Vairogs10. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Izteikt 3. pielikumu šādā redakcijā:
"3. pielikums
Ministru kabineta
2004. gada 17. augusta
noteikumiem Nr. 725
Būtiskās
tehniskās prasības transportlīdzekļu pārbūvei
Nr.
p. k.
Prasības
1.
Vispārīgās prasības
1.1.
Pārbūvē ieteicams izmantot
attiecīgās markas un modeļa transportlīdzekļa izgatavotāja
ražotās detaļas, mezglus un agregātus
1.2.
Transportlīdzekļa gabarīti pēc
pārbūves nedrīkst pārsniegt ceļu satiksmes noteikumos
noteiktās robežvērtības. Tas neattiecas uz speciālajiem
transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas pārbūvēti
nedalāmu lielgabarīta kravu pārvadāšanai
1.3.
Transportlīdzekļa pilna masa pēc pārbūves nedrīkst
pārsniegt šādus lielumus:
1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski
pieļaujamo maksimālo masu;
2) ceļu satiksmes noteikumos noteiktās
robežvērtības, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis
pārbūvēts nedalāmu smagsvara kravu pārvadāšanai
1.4.
Vieglā automobiļa pilnas masas maiņa ir atļauta, ja to
paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un tiek mainīta
izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta atbilstošā masa. Ja
pēc virsbūves maiņas transportlīdzekļa izgatavotāja
plāksnītē norādītā pilnā masa atšķiras no transportlīdzekļa
reģistrācijas apliecībā norādītās pilnās masas, par
automobiļa pilno masu tiek uzskatīta masa, kas norādīta
uzstādītās virsbūves transportlīdzekļa izgatavotāja
plāksnītē.
Vieglajam automobilim pašmasa tiek mainīta tikai tad, ja
pārbūvējot mainīts sēdvietu skaits. Pašmasu nosaka,
transportlīdzekli nosverot.
Piezīme. Vieglā automobiļa pašmasa ir pilnībā
nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez
pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:
1) automobiļa masa;
2) vadītāja masa (75 kg);
3) dzesēšanas šķidruma masa;
4) eļļu masa;
5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt
piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā
tilpuma);
6) instrumentu komplekta masa;
7) rezerves riteņa(-u) masa.
Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3;
dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3;
sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65
g/cm3
1.5.
Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilnas
masas maiņa ir atļauta, ja to paredz transportlīdzekļa
izgatavotājs un tiek mainīta izgatavotāja plāksnīte, kurā
norādīta atbilstošā masa.
Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes
pašmasu pēc jebkura veida pārbūves nosaka,
transportlīdzekli nosverot.
Piezīme. Kravas automobiļa un autobusa pašmasa ir
pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar
vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:
1) kravas automobiļa vai autobusa masa;
2) vadītāja masa (75 kg);
3) dzesēšanas šķidruma masa;
4) eļļu masa;
5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt
piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā
tilpuma);
6) instrumentu komplekta masa;
7) rezerves riteņa(-u) masa.
Piekabes un puspiekabes pašmasā ietilpst:
1) piekabes (puspiekabes) masa;
2) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt
piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā
tilpuma);
3) instrumentu komplekta masa;
4) rezerves riteņa(-u) masa.
Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3;
dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3;
sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65
g/cm3
1.6.
Ar pilnu masu
slogotam kravas automobilim, autobusam, piekabei un
puspiekabei ass slodze pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt
transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo
maksimālo ass slodzi
1.7.
Automobiļa pašmasas
slodze uz stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par
20 % no automobiļa pašmasas
1.8.
Nomainītie un/vai uzstādītie agregāti, mezgli, sistēmas,
iekārtas un to tehniskais stāvoklis atbilst normatīvajiem
aktiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un
tehnisko kontroli uz ceļa (turpmāk - tehniskās apskates
noteikumi).
Bruņoto spēku, neatliekamās medicīniskās palīdzības,
ugunsdzēsības, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un
tiesībaizsardzības dienestu transportlīdzekļiem, kas
paredzēti speciālu funkciju veikšanai, var piemērot atkāpes
no šajā punktā minētajām prasībām
1.9.
Transportlīdzekļa
tipam pēc pārbūves jāatbilst valsts standarta LVS 87:1997
"Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas"
prasībām
2.
Kabīnes uzstādīšana
2.1.
Kravas automobilim
oriģinālās kabīnes vietā pieļaujams uzstādīt tās pašas markas
cita modeļa kabīni
2.2.
Uzstādāmās kabīnes
stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam jāatbilst
oriģinālās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un
izvietojumam. Pretējā gadījumā šāds pārbūves veids tiek
uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi
3.
Motora maiņa
3.1.
Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada
1. janvārim, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek
uzskatīta motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita
veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru,
turklāt tikai tad, ja šāda veida motoru automobilim paredz
tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams
mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai
nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma
elementus.
Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek
uzskatīta motora maiņa pret tā paša transportlīdzekļa tipa
cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes)
motoru, turklāt tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav
nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora
stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus
stiprinājuma elementus.
Jebkura cita veida motora maiņa tiek uzskatīta par otrās
kategorijas pārbūvi.
Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, mainot motoru, atļauts uzstādīt tikai
tādus motorus, kuri sertificēti saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu
atbilstības novērtēšanu un atbilst tādai pašai vai
augstākai emisijas klasei
3.2.
Uzstādītā motora jaudas un griezes momenta izmaiņas ne
tieši, ne netieši nedrīkst būtiski ietekmēt automobiļa
iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un
sistēmu darbību un efektivitāti.
Ja vieglajam vai kravas automobilim ar pilnu masu līdz
3500 kg uzstādītā motora jauda ir lielāka par tās pašas
transportlīdzekļa markas un tipa izgatavotāja paredzēto
motoru ar vislielāko motora jaudu, tad CSDD nepieciešams
iesniegt akreditētas testēšanas laboratorijas vai tehniskā
dienesta atzinumu par bremžu iekārtas darbību un
efektivitāti un transportlīdzekļa trokšņu līmeni, stāvot un
gaitā
3.3.
Motora stiprinājuma
vietu skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora
izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie
automobiļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas
kronšteinus metināt pie automobiļa rāmja ir aizliegts
3.4.
Akumulatora
baterijai jānodrošina motora palaišanai nepieciešamā
palaišanas strāva un spriegums (12 V vai 24 V)
3.5.
Ģeneratoram
jānodrošina attiecīgs automobiļa elektroiekārtai
nepieciešamais barošanas un akumulatora baterijas lādēšanas
spriegums
3.6.
Ja automobiļa salonā vai slēgtas
virsbūves bagāžas nodalījumā tiek uzstādīta papildu
akumulatora baterija, tai jāatrodas izolētā un vēdināmā
akumulatora kastē
3.7.
Ja automobiļa darba bremžu
iekārta aprīkota ar vakuuma pastiprinātāju, mainot motoru
pret kompresijas aizdedzes motoru, papildus jāuzstāda
vakuumsūknis, kura ražībai jānodrošina bremžu pastiprinātāja
efektīva darbība
3.8.
Ja automobiļa stūres iekārta
aprīkota ar stūres pastiprinātāju, eļļas sūkņa darbībai
jānodrošina stūres pastiprinātāja efektīva darbība
3.9.
Motora izplūdes gāzu sistēmai
jābūt hermētiskai
3.10.
Ja tiek mainītas transmisijas
elementu (piemēram, pārnesumu kārbas, sadales kārbas,
diferenciāļa) stiprinājuma vietas vai lietoti pašizgatavoti
stiprinājuma elementi, vai tiek izmantoti speciāli
savienojoši atloki, tā tiek uzskatīta par otrās kategorijas
pārbūvi. Nav atļauts veikt konstruktīvas izmaiņas sajūga
kartera korpusā
3.11.
Mainot motoru, aizliegts
pagarināt kardānpārvadu. Atļauts izmantot citu marku un
modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu
3.12.
Transportlīdzeklim, kas
izgatavots pēc 2012. gada 1. janvāra, mainot
motoru, jānodrošina izgatavotāja paredzētās pašdiagnostikas
sistēmas (OBD) pareiza darbība
3.13.
Transportlīdzeklim atļauts
uzstādīt tikai tādu motoru, kas ir identificējams (piemēram,
pēc motora koda, motora numura)
3.14.
Transportlīdzeklim, kas
izgatavots pēc 2008. gada 31. decembra, mainot
motoru pret cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas
aizdedzes) vai tā paša veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas
aizdedzes) citas jaudas vai tilpuma motoru, ieraksts par
transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto oglekļa dioksīda
(CO2) izmešu daudzumu reģistrā tiek dzēsts
4.
Kravas
tilpnes (kravas kastes, furgona, cisternas, platformas) maiņa
vai uzstādīšana
4.1.
Kravas tilpnes stiprinājuma
elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes
izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina ar maksimālo
tehniski pieļaujamo masu slogotas kravas tilpnes noturēšana
garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli
paātrinot (palēninot), bez nobīdes
4.2.
Ja kravas tilpne tiek stiprināta pie virsrāmja, pirmajam
(aiz vadītāja kabīnes) virsrāmja stiprinājuma elementam pie
automobiļa rāmja jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam.
Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret
nekustīgajiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja
virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja
sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2.
Ja kravas tilpni stiprina tieši pie automobiļa rāmja,
elastīgie savienojumi nav nepieciešami un ir pieļaujami
nekustīgie kravas tilpnes stiprinājuma elementi visa
automobiļa rāmja garumā
4.3.
Ja kravas tilpnes pārkare pār
pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa
garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas
pārbūvi
4.4.
Ja veikta otrās kategorijas
pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst
pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo
masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs
mazāka par 25 % no transportlīdzekļa maksimālās tehniski
pieļaujamās masas
4.5.
Kravas cisternu uzstādīšana vai
nomaiņa bīstamu kravu pārvadājumiem paredzētiem kravas
automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) uzskatāma par otrās
kategorijas pārbūvi
4.6.
Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas automobiļa
šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45.
To aprēķina, izmantojot šādu formulu:
k = B / 2Hsc,
kur
B - automobiļa šķērsbāze;
Hsc - automobiļa smaguma centra
augstums.
Bīstamu kravu pārvadājumiem paredzēta kravas automobiļa
vai piekabes (puspiekabes) šķērsstabilitātes parametriem
jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas
Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā
ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros 1958. gada
20. martā noslēgtajam nolīgumam "Par vienveida
tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu
transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var
uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un
saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības
novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas
nosacījumiem" pievienoto noteikumu (turpmāk - ANO EEK
noteikumi) Nr. 111 prasībām
5.
Pārbūve par kravas pašizgāzēju
5.1.
Kravas tilpnes stiprinājuma
elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes
izgatavotāja noteiktām prasībām un jānodrošina ar pilnu masu
slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un
šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot),
bez nobīdes
5.2.
Ja kravas tilpnes pārkare pār
pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa
garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas
pārbūvi
5.3.
Ja veikta otrās kategorijas
pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst
pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo
masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs
mazāka par 25 % no transportlīdzekļa pilnas masas
5.4.
Pašizgāzēja kravas tilpnei jābūt
droši nofiksējamai paceltā un nolaistā stāvoklī. Kravas
tilpnes maksimālais pacelšanas augstums jāierobežo ar
speciālu maksimālā pacelšanas augstuma ierobežotāju
5.5.
Hidrosistēmas šļūtenēm un
cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko
šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav
pieļaujama
5.6.
Darba cilindriem jābūt droši
nostiprinātiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem
5.7.
Kravas tilpnes pacelšanas
(nolaišanas) vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē viegli
pieejamā vietā
5.8.
Kravas tilpnes pacelšanas
(nolaišanas) hidrosistēmai jābūt darba kārtībā
5.9.
Kravas pašizgāzēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt
ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:
k = B / 2Hsc,
kur
B - automobiļa šķērsbāze;
Hsc - automobiļa smaguma centra
augstums
6.
Pārbūve par kravas seglu vilcēju
6.1.
Seglu ierīci atļauts montēt
tikai pie virsrāmja, kuru attiecīgi stiprina pie automobiļa
rāmja
6.2.
Seglu ierīces stiprinājuma
elementiem pie virsrāmja un to skaitam jāatbilst seglu
ierīces izgatavotāja noteiktajām prasībām
6.3.
Virsrāmja stiprinājuma
elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas
seglu ierīces noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā,
automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes
6.4.
Virsrāmja stiprinājuma
elementiem jābūt nekustīgiem
6.5.
Seglu ierīces izvietojumam
attiecībā pret automobiļa pakaļējo tiltu jāatbilst
transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām un
jānodrošina vilcēja un puspiekabes pagrieziena leņķis ap
pulkas asi horizontālā plaknē ne mazāk kā 90 grādi uz abām
pusēm
6.6.
Seglu ierīcei jānodrošina
puspiekabes pulkas automātiska bloķēšana pēc puspiekabes un
vilcēja sakabes. Atbloķēšana jāveic ar speciālas sviras
palīdzību, kurai jāatrodas uz seglu ierīces
6.7.
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, atļauts uzstādīt tikai tādu
seglu ierīci, kas sertificēta un marķēta saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
7.
Pārbūve par konteinervedēju
7.1.
Konteinera stiprinājuma
elementiem jābūt izgatavotiem un marķētiem atbilstoši
tehnisko normatīvu un piemērojamo standartu prasībām
7.2.
Konteineru stiprinājuma elementu
izvietojumam jānodrošina standartveida konteineru
stiprināšana uz transportlīdzekļa visās šim nolūkam
paredzētajās konteineru stiprināšanas vietās
7.3.
Konteinervedēja šķērssiju
konstrukcijai jānodrošina ar pilnu masu slogota konteinera
noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili
maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes
7.4.
Konteinervedēja rāmim jābūt
aprīkotam ar speciālām konteinera atbalsta virsmām. Tām jābūt
izvirzītām par 12,5 mm virs konteinera stiprinājuma elementu
atbalsta plaknes
7.5.
Attāluma starpība starp
konteinera stiprinājuma elementu centriem, mērot attālumu
starp konteinera stiprinājuma elementiem pa diagonāli,
nedrīkst pārsniegt 13 mm
8.
Automobiļa pārbūve par kravas furgonu vai papildu sēdvietu
rindas uzstādīšana kravas furgonā
8.1.
Kravas furgona virsbūve ir
slēgta (vienapjoma) - vadītāja un pasažieru telpa apvienota
vienā apjomā ar slēgtu kravas telpu (sienas un jumts ir
monolīts, cietas konstrukcijas, netiek izmantots tents vai
viegli demontējams plastikāta vai cita materiāla
pārsegums)
8.2.
Kravas furgonā jābūt ne vairāk kā:
a) septiņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) -
automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg;
b) deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) - automobilim,
kura pilna masa pārsniedz 3500 kg
8.3.
Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst
šādiem nosacījumiem:
a) ja N = 0:
P - M ≥ 100 kg;
b) ja 0 < N ≤ 2:
P - (M + N x 68) ≥ 150
kg;
c) ja N > 2:
P - (M + N x 68) ≥ N x 68,
kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
68 - pasažiera masa (kg)
8.4.
Sēdekļiem jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma
pamatprasības norādītas 1. attēlā. Minimālais attālums
starp sēdekļu rindām, kas vērstas:
a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām
vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes
priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes
aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā
augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,
kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);
b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret
otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums
starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā
plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem
punktiem).
1. att. Sēdekļu
izvietojuma minimālie attālumi
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru
iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas
speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī
sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad
priekšā esošajam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt
transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai
sagāžamam uz priekšu).
Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot
automobiļa kravas nodalījumā
8.5.
Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:
a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā
aizmugurējā stāvoklī;
b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25
grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas
plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un
sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;
c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa
izgatavotāja noteiktajam
8.6.
Kravas nodalījums ir automobiļa daļa, kas atrodas aiz
sēdekļu rindas(-ām) vai starpsienas, vai aiz vadītāja
sēdekļa, ja automobilis ir aprīkots tikai ar vadītāja
sēdekli.
Pēc pārbūves automobiļa kravas nodalījumam ir jāatbilst
šādiem nosacījumiem:
a) ar vienu sēdekļu rindu, ieskaitot rindu, kurā
izvietots vadītāja sēdeklis:
Y ≥ 0,6 m;
≥ 0,4;
b) ar divām vai vairāk sēdekļu rindām, ieskaitot rindu,
kurā izvietots vadītāja sēdeklis:
Y ≥ 0,8 m;
Y x X ≥ 1,28
m2;
≥ 0,3, kur
Y - kravas nodalījuma durvju augstums (m) - vertikālais
attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras
attiecīgi durvju ailes apakšdaļas augstākajam punktam un
durvju ailes augšdaļas zemākajam punktam (skat.
2. att.);
X - kravas nodalījuma durvju platums (m) - horizontālais
attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras
attiecīgi durvju ailes kreisās un labās puses visvairāk uz
iekšpusi izvirzītajam punktam. (skat. 2. att.);
2. att. Kravas
nodalījuma durvju augstums un platums
Z - kravas nodalījuma garums (m) - horizontālais
attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras
attiecīgi pēdējās sēdekļu rindas vai starpsienas visvairāk
uz aizmuguri izvirzītajam punktam un aizvērta kravas
nodalījuma durvju visvairāk uz iekšpusi (priekšu)
izvirzītajam punktam. Ja pēdējā sēdekļu rinda ir
transformējama (piemēram, sēdekļus ir iespējams ielocīt
grīdā, pa sliedēm pārbīdīt vai sagāzt uz priekšu, tādējādi
palielinot kravas nodalījuma garumu), tad kravas nodalījuma
garumu nosaka, sēdekļus iestatot pasažieru pārvadāšanai
paredzētā pozīcijā, atbilstoši šā pielikuma 8.4. un
8.5. punktā noteiktajām prasībām (skat.
3. att.);
L - automobiļa garenbāze (m) - divasu automobilim
attālums starp priekšējā tilta ass centra līniju un otrā
tilta ass centra līniju. Trīsasu automobilim - attālums
starp priekšējā tilta ass centra līniju un līniju, kas
atrodas vienādā attālumā starp otrā un trešā tilta ass
centriem (skat. 3. att.)
3. att. Kravas
nodalījuma garums un automobiļa garenbāze
8.7.
Mērījumu veikšanas kritēriji kravas nodalījumam:
a) sēdekļu izvietojumam un regulējumam jāatbilst šā
pielikuma 8.4. un 8.5. punktā noteiktajām
prasībām;
b) ja pēdējās rindas sēdekļi ir vērsti pretēji
braukšanas virzienam, tad kravas nodalījuma garumu mēra
horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvena
augstākajam punktam, sākot no vertikālas plaknes, kas
atrodas 0,65 m attālumā no sēdekļa atzveltnes
priekšējās daļas (skat. 4. att.);
4. att. Mērījumu
veikšanas kritēriji pretēji braukšanas virzienam vērstam
sēdeklim
c) ja kravas nodalījums no pasažieru nodalījuma ir
atdalīts ar starpsienu, tad kravas nodalījuma garums tiek
mērīts no starpsienas
8.8.
Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada
1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski
ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena,
atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un
fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti
sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja,
ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek
uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to
stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas)
atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:
a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru
diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai
pie grīdas paredzētajiem urbumiem;
b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas
ar metāla leņķiem (minimālie izmēri
120 x 32 x 32 x 4 mm)
vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes
minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm,
apaļas formas paplāksnes minimālais ārējais diametrs
70 mm, minimālais biezums 4 mm);
c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne
mazāku par 8.8.;
d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs
sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot
(palēninot), bez nobīdes.
Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt
sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu
8.9.
Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar
drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu
prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām
jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu
atbilstības novērtēšanu
8.10.
Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām
(aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta
materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie
automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā,
lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu
iespējams uzstādīt atpakaļ.
Kravas nodalījuma grīdai (slogošanas virsmai) ir jābūt
līdzenai un paralēlai attiecībā pret automobiļa grīdu
8.11.
Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu
logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis
izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli
var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko
normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa
izgatavošanu (sertificēšanu).
Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu durvis,
izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un
tehnoloģiju.
Pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to
noturēšanai atvērtā stāvoklī
8.12.
Ja pēdējā sēdekļu rinda ir vērsta pretēji braukšanas
virzienam, tad automobilis jāaprīko ar starpsienu vai
kravas stiprināšanas ierīcēm.
Starpsienai un kravas stiprināšanas ierīcēm ir jāatbilst
Komisijas 2011. gada 14. jūlija Regulas (ES)
Nr. 678/2011, ar kuru aizstāj II pielikumu un
groza IV, IX un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu
mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem
transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un
atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai
(pamatdirektīva), 3.4. punktā noteiktajām prasībām
8.13.
Šā pielikuma
8. punkta prasības netiek piemērotas
nepārbūvētiem automobiļiem, kas ir rūpnieciski izgatavoti,
sertificēti un marķēti kā kravas furgoni saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
9.
Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona vai autobusa pārbūve
par vieglo plašlietojuma automobili
9.1.
Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot
šādu formulu:
N ≤ (P - M) / 68, kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja
vietu;
68 - pasažiera masa (kg).
Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nav mazāks par
četrām vietām, bet nedrīkst pārsniegt deviņas vietas
9.2.
Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst
šādiem nosacījumiem:
P - (M + N × 68) < N × 68,
kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
68 - pasažiera masa (kg)
9.3.
Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada
1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski
ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena,
atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un
fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti
sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja,
ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek
uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to
stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas)
atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:
a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru
diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai
pie grīdas paredzētajiem urbumiem;
b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas
ar metāla leņķiem (minimālie izmēri
120 x 32 x 32 x 4 mm)
vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes
minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm,
apaļas formas paplāksnes minimālais ārējais diametrs
70 mm, minimālais biezums 4 mm);
c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne
mazāku par 8.8.;
d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs
sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot
(palēninot), bez nobīdes
9.4.
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma
vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu
9.5.
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina
droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja
transportlīdzeklī nav paredzētas speciālas ejas, lai
pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav
durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošam sēdekļu
rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa
sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu)
9.6.
Sēdekļu stiprinājuma elementiem
jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums
9.7.
Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar
drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu
prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām
jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu
atbilstības novērtēšanu
9.8.
Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu
logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja transportlīdzeklis
izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli
var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko
normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa
izgatavošanu (sertificēšanu).
Izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus
un tehnoloģiju, atļauts likvidēt logus vietās, kur pretī
neatrodas sēdvietu rinda
9.9.
Sēdekļiem jābūt izvietotiem vismaz divās rindās. Sēdekļu
izvietojuma pamatprasības norādītas šā pielikuma
8.4. punkta 1. attēlā. Minimālais attālums starp
sēdekļu rindām, kas vērstas:
a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām
vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes
priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes
aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā
augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,
kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);
b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret
otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums
starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā
plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem
punktiem).
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru
iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas
speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī
sēdekļu rindai nav durvis iekāpšanai un izkāpšanai, tad
priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt
transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai
sagāžamam uz priekšu).
Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot
automobiļa kravas nodalījumā
9.10.
Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:
a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā
aizmugurējā stāvoklī;
b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25
grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas
plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un
sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;
c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa
izgatavotāja noteiktajam
9.11.
Demontēto sēdekļu stiprinājuma
vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām, aizkniedētām,
nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla plāksni, kas
nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves, vai
līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu
instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt
atpakaļ
10.
Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona un plašlietojuma
vieglā automobiļa pārbūve par pasažieru autobusu
10.1.
Pieļaujamo pasažieru sēdvietu un stāvvietu skaitu aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
N ≤ (P - M - K*) /
Mpasažiera*, kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja
vietu;
K - papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg);
Mpasažiera - pasažiera masa (kg).
Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases
atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu
Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām.
Sēdvietu skaitam kopā ar vadītāja vietu jābūt lielākam
par deviņām vietām
10.2.
Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst
šādam nosacījumam:
P - (M + K* + N ×
Mpasažiera*) ≥ N × Mpasažiera*,
kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja
vietu;
K - papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg);
Mpasažiera - pasažiera masa (kg).
Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases
atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu
Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām
10.3.
Autobusa konstrukcijai,
aprīkojumam (piemēram, avārijas izejas un to skaits, durvju
skaits un izvietojums, ugunsdzēšamo aparātu skaits un
izvietojums, lūka) un sēdekļu izvietojumam jāatbilst ANO EEK
noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52, vai
noteikumu Nr. 107 prasībām
10.4.
Atļauts uzstādīt tikai
rūpnieciski ražotus sēdekļus kopā ar sēdekļu kronšteiniem un
to stiprinājuma elementiem
10.5.
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma
vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu
10.6.
Automobiļa grīdai sēdekļu
kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas,
kronšteini, paplāksnes)
10.7.
Sēdekļu stiprinājuma elementiem
jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums
10.8.
Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar
drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu
prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām
jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu
atbilstības novērtēšanu
10.9.
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, bremžu iekārtai jābūt
sertificētai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un
jābūt aprīkotai ar bremžu antibloķēšanas (ABS) sistēmu
11.
Automobiļa pielāgošana labās puses kustībai
11.1.
Pārbūvi atļauts veikt tikai tad,
ja izgatavotājs izgatavo arī tādus attiecīgās markas un
modeļa automobiļus, kas paredzēti braukšanai pa ceļa labo
pusi
11.2.
Pārbūvei atļauts izmantot tikai
tās pašas markas un modeļa sastāvdaļas
11.3.
Stūres mehānismam jābūt
piemērotam labās puses kustībai
11.4.
Automobilis jāaprīko ar Eiropas
tipa labās puses kustībai paredzētiem lukturiem. Tiem jābūt
sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu
11.5.
Mēraparātu panelī izvietotajām
mērīšanas un indikācijas ierīcēm jābūt izvietotām atbilstoši
labās puses kustībai un jāveic paredzētās funkcijas
11.6.
Stikla tīrītājiem jābūt
izvietotiem atbilstoši labās puses kustībai
11.7.
Kravas automobiļa kabīnes
pacelšanas mehānismam jābūt izvietotam atbilstoši labās puses
kustībai
12.
Pārbūve par mācību automobili vai speciālā aprīkojuma
demontāža
12.1.
Par mācību automobili atļauts
pārbūvēt jebkuru vieglo automobili, kravas automobili vai
autobusu
12.2.
Mācību automobili jāaprīko ar
papildu (dublējošo) sajūga un bremžu pedāli braukšanas mācību
instruktoram. Pieļaujams mācību automobiļa dublējošo vadību
papildus aprīkot arī ar akseleratora pedāli. Papildu
(dublējošām) vadības ierīcēm jābūt mehāniski (ar svirām,
stiepņiem, trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības
ierīcēm un jānodrošina automobiļa pamatvadības un dublējošās
vadības ierīču neatkarīga darbība
12.3.
Bremžu iekārtas dublējošai
vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu
ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas
efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām
prasībām
12.4.
Nav pieļaujama palielināta
brīvkustība dublējošās vadības ierīču mehānismu šarnīros
12.5.
Dublējošās vadības iekārtas
elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma
elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem
pret atskrūvēšanos
12.6.
Automobili jāaprīko ar
normatīvajiem aktiem atbilstošu pazīšanas zīmi. Tai jābūt no
iekšpuses apgaismotai un novietotai vertikālā plaknē
perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij uz
transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta. Pazīšanas zīmei
jābūt droši nostiprinātai. Vienā līmenī ar pazīšanas zīmi
jebkurā plaknē aizliegts izvietot jebkuru papildu
informāciju. Citu informāciju atļauts piestiprināt zem
pazīšanas zīmes, šī informācijas bloka augstums no
transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta nedrīkst pārsniegt
100 mm, un tas nedrīkst būt izgaismots
12.7.
Mācību automobili, kas paredzēts
BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D un DE kategorijas autovadītāju
apliecības iegūšanai, jāaprīko ar vienu transportlīdzeklim
paredzētu un regulējamu papildu ārējo atpakaļskata spoguli
katrā pusē
12.8.
Mācību automobili, kas paredzēts
B kategorijas autovadītāja apliecības iegūšanai, jāaprīko ar
vienu transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu papildu
ārējo atpakaļskata spoguli katrā pusē un vienu
transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu atpakaļskata
spoguli salonā
12.9.
Ja veikta demontāža, visiem
dublējošās vadības ierīču elementiem, pazīšanas zīmei un
dublējošiem atpakaļskata spoguļiem jābūt demontētiem.
Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa
pamatvadības ierīču darbība
12.10.
Ja transportlīdzeklis ir
aprīkots ar citu netiešās redzamības ierīci (piemēram,
videokameru ar monitoru), kas ir sertificēta un marķēta
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu
un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un nodrošina tai
atbilstošu redzamību braukšanas apmācības instruktoram,
papildu atpakaļskata spoguļa uzstādīšana nav obligāta
13.
Pārbūve par katafalkautomobili
13.1.
Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot
šādu formulu:
N ≤ (P - M - 150) / 68,
kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja
vietu;
150 - kravas masa (kg);
68 - pasažiera masa (kg)
13.2.
Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst
šādiem nosacījumiem:
P - (M + 150 + N × 68) ≥ N ×
68, kur
P - automobiļa pilna masa (kg);
M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
150 - kravas masa (kg);
68 - pasažiera masa (kg)
13.3.
Pasažieru nodalījumam no
speciālā nodalījuma jābūt hermētiski atdalītam ar starpsienu.
Speciālajā nodalījumā jāizveido piespiedu ventilācijas
sistēma
13.4.
Cilvēka mirstīgo atlieku
pārvadāšanai paredzētajam aprīkojumam ir jābūt stacionāri
nostiprinātam, stiprinājuma elementiem jānodrošina aprīkojuma
noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili
maksimāli paātrinot (palēninot) bez nobīdes
13.5.
Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada
1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski
ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena,
atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un
fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti
sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja,
ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu stiprinājuma
vietām pie automobiļa virsbūves (grīdas) ir jāatbilst
sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:
a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru
diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai
pie grīdas paredzētajiem urbumiem;
b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas
ar metāla leņķiem (minimālie izmēri
120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar
paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie
izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas
paplāksnes minimālais ārējais diametrs 70 mm,
minimālais biezums 4 mm);
c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne
mazāku par 8.8.;
d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs
sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot
(palēninot), bez nobīdes.
Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt
sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu
13.6.
Sēdekļiem jābūt
aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates
noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to
stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
13.7.
Sēdekļiem ir jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma
pamatprasības norādītas šā pielikuma 8.4. punkta
1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām,
kas vērstas:
a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām
vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes
priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes
aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā
augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,
kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);
b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret
otru ar atzveltņu priekšpusēm) ir 1,3 m (attālums
starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā
plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem
punktiem).
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru
iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas
speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī
sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad
priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt
transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai
sagāžamam uz priekšu)
13.8.
Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:
a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā
aizmugurējā stāvoklī;
b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25
grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas
plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un
sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;
c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa
izgatavotāja noteiktajam
13.9.
Demontēto sēdekļu
stiprinājuma vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām,
aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla
plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves,
vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu
instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu iespējams uzstādīt
atpakaļ
13.10.
Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu
logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis
izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli
var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehniskajiem
normatīviem, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa
izgatavošanu (sertificēšanu).
Speciālajā nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu
durvis, izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos
materiālus un tehnoloģiju
14.
Pielāgošana personai ar invaliditāti (personai ar
invaliditāti paredzētās vadības sistēmas demontāža)
14.1.
Personai ar
invaliditāti pielāgoto vadības iekārtu atkarībā no kustību
ierobežojuma veida veido uz sajūga, bremžu, ātrumu
pārslēgšanas, stūres, barošanas un apgaismes sistēmām vai
paralēli tām
14.2.
Bremžu iekārtas
alternatīvajai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas
signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa
bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām
prasībām
14.3.
Izslēgtai sajūga
vadības ierīcei jābūt ar fiksējamu gala stāvokli
14.4.
Nav pieļaujama
palielināta brīvkustība vadības mehānismu šarnīros
14.5.
Visiem vadības
iekārtu elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem,
stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un
nodrošinātiem pret atskrūvēšanos
14.6.
Vadības iekārtu
sviras nedrīkst pieskarties citām automobiļa daļām, un to
iekārtu elementi nedrīkst ierobežot automobiļa vadības
pamatiekārtu darbību
14.7.
Vadības iekārtu
elementiem jābūt izveidotiem bez asiem izvirzījumiem un
izvietotiem tā, lai ceļu satiksmes negadījumā iespējami mazāk
traumētu vadītāju
14.8.
Stūres ratam atļauts
uzstādīt speciālu rokturi automobiļa vadīšanai ar vienu
roku
14.9.
Ja veikta demontāža,
visiem alternatīvās vadības ierīču elementiem jābūt
demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta
automobiļa pamatvadības ierīču darbība
15.
Pārbūve par kravas kokvedēju
15.1.
Kravas kokvedēja statņu maksimālo augstumu aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
Hmax ≤ P / (L
× B × k1 × k2), kur
Hmax - kravas statņu maksimālais
augstums (m);
P - transportlīdzekļa kravnesība pēc pārbūves (t);
L - kravas garums (m);
B - kravas statņu iekšējais platums (m);
k1 - koksnes krāvuma koeficients
(k1 = 0,52);
k2 - koksnes blīvuma koeficients
(k2 = 0,58)
15.2.
Statņu minimālais augstums
Hmin = 180 cm
15.3.
Kravas kokvedējam, izņemot
piekabes, jābūt aprīkotam ar priekšējo aizsargsienu, kas
pasargā vadītāja kabīni, ja notiek kravas nobīde. Priekšējās
aizsargsienas augstums nedrīkst būt mazāks par kokvedēja
statņu augstumu H mīnus 10 cm, un priekšējai aizsargsienai
jānotur puse kravas maksimālā svara, ja notiek kravas nobīde.
Tas attiecas arī uz puspiekabēm
15.4.
Kravas kokvedēja virsrāmja
stiprinājuma elementiem pie automobiļa rāmja un to skaitam
jānodrošina ar pilnu masu slogota virsrāmja noturēšana
garenvirzienā un šķērsvirzienā, transportlīdzekli maksimāli
paātrinot (palēninot), bez nobīdes. Virsrāmja pirmajam (aiz
vadītāja kabīnes) stiprinājuma elementam jābūt elastīgam, bet
pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita
attiecībai pret nekustīgajiem stiprinājuma elementiem visā
virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja virsrāmim ir tikai trīs
stiprinājuma vietas visas virsrāmja sijas garumā, pieļaujamā
attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina kravas
tilpnes noturēšana šķērsvirzienā
15.5.
Kravas statņu siju maksimālajam pieļaujamam spriegumam
σmax jābūt mazākam par siju materiāla
pieļaujamo spriegumu σpieļ.
Slodzi, kas darbojas uz statņu vertikālo siju, aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
Qs =
Qkr x sinβ / n, kur
Qkr = L x B x H1 x
k1 x k2;
Qs - slodze, kas darbojas uz vertikālo
siju;
Qkr - kravas maksimālais svars;
H1 - statņu konstruktīvais augstums;
n - kravas statņu skaits.
Maksimālo lieces momentu (Mmax), kas darbojas
uz statnes vertikālo siju, aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
Mmax =
qs x H12 / 2,
kur
qs = Qs :
H1 , kur qs - vienmērīgi
izkliedēta slodze uz statņa vertikālo siju;
σmax = Mmax :
Wx, < σpieļ , kur
σmax - statņu vertikālās sijas maksimāli
pieļaujamais spriegums;
σpieļ - statņu vertikālās sijas
materiāla pieļaujamais spriegums;
Wx - statņu vertikālās sijas pretestības
moments
15.6.
Kravas statņu stiprinājumam pie transportlīdzekļa
pamatrāmja vai virsrāmja jābūt mehāniskam (skavas,
bultskrūves). Kravas statnes pie transportlīdzekļa rāmja
vai virsrāmja metināt aizliegts.
Statņu stiprinājuma skrūvju cirpes spriegumu aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
τs = N /
As ≤ Rbs x
yb x yc , kur
τs - skrūves cirpes spriegums;
N - spēks, kas darbojas uz skrūvi;
As - summārais skrūvju cirpes
laukums;
yb - skrūvju nevienmērīgās darbības
koeficients;
yc - daudzskrūvju savienojumu darbības
koeficients
15.7.
Kravas kokvedēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne
mazākam par 0,45. Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
k = B /
2Hsc , kur
B - automobiļa šķērsbāze;
Hsc - automobiļa smaguma centra
augstums
16.
Degvielas tvertnes maiņa
16.1.
Oriģinālās degvielas tvertnes
maiņa pret citu degvielas tvertni atļauta tikai tad, ja šādas
degvielas tvertnes uzstādīšanu transportlīdzeklim paredz
izgatavotājs un tā ir iekļauta transportlīdzekļa tipa
apstiprinājumā
16.2.
Degvielas tvertnei jābūt droši
nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem
stiprinājuma elementiem
16.3.
Degvielas tvertnei jābūt
izvietotai izgatavotāja paredzētajā vietā. Novietojumam jābūt
tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas
elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru
(piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības
transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes
ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir vienapjoma tips,
degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa
salonā
16.4.
Degvielas tvertnes uzpildes
kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē
17.
Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana (demontāža)
17.1.
Automobiļa motora darbināšanai
paredzētu papildu degvielas tvertni atļauts uzstādīt tikai
tad, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda
transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa
tipa apstiprinājumā
17.2.
Kopējais transportlīdzekļa
motora darbināšanai paredzēto degvielas tvertņu skaits
transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 12 t,
nedrīkst būt lielāks par divām vienībām, bet
transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir 12 t un vairāk,
nedrīkst būt lielāks par trim vienībām. Šī prasība neattiecas
uz gāzes baloniem
17.3.
Kopējais degvielas tvertņu tilpums nedrīkst pārsniegt šādus
lielumus:
a) kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz
3500 kg, - 150 l;
b) autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 5000 kg,
un kravas automobilim, kura pilna masa ir no 3501 kg līdz
7000 kg, - 500 l;
c) autobusam, kura pilna masa pārsniedz 5000 kg, un
kravas automobilim, kura pilna masa ir no 7001 kg līdz
12000 kg, - 800 l;
d) kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz
12000 kg, - 1500 l
17.4.
Degvielas tvertnei jābūt droši
nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem
stiprinājuma elementiem izgatavotāja paredzētajā vietā
17.5.
Papildu degvielas tvertnes
izvietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa
konstrukcijas elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no
ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās
iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no
tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir
vienapjoma tips, degvielas tvertne nedrīkst atrasties
transportlīdzekļa salonā
17.6.
Degvielas tvertnes uzpildes
kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē
17.7.
Demontējot papildu degvielas
tvertni, jādemontē tvertnes stiprinājuma elementi, attiecīgās
degvielas šļūtenes un cauruļvadi, papildus uzstādītie sūkņi,
krāni u. tml.
18.
Gāzes
barošanas iekārtas uzstādīšana vai demontāža
18.1.
Sašķidrinātās naftas gāzes (SNG)
un saspiestās dabas gāzes (SDG) barošanas iekārtu atļauts
uzstādīt jebkuram mehāniskajam transportlīdzeklim
18.2.
Visām iekārtas sastāvdaļām jābūt
sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK noteikumu
Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110 prasībām
18.3.
Uzstādītājai iekārtai jāatbilst
ANO EEK noteikumu Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110
prasībām un tehniskajam stāvoklim - tehniskās apskates
noteikumu prasībām
18.4.
Ja veikta demontāža, visiem
iekārtas elementiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ
nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču
darbība
19.
Hidromanipulatora uzstādīšana vai demontāža
19.1.
Hidromanipulatora stiprinājumam
pie automobiļa rāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja
noteiktajām prasībām
19.2.
Hidromanipulatora hidrosistēmas
šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem.
Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas
noplūde nav pieļaujama. Hidrosistēmai jābūt darba
kārtībā
19.3.
Šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,5.
Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
k = B / 2Hsc,
kur
B - automobiļa šķērsbāze;
Hsc - automobiļa smaguma centra
augstums
19.4.
Demontējot hidromanipulatoru,
jābūt demontētām hidromanipulatora stiprinājuma vietām,
hidrosistēmas elementiem, sūkņiem, slēdžiem u. tml.
20.
Rāmja
pagarināšana vai saīsināšana
20.1.
Rāmja pagarināšana (saīsināšana)
jāveic saskaņā ar attiecīgās transportlīdzekļu markas
izgatavotāja rekomendācijām par ieteicamām rāmja griezuma
vietām un veidiem, pagarinājuma un pastiprinājumu
materiāliem, metināšanas tehnoloģiju, stiprināšanai paredzēto
bultskrūvju skaitu, izmēru un izvietojumu
20.2.
Rāmja daļu stiprinājuma veidam
un izpildījumam jābūt tādam, kas nodrošina stiprinājumu vietu
izturību un drošību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas
laikā
20.3.
Pagarinot transportlīdzekļa
rāmi, transportlīdzekļa garums nedrīkst palielināties vairāk
kā par 22 %
20.4.
Ja, pagarinot (saīsinot) rāmi,
mainās kardānpārvada garums, atļauts kārdānpārvadu saīsināt
līdz nepieciešamajam izmēram. Ja nepieciešama kardānpārvada
pagarināšana, atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga
garuma un griezes momenta kardānpārvadu
20.5.
Nav pieļaujama bremžu cauruļvadu
pagarināšana (saīsināšana), cauruļvadu metinot (lodējot).
Pagarinot cauruļvadu, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas
paredzētos vai analogus cauruļvadus. Cauruļvadu savienojuma
vietu konstrukcijai jānodrošina bremžu sistēmas
hermētiskums
20.6.
Pagarinot elektroinstalācijas
vadus, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas paredzētos vai
analogus elektroinstalācijas vadus. Elektroinstalācijas vadu
savienojuma vietām jābūt izolētām. Elektroinstalācijas vadiem
jābūt attiecīgi nostiprinātiem
21.
Priekšējās dakšas maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai
kvadriciklam
21.1.
Priekšējās dakšas stiprinājuma
vietām pie rāmja jāatbilst izgatavotāja noteiktajām
prasībām
21.2.
Stiprinājuma elementiem
jānodrošina drošs dakšas stiprinājums
21.3.
Priekšējās dakšas sagāzuma
leņķis pret horizontālo plakni nedrīkst pārsniegt lielumu,
pie kura, iedarbojoties vertikālai dinamiskai slodzei uz
priekšējo dakšu, amortizatoru darbība kļūst neefektīva
21.4.
Atļauts mainīt priekšējo dakšu
komplektā ar priekšējo riteni un esošo bremžu sistēmu
22.
Pakaļējo amortizatoru maiņa mopēdam, motociklam, triciklam
vai kvadriciklam
22.1.
Mainot motocikla pakaļējo
amortizatoru pret cita gabarītizmēra amortizatoru, tā
stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām
22.2.
Stiprinājuma elementiem
jānodrošina drošs amortizatora stiprinājums
22.3.
Mainot amortizatoru, jānodrošina
atbilstoša riteņa piedziņas ķēdes vai siksnas
spriegošana
23.
Stūres
maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam
23.1.
Atļauts stūri mainīt pret citas
markas un modeļa motocikla stūri
23.2.
Stūres stiprinājuma vietām
jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām
23.3.
Stiprinājuma elementiem
jānodrošina drošs stūres stiprinājums
24.
Motora
maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam
24.1.
Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas
izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, par
pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret
tās pašas markas un modeļa cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt
tikai tad, ja šāda veida motoru transportlīdzeklim paredz
tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams
mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai
nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma
elementus.
Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas
izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, par pirmās
kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā
paša transportlīdzekļa tipa cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt
tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt
motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav
nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma
elementus.
Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas
izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, mainot
motoru, atļauts uzstādīt tikai tādus motorus, kuri
sertificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu.
Jebkura cita veida motora maiņa mopēdam, motociklam,
triciklam un kvadriciklam tiek uzskatīta par otrās
kategorijas pārbūvi
24.2.
Motora stiprinājuma vietu
skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora
izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie
transportlīdzekļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus.
Pārejas kronšteinus metināt pie rāmja aizliegts
24.3.
Ja mopēdam, motociklam,
triciklam vai kvadriciklam uzstādītā motora jauda ir lielāka
par transportlīdzekļa markas un tipa transportlīdzekļa
izgatavotāja paredzēto motoru ar vislielāko motora jaudu, tad
CSDD nepieciešams iesniegt akreditētas testēšanas
laboratorijas vai tehniskā dienesta atzinumu par bremžu
iekārtas darbību un efektivitāti un transportlīdzekļa trokšņu
līmeni, stāvot un gaitā
24.4.
Mopēdam, motociklam, triciklam
vai kvadriciklam mainot motoru pret cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā paša veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas jaudas vai
tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa izgatavotāja
noteikto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu
reģistrā tiek dzēsts"