Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumos Nr. 725 "Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi" 9. pants

Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Satiksmes ministrs K. Briškens

1. pielikums

Ministru kabineta

2024. gada 20. februāra

noteikumiem Nr. 106

"1. pielikums

Ministru kabineta

2004. gada 17. augusta

noteikumiem Nr. 725

Galvenie konstruktīvie

parametri

Nr.

p.k.

Nosaukums

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa veids

Asu un/vai riteņu skaits

Garenbāze, mm

Garums, mm

Platums, mm

Augstums, mm

Pilna masa, kg

Motora darba tilpums, cm3

10.

Motora maksimālā lietderīgā jauda, kW

11.

Degvielas veids

12.

Atgāzu emisijas klase

13.

Degvielas tvertņu skaits un/vai tilpums

14.

Sēdvietu skaits un/vai sēdvietu rindu

skaits

15.

Autobusa klase

16.

Stāvvietu skaits

17.

Pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai

izmantojamo durvju skaits

18.

Ratiņkrēslu vietas

19.

Papildiekārtas (piemēram, manipulatori,

kravas lifti)

20.

Dublējošās vadības ierīces

2. pielikums

Ministru kabineta

2024. gada 20. februāra

noteikumiem Nr. 106

"2. pielikums

Ministru kabineta

2004. gada 17. augusta

noteikumiem Nr. 725

Pirmās kategorijas pārbūves

veidi

1. tabula

Pirmās

kategorijas pārbūves veidi vieglajam automobilim

Nr.

p. k.

Pārbūves veids

Transportlīdzekļa tips vai

veids

vieglais pasažieru

automobilis

vieglais plašlietojuma

automobilis

vieglais speciālais

automobilis

Pārbūve par kravas furgonu

Pielāgošana labās puses

kustībai

Pielāgošana personai ar

invaliditāti

Motora maiņa pret tās pašas

transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret

tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru

Virsbūves maiņa

Rāmja maiņa

Jebkura pieļaujamā pārbūve

sporta automobilim

Sēdvietu demontāža, nemainot

pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu

Konstrukcijas, sistēmas vai

aprīkojuma uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža,

ja par to izsniegts transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā

pārstāvja Latvijā atzinums un tas saskaņots ar CSDD

Apzīmējums.

X - pārbūve pieļaujama.

2. tabula

Pirmās

kategorijas pārbūves veidi kravas automobilim

Nr.

p. k.

Pārbūves veids

Transportlīdzekļa tips vai

veids

kravas šasija

kravas transporta

automobilis

kravas seglu vilcējs

kravas universālais

automobilis

kravas speciālais

automobilis

Pārbūve par kravas šasiju

Pārbūve par kravas kasti

Pārbūve par kravas furgonu

Pārbūve par kravas cisternu

Pārbūve par kravas

platformu

Kabīnes maiņa

Rāmja maiņa

Virsbūves maiņa

Motora maiņa pret tās pašas

transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret

tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru

10.

Degvielas tvertnes maiņa

11.

Papildu degvielas tvertnes

uzstādīšana/demontāža

12.

Hidromanipulatora maiņa vai

demontāža

13.

Sēdvietu demontāža, nemainot

pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu

14.

Pēc 2004. gada 1. septembra

izgatavotam kravas automobilim - kravas liftu un paceļamo

bortu demontāža

15.

Konstrukcijas, sistēmas vai

aprīkojuma uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža,

ja par to izsniegts transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā

pārstāvja Latvijā atzinums un saskaņots ar CSDD

16.

Pielāgošana labās puses

kustībai

Apzīmējums.

X - pārbūve pieļaujama.

3. tabula

Pirmās

kategorijas pārbūves veidi autobusam

Nr.

p. k.

Pārbūves veids

Transportlīdzekļa tips vai

veids

autobuss, pasažieru

autobuss, speciālais

Pārbūve par kravas furgonu

Pārbūve par vieglo plašlietojuma

automobili (sēdvietu demontāža)

Motora maiņa pret tās pašas

transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret

tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru

Virsbūves maiņa

Rāmja maiņa

Sēdvietu demontāža, nemainot

pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu

Apzīmējums.

X - pārbūve pieļaujama.

4. tabula

Pirmās

kategorijas pārbūves veidi piekabei (puspiekabei)

Nr.

p. k.

Pārbūves veids

Transportlīdzekļa tips vai

veids

piekabe (puspiekabe)

šasija

piekabe (puspiekabe),

transporta

piekabe (puspiekabe),

universālā

piekabe (puspiekabe),

speciālā

Pārbūve par piekabi (puspiekabi)

kravas kasti

Pārbūve par piekabi (puspiekabi)

furgonu

Pārbūve par piekabi (puspiekabi)

cisternu

Pārbūve par piekabi (puspiekabi)

platformu

Rāmja maiņa

Ass un balstiekārtas veida maiņa

piekabēm, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg

Apzīmējums.

X - pārbūve pieļaujama.

5. tabula

Pirmās

kategorijas pārbūves veidi mopēdiem, motocikliem, tricikliem

(kvadricikliem)

Nr.

p. k.

Pārbūves veids

Transportlīdzekļa tips vai

veids

mopēds

motocikls

tricikls, kvadricikls

Motora maiņa pret tās pašas

markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/ kompresijas

aizdedzes) motoru

Rāmja maiņa

Blakusvāģa uzstādīšana, ja to

paredz transportlīdzekļa izgatavotājs

Apzīmējums.

X - pārbūve pieļaujama."

3. pielikums

Ministru kabineta

2024. gada 20. februāra

noteikumiem Nr. 106

"3. pielikums

Ministru kabineta

2004. gada 17. augusta

noteikumiem Nr. 725

Būtiskās tehniskās prasības

transportlīdzekļu pārbūvei

Nr.

p. k.

Prasības

Vispārīgās prasības

1.1.

Pārbūvē ieteicams izmantot

attiecīgās markas un modeļa transportlīdzekļa izgatavotāja

ražotās detaļas, mezglus un agregātus

1.2.

Transportlīdzekļa gabarīti pēc

pārbūves nedrīkst pārsniegt ceļu satiksmes noteikumos

noteiktās robežvērtības. Tas neattiecas uz speciālajiem

transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas pārbūvēti

nedalāmu lielgabarīta kravu pārvadāšanai

1.3.

Transportlīdzekļa pilna masa pēc pārbūves nedrīkst

pārsniegt šādus lielumus:

1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski

pieļaujamo maksimālo masu;

2) ceļu satiksmes noteikumos noteiktās robežvērtības,

izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis pārbūvēts nedalāmu

smagsvara kravu pārvadāšanai

1.4.

Vieglā automobiļa pilnas masas maiņa ir atļauta, ja to

paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un tiek mainīta

izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta atbilstošā masa. Ja

pēc virsbūves maiņas transportlīdzekļa izgatavotāja

plāksnītē norādītā pilnā masa atšķiras no transportlīdzekļa

reģistrācijas apliecībā norādītās pilnās masas, par

automobiļa pilno masu tiek uzskatīta masa, kas norādīta

uzstādītās virsbūves transportlīdzekļa izgatavotāja

plāksnītē.

Vieglajam automobilim pašmasa tiek mainīta tikai tad, ja

pārbūvējot mainīts sēdvietu skaits. Pašmasu nosaka,

transportlīdzekli nosverot.

Piezīme. Vieglā automobiļa pašmasa ir pilnībā

nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez

pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:

1) automobiļa masa;

2) vadītāja masa (75 kg);

3) dzesēšanas šķidruma masa;

4) eļļu masa;

5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai

90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

6) instrumentu komplekta masa;

7) rezerves riteņa(-u) masa.

Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3;

dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3;

sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65

g/cm3

1.5.

Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilnas

masas maiņa ir atļauta, ja to paredz transportlīdzekļa

izgatavotājs un tiek mainīta izgatavotāja plāksnīte, kurā

norādīta atbilstošā masa.

Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes

pašmasu pēc jebkura veida pārbūves nosaka,

transportlīdzekli nosverot.

Piezīme. Kravas automobiļa un autobusa pašmasa ir

pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar

vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:

1) kravas automobiļa vai autobusa masa;

2) vadītāja masa (75 kg);

3) dzesēšanas šķidruma masa;

4) eļļu masa;

5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai

90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

6) instrumentu komplekta masa;

7) rezerves riteņa(-u) masa.

Piekabes un puspiekabes pašmasā ietilpst:

1) piekabes (puspiekabes) masa;

2) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai

90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

3) instrumentu komplekta masa;

4) rezerves riteņa(-u) masa.

Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3;

dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3;

sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65

g/cm3

1.6.

Ar pilnu masu slogotam kravas

automobilim, autobusam, piekabei un puspiekabei ass slodze

pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa

izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo maksimālo ass

slodzi

1.7.

Automobiļa pašmasas slodze uz

stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par 20 % no

automobiļa pašmasas

1.8.

Nomainītie un/vai uzstādītie agregāti, mezgli, sistēmas,

iekārtas un to tehniskais stāvoklis atbilst normatīvajiem

aktiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un

tehnisko kontroli uz ceļa (turpmāk - tehniskās apskates

noteikumi).

Bruņoto spēku, neatliekamās medicīniskās palīdzības,

ugunsdzēsības, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un

tiesībaizsardzības dienestu transportlīdzekļiem, kas

paredzēti speciālu funkciju veikšanai, var piemērot atkāpes

no šajā punktā minētajām prasībām

1.9.

Transportlīdzekļa tipam pēc

pārbūves jāatbilst valsts standarta LVS 87:1997

"Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas"

prasībām

Kabīnes maiņa

2.1.

Kravas automobilim oriģinālās

kabīnes vietā pieļaujams uzstādīt tās pašas markas cita

modeļa kabīni

2.2.

Uzstādāmās kabīnes stiprinājuma

elementiem, to skaitam un izvietojumam jāatbilst oriģinālās

kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam.

Pretējā gadījumā šāds pārbūves veids tiek uzskatīts par otrās

kategorijas pārbūvi

Motora

maiņa

3.1.

Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim,

par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa

pret tās pašas markas un modeļa cita veida

(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt

tikai tad, ja šāda veida motoru automobilim paredz tā

izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams

mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai

nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma

elementus.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra,

par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa

pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida

(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt

tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt

motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav

nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma

elementus.

Jebkura cita veida motora maiņa tiek uzskatīta par otrās

kategorijas pārbūvi.

Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1.

janvāra, mainot motoru, atļauts uzstādīt tikai tādus

motorus, kuri sertificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem

par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu un atbilst tādai pašai vai augstākai emisijas

klasei

3.2.

Uzstādītā motora jaudas un griezes momenta izmaiņas ne

tieši, ne netieši nedrīkst būtiski ietekmēt automobiļa

iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un

sistēmu darbību un efektivitāti.

Ja vieglajam vai kravas automobilim ar pilnu masu līdz

3500 kg uzstādītā motora jauda ir lielāka par tās pašas

transportlīdzekļa markas un tipa izgatavotāja paredzēto

motoru ar vislielāko motora jaudu, tad CSDD nepieciešams

iesniegt akreditēta tehniskā dienesta atzinumu par bremžu

iekārtas darbību un efektivitāti un transportlīdzekļa

trokšņu līmeni, stāvot un gaitā

3.3.

Motora stiprinājuma vietu

skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora

izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie

automobiļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas

kronšteinus metināt pie automobiļa rāmja ir aizliegts

3.4.

Akumulatora baterijai

jānodrošina motora palaišanai nepieciešamā palaišanas strāva

un spriegums (12 V vai 24 V)

3.5.

Ģeneratoram jānodrošina

attiecīgs automobiļa elektroiekārtai nepieciešamais barošanas

un akumulatora baterijas lādēšanas spriegums

3.6.

Ja automobiļa salonā vai slēgtas

virsbūves bagāžas nodalījumā tiek uzstādīta papildu

akumulatora baterija, tai jāatrodas izolētā un vēdināmā

akumulatora kastē

3.7.

Ja automobiļa darba bremžu

iekārta aprīkota ar vakuuma pastiprinātāju, mainot motoru

pret kompresijas aizdedzes motoru, papildus jāuzstāda

vakuumsūknis, kura ražībai jānodrošina bremžu pastiprinātāja

efektīva darbība

3.8.

Ja automobiļa stūres iekārta

aprīkota ar stūres pastiprinātāju, eļļas sūkņa darbībai

jānodrošina stūres pastiprinātāja efektīva darbība

3.9.

Motora izplūdes gāzu sistēmai

jābūt hermētiskai

3.10.

Ja tiek mainītas transmisijas

elementu (piemēram, pārnesumu kārbas, sadales kārbas,

diferenciāļa) stiprinājuma vietas vai lietoti pašizgatavoti

stiprinājuma elementi, vai tiek izmantoti speciāli

savienojoši atloki, tā tiek uzskatīta par otrās kategorijas

pārbūvi. Nav atļauts veikt konstruktīvas izmaiņas sajūga

kartera korpusā

3.11.

Mainot motoru, aizliegts

pagarināt kardānpārvadu. Atļauts izmantot citu marku un

modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu

3.12.

Transportlīdzeklim, kas

izgatavots pēc 2012. gada 1. janvāra, mainot motoru,

jānodrošina izgatavotāja paredzētās pašdiagnostikas sistēmas

(OBD) pareiza darbība

3.13.

Transportlīdzeklim atļauts

uzstādīt tikai tādu motoru, kas ir identificējams (piemēram,

pēc motora koda, motora numura vai transportlīdzekļa

izgatavotāja vai tā pārstāvja Latvijā izsniegta atzinuma par

motora tehniskajiem parametriem)

3.14.

Transportlīdzeklim, kas

izgatavots pēc 2008. gada 31. decembra, mainot motoru pret

cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā

paša veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas

jaudas vai tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa

izgatavotāja noteikto oglekļa dioksīda (CO2)

izmešu daudzumu reģistrā tiek dzēsts

3.15.

Uzstādītajam motoram jābūt

aprīkotam ar motora izgatavotāja paredzēto emisiju kontroles

aprīkojumu un kartera ventilāciju. Emisiju kontroles

aprīkojuma elementiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Nav

pieļaujami emisiju kontroles aprīkojuma bojājumi vai

pārveidojumi

Kravas

tilpnes (kravas kastes, furgona, cisternas, platformas) maiņa

vai uzstādīšana

4.1.

Kravas tilpnes stiprinājuma

elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes

izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina ar maksimālo

tehniski pieļaujamo masu slogotas kravas tilpnes noturēšana

garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli

paātrinot (palēninot), bez nobīdes

4.2.

Ja kravas tilpne tiek stiprināta pie virsrāmja, pirmajam

(aiz vadītāja kabīnes) virsrāmja stiprinājuma elementam pie

automobiļa rāmja jābūt elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam.

Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret

nekustīgajiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja

virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja

sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2.

Ja kravas tilpni stiprina tieši pie automobiļa rāmja,

elastīgie savienojumi nav nepieciešami un ir pieļaujami

nekustīgie kravas tilpnes stiprinājuma elementi visa

automobiļa rāmja garumā

4.3.

Ja kravas tilpnes pārkare pār

pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa

garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas

pārbūvi

4.4.

Ja veikta otrās kategorijas

pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst

pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo

masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs

mazāka par 25 % no transportlīdzekļa maksimālās tehniski

pieļaujamās masas

4.5.

Kravas cisternu uzstādīšana vai

nomaiņa bīstamu kravu pārvadājumiem paredzētiem kravas

automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) uzskatāma par otrās

kategorijas pārbūvi

4.6.

Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas automobiļa

šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45.

To aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B / 2Hsc,

kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra augstums.

Bīstamu kravu pārvadājumiem paredzēta kravas automobiļa

vai piekabes (puspiekabes) šķērsstabilitātes parametriem

jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas

Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā

ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros 1958. gada 20.

martā noslēgtajam nolīgumam "Par vienveida tehnisko

priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem,

aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot

riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem

priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas

apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem"

pievienoto noteikumu (turpmāk - ANO EEK noteikumi) Nr. 111

prasībām

Pārbūve par kravas pašizgāzēju

5.1.

Kravas tilpnes stiprinājuma

elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes

izgatavotāja noteiktām prasībām un jānodrošina ar pilnu masu

slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un

šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot),

bez nobīdes

5.2.

Ja kravas tilpnes pārkare pār

pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa

garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas

pārbūvi

5.3.

Ja veikta otrās kategorijas

pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst

pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo

masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs

mazāka par 25 % no transportlīdzekļa pilnas masas

5.4.

Pašizgāzēja kravas tilpnei jābūt

droši nofiksējamai paceltā un nolaistā stāvoklī. Kravas

tilpnes maksimālais pacelšanas augstums jāierobežo ar

speciālu maksimālā pacelšanas augstuma ierobežotāju

5.5.

Hidrosistēmas šļūtenēm un

cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko

šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav

pieļaujama

5.6.

Darba cilindriem jābūt droši

nostiprinātiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem

5.7.

Kravas tilpnes pacelšanas

(nolaišanas) vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē viegli

pieejamā vietā

5.8.

Kravas tilpnes pacelšanas

(nolaišanas) hidrosistēmai jābūt darba kārtībā

5.9.

Kravas pašizgāzēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt

ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B / 2Hsc,

kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra augstums

Pārbūve par kravas seglu vilcēju

6.1.

Seglu ierīci atļauts montēt

tikai pie virsrāmja, kuru attiecīgi stiprina pie automobiļa

rāmja

6.2.

Seglu ierīces stiprinājuma

elementiem pie virsrāmja un to skaitam jāatbilst seglu

ierīces izgatavotāja noteiktajām prasībām

6.3.

Virsrāmja stiprinājuma

elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas

seglu ierīces noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā,

automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes

6.4.

Virsrāmja stiprinājuma

elementiem jābūt nekustīgiem

6.5.

Seglu ierīces izvietojumam

attiecībā pret automobiļa pakaļējo tiltu jāatbilst

transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām un

jānodrošina vilcēja un puspiekabes pagrieziena leņķis ap

pulkas asi horizontālā plaknē ne mazāk kā 90 grādi uz abām

pusēm

6.6.

Seglu ierīcei jānodrošina

puspiekabes pulkas automātiska bloķēšana pēc puspiekabes un

vilcēja sakabes. Atbloķēšana jāveic ar speciālas sviras

palīdzību, kurai jāatrodas uz seglu ierīces

6.7.

Automobilim, kas izgatavots pēc

2001. gada 1. janvāra, atļauts uzstādīt tikai tādu seglu

ierīci, kas sertificēta un marķēta saskaņā ar normatīvajiem

aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu

atbilstības novērtēšanu

Pārbūve par konteinervedēju

7.1.

Konteinera stiprinājuma

elementiem jābūt izgatavotiem un marķētiem atbilstoši

tehnisko normatīvu un piemērojamo standartu prasībām

7.2.

Konteineru stiprinājuma elementu

izvietojumam jānodrošina standartveida konteineru

stiprināšana uz transportlīdzekļa visās šim nolūkam

paredzētajās konteineru stiprināšanas vietās

7.3.

Konteinervedēja šķērssiju

konstrukcijai jānodrošina ar pilnu masu slogota konteinera

noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili

maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes

7.4.

Konteinervedēja rāmim jābūt

aprīkotam ar speciālām konteinera atbalsta virsmām. Tām jābūt

izvirzītām par 12,5 mm virs konteinera stiprinājuma elementu

atbalsta plaknes

7.5.

Attāluma starpība starp

konteinera stiprinājuma elementu centriem, mērot attālumu

starp konteinera stiprinājuma elementiem pa diagonāli,

nedrīkst pārsniegt 13 mm

Automobiļa pārbūve par kravas furgonu vai papildu sēdvietu

rindas uzstādīšana kravas furgonā

8.1.

Kravas furgona virsbūve ir

slēgta (vienapjoma) - vadītāja un pasažieru telpa apvienota

vienā apjomā ar slēgtu kravas telpu (sienas un jumts ir

monolīts, cietas konstrukcijas, netiek izmantots tents vai

viegli demontējams plastikāta vai cita materiāla

pārsegums)

8.2.

Kravas furgonā jābūt ne vairāk kā:

a) septiņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) -

automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg;

b) deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) - automobilim,

kura pilna masa pārsniedz 3500 kg

8.3.

Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst

šādiem nosacījumiem:

a) ja N = 0:

P - M ≥ 100 kg;

b) ja 0 < N ≤ 2:

P - (M + N x 68) ≥ 150

kg;

c) ja N > 2:

P - (M + N x 68) ≥ N x 68,

kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

68 - pasažiera masa (kg)

8.4.

Sēdekļiem jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma

pamatprasības norādītas 1. attēlā. Minimālais attālums

starp sēdekļu rindām, kas vērstas:

a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām

vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes

priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes

aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā

augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,

kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);

b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret

otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums starp

sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā

plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem

punktiem).

1. att. Sēdekļu izvietojuma

minimālie attālumi

Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru

iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas

speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī

sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad

priekšā esošajam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt

transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai

sagāžamam uz priekšu).

Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot

automobiļa kravas nodalījumā

8.5.

Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:

a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā

aizmugurējā stāvoklī;

b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25

grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas

plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un

sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;

c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa

izgatavotāja noteiktajam

8.6.

Kravas nodalījums ir automobiļa daļa, kas atrodas aiz

sēdekļu rindas(-ām) vai starpsienas, vai aiz vadītāja

sēdekļa, ja automobilis ir aprīkots tikai ar vadītāja

sēdekli.

Pēc pārbūves automobiļa kravas nodalījumam ir jāatbilst

šādiem nosacījumiem:

a) ar vienu sēdekļu rindu, ieskaitot rindu, kurā

izvietots vadītāja sēdeklis:

Y ≥ 0,6 m;

≥

0,4;

b) ar divām vai vairāk sēdekļu rindām, ieskaitot rindu,

kurā izvietots vadītāja sēdeklis:

Y ≥ 0,8 m;

Y x X ≥ 1,28

m2;

≥

0,3, kur

Y - kravas nodalījuma durvju augstums (m) - vertikālais

attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras

attiecīgi durvju ailes apakšdaļas augstākajam punktam un

durvju ailes augšdaļas zemākajam punktam (skat. 2.

att.);

X - kravas nodalījuma durvju platums (m) - horizontālais

attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras

attiecīgi durvju ailes kreisās un labās puses visvairāk uz

iekšpusi izvirzītajam punktam. (skat. 2. att.);

2. att. Kravas nodalījuma

durvju augstums un platums

Z - kravas nodalījuma garums (m) - horizontālais

attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras

attiecīgi pēdējās sēdekļu rindas vai starpsienas visvairāk

uz aizmuguri izvirzītajam punktam un aizvērta kravas

nodalījuma durvju visvairāk uz iekšpusi (priekšu)

izvirzītajam punktam. Ja pēdējā sēdekļu rinda ir

transformējama (piemēram, sēdekļus ir iespējams ielocīt

grīdā, pa sliedēm pārbīdīt vai sagāzt uz priekšu, tādējādi

palielinot kravas nodalījuma garumu), tad kravas nodalījuma

garumu nosaka, sēdekļus iestatot pasažieru pārvadāšanai

paredzētā pozīcijā, atbilstoši šā pielikuma 8.4. un 8.5.

punktā noteiktajām prasībām (skat. 3. att.);

L - automobiļa garenbāze (m) - divasu automobilim

attālums starp priekšējā tilta ass centra līniju un otrā

tilta ass centra līniju. Trīsasu automobilim - attālums

starp priekšējā tilta ass centra līniju un līniju, kas

atrodas vienādā attālumā starp otrā un trešā tilta ass

centriem (skat. 3. att.)

3. att. Kravas nodalījuma

garums un automobiļa garenbāze

8.7.

Mērījumu veikšanas kritēriji kravas nodalījumam:

a) sēdekļu izvietojumam un regulējumam jāatbilst šā

pielikuma 8.4. un 8.5. punktā noteiktajām prasībām;

b) ja pēdējās rindas sēdekļi ir vērsti pretēji

braukšanas virzienam, tad kravas nodalījuma garumu mēra

horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvena

augstākajam punktam, sākot no vertikālas plaknes, kas

atrodas 0,65 m attālumā no sēdekļa atzveltnes priekšējās

daļas (skat. 4. att.);

4. att. Mērījumu veikšanas

kritēriji pretēji braukšanas virzienam vērstam sēdeklim

c) ja kravas nodalījums no pasažieru nodalījuma ir

atdalīts ar starpsienu, tad kravas nodalījuma garums tiek

mērīts no starpsienas

8.8.

Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim,

atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus

(sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta

kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma,

savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu

savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir

paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek

uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to

stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas)

atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:

a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru

diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai

pie grīdas paredzētajiem urbumiem;

b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas

ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm)

vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes

minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes

minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4

mm);

c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne

mazāku par 8.8.;

d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs

sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot

(palēninot), bez nobīdes.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra,

sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām

saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu

transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

8.9.

Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar

drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu

prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1.

janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt

sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

8.10.

Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām

(aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta

materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie

automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā,

lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu

iespējams uzstādīt atpakaļ.

Sēdekļu drošības jostām un to inerces mehānismiem un

ievilcējiem jābūt demontētiem.

Kravas nodalījuma grīdai (slogošanas virsmai) ir jābūt

līdzenai un paralēlai attiecībā pret automobiļa grīdu

8.11.

Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu

logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to

sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis

izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, stikli var būt

sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu

prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa

izgatavošanu (sertificēšanu).

Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu durvis,

izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un

tehnoloģiju.

Pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to

noturēšanai atvērtā stāvoklī

8.12.

Ja pēdējā sēdekļu rinda ir vērsta pretēji braukšanas

virzienam, tad automobilis jāaprīko ar starpsienu vai

kravas stiprināšanas ierīcēm.

Starpsienai un kravas stiprināšanas ierīcēm ir jāatbilst

Komisijas 2011. gada 14. jūlija Regulas (ES) Nr. 678/2011,

ar kuru aizstāj II pielikumu un groza IV, IX un XI

pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā

2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko

transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem

transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un

atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai

(pamatdirektīva), 3.4. punktā noteiktajām prasībām

8.13.

Šā pielikuma 8. punkta prasības

netiek piemērotas nepārbūvētiem automobiļiem, kas ir

rūpnieciski izgatavoti, sertificēti un marķēti kā kravas

furgoni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu

transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona vai autobusa pārbūve

par vieglo plašlietojuma automobili

9.1.

Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot

šādu formulu:

N ≤ (P - M) / 68, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja

vietu;

68 - pasažiera masa (kg).

Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nav mazāks par

četrām vietām, bet nedrīkst pārsniegt deviņas vietas

9.2.

Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst

šādiem nosacījumiem:

P - (M + N × 68) < N × 68,

kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

68 - pasažiera masa (kg)

9.3.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra,

atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus

(sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta

kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma,

savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu

savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir

paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek

uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to

stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas)

atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:

a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru

diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai

pie grīdas paredzētajiem urbumiem;

b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas

ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm)

vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes

minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes

minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4

mm);

c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne

mazāku par 8.8.;

d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs

sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot

(palēninot), bez nobīdes

9.4.

Automobilim, kas izgatavots pēc

2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām

jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu

transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

9.5.

Sēdekļu izvietojumam jānodrošina

droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja

transportlīdzeklī nav paredzētas speciālas ejas, lai

pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav

durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošam sēdekļu

rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa

sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu)

9.6.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem

jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums

9.7.

Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar

drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu

prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1.

janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt

sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

9.8.

Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu

logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to

sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis

izgatavots līdz 2000. gada 31. decembrim, stikli var būt

sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu

prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa

izgatavošanu (sertificēšanu).

Izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus

un tehnoloģiju, atļauts likvidēt logus vietās, kur pretī

neatrodas sēdvietu rinda

9.9.

Sēdekļiem jābūt izvietotiem vismaz divās rindās. Sēdekļu

izvietojuma pamatprasības norādītas šā pielikuma 8.4.

punkta 1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām,

kas vērstas:

a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām

vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes

priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes

aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā

augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,

kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);

b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret

otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums starp

sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā

plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem

punktiem).

Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru

iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas

speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī

sēdekļu rindai nav durvis iekāpšanai un izkāpšanai, tad

priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt

transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai

sagāžamam uz priekšu).

Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot

automobiļa kravas nodalījumā

9.10.

Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:

a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā

aizmugurējā stāvoklī;

b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25

grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas

plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un

sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;

c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa

izgatavotāja noteiktajam

9.11.

Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām

(aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta

materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie

automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā,

lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu

iespējams uzstādīt atpakaļ.

Sēdekļu drošības jostām un to inerces mehānismiem un

ievilcējiem jābūt demontētiem

10.

Pārbūve par speciālo dzīvojamo transportlīdzekli

10.1.

Atļauts pārbūvēt vieglo

plašlietojuma automobili, kravas automobili (izņemot kravas

seglu vilcējus), autobusu vai piekabi (puspiekabi)

10.2.

Automobilim, autobusam vai piekabei (puspiekabei) jābūt

uzstādītam vismaz šādam speciālajam aprīkojumam:

a) galds (var būt saliekams) un sēdvietas;

b) guļvietas (tās var tikt pārveidotas par

sēdvietām);

c) ierīce ēdienu gatavošanai (elektriska vai gāzes plīts

vai tml.);

d) ierīce pārtikas produktu ilgstošai uzglabāšanai

(ledusskapis vai tml.).

Šim aprīkojumam jābūt stacionāri nostiprinātam

10.3.

Speciālais dzīvojamais

transportlīdzeklis var būt aprīkots ar atsevišķu pēc tilpuma

mazāku kravas nodalījumu transportlīdzekļu (automobiļa,

motociklu u. tml.) vai dzīvnieku pārvadāšanai vai arī

atsevišķu pēc tilpuma mazāku nodalījumu, kurš aprīkots ar

īpašu aprīkojumu speciālu darbu veikšanai un kuram šim

nolūkam ir uzstādītas un stacionāri nostiprinātas speciālas

iekārtas (piemēram, skrūvspīles, gaisa kompresors u.

tml.)

11.

Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona un plašlietojuma

vieglā automobiļa pārbūve par pasažieru autobusu

11.1.

Pieļaujamo pasažieru sēdvietu un stāvvietu skaitu aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

N ≤ (P - M - K*) /

Mpasažiera*, kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja

vietu;

K - papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg);

Mpasažiera - pasažiera masa (kg).;

Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases

atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52,

vai noteikumu Nr. 107 prasībām.

Sēdvietu skaitam kopā ar vadītāja vietu jābūt lielākam

par deviņām vietām

11.2.

Autobusa konstrukcijai,

aprīkojumam (piemēram, avārijas izejas un to skaits, durvju

skaits un izvietojums, ugunsdzēšamo aparātu skaits un

izvietojums, lūka) un sēdekļu izvietojumam jāatbilst ANO EEK

noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107

prasībām

11.3.

Atļauts uzstādīt tikai

rūpnieciski ražotus sēdekļus kopā ar sēdekļu kronšteiniem un

to stiprinājuma elementiem

11.4.

Automobilim, kas izgatavots pēc

2001. gada 1. janvāra. sēdekļiem un to stiprinājuma vietām

jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu

transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

11.5.

Automobiļa grīdai sēdekļu

kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas,

kronšteini, paplāksnes)

11.6.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem

jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums

11.7.

Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar

drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu

prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1.

janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt

sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

11.8.

Automobilim, kas izgatavots pēc

2001. gada 1. janvāra, bremžu iekārtai jābūt sertificētai

saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu

un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un jābūt aprīkotai

ar bremžu antibloķēšanas (ABS) sistēmu

12.

Automobiļa pielāgošana labās puses kustībai

12.1.

Pārbūvi atļauts veikt tikai tad,

ja izgatavotājs izgatavo arī tādus attiecīgās markas un

modeļa automobiļus, kas paredzēti braukšanai pa ceļa labo

pusi

12.2.

Pārbūvei atļauts izmantot tikai

tās pašas markas un modeļa sastāvdaļas

12.3.

Stūres mehānismam jābūt

piemērotam labās puses kustībai

12.4.

Automobilis jāaprīko ar Eiropas

tipa labās puses kustībai paredzētiem lukturiem. Tiem jābūt

sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem

par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

12.5.

Mēraparātu panelī izvietotajām

mērīšanas un indikācijas ierīcēm jābūt izvietotām atbilstoši

labās puses kustībai un jāveic paredzētās funkcijas

12.6.

Stikla tīrītājiem jābūt

izvietotiem atbilstoši labās puses kustībai

12.7.

Kravas automobiļa kabīnes

pacelšanas mehānismam jābūt izvietotam atbilstoši labās puses

kustībai

13.

Pārbūve par mācību automobili vai speciālā aprīkojuma

demontāža

13.1.

Par mācību automobili atļauts

pārbūvēt jebkuru vieglo automobili, kravas automobili vai

autobusu

13.2.

Mācību automobili jāaprīko ar

papildu (dublējošo) sajūga un bremžu pedāli braukšanas mācību

instruktoram. Pieļaujams mācību automobiļa dublējošo vadību

papildus aprīkot arī ar akseleratora pedāli. Papildu

(dublējošām) vadības ierīcēm jābūt mehāniski (ar svirām,

stiepņiem, trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības

ierīcēm un jānodrošina automobiļa pamatvadības un dublējošās

vadības ierīču neatkarīga darbība

13.3.

Bremžu iekārtas dublējošai

vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu

ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas

efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām

prasībām

13.4.

Nav pieļaujama palielināta

brīvkustība dublējošās vadības ierīču mehānismu šarnīros

13.5.

Dublējošās vadības iekārtas

elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma

elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem

pret atskrūvēšanos

13.6.

Automobili jāaprīko ar

normatīvajiem aktiem atbilstošu pazīšanas zīmi. Tai jābūt no

iekšpuses apgaismotai un novietotai vertikālā plaknē

perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij uz

transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta. Pazīšanas zīmei

jābūt droši nostiprinātai. Vienā līmenī ar pazīšanas zīmi

jebkurā plaknē aizliegts izvietot jebkuru papildu

informāciju. Citu informāciju atļauts piestiprināt zem

pazīšanas zīmes, šī informācijas bloka augstums no

transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta nedrīkst pārsniegt

100 mm, un tas nedrīkst būt izgaismots

13.7.

Mācību automobili, kas paredzēts

BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D un DE kategorijas autovadītāju

apliecības iegūšanai, jāaprīko ar vienu transportlīdzeklim

paredzētu un regulējamu papildu ārējo atpakaļskata spoguli

katrā pusē

13.8.

Mācību automobili, kas paredzēts

B kategorijas autovadītāja apliecības iegūšanai, jāaprīko ar

vienu transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu papildu

ārējo atpakaļskata spoguli katrā pusē un vienu

transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu atpakaļskata

spoguli salonā

13.9.

Ja veikta demontāža, visiem

dublējošās vadības ierīču elementiem, pazīšanas zīmei un

dublējošiem atpakaļskata spoguļiem jābūt demontētiem.

Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa

pamatvadības ierīču darbība

13.10.

Ja transportlīdzeklis ir

aprīkots ar citu netiešās redzamības ierīci (piemēram,

videokameru ar monitoru), kas ir sertificēta un marķēta

saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu

un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un nodrošina tai

atbilstošu redzamību braukšanas apmācības instruktoram,

papildu atpakaļskata spoguļa uzstādīšana nav obligāta

14.

Pārbūve par katafalkautomobili

14.1.

Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot

šādu formulu:

N ≤ (P - M - 150) / 68,

kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja

vietu;

150 - kravas masa (kg);

68 - pasažiera masa (kg)

14.2.

Pasažieru nodalījumam no

speciālā nodalījuma jābūt hermētiski atdalītam ar starpsienu.

Speciālajā nodalījumā jāizveido piespiedu ventilācijas

sistēma

14.3.

Cilvēka mirstīgo atlieku

pārvadāšanai paredzētajam aprīkojumam ir jābūt stacionāri

nostiprinātam, stiprinājuma elementiem jānodrošina aprīkojuma

noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili

maksimāli paātrinot (palēninot) bez nobīdes

14.4.

Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim,

atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus

(sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta

kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma,

savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu

savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir

paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu stiprinājuma vietām pie

automobiļa virsbūves (grīdas) ir jāatbilst sēdekļa

izgatavotāja vai šādām prasībām:

a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru

diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai

pie grīdas paredzētajiem urbumiem;

b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas

ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm)

vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes

minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes

minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4

mm);

c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne

mazāku par 8.8.;

d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs

sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot

(palēninot), bez nobīdes.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra,

sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām

saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu

transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

14.5.

Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar

drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu

prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1.

janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt

sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu

14.6.

Sēdekļiem ir jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma

pamatprasības norādītas šā pielikuma 8.4. punkta 1. attēlā.

Minimālais attālums starp sēdekļu rindām, kas vērstas:

a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām

vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes

priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes

aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā

augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam,

kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa);

b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret

otru ar atzveltņu priekšpusēm) ir 1,3 m (attālums starp

sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā

plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem

punktiem).

Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru

iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas

speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī

sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad

priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt

transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai

sagāžamam uz priekšu)

14.7.

Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam:

a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā

aizmugurējā stāvoklī;

b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25

grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas

plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un

sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī;

c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa

izgatavotāja noteiktajam

14.8.

Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām

(aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta

materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie

automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā,

lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu

iespējams uzstādīt atpakaļ.

Sēdekļu drošības jostām un to inerces mehānismiem un

ievilcējiem jābūt demontētiem

14.9.

Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu

logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to

sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis

izgatavots līdz 2001. gada 1. decembrim, stikli var būt

sertificēti un marķēti atbilstoši tehniskajiem normatīviem,

kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu

(sertificēšanu).

Speciālajā nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu

durvis, izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos

materiālus un tehnoloģiju

15.

Pielāgošana personai ar invaliditāti (personai ar

invaliditāti paredzētās vadības sistēmas demontāža)

15.1.

Personai ar invaliditāti

pielāgoto vadības iekārtu atkarībā no kustību ierobežojuma

veida veido uz sajūga, bremžu, ātrumu pārslēgšanas, stūres,

barošanas un apgaismes sistēmām vai paralēli tām

15.2.

Bremžu iekārtas alternatīvajai

vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu

ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas

efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām

prasībām

15.3.

Izslēgtai sajūga vadības ierīcei

jābūt ar fiksējamu gala stāvokli

15.4.

Nav pieļaujama palielināta

brīvkustība vadības mehānismu šarnīros

15.5.

Visiem vadības iekārtu elementu

savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem

jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret

atskrūvēšanos

15.6.

Vadības iekārtu sviras nedrīkst

pieskarties citām automobiļa daļām, un to iekārtu elementi

nedrīkst ierobežot automobiļa vadības pamatiekārtu

darbību

15.7.

Vadības iekārtu elementiem jābūt

izveidotiem bez asiem izvirzījumiem un izvietotiem tā, lai

ceļu satiksmes negadījumā iespējami mazāk traumētu

vadītāju

15.8.

Stūres ratam atļauts uzstādīt

speciālu rokturi automobiļa vadīšanai ar vienu roku

15.9.

Ja veikta demontāža, visiem

alternatīvās vadības ierīču elementiem jābūt demontētiem.

Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa

pamatvadības ierīču darbība

16.

Pārbūve par kravas kokvedēju

16.1.

Kravas kokvedēja statņu maksimālo augstumu aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

Hmax ≤ P / (L × B

× k1 × k2), kur

Hmax - kravas statņu maksimālais augstums

(m);

P - transportlīdzekļa kravnesība pēc pārbūves (t);

L - kravas garums (m);

B - kravas statņu iekšējais platums (m);

k1 - koksnes krāvuma koeficients

(k1 = 0,52);

k2 - koksnes blīvuma koeficients

(k2 = 0,58)

16.2.

Statņu minimālais augstums

Hmin = 180 cm

16.3.

Kravas kokvedējam, izņemot

piekabes, jābūt aprīkotam ar priekšējo aizsargsienu, kas

pasargā vadītāja kabīni, ja notiek kravas nobīde. Priekšējās

aizsargsienas augstums nedrīkst būt mazāks par kokvedēja

statņu augstumu H mīnus 10 cm, un priekšējai aizsargsienai

jānotur puse kravas maksimālā svara, ja notiek kravas nobīde.

Tas attiecas arī uz puspiekabēm

16.4.

Kravas kokvedēja virsrāmja

stiprinājuma elementiem pie automobiļa rāmja un to skaitam

jānodrošina ar pilnu masu slogota virsrāmja noturēšana

garenvirzienā un šķērsvirzienā, transportlīdzekli maksimāli

paātrinot (palēninot), bez nobīdes. Virsrāmja pirmajam

(aiz vadītāja kabīnes) stiprinājuma elementam jābūt

elastīgam, bet pēdējam - nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma

elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem stiprinājuma

elementiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja

virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja

sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma

elementiem jānodrošina kravas tilpnes noturēšana

šķērsvirzienā

16.5.

Kravas statņu siju maksimālajam pieļaujamam spriegumam

σmax jābūt mazākam par siju materiāla pieļaujamo

spriegumu σpieļ.

Slodzi, kas darbojas uz statņu vertikālo siju, aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

Qs =

Qkr x sinβ / n, kur

Qkr = L x B x H1 x k1 x

k2;

Qs - slodze, kas darbojas uz vertikālo

siju;

Qkr - kravas maksimālais svars;

H1 - statņu konstruktīvais augstums;

β - šķērsstabilitātes leņķis;

n - kravas statņu skaits.

Šķērsstabilitātes leņķi β aprēķina, izmantojot šādu

formulu:

β=arctan(k), kur

k - šķērsstabilitātes koeficients

Maksimālo lieces momentu (Mmax), kas darbojas

uz statnes vertikālo siju, aprēķina, izmantojot šādu

formulu:

Mmax =

qs x H12 / 2, kur

qs = Qs : H1 , kur

qs - vienmērīgi izkliedēta slodze uz statņa

vertikālo siju;

σmax =

Mmax : Wx, < σpieļ ,

kur

σmax - statņu vertikālās sijas maksimāli

pieļaujamais spriegums;

σpieļ - statņu vertikālās sijas materiāla

pieļaujamais spriegums;

Wx - statņu vertikālās sijas pretestības

moments

16.6.

Kravas statņu stiprinājumam pie transportlīdzekļa

pamatrāmja vai virsrāmja jābūt mehāniskam (skavas,

bultskrūves). Kravas statnes pie transportlīdzekļa rāmja

vai virsrāmja metināt aizliegts.

Statņu stiprinājuma skrūvju cirpes spriegumu aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

τs = N /

As ≤ Rbs x yb x

yc , kur

τs - skrūves cirpes spriegums;

N - spēks, kas darbojas uz skrūvi;

As - summārais skrūvju cirpes laukums;

Rbs- materiāla cirpes spriegums;

yb - skrūvju nevienmērīgās darbības

koeficients (yb = 0,2);

yc - daudzskrūvju savienojumu darbības

koeficients (yc = 1,5)

16.7.

Kravas kokvedēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne

mazākam par 0,45. Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

k = B / 2Hsc ,

kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra augstums

17.

Degvielas tvertnes maiņa

17.1.

Oriģinālās degvielas tvertnes

maiņa pret citu degvielas tvertni atļauta tikai tad, ja šādas

degvielas tvertnes uzstādīšanu transportlīdzeklim paredz

izgatavotājs un tā ir iekļauta transportlīdzekļa tipa

apstiprinājumā

17.2.

Degvielas tvertnei jābūt droši

nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem

stiprinājuma elementiem

17.3.

Degvielas tvertnei jābūt

izvietotai izgatavotāja paredzētajā vietā. Novietojumam jābūt

tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas

elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru

(piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības

transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes

ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir vienapjoma tips,

degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa

salonā

17.4.

Degvielas tvertnes uzpildes

kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē

18.

Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana (demontāža)

18.1.

Automobiļa motora darbināšanai

paredzētu papildu degvielas tvertni atļauts uzstādīt tikai

tad, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda

transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa

tipa apstiprinājumā

18.2.

Kopējais transportlīdzekļa

motora darbināšanai paredzēto degvielas tvertņu skaits

transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 12 t,

nedrīkst būt lielāks par divām vienībām, bet

transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir 12 t un vairāk,

nedrīkst būt lielāks par trim vienībām. Šī prasība neattiecas

uz gāzes baloniem

18.3.

Kopējais degvielas tvertņu tilpums nedrīkst pārsniegt šādus

lielumus:

a) kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500

kg, - 150 l;

b) autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 5000 kg, un

kravas automobilim, kura pilna masa ir no 3501 kg līdz 7000

kg, - 500 l;

c) autobusam, kura pilna masa pārsniedz 5000 kg, un

kravas automobilim, kura pilna masa ir no 7001 kg līdz

12000 kg, - 800 l;

d) kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz 12000

kg, - 1500 l

18.4.

Degvielas tvertnei jābūt droši

nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem

stiprinājuma elementiem izgatavotāja paredzētajā vietā

18.5.

Papildu degvielas tvertnes

izvietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa

konstrukcijas elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no

ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās

iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no

tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir

vienapjoma tips, degvielas tvertne nedrīkst atrasties

transportlīdzekļa salonā

18.6.

Degvielas tvertnes uzpildes

kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē

18.7.

Demontējot papildu degvielas

tvertni, jādemontē tvertnes stiprinājuma elementi, attiecīgās

degvielas šļūtenes un cauruļvadi, papildus uzstādītie sūkņi,

krāni u. tml.

19.

Gāzes

barošanas iekārtas uzstādīšana vai demontāža

19.1.

Sašķidrinātās naftas gāzes (SNG)

un saspiestās dabas gāzes (SDG) barošanas iekārtu atļauts

uzstādīt jebkuram mehāniskajam transportlīdzeklim

19.2.

Visām iekārtas sastāvdaļām jābūt

sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 67

un (vai) noteikumu Nr. 110 prasībām

19.3.

Uzstādītājai iekārtai jāatbilst

ANO EEK noteikumu Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110 prasībām

un tehniskajam stāvoklim - tehniskās apskates noteikumu

prasībām

19.4.

Ja veikta demontāža, visiem

iekārtas elementiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ

nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču

darbība

20.

Hidromanipulatora uzstādīšana vai demontāža

20.1.

Hidromanipulatora stiprinājumam

pie automobiļa rāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja

noteiktajām prasībām

20.2.

Hidromanipulatora hidrosistēmas

šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem.

Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas

noplūde nav pieļaujama. Hidrosistēmai jābūt darba

kārtībā

20.3.

Šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,5.

Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu

formulu:

k = B / 2Hsc,

kur

B - automobiļa šķērsbāze;

Hsc - automobiļa smaguma centra augstums

20.4.

Demontējot hidromanipulatoru,

jābūt demontētām hidromanipulatora stiprinājuma vietām,

hidrosistēmas elementiem, sūkņiem, slēdžiem u. tml.

21.

Rāmja

pagarināšana vai saīsināšana

21.1.

Rāmja pagarināšana (saīsināšana)

jāveic saskaņā ar attiecīgās transportlīdzekļu markas

izgatavotāja rekomendācijām par ieteicamām rāmja griezuma

vietām un veidiem, pagarinājuma un pastiprinājumu

materiāliem, metināšanas tehnoloģiju, stiprināšanai paredzēto

bultskrūvju skaitu, izmēru un izvietojumu

21.2.

Rāmja daļu stiprinājuma veidam

un izpildījumam jābūt tādam, kas nodrošina stiprinājumu vietu

izturību un drošību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas

laikā

21.3.

Pagarinot transportlīdzekļa

rāmi, transportlīdzekļa garums nedrīkst palielināties vairāk

kā par 22 %

21.4.

Ja, pagarinot (saīsinot) rāmi,

mainās kardānpārvada garums, atļauts kārdānpārvadu saīsināt

līdz nepieciešamajam izmēram. Ja nepieciešama kardānpārvada

pagarināšana, atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga

garuma un griezes momenta kardānpārvadu

21.5.

Nav pieļaujama bremžu cauruļvadu

pagarināšana (saīsināšana), cauruļvadu metinot (lodējot).

Pagarinot cauruļvadu, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas

paredzētos vai analogus cauruļvadus. Cauruļvadu savienojuma

vietu konstrukcijai jānodrošina bremžu sistēmas

hermētiskums

21.6.

Pagarinot elektroinstalācijas

vadus, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas paredzētos vai

analogus elektroinstalācijas vadus. Elektroinstalācijas vadu

savienojuma vietām jābūt izolētām. Elektroinstalācijas vadiem

jābūt attiecīgi nostiprinātiem

22.

Priekšējās dakšas maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai

kvadriciklam

22.1.

Priekšējās dakšas stiprinājuma

vietām pie rāmja jāatbilst izgatavotāja noteiktajām

prasībām

22.2.

Stiprinājuma elementiem

jānodrošina drošs dakšas stiprinājums

22.3.

Priekšējās dakšas sagāzuma

leņķis pret horizontālo plakni nedrīkst pārsniegt lielumu,

pie kura, iedarbojoties vertikālai dinamiskai slodzei uz

priekšējo dakšu, amortizatoru darbība kļūst neefektīva

22.4.

Atļauts mainīt priekšējo dakšu

komplektā ar priekšējo riteni un esošo bremžu sistēmu

23.

Pakaļējo amortizatoru maiņa mopēdam, motociklam, triciklam

vai kvadriciklam

23.1.

Mainot motocikla pakaļējo

amortizatoru pret cita gabarītizmēra amortizatoru, tā

stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām

23.2.

Stiprinājuma elementiem

jānodrošina drošs amortizatora stiprinājums

23.3.

Mainot amortizatoru, jānodrošina

atbilstoša riteņa piedziņas ķēdes vai siksnas

spriegošana

24.

Motora

maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam

24.1.

Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas

izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, par pirmās

kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tās

pašas markas un modeļa cita veida

(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt

tikai tad, ja šāda veida motoru transportlīdzeklim paredz

tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams

mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai

nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma

elementus.

Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas

izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, par pirmās

kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā

paša transportlīdzekļa tipa cita veida

(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt

tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt

motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav

nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma

elementus.

Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas

izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, mainot motoru,

atļauts uzstādīt tikai tādus motorus, kuri sertificēti

saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu

transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības

novērtēšanu.

Jebkura cita veida motora maiņa mopēdam, motociklam,

triciklam un kvadriciklam tiek uzskatīta par otrās

kategorijas pārbūvi

24.2.

Motora stiprinājuma vietu

skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora

izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie

transportlīdzekļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus.

Pārejas kronšteinus metināt pie rāmja aizliegts

24.3.

Ja mopēdam, motociklam,

triciklam vai kvadriciklam uzstādītā motora jauda ir lielāka

par transportlīdzekļa markas un tipa transportlīdzekļa

izgatavotāja paredzēto motoru ar vislielāko motora jaudu, tad

CSDD nepieciešams iesniegt akreditēta tehniskā dienesta

atzinumu par bremžu iekārtas darbību un efektivitāti un

transportlīdzekļa trokšņu līmeni, stāvot un gaitā.

24.4.

Mopēdam, motociklam, triciklam

vai kvadriciklam mainot motoru pret cita veida

(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā paša veida

(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas jaudas vai

tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa izgatavotāja

noteikto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu

reģistrā tiek dzēsts"

4. pielikums

Ministru kabineta

2024. gada 20. februāra

noteikumiem Nr. 106

"4. pielikums

Ministru kabineta

2004. gada 17. augusta

noteikumiem Nr. 725

Transportlīdzekļa pārbūves kodi un

to apraksts

Nr.

p.k.

Kods

Koda nosaukums (ieraksts

datubāzē)

Veikta pārbūve

Virsbūves maiņa

Transportlīdzeklim nomainīta

virsbūve pret tās pašas markas, modeļa un tipa virsbūvi

Uzstādīts motors (%)

Transportlīdzeklim nomainīts motors.

Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda

uzstādītā motora kodu (piemēram, 306D3)

Uzstādīts rāmis (%)

Transportlīdzeklim nomainīts rāmis pret tās pašas markas

cita modeļa rāmi.

Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda

uzstādītā rāmja marku un modeli (piemēram, VOLVO FH)

Kabīnes maiņa

Transportlīdzeklim nomainīta

kabīne pret tās pašas markas un modeļa kabīni

Rāmja maiņa

Transportlīdzeklim nomainīts

rāmis pret tās pašas markas un modeļa rāmi

Mācību

Norāda, ja transportlīdzeklis

pārbūvēts par mācību automobili un tam uzstādīta dublējošās

vadības sistēma un speciālais aprīkojums

Uzstādīts kravas lifts

(paceļamais borts) (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts kravas lifts vai

paceļamais borts.

Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda

uzstādītās iekārtas modeli

Uzstādīta gāzes barošanas

sistēma (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīta gāzes barošanas

sistēma.

Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē

transportlīdzekļiem, kam uzstādīta gāzes barošanas sistēma

darbam ar sašķidrinātu naftas gāzi, norāda simbolus

"SNG", bet transportlīdzekļiem, kam uzstādīta

gāzes barošanas sistēma darbam ar saspiestu dabas gāzi, -

simbolus "SDG"

Uzstādīts hidromanipulators

(%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts hidromanipulators.

Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda

uzstādītā hidromanipulatora modeli

10.

B8(%)

Uzstādīta vairāk nekā viena

degvielas tvertne (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīta vairāk nekā viena

degvielas tvertne. Norāda arī izgatavotāja uzstādītās

degvielas tvertnes.

Piezīme. Simbola "%" vietā transportlīdzekļa

reģistrācijas apliecībā norāda kopējo degvielas tvertņu

skaitu (piemēram, B8(2))

11.

B11

Pielāgots labās puses

kustībai

Norāda, ja transportlīdzeklis

pielāgots labās puses kustībai

12.

B12(10)

Pielāgots personai ar

invaliditāti

Norāda, ja transportlīdzeklis

pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts

pārnesumkārbas ieslēgšanas mehānisms

13.

B12(15)

Pielāgots personai ar

invaliditāti

Norāda, ja transportlīdzeklis

pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts sajūga

pedālis (ar roku darbināms, automātisks, sadalāms, salokāms

vai noņemams)

14.

B12(20)

Pielāgots personai ar

invaliditāti

Norāda, ja transportlīdzeklis

pielāgots personai ar invaliditāti un tam izmainīta bremžu

sistēmas vadība (piemēram, palielināts bremžu pedālis,

pedālis spiešanai ar kreiso kāju, ar roku darbināms bremžu

pedālis, sadalāms, salokāms vai noņemams bremžu pedālis)

15.

B12(25)

Pielāgots personai ar

invaliditāti

Norāda, ja transportlīdzeklis

pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts

akseleratora pedālis (piemēram, spiešanai ar visu pēdu

pielāgots akseleratora pedālis, darbināšanai ar roku (celi)

pielāgots akseleratora pedālis, kreisajā pusē novietots

akseleratora pedālis, sadalāms, salokāms vai noņemams

akseleratora pedālis)

16.

B12(30)

Pielāgots personai ar

invaliditāti

Norāda, ja transportlīdzeklis

pielāgots personai ar invaliditāti un tam izmainīta bremžu

sistēma un akselerators (piemēram, vienā līmenī novietoti

pedāļi, nobīdāmi (pārvietojami) akseleratora un bremžu

pedāļi, atvāžami (noņemami) akseleratora un bremžu

pedāļi)

17.

B12(35)

Pielāgots personai ar

invaliditāti

Norāda, ja transportlīdzeklis

pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīti gaismu,

logu tīrītāju, skaņas signāla un virziena rādītāja

slēdži

18.

B12(40)

Pielāgots personai ar

invaliditāti

Norāda, ja transportlīdzeklis

pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts stūres

mehānisms (piemēram, rokturis uz stūres rata, pagarināts

stūres statnis, mainīts stūres rata noliekuma leņķis, ar kāju

vadāms stūres mehānisms, ar kursorsviru ierīci vadāms stūres

mehānisms)

19.

B12(42)

Pielāgots personai ar

invaliditāti

Norāda, ja transportlīdzeklis

pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts

atpakaļskata spogulis (spoguļi)

20.

B12(43)

Pielāgots personai ar

invaliditāti

Norāda, ja transportlīdzeklis

pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts vadītāja

sēdeklis (pacelts vadītāja sēdeklis, ķermeņa formām pielāgots

vadītāja sēdeklis, vadītāja sēdeklis ar rokas balstu,

regulējamas drošības jostas)

21.

B14

Degvielas tvertnes maiņa

(%)

Norāda, ja transportlīdzeklim oriģinālā degvielas tvertne

nomainīta pret tās pašas markas un modeļa cita tilpuma

degvielas tvertni.

Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda

uzstādītās degvielas tvertnes tilpumu litros

22.

B15

Uzstādīts autoceltnis (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts autoceltnis.

Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda

autoceltņa modeli

23.

B16

Uzstādīts autotornis (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts autotornis.

Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda

autotorņa modeli

24.

Priekšējās dakšas maiņa

Norāda, ja motociklam uzstādīta

citas markas un modeļa priekšējā dakša

25.

Pakaļējo amortizatoru

maiņa

Norāda, ja motociklam uzstādīti

citas markas un modeļa pakaļējie amortizatori

26.

Rāmja pagarināšana

Norāda, ja transportlīdzeklim

pagarināts rāmis

27.

Rāmja saīsināšana

Norāda, ja transportlīdzeklim

saīsināts rāmis

28.

Cita pārbūve (%)

Šo kodu lieto, ja transportlīdzeklim veiktajai pārbūvei nav

paredzēts speciāls pārbūves kods. Tas neattiecas uz tipa

maiņu.

Piezīme. Simbola "%" vietā datubāzē norāda

veiktās izmaiņas (piemēram, mainīta rāmja konstrukcija)