprinājuma

vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām, aizkniedētām,

nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla plāksni, kas

nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves, vai

līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu

instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt

atpakaļ

10.

Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona un plašlietojuma

vieglā automobiļa pārbūve par pasažieru autobusu

10.1.

Pieļaujamo pasažieru sēdvietu un stāvvietu skaitu aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

N ≤ (P - M - K*) /

Mpasažiera*, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja

vietu;

K - papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg);

Mpasažiera - pasažiera masa (kg).

Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases

atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu

Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām.

Sēdvietu skaitam kopā ar vadītāja vietu jābūt lielākam

par deviņām vietām

10.2.

Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst

šādam nosacījumam:

P - (M + K* + N ×

Mpasažiera*) ≥ N × Mpasažiera*,

kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja

vietu;

K - papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg);

Mpasažiera - pasažiera masa (kg).

Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases

atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu

Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām

10.3.

Autobusa konstrukcijai,

aprīkojumam (piemēram, avārijas izejas un to skaits, durvju

skaits un izvietojums, ugunsdzēšamo aparātu skaits un

izvietojums, lūka) un sēdekļu izvietojumam jāatbilst ANO EEK

noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52, vai

noteikumu Nr. 107 prasībām

10.4.

Atļauts uzstādīt tikai

rūpnieciski ražotus sēdekļus kopā ar sēdekļu kronšteiniem un

to stiprinājuma elementiem

10.5.

Automobilim, kas izgatavots pēc

2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma

vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

10.6.

Automobiļa grīdai sēdekļu

kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas,

kronšteini, paplāksnes)

10.7.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem

jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums

10.8.

Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar

drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu

prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada

1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām

jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem

aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu

atbilstības novērtēšanu

10.9.

Automobilim, kas izgatavots pēc

2001. gada 1. janvāra, bremžu iekārtai jābūt

sertificētai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu

transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un

jābūt aprīkotai ar bremžu antibloķēšanas (ABS) sistēmu

11.

Automobiļa pielāgošana labās puses kustībai

11.1.

Pārbūvi atļauts veikt tikai tad,

ja izgatavotājs izgatavo arī tādus attiecīgās markas un

modeļa automobiļus, kas paredzēti braukšanai pa ceļa labo

pusi

11.2.

Pārbūvei atļauts izmantot tikai

tās pašas markas un modeļa sastāvdaļas

11.3.

Stūres mehānismam jābūt

piemērotam labās puses kustībai

11.4.

Automobilis jāaprīko ar Eiropas

tipa labās puses kustībai paredzētiem lukturiem. Tiem jābūt

sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem

par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

11.5.

Mēraparātu panelī izvietotajām

mērīšanas un indikācijas ierīcēm jābūt izvietotām atbilstoši

labās puses kustībai un jāveic paredzētās funkcijas

11.6.

Stikla tīrītājiem jābūt

izvietotiem atbilstoši labās puses kustībai

11.7.

Kravas automobiļa kabīnes

pacelšanas mehānismam jābūt izvietotam atbilstoši labās puses

kustībai

12.

Pārbūve par mācību automobili vai speciālā aprīkojuma

demontāža

12.1.

Par mācību automobili atļauts

pārbūvēt jebkuru vieglo automobili, kravas automobili vai

autobusu

12.2.

Mācību automobili jāaprīko ar

papildu (dublējošo) sajūga un bremžu pedāli braukšanas mācību

instruktoram. Pieļaujams mācību automobiļa dublējošo vadību

papildus aprīkot arī ar akseleratora pedāli. Papildu

(dublējošām) vadības ierīcēm jābūt mehāniski (ar svirām,

stiepņiem, trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības

ierīcēm un jānodrošina automobiļa pamatvadības un dublējošās

vadības ierīču neatkarīga darbība

12.3.

Bremžu iekārtas dublējošai

vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu

ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas

efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām

prasībām

12.4.

Nav pieļaujama palielināta

brīvkustība dublējošās vadības ierīču mehānismu šarnīros

12.5.

Dublējošās vadības iekārtas

elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma

elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem

pret atskrūvēšanos

12.6.

Automobili jāaprīko ar

normatīvajiem aktiem atbilstošu pazīšanas zīmi. Tai jābūt no

iekšpuses apgaismotai un novietotai vertikālā plaknē

perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij uz

transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta. Pazīšanas zīmei

jābūt droši nostiprinātai. Vienā līmenī ar pazīšanas zīmi

jebkurā plaknē aizliegts izvietot jebkuru papildu

informāciju. Citu informāciju atļauts piestiprināt zem

pazīšanas zīmes, šī informācijas bloka augstums no

transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta nedrīkst pārsniegt

100 mm, un tas nedrīkst būt izgaismots

12.7.

Mācību automobili, kas paredzēts

BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D un DE kategorijas autovadītāju

apliecības iegūšanai, jāaprīko ar vienu transportlīdzeklim

paredzētu un regulējamu papildu ārējo atpakaļskata spoguli

katrā pusē

12.8.

Mācību automobili, kas paredzēts

B kategorijas autovadītāja apliecības iegūšanai, jāaprīko ar

vienu transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu papildu

ārējo atpakaļskata spoguli katrā pusē un vienu

transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu atpakaļskata

spoguli salonā

12.9.

Ja veikta demontāža, visiem

dublējošās vadības ierīču elementiem, pazīšanas zīmei un

dublējošiem atpakaļskata spoguļiem jābūt demontētiem.

Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa

pamatvadības ierīču darbība

12.10.

Ja transportlīdzeklis ir

aprīkots ar citu netiešās redzamības ierīci (piemēram,

videokameru ar monitoru), kas ir sertificēta un marķēta

saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu

un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un nodrošina tai

atbilstošu redzamību braukšanas apmācības instruktoram,

papildu atpakaļskata spoguļa uzstādīšana nav obligāta

13.

Pārbūve par katafalkautomobili

13.1.

Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot

šādu formulu:

N ≤ (P - M - 150) / 68,

kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja

vietu;

150 - kravas masa (kg);

68 - pasažiera masa (kg)

13.2.

Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst

šādiem nosacījumiem:

P - (M + 150 + N × 68) ≥ N ×

68, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

150 - kravas masa (kg);

68 - pasažiera masa (kg)

13.3.

Pasažieru nodalījumam no

speciālā nodalījuma jābūt hermētiski atdalītam ar starpsienu.

Speciālajā nodalījumā jāizveido piespiedu ventilācijas

sistēma

13.4.

Cilvēka mirstīgo atlieku

pārvadāšanai paredzētajam aprīkojumam ir jābūt stacionāri

nostiprinātam, stiprinājuma elementiem jānodrošina aprīkojuma

noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili

maksimāli paātrinot (palēninot) bez nobīdes

13.5.

Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada

1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski

ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena,

atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un

fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti

sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja,

ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu stiprinājuma

vietām pie automobiļa virsbūves (grīdas) ir jāatbilst

sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:

a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru

diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai

pie grīdas paredzētajiem urbumiem;

b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas

ar metāla leņķiem (minimālie izmēri

120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar

paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie

izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas

paplāksnes minimālais ārējais diametrs 70 mm,

minimālais biezums 4 mm);

c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne

mazāku par 8.8.;

d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs

sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot

(palēninot), bez nobīdes.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada

1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt

sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu

transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

13.6.

Sēdekļiem jābūt

aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates

noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc

2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to

stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to

sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu

13.7.

Sēdekļiem ir jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma

pamatprasības norādītas šā pielikuma 8.4. punkta

1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām,

kas vērstas:

a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām

vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes

priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes

aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā

augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,

kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);

b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret

otru ar atzveltņu priekšpusēm) ir 1,3 m (attālums

starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā

plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem

punktiem).

Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru

iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas

speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī

sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad

priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt

transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai

sagāžamam uz priekšu)

13.8.

Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:

a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā

aizmugurējā stāvoklī;

b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25

grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas

plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un

sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;

c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa

izgatavotāja noteiktajam

13.9.

Demontēto sēdekļu

stiprinājuma vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām,

aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla

plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves,

vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu

instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu iespējams uzstādīt

atpakaļ

13.10.

Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu

logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to

sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis

izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli

var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehniskajiem

normatīviem, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa

izgatavošanu (sertificēšanu).

Speciālajā nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu

durvis, izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos

materiālus un tehnoloģiju

14.

Pielāgošana personai ar invaliditāti (personai ar

invaliditāti paredzētās vadības sistēmas demontāža)

14.1.

Personai ar

invaliditāti pielāgoto vadības iekārtu atkarībā no kustību

ierobežojuma veida veido uz sajūga, bremžu, ātrumu

pārslēgšanas, stūres, barošanas un apgaismes sistēmām vai

paralēli tām

14.2.

Bremžu iekārtas

alternatīvajai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas

signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa

bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām

prasībām

14.3.

Izslēgtai sajūga

vadības ierīcei jābūt ar fiksējamu gala stāvokli

14.4.

Nav pieļaujama

palielināta brīvkustība vadības mehānismu šarnīros

14.5.

Visiem vadības

iekārtu elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem,

stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un

nodrošinātiem pret atskrūvēšanos

14.6.

Vadības iekārtu

sviras nedrīkst pieskarties citām automobiļa daļām, un to

iekārtu elementi nedrīkst ierobežot automobiļa vadības

pamatiekārtu darbību

14.7.

Vadības iekārtu

elementiem jābūt izveidotiem bez asiem izvirzījumiem un

izvietotiem tā, lai ceļu satiksmes negadījumā iespējami mazāk

traumētu vadītāju

14.8.

Stūres ratam atļauts

uzstādīt speciālu rokturi automobiļa vadīšanai ar vienu

roku

14.9.

Ja veikta demontāža,

visiem alternatīvās vadības ierīču elementiem jābūt

demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta

automobiļa pamatvadības ierīču darbība

15.

Pārbūve par kravas kokvedēju

15.1.

Kravas kokvedēja statņu maksimālo augstumu aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

Hmax ≤ P / (L

× B × k1 × k2), kur

Hmax - kravas statņu maksimālais

augstums (m);

P - transportlīdzekļa kravnesība pēc pārbūves (t);

L - kravas garums (m);

B - kravas statņu iekšējais platums (m);

k1 - koksnes krāvuma koeficients

(k1 = 0,52);

k2 - koksnes blīvuma koeficients

(k2 = 0,58)

15.2.

Statņu minimālais augstums

Hmin = 180 cm

15.3.

Kravas kokvedējam, izņemot

piekabes, jābūt aprīkotam ar priekšējo aizsargsienu, kas

pasargā vadītāja kabīni, ja notiek kravas nobīde. Priekšējās

aizsargsienas augstums nedrīkst būt mazāks par kokvedēja

statņu augstumu H mīnus 10 cm, un priekšējai aizsargsienai

jānotur puse kravas maksimālā svara, ja notiek kravas nobīde.

Tas attiecas arī uz puspiekabēm

15.4.

Kravas kokvedēja virsrāmja

stiprinājuma elementiem pie automobiļa rāmja un to skaitam

jānodrošina ar pilnu masu slogota virsrāmja noturēšana

garenvirzienā un šķērsvirzienā, transportlīdzekli maksimāli

paātrinot (palēninot), bez nobīdes. Virsrāmja pirmajam (aiz

vadītāja kabīnes) stiprinājuma elementam jābūt elastīgam, bet

pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita

attiecībai pret nekustīgajiem stiprinājuma elementiem visā

virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja virsrāmim ir tikai trīs

stiprinājuma vietas visas virsrāmja sijas garumā, pieļaujamā

attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina kravas

tilpnes noturēšana šķērsvirzienā

15.5.

Kravas statņu siju maksimālajam pieļaujamam spriegumam

σmax jābūt mazākam par siju materiāla

pieļaujamo spriegumu σpieļ.

Slodzi, kas darbojas uz statņu vertikālo siju, aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

Qs =

Qkr x sinβ / n, kur

Qkr = L x B x H1 x

k1 x k2;

Qs - slodze, kas darbojas uz vertikālo

siju;

Qkr - kravas maksimālais svars;

H1 - statņu konstruktīvais augstums;

n - kravas statņu skaits.

Maksimālo lieces momentu (Mmax), kas darbojas

uz statnes vertikālo siju, aprēķina, izmantojot šādu

formulu:

Mmax =

qs x H12 / 2,

kur

qs = Qs :

H1 , kur qs - vienmērīgi

izkliedēta slodze uz statņa vertikālo siju;

σmax = Mmax :

Wx, < σpieļ , kur

σmax - statņu vertikālās sijas maksimāli

pieļaujamais spriegums;

σpieļ - statņu vertikālās sijas

materiāla pieļaujamais spriegums;

Wx - statņu vertikālās sijas pretestības

moments

15.6.

Kravas statņu stiprinājumam pie transportlīdzekļa

pamatrāmja vai virsrāmja jābūt mehāniskam (skavas,

bultskrūves). Kravas statnes pie transportlīdzekļa rāmja

vai virsrāmja metināt aizliegts.

Statņu stiprinājuma skrūvju cirpes spriegumu aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

τs = N /

As ≤ Rbs x

yb x yc , kur

τs - skrūves cirpes spriegums;

N - spēks, kas darbojas uz skrūvi;

As - summārais skrūvju cirpes

laukums;

yb - skrūvju nevienmērīgās darbības

koeficients;

yc - daudzskrūvju savienojumu darbības

koeficients

15.7.

Kravas kokvedēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne

mazākam par 0,45. Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

k = B /

2Hsc , kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra

augstums

16.

Degvielas tvertnes maiņa

16.1.

Oriģinālās degvielas tvertnes

maiņa pret citu degvielas tvertni atļauta tikai tad, ja šādas

degvielas tvertnes uzstādīšanu transportlīdzeklim paredz

izgatavotājs un tā ir iekļauta transportlīdzekļa tipa

apstiprinājumā

16.2.

Degvielas tvertnei jābūt droši

nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem

stiprinājuma elementiem

16.3.

Degvielas tvertnei jābūt

izvietotai izgatavotāja paredzētajā vietā. Novietojumam jābūt

tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas

elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru

(piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības

transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes

ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir vienapjoma tips,

degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa

salonā

16.4.

Degvielas tvertnes uzpildes

kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē

17.

Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana (demontāža)

17.1.

Automobiļa motora darbināšanai

paredzētu papildu degvielas tvertni atļauts uzstādīt tikai

tad, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda

transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa

tipa apstiprinājumā

17.2.

Kopējais transportlīdzekļa

motora darbināšanai paredzēto degvielas tvertņu skaits

transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 12 t,

nedrīkst būt lielāks par divām vienībām, bet

transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir 12 t un vairāk,

nedrīkst būt lielāks par trim vienībām. Šī prasība neattiecas

uz gāzes baloniem

17.3.

Kopējais degvielas tvertņu tilpums nedrīkst pārsniegt šādus

lielumus:

a) kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz

3500 kg, - 150 l;

b) autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 5000 kg,

un kravas automobilim, kura pilna masa ir no 3501 kg līdz

7000 kg, - 500 l;

c) autobusam, kura pilna masa pārsniedz 5000 kg, un

kravas automobilim, kura pilna masa ir no 7001 kg līdz

12000 kg, - 800 l;

d) kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz

12000 kg, - 1500 l

17.4.

Degvielas tvertnei jābūt droši

nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem

stiprinājuma elementiem izgatavotāja paredzētajā vietā

17.5.

Papildu degvielas tvertnes

izvietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa

konstrukcijas elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no

ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās

iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no

tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir

vienapjoma tips, degvielas tvertne nedrīkst atrasties

transportlīdzekļa salonā

17.6.

Degvielas tvertnes uzpildes

kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē

17.7.

Demontējot papildu degvielas

tvertni, jādemontē tvertnes stiprinājuma elementi, attiecīgās

degvielas šļūtenes un cauruļvadi, papildus uzstādītie sūkņi,

krāni u. tml.

18.

Gāzes

barošanas iekārtas uzstādīšana vai demontāža

18.1.

Sašķidrinātās naftas gāzes (SNG)

un saspiestās dabas gāzes (SDG) barošanas iekārtu atļauts

uzstādīt jebkuram mehāniskajam transportlīdzeklim

18.2.

Visām iekārtas sastāvdaļām jābūt

sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK noteikumu

Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110 prasībām

18.3.

Uzstādītājai iekārtai jāatbilst

ANO EEK noteikumu Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110

prasībām un tehniskajam stāvoklim - tehniskās apskates

noteikumu prasībām

18.4.

Ja veikta demontāža, visiem

iekārtas elementiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ

nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču

darbība

19.

Hidromanipulatora uzstādīšana vai demontāža

19.1.

Hidromanipulatora stiprinājumam

pie automobiļa rāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja

noteiktajām prasībām

19.2.

Hidromanipulatora hidrosistēmas

šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem.

Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas

noplūde nav pieļaujama. Hidrosistēmai jābūt darba

kārtībā

19.3.

Šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,5.

Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu

formulu:

k = B / 2Hsc,

kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra

augstums

19.4.

Demontējot hidromanipulatoru,

jābūt demontētām hidromanipulatora stiprinājuma vietām,

hidrosistēmas elementiem, sūkņiem, slēdžiem u. tml.

20.

Rāmja

pagarināšana vai saīsināšana

20.1.

Rāmja pagarināšana (saīsināšana)

jāveic saskaņā ar attiecīgās transportlīdzekļu markas

izgatavotāja rekomendācijām par ieteicamām rāmja griezuma

vietām un veidiem, pagarinājuma un pastiprinājumu

materiāliem, metināšanas tehnoloģiju, stiprināšanai paredzēto

bultskrūvju skaitu, izmēru un izvietojumu

20.2.

Rāmja daļu stiprinājuma veidam

un izpildījumam jābūt tādam, kas nodrošina stiprinājumu vietu

izturību un drošību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas

laikā

20.3.

Pagarinot transportlīdzekļa

rāmi, transportlīdzekļa garums nedrīkst palielināties vairāk

kā par 22 %

20.4.

Ja, pagarinot (saīsinot) rāmi,

mainās kardānpārvada garums, atļauts kārdānpārvadu saīsināt

līdz nepieciešamajam izmēram. Ja nepieciešama kardānpārvada

pagarināšana, atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga

garuma un griezes momenta kardānpārvadu

20.5.

Nav pieļaujama bremžu cauruļvadu

pagarināšana (saīsināšana), cauruļvadu metinot (lodējot).

Pagarinot cauruļvadu, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas

paredzētos vai analogus cauruļvadus. Cauruļvadu savienojuma

vietu konstrukcijai jānodrošina bremžu sistēmas

hermētiskums

20.6.

Pagarinot elektroinstalācijas

vadus, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas paredzētos vai

analogus elektroinstalācijas vadus. Elektroinstalācijas vadu

savienojuma vietām jābūt izolētām. Elektroinstalācijas vadiem

jābūt attiecīgi nostiprinātiem

21.

Priekšējās dakšas maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai

kvadriciklam

21.1.

Priekšējās dakšas stiprinājuma

vietām pie rāmja jāatbilst izgatavotāja noteiktajām

prasībām

21.2.

Stiprinājuma elementiem

jānodrošina drošs dakšas stiprinājums

21.3.

Priekšējās dakšas sagāzuma

leņķis pret horizontālo plakni nedrīkst pārsniegt lielumu,

pie kura, iedarbojoties vertikālai dinamiskai slodzei uz

priekšējo dakšu, amortizatoru darbība kļūst neefektīva

21.4.

Atļauts mainīt priekšējo dakšu

komplektā ar priekšējo riteni un esošo bremžu sistēmu

22.

Pakaļējo amortizatoru maiņa mopēdam, motociklam, triciklam

vai kvadriciklam

22.1.

Mainot motocikla pakaļējo

amortizatoru pret cita gabarītizmēra amortizatoru, tā

stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām

22.2.

Stiprinājuma elementiem

jānodrošina drošs amortizatora stiprinājums

22.3.

Mainot amortizatoru, jānodrošina

atbilstoša riteņa piedziņas ķēdes vai siksnas

spriegošana

23.

Stūres

maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam

23.1.

Atļauts stūri mainīt pret citas

markas un modeļa motocikla stūri

23.2.

Stūres stiprinājuma vietām

jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām

23.3.

Stiprinājuma elementiem

jānodrošina drošs stūres stiprinājums

24.

Motora

maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam

24.1.

Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas

izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, par

pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret

tās pašas markas un modeļa cita veida

(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt

tikai tad, ja šāda veida motoru transportlīdzeklim paredz

tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams

mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai

nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma

elementus.

Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas

izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, par pirmās

kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā

paša transportlīdzekļa tipa cita veida

(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt

tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt

motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav

nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma

elementus.

Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas

izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, mainot

motoru, atļauts uzstādīt tikai tādus motorus, kuri

sertificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu

transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu.

Jebkura cita veida motora maiņa mopēdam, motociklam,

triciklam un kvadriciklam tiek uzskatīta par otrās

kategorijas pārbūvi

24.2.

Motora stiprinājuma vietu

skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora

izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie

transportlīdzekļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus.

Pārejas kronšteinus metināt pie rāmja aizliegts

24.3.

Ja mopēdam, motociklam,

triciklam vai kvadriciklam uzstādītā motora jauda ir lielāka

par transportlīdzekļa markas un tipa transportlīdzekļa

izgatavotāja paredzēto motoru ar vislielāko motora jaudu, tad

CSDD nepieciešams iesniegt akreditētas testēšanas

laboratorijas vai tehniskā dienesta atzinumu par bremžu

iekārtas darbību un efektivitāti un transportlīdzekļa trokšņu

līmeni, stāvot un gaitā

24.4.

Mopēdam, motociklam, triciklam

vai kvadriciklam mainot motoru pret cita veida

(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā paša veida

(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas jaudas vai

tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa izgatavotāja

noteikto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu

reģistrā tiek dzēsts"