11. pants

Papildināt II nodaļu ar 18.1, 18.2,

18.3, 18.4 un 18.5 punktu šādā

redakcijā:

"18.1 Prioritāro vielu un bīstamo vielu

monitoringu virszemes ūdeņos var aizstāt ar šo vielu alternatīvu

monitoringu sedimentos vai biotā, ja ir izpildītas šādas

prasības:

18.1 1. ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai

normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību ir noteikti attiecīgie

prioritāro vielu un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi

sedimentos vai biotā;

18.1 2. šo noteikumu 18.1 1.apakšpunktā

minētie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ūdens ekosistēmām

līdzvērtīgu aizsardzības līmeni kā normatīvajos aktos par ūdeņu

aizsardzību noteiktie attiecīgie vides kvalitātes normatīvi

virszemes ūdeņos.

18.2 Veicot šo noteikumu 18.1 punktā

minēto alternatīvo monitoringu, biotas vai sedimentu paraugus ņem

vismaz vienu reizi gadā. Centrs, izstrādājot šo noteikumu

2.punktā minēto ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu,

pamatojoties uz ekspertu vērtējumu par prioritāro vielu un

bīstamo vielu koncentrācijas mainību dabisko un antropogēno

apstākļu un sezonas svārstību ietekmē, var noteikt citādu paraugu

ņemšanas biežumu.

18.3 Aizstājot prioritāro un bīstamo vielu

monitoringu virszemes ūdeņos ar šo noteikumu 18.1

punktā noteikto alternatīvo monitoringu, centrs Eiropas Komisijai

sniedz attiecīgu informāciju. Informācijā:

18.3 1. pamato alternatīvā monitoringa izvēles

iemeslus;

18.3 2. informē par prioritāro vielu un bīstamo

vielu vides kvalitātes normatīviem sedimentos vai biotā, kas

noteikti normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību, tai skaitā

sniedz ziņas par datiem un metodēm, kas izmantotas šo kvalitātes

normatīvu noteikšanai;

18.3 3. norāda virszemes ūdensobjektus, uz kuriem

attiecas noteiktie alternatīvie vides kvalitātes normatīvi

sedimentos vai biotā;

18.3 4. norāda plānoto monitoringa biežumu

sedimentos vai biotā.

18.4 Pamatojoties uz ūdeņu stāvokļa monitoringā

iegūto informāciju, šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas

atbilstoši kompetencei novērtē to prioritāro vielu un bīstamo

vielu koncentrācijas izmaiņas sedimentos vai biotā, kuras savu

fizikāli ķīmisko īpašību dēļ uzkrājas sedimentos vai biotā.

Ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendences analizē vismaz šādām

vielām:

18.4 1. antracēns;

18.4 2. bromdifenilēteris;

18.4 3. kadmijs un tā savienojumi;

18.4 4. C10-13 hloralkāni;

18.4 5. di(2-etilheksil) ftalāts (DEHP);

18.4 6. fluorantēns;

18.4 7. heksahlorbenzols;

18.4 8. heksahlorbutadiēns;

18.4 9. heksahlorcikloheksāns;

18.4 10. svins un tā savienojumi;

18.4 11. dzīvsudrabs un tā savienojumi;

18.4 12. pentahlorbenzols;

18.4 13. poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO):

18.4 13.1. benz(a)pirēns;

18.4 13.2. benz(b)fluorantēns;

18.4 13.3. benz(k)fluorantēns;

18.4 13.4. benz(g,h,i)perilēns;

18.4 13.5. indeno(1,2,3-cd)pirēns;

18.4 14. tributilalvas savienojumi (tributilalvas

katjons).

18.5 Lai nodrošinātu datus ticamai ilgtermiņa

koncentrācijas izmaiņu tendenču analīzei, paraugus sedimentu vai

biotas uzraudzībai šo noteikumu

18.4 punktā minēto prasību izpildei ņem reizi trijos

gados. Centrs, izstrādājot šo noteikumu 2.punktā minēto ūdeņu

stāvokļa monitoringa programmu, pamatojoties uz ekspertu

vērtējumu par prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas

mainību dabisko un antropogēno apstākļu un sezonas svārstību

ietekmē, var noteikt citādu paraugu ņemšanas biežumu."