Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 26.maija noteikumos Nr.457 "Noteikumi par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti, un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā"

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Monitoringa programma un attiecīgās metodoloģijas

pielāgošana turpmākajos gados15

Paraksts16

Datums16

Zīmoga vieta16

Pielikums

ziņojumam par

ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas

tirgū (izņemot audzēšanu) monitoringa rezultātiem

Pārskats par

zinātniskām publikācijām recenzētajos izdevumos

Dažās publikācijās var būt iekļauti dati, kas attiecas uz

vairākām vides riska novērtēšanas jomām atbilstoši šā pielikuma

9.piezīmei. Šādos gadījumos par katru jomu veido atsevišķu tabulu

(veido tik tabulu, cik nepieciešams).

Vides riska

novērtējuma joma

Publikācija

Pētījuma un rezultātu

kopsavilkums

Aizsardzības mērķis

Novērotais parametrs

Kaitīgā ietekme

Atsauksmes par sākotnējo

vides riska novērtējumu

Piezīmes.

1 Kopsavilkums par iegūtajiem monitoringa

rezultātiem un vispārīgajiem secinājumiem. Pamatojoties uz šiem

rezultātiem un secinājumiem, apraksta atbilstošo monitoringa

programmas metožu pielāgošanu.

2 Norāda faktiskos, nevis provizoriskos datus

(izņemot to, cik lielu daļu no importa daudzuma veido ģenētiski

modificētais organisms):

a) eksportētāja valsts, kurā audzē ģenētiski modificētos

kultūraugus;

b) eksportēto kultūraugu (ģenētiski modificēto un

nemodificēto) daudzums tonnās;

c) Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās importēti kultūraugi

(ģenētiski modificēti un nemodificēti);

d) importēto kultūraugu (ģenētiski modificēto un nemodificēto)

daudzums tonnās.

3 Norāda sniegto datu avotu, ziņas par to, vai

imports iepriekšējos gados ir palielinājies vai samazinājies, un

šo izmaiņu iemeslus, lielākos to kultūraugu izplatītājus Eiropas

Savienībā, kuru izcelsme nav Eiropas Savienība, kā arī galvenos

to kultūraugu importētājus Eiropas Savienībā, kuru izcelsme nav

Eiropas Savienība. Norāda izmaiņu tendences attiecībā uz

nozīmīgākajiem ievešanas tirgiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem

gadiem un šo izmaiņu iemeslus.

4 Īstenotā vispārīgā monitoringa apraksts, tai

skaitā ziņas par izmantoto metodoloģiju (arī novērotie parametri,

datu vākšanas metodes, vietu veidi).

5 Ziņas par tām vispārīgā monitoringa laikā

izmantotajām esošajām vides monitoringa programmām, kas saistītas

ar nozari, vidi, pārtiku un barību. Saistībā ar katru

identificēto esošo vides programmas monitoringu sniedz šādu

informāciju:

a) nosaukumu, norādot to, vai tā ir ar rūpniecību, vidi,

pārtiku vai barību saistīta programma;

b) dalībvalstis, kurās darbojas esošās vides monitoringa

programmas, un ziņas par to, vai tās darbojas vietējā, reģionālā

vai valsts mērogā;

c) tīmekļa vietnes adresi;

d) aizsardzības mērķi;

e) ziņas par to, kā programmā tiek ievākta informācija

vispārīgā monitoringa vajadzībām;

f) procedūru, kā par kaitīgo ietekmi paziņo personai;

g) kritērijus, saskaņā ar kuriem izvēlēta esošā vides

monitoringa programma.

6 Ziņas par sniegto informāciju, piemēram,

importētājiem, tirgotājiem, uzņēmējiem, pārstrādātājiem, par to,

kā un kad nodrošināta šīs informācijas pieejamība, un par

pasākumiem, kas veikti, lai laikus informētu par jebkurām

izmaiņām esošajā informācijā vai par jaunu informāciju.

7 Vispārīgā monitoringa rezultāti, tai skaitā

novērotā tiešā, netiešā, kavētā un kumulatīvā ietekme un īpaši

novērotās kaitīgās ietekmes veids un izdarītie secinājumi. Visi

monitoringa metodoloģijas parametri, tai skaitā monitoringa

vieta, ir sīki izanalizēti, interpretēti un apspriesti,

vienlaikus uzskatāmi parādot, kā šie rezultāti pamato

secinājumus. Lai varētu pareizi interpretēt datus, šai ziņojuma

sadaļai jābūt pēc iespējas detalizētai.

8 Papildinformācija, ja ir novērota kaitīga vai

neparedzēta ietekme. Piemēram, norāda attiecīgo reģionu vai

vietu, veģetācijas perioda posmu, darbības kaitīgās ietekmes

novēršanas vai riska samazināšanas pasākumus, kas bija vai būs

jāīsteno, lai novērstu kaitīgo ietekmi, kā arī informāciju, kā

tas ietekmē vides riska novērtējumu, un citus secinājumus. Lai

varētu pareizi interpretēt datus, šai ziņojuma sadaļai jābūt pēc

iespējas detalizētai.

9 Monitoringa programmas un monitoringa rezultātu

kontekstā persona ņem vērā un analizē zinātniskās publikācijas

recenzētajos izdevumos, par to sagatavojot ziņojuma analīzi; ņem

vērā arī zinātniski recenzētu žurnālu rakstus, konferenču

rakstus, pārskatus un jebkurus papildu pētījumus vai citus

informācijas avotus, kas attiecas uz importēšanu un apstrādi un

kultūrauga vai iezīmju kombinācijas izmantošanu pārtikā vai

barībā. Šīs publikācijas uzskaita un apkopo un informāciju norāda

pielikumā ziņojumam par ģenētiski modificēto organismu

izplatīšanas tirgū (izņemot audzēšanu) monitoringa

rezultātiem.

Literatūras pārskatā norāda visas atbilstošās publikācijas,

kas ir parādījušās ziņošanas periodā. Ja nepieciešams, var

iesniegt konferenču rakstus, pārskatus un personas veiktus

papildu pētījumus, kas nav zinātniski recenzēti.

10 Norāda vides riska novērtējumā un attiecīgajā

atļaujā minētās prasības par gadījuma specifisko monitoringu, kā

arī veiktā monitoringa rezultātus, tai skaitā detalizētu

informāciju par metodēm, biežumu, ilgumu, monitoringa

rezultātiem, analīzi un secinājumiem. Šajā sadaļā parāda, kā

apkopota un analizēta informācija, lai pamatotu secinājumus. Lai

varētu pareizi interpretēt datus, šai ziņojuma sadaļai jābūt pēc

iespējas detalizētai.

11 Šajā sadaļā norādīto informāciju sniedz tikai

tad, ja atļaujā vai monitoringa programmā paredzēts monitorings

nekontrolētas izplatīšanās gadījumā, un vienā no šādiem

gadījumiem:

a) ja pārstrāde notiek ārpus importēšanas ostas

teritorijas;

b) attiecībā uz dalībvalstī vai Eiropas Savienībā audzēto

ģenētiski modificēto kultūraugu pārstrādes vietām.

12 Pārskats par pasākumiem, kas īstenoti, lai

veiktu kaitīgās ietekmes monitoringu nekontrolētas izplatīšanās

gadījumā, ja atļaujā vai esošajā monitoringa programmā paredzēts

šāds monitorings, proti, šāda monitoringa īstenošanas biežums,

izmantotā monitoringa metodoloģija, pasākumi nekontrolētas

izplatīšanās mazināšanai un piesārņojuma likvidēšanai procedūras

vietā, kur notikusi nekontrolētā izplatīšanās. Turklāt atzīmē

jebkuru novēroto neierasto, kaitīgo vai ar ģenētiski modificēto

organismu saistīto ietekmi.

Šo informāciju sniedz par:

a) ostām, kurās importē ģenētiski modificētos kultūraugus, un

tad, ja pārstrāde notiek ostas teritorijā;

b) šā pielikuma 3.3.2.apakšpunktā norādītajām pārstrādes

vietām.

13 Kopsavilkums par monitoringa rezultātiem, kas

iegūti ar esošo vides monitoringa programmu starpniecību,

literatūras pārskats, kā arī vispārīgie secinājumi. Ziņojumā

ietver informāciju, kas iegūta no esošām vides monitoringa

programmām vai izmantojot citas uzraudzības metodes, kas pamato

jebkuru veiktā monitoringa aspektu, ja nepieciešams, ziņojumā

norādot atsauces uz tiem.

14 Kopsavilkums par iegūtajiem monitoringa

rezultātiem un vispārīgajiem secinājumiem. Kopsavilkumā skaidri

norāda, kā veiktā monitoringa laikā iegūtie dati un datu

interpretācija pamato šos secinājumus.

15 Novērtējums par monitoringa programmu un

attiecīgo metodoloģiju, kas izmantotas ziņojuma sagatavošanā.

Izvērtē kaitīgās ietekmes noteikšanai izmantotās metodoloģijas

efektivitāti un nepilnības, kā arī norāda, vai ir nepieciešams

mainīt vai pielāgot monitoringa programmu un attiecīgo

metodoloģiju, ņemot vērā monitoringa informāciju attiecībā uz

iegūto datu lietderību un kvalitāti un ziņojumā sniegto rezultātu

nenoteiktību.

16 Dokumenta rekvizītus "paraksts",

"datums" un "zīmoga vieta" neaizpilda, ja

elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem

aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu."

Ministru prezidents

V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs

J.Dūklavs