2. pants

Ūdeņu stāvokļa ķīmiskā monitoringa testēšanas metodēm

nepieciešams novērtēt vismaz:

2.1. noteikšanas robežu kā izejas signāla vai koncentrācijas

vērtību, virs kuras ar iepriekš noteiktu ticamību var apgalvot,

ka paraugs atšķiras no tukša parauga, kurā nav nosakāmā

parametra;

2.2. kvantitatīvās noteikšanas robežu kā iepriekš noteiktu

noteikšanas robežas daudzkārtni pie tādas nosakāmā parametra

koncentrācijas, kuru pamatoti var noteikt ar pieņemamu pareizību

un precizitāti. Kvantitatīvās noteikšanas robežu var aprēķināt,

izmantojot atbilstošu standartvielu vai paraugu, kā arī to var

iegūt no kalibrēšanas līknes zemākā kalibrēšanas punkta, neņemot

vērā tukšo paraugu;

2.3. mērījumu nenoteiktību kā pozitīvu parametru, kas raksturo

mērāmā lieluma kvantitatīvo vērtību izkliedi. Nenoteiktības

novērtēšanai var izmantot eksperimentālos datus, testēšanas

iekšējās kontroles datus, eksperta vērtējumu, kā arī literatūras

un reprezentatīvu laboratoriju salīdzinošo testēšanu datus.

3. ūdeņu stāvokļa ķīmiskajā monitoringā izmanto testēšanas

metodes, kuru veiktspējas raksturlielumi nodrošina šādu prasību

izpildi:

3.1. mērījumu nenoteiktība, kas konkrētam parametram novērtēta

attiecīgā vides kvalitātes normatīva līmenī, ir 50 % vai mazāka,

ja k = 2 (k ir statistikā izmantots skaitlisks lielums -

pārklāšanās koeficients, kuru lieto kā reizinātāju nenoteiktības

aprēķinam, lai mērījumu nenoteiktībai nodrošinātu vismaz 95 %

ticamības līmeni);

3.2. konkrēta parametra kvantitatīvās noteikšanas robeža ir

vienāda ar 30 % vai mazāka par 30 % no attiecīgā vides

kvalitātes normatīva vērtības.