2. pants

Izteikt 18.1, 18.2, 18.3,

18.4 un 18.5 punktu šādā redakcijā:

"18.1 Prioritāro vielu un bīstamo vielu

monitoringu virszemes ūdeņos var aizstāt ar šo vielu alternatīvo

monitoringu tajās ūdens vides matricās vai biotas taksonos, kuri

normatīvajā aktā par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti nav

noteikti vides kvalitātes normatīvu piemērošanai, ja ir

izpildītas šādas prasības:

18.1 1. ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai

normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību ir noteikti attiecīgie

prioritāro vielu un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi

alternatīvajā matricā vai biotas taksonā;

18.1 2. šo noteikumu 18.1 1. apakšpunktā

minētie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ūdens ekosistēmām

līdzvērtīgu aizsardzības līmeni kā normatīvajos aktos par ūdeņu

aizsardzību noteiktie attiecīgie vides kvalitātes normatīvi

virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai;

18.1 3. konkrētas vielas testēšanas metode

izraudzītajā alternatīvajā matricā vai biotas taksonā atbilst šo

noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz ūdeņu

stāvokļa ķīmiskajā monitoringā izmantoto testēšanas metožu

veiktspējas raksturlielumiem. Ja nevienai matricai vai taksonam

nav pieejama testēšanas metode, kuras veiktspējas raksturlielumi

atbilst šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām, monitoringu

veic, izmantojot labākās pieejamās analītiskās metodes, kas

nerada pārmērīgas izmaksas. Vienlaikus attiecīgās vielas

testēšanas metodei alternatīvajā matricā vai taksonā jānodrošina

vismaz tikpat labi veiktspējas raksturlielumi kā metodei, kas ir

pieejama tās matricas testēšanai, kas normatīvajā aktā par

virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteikta vides kvalitātes

normatīvu piemērošanai.

18.2 Veicot to prioritāro un bīstamo vielu

monitoringu, kurām ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai

izmanto normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību noteiktos biotas

vai sedimentu vides kvalitātes normatīvus, paraugus attiecīgajā

matricā ņem vismaz reizi gadā.

18.3 Aizstājot prioritāro un bīstamo vielu

monitoringu virszemes ūdeņos ar šo noteikumu 18.1

punktā minēto alternatīvo monitoringu, centrs Eiropas Komisijai

sniedz attiecīgu informāciju, kas noteikta normatīvajā aktā par

upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu

programmām.

18.4 Īpašām prioritārām vielām, kas minētas šo

noteikumu 3. pielikuma 5., 21., 28., 30., 35., 37., 43. un 44.

punktā, ņemot vērā šo vielu noturību un plašo izplatību virszemes

ūdeņu vidē, monitoringu ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes

novērtēšanai var veikt retāk nekā noteikts šo noteikumu

18.2 punktā - reizi trijos gados, samazinot

monitoringa staciju skaitu vai paraugu ņemšanas biežumu, ja:

18.4 1. iepriekš iegūtie monitoringa rezultāti

liecina, ka minēto vielu klātbūtne ūdeņu vidē ir samazinājusies

un sasniegtas statistiski ticamas un stabilas šo vielu bāzes

koncentrācijas;

18.4 2. šāds monitorings nodrošina reprezentatīvus

datus turpmākai minēto vielu koncentrāciju izmaiņu analīzei.

18.5 Pamatojoties uz ūdeņu stāvokļa monitoringā

iegūto informāciju, šo noteikumu 3. punktā minētās institūcijas

atbilstoši kompetencei novērtē to prioritāro vielu un bīstamo

vielu koncentrācijas izmaiņas sedimentos vai biotā, kuras savu

fizikāli ķīmisko īpašību dēļ uzkrājas sedimentos vai biotā.

Ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendences analizē vismaz šo

noteikumu 3. pielikuma 2., 5., 6., 7., 12., 15., 16., 17., 18.,

20., 21., 26., 28., 30., 34., 35., 36., 37., 43. un 44. punktā

minētajām vielām."