Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumos Nr. 618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu"

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izdarīt Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta

noteikumos Nr. 618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma

lietu vešanu" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 130. nr.; 2013, 233.

nr.; 2014, 122. nr.; 2023, 187. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Latvijas Zvērinātu notāru padome ne vēlāk kā nākamajā

darbdienā pēc mantojuma atklāšanās izsludināšanas oficiālajā

izdevumā "Latvijas Vēstnesis" papildina šo noteikumu 4.7.

apakšpunktā minēto aili ar attiecīgā izdevuma numuru,

publicēšanas gadu, mēnesi un dienu.";

1.2. izteikt 12.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.2. Notariāta likuma 312. un 281. pantā minēto dokumentu

oriģinālus (izņemot miršanas apliecību, dzimšanas apliecību un

laulības apliecību) vai kopijas, kas apliecinātas notariāli vai

lietvedības kārtībā, vai izdrukas no Fizisko personu reģistra,

kas iegūtas Notariāta likuma 253.1 pantā noteiktajā

kārtībā, uz kurām norādīts gads, mēnesis un diena, kad attiecīgā

izdruka veikta;";

1.3. izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Elektroniski parakstītus paziņojumus mantojuma lietā

zvērināts notārs nosūta uz personas oficiālo elektronisko adresi,

ja tā ir aktivizēta, par to pārliecinoties oficiālo elektronisko

adrešu informācijas sistēmā. Ja personai nav aktivizēts

elektroniskās adreses konts, zvērināts notārs nosūta rakstisku

paziņojumu uz fiziskās personas Fizisko personu reģistrā

deklarēto, reģistrēto vai personas norādīto dzīvesvietas adresi,

kā arī papildadresi, bet juridiskai personai - uz komercreģistrā

reģistrēto adresi. Saskaņā ar Notariāta likuma 259.1

panta 2. punktu informāciju par mantojuma atklāšanās

izsludināšanu zvērināts notārs mantot aicinātajiem paziņo gan uz

oficiālo elektronisko adresi, gan arī nosūta vēstuli uz Fizisko

personu reģistrā deklarēto, reģistrēto vai personas norādīto

dzīvesvietas adresi, kā arī papildadresi un citu mantojuma lietā

zināmo adresi. Mantot aicinātajiem, kas nav reģistrēti Fizisko

personu reģistrā, paziņojumu nosūta uz adresi, kura iesniegta

mantojuma lietā.";

1.4. papildināt ar 14.1 punktu šādā

redakcijā:

"14.1 Ziņas par mantot aicinātajiem, kuriem

nosūtāms paziņojums par mantojuma atklāšanās izsludināšanu,

zvērināts notārs saņem gan no mantojuma lietā iesniegtās

informācijas, gan ierakstiem Fizisko personu reģistrā. Zvērināts

notārs noskaidro mantot aicinātos līdz trešajai šķirai

(ieskaitot) un nosūta tiem paziņojumus šo noteikumu 14. punktā

noteiktajā kārtībā. Ja iesniegumu par mantojuma pieņemšanu jau ir

iesnieguši tuvāki mantinieki, tālākiem mantiniekiem zvērināts

notārs Notariāta likuma 259.1 pantā noteikto

paziņojumu nesūta. Ja iesniegumu par mantojuma pieņemšanu

iesniedzis testamentārais vai līgumiskais mantinieks, Notariāta

likuma 259.1 panta 2. punkta prasības ir izpildītas,

ja zvērināts notārs ir nosūtījis paziņojumu visām pēdējās gribas

rīkojumā minētajām personām, neatņemamās daļas tiesīgajiem un

Civillikuma 637. pantā noteiktajiem mantiniekiem.";

1.5. izteikt 25. punktu šādā redakcijā:

"25. Notārs nosaka mantojuma atstājēja un mantinieka

radniecību, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā iekļautajām

ziņām vai dzimtsarakstu iestādes izsniegtu dzimšanas

apliecību.";

1.6. izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu

apliecina valsts vai pašvaldības iestādes izziņa vai izdruka no

Notāru informācijas sistēmas, kas satur Fizisko personu reģistra

datus. Mantinieka dzīvesvietu mantojuma atklāšanās brīdī

apliecina pašvaldības iestādes izziņa vai izdruka no Notāru

informācijas sistēmas, kas satur Fizisko personu reģistra datus,

vai tiesas nolēmums par juridiskā fakta konstatēšanu. Mantojuma

atstājēja pastāvīgo dzīvesvietu nāves brīdī pārrobežu lietā

zvērināts notārs nosaka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes

2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju,

piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un

publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par

Eiropas mantošanas apliecības izveidi preambulas 23. un 24.

apsvērumu. Zvērināts notārs ir tiesīgs pieprasīt faktus

apliecinošus dokumentus, kā arī uzklausīt personu

paziņojumus.";

1.7. svītrot VI nodaļu;

1.8. izteikt 39. punktu šādā redakcijā:

"39. Iesniegumu par pārdzīvojušā laulātā daļas izdalīšanu

(Notariāta likuma 260. pants) zvērināts notārs pieņem tikai no

pārdzīvojušā laulātā. Ja pārdzīvojušais laulātais ir miris,

neiesniedzot minēto iesniegumu, viņa mantinieki pārdzīvojušā

laulātā daļu mantojuma atstājēja mantā mantojuma lietā izprasīt

nevar. Mantojuma atstājēja laulātā daļas izdalīšana no

pārdzīvojušā laulātā mantas zvērināta notāra lietvedībā esošajā

mantojuma lietā nenotiek.";

1.9. izteikt 42. punktu šādā redakcijā:

"42. Zvērināts notārs no iesniegtajiem dokumentiem un

ierakstiem zemesgrāmatā un laulāto mantisko attiecību reģistrā

pārliecinās, ka manta, no kuras prasa izdalīt pārdzīvojušā

laulātā daļu, ir iegūta laulības laikā un ka nekas acīmredzami

nenorāda uz to, ka manta ir mirušā laulātā atsevišķa manta.";

1.10. izteikt 46. punktu šādā redakcijā:

"46. Ja mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem ir iebildumi pret

pārdzīvojušā laulātā mantas daļas izdalīšanu, zvērināts notārs

veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus. Zvērināts notārs

noskaidro mantojumu pieņēmušo mantinieku un pārdzīvojušā laulātā

viedokļus, kā arī rakstiski uzaicina minētās personas ierasties

viņa prakses vietā un izsaka priekšlikumus viedokļu tuvināšanai.

Izvērtējot, vai pārdzīvojušajam laulātajam izsniedzama apliecība

par laulātā mantas daļu, zvērināts notārs ņem vērā tikai to

mantinieku iebildumus, kas līdz apliecības taisīšanai pierādījuši

savas tiesības mantot.";

1.11. svītrot 47. punktu;

1.12. izteikt 49. punktu šādā redakcijā:

"49. Zvērināts notārs, kuram nolasīšanai iesniegts pēdējās

gribas rīkojuma akts, pārliecinās par testatora nāvi un uzsāk

mantojuma lietu. Par mantojuma lietas uzsākšanu zvērināts notārs

rakstiski paziņo visiem viņam zināmajiem mantiniekiem un

Notariāta likuma 270. pantā noteiktajā kārtībā izsludina pēdējās

gribas rīkojuma akta nolasīšanas dienu.";

1.13. izteikt 50. punktu šādā redakcijā:

"50. Zvērināts notārs, uzsākot mantojuma lietu, pārliecinās

publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma

atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts, un pieprasa akta

izsniegšanu. Zvērināts notārs, kura rīcībā ir kāds no Notariāta

likuma 249.2 panta 2. punktā minētajiem pēdējās gribas

rīkojuma aktiem, izsniedz to pēc pieprasījuma zvērinātam notāram,

kurš ved mantojuma lietu. Pēc tam kad zvērināts notārs, kura

glabājumā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, ir saņēmis tā

zvērināta notāra pieprasījumu, kura lietvedībā ir mantojuma

lieta, tas nolasa glabājumā nodoto pēdējās gribas rīkojuma aktu

un tā oriģinālu kopā ar apliecību par akta nolasīšanu iesniedz

mantojuma lietā.";

1.14. izteikt 53. punktu šādā redakcijā:

"53. Noteiktajā dienā zvērināts notārs, ievērojot Notariāta

likuma 272. panta noteikumus, atver un nolasa pēdējās gribas

rīkojuma aktu. Zvērināts notārs nolasa visus mantojuma lietā

iesniegtos pēdējās gribas rīkojumus, arī tos, par kuriem

mantojuma lietā ir ziņas, ka tie ir atcelti vai spēku

zaudējuši.";

1.15. izteikt 71. punktu šādā redakcijā:

"71. Zvērināts notārs iesniegumu par mantojuma apsardzību

pieņem no personām, kas noteiktas Notariāta likuma 289. un 290.

pantā. Minēto iesniegumu apliecina Notariāta likuma 254. pantā

noteiktajā kārtībā.";

1.16. papildināt ar 73.1 punktu šādā

redakcijā:

"73.1 No mantojuma aizgādņa saņemto galīgo norēķinu

zvērināts notārs pievieno mantojuma lietai.";

1.17. izteikt 74. punktu šādā redakcijā:

"74. Tiklīdz uzsākta mantojuma lieta, zvērināts notārs

izsludina mantojuma atklāšanos oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis".";

1.18. izteikt 75. punktu šādā redakcijā:

"75. Šo noteikumu 74. punktā minētajā sludinājumā zvērināts

notārs aicina pieteikties iespējamos mantiniekus un citas

ieinteresētās personas, norādot uzaicinājuma termiņus saskaņā ar

Notariāta likuma 297. pantu.";

1.19. svītrot 76. punktu;

1.20. svītrot 78. punktu;

1.21. izteikt 85. punktu šādā redakcijā:

"85. Zvērināts notārs šo noteikumu 84. punktā minēto

pretenziju pamatotību nepārbauda.";

1.22. izteikt 86. punktu šādā redakcijā:

"86. Kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā,

un kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis

zvērināts notārs, zvērināts notārs izsniedz Notariāta likuma

259.3 pantā noteiktās ziņas. Ja ziņu apjoms mantojuma

apliecībā nepārsniedz Notariāta likuma 259.3 pantā

noteikto apjomu, zvērināts notārs var izsniegt kreditoram

mantojuma apliecības kopiju. Legatāriem, kas minēti aktā, ar kuru

pēdējās gribas rīkojuma akts atzīts par spēkā stājušos, pēc viņu

pieprasījuma izsniedz izrakstu no notariālo aktu grāmatas (aktu

par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos). Ja lietvedība

mantojuma lietā izbeigta Notariāta likuma 306. pantā noteiktajā

kārtībā, zvērināts notārs nosūta akta kopiju par mantojuma lietas

izbeigšanu kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma

lietā, kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis

zvērināts notārs, un personai, pēc kuras iesnieguma mantojuma

lieta uzsākta.";

1.23. papildināt ar 86.1 punktu šādā

redakcijā:

"86.1 Zvērināts notārs izvērtē, vai saņemtā

kreditora pretenzija satur visas Notariāta likuma

297.1 panta pirmajā daļā noteiktās ziņas, ja

nepieciešams, nosakot saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Ja

kreditors trūkumus nenovērš, uzskatāms, ka pretenzija nav

iesniegta termiņā, tā ir dzēšama un nav norādāma mantojuma

apliecībā. Kreditora iesniegumu pievieno mantojuma lietai.";

1.24. papildināt ar 86.2 punktu šādā

redakcijā:

"86.2 Zvērināts notārs pārbauda ierakstus

zemesgrāmatā un komercķīlu reģistrā, lai noskaidrotu iespējamos

mantojuma atstājēja nodrošinātos kreditorus, kā arī kreditorus,

kuru prasījumus mantojuma atstājējs ir nodrošinājis ar savu

mantu. Ja šādi kreditori tiek konstatēti, zvērināts notārs

Latvijas Bankas kredītu reģistrā noskaidro, vai viņi ir kredītu

reģistra dalībnieki, un, ja ir, - noskaidro tur reģistrēto

prasījuma apmēru.";

1.25. svītrot 87. punktu;

1.26. izteikt 88. punktu šādā redakcijā:

"88. Ja kāds no mantiniekiem vai kreditoriem pieprasa

zvērināta tiesu izpildītāja sastādītu mantojuma sarakstu,

zvērināts notārs izsniedz attiecīgu aicinājumu, kā arī pēc

zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma ir tiesīgs tam izsniegt

ziņas par mantojuma lietā noskaidroto mantu un tās vērtību.";

1.27. izteikt 89. punktu šādā redakcijā:

"89. Ja mantinieks pirms gribas izteikšanas par mantojuma

pieņemšanu vēlas iepazīties ar mantojuma sastāvu, mantojuma lietu

uzsāk, pamatojoties uz mantinieka iesniegumu par izsludināšanu

vai uz kādu citu Notariāta likuma 251. pantā minēto mantošanas

iesniegumu.";

1.28. svītrot XIV nodaļu;

1.29. svītrot XV nodaļu;

1.30. papildināt ar 99.1 punktu šādā

redakcijā:

"99.1 Zvērināts notārs apstiprina mantiniekus

mantojuma tiesībās arī tad, ja nav konstatēta mantojuma

atstājējam piederoša manta, bet mantinieks lūdzis mantojuma

apliecības izsniegšanu.";

1.31. izteikt 105. punktu šādā redakcijā:

"105. Ja mantinieki nevar vai nevēlas kopīgi ierasties pēc

mantojuma apliecības par pēdējās gribas rīkojuma akta spēkā

stāšanos, viņi par to informē zvērinātu notāru. Šādā gadījumā

zvērināts notārs izsniedz apliecības, ar kurām pēdējās gribas

rīkojuma aktu atzīst par spēkā stājušos daļā. Pēdējās gribas

rīkojuma akta oriģināls ar zvērināta notāra atzīmēm par spēkā

stāšanos daļā glabājas mantojuma lietā līdz brīdim, kamēr tiek

izsniegta pēdējā apliecība par pēdējās gribas rīkojuma akta

atzīšanu par spēkā stājušos daļā, bet visām iepriekš izsniegtajām

apliecībām par pēdējās gribas rīkojuma akta atzīšanu par spēkā

stājušos daļā tiek pievienotas pēdējās gribas rīkojuma akta

kopijas. Ja mantojuma lietā iesniegts elektroniski apliecināts

pēdējās gribas rīkojums, mantojuma apliecība taisāma elektroniskā

veidā.";

1.32. svītrot 109. punktu;

1.33. izteikt 112. punktu šādā redakcijā:

"112. Dalāmā mantojuma masu un vērtību nosaka mantinieki,

ņemot vērā Civillikuma 729. un 730. panta noteikumus.";

1.34. izteikt 116. punktu šādā redakcijā:

"116. Ja mantojums ir atklājies līdz 1992. gada 31. augustam

un mantinieki mantojumu ir pieņēmuši, iesniedzot attiecīgu

iesniegumu valsts notariāta kantorī, bet nav saņēmuši apliecību

par tiesībām uz mantojumu pēc likuma vai testamenta vai arī

nepieciešama tās papildināšana, zvērināts notārs pieņem no

mantiniekiem iesniegumu par lietvedības atjaunošanu mantojuma

lietā un rakstiski pieprasa no valsts arhīva mantojuma lietas

kopiju."