17. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Papildināt III nodaļu ar 8.1,
8.2, 8.3, 8.4, 8.5,
8.6, 8.7, 8.8 un 8.9
punktu šādā redakcijā:
"8.1 Centrs ir Latvijas nacionālā
references laboratorija, kas veic gaisa piesārņojuma līmeņa
mērījumus un ir atbildīgā iestāde Latvijā par:
8.1 1. valsts monitoringa tīkla izveidi un
uzturēšanu un gaisa kvalitātes novērtējuma veikšanu;
8.1 2. valsts monitoringa tīklā lietojamo
mērījumu sistēmu akreditāciju un novērtējuma metožu analīzi un
valsts monitoringa tīklā izmantoto metožu līdzvērtīguma
pierādīšanas procesu organizēšanu;
8.1 3. valsts monitoringa tīklā veikto gaisa
kvalitātes mērījumu precizitātes nodrošināšanu;
8.1 4. sadarbības nodrošināšanu ar Eiropas
Komisijas izveidoto Nacionālo references laboratoriju Eiropas
tīklu un Kopīgo pētniecības centru un Eiropas Savienības mēroga
kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju Latvijā.
8.2 Centrs nodrošina, ka nacionālā references
laboratorija ir testēšanas laboratorija, kura ir akreditēta
nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu,
akreditāciju un uzraudzību (turpmāk - akreditēta laboratorija)
attiecībā uz šo noteikumu 3. punktā minētajām
standartmetodēm vismaz tām piesārņojošajām vielām, kuru
koncentrācija pārsniedz apakšējo piesārņojuma novērtēšanas
slieksni. Ja centrs veic metožu savstarpējo salīdzināšanu valsts
mērogā (tai skaitā šo noteikumu 7.5 punktā minētajā
gadījumā), tam jābūt akreditētam saskaņā ar attiecīgo standartu
prasmju pārbaužu jomā.
8.3 Centrs nodrošina, ka valsts monitoringa
tīklā iekļautajās stacijās mērījumus veic akreditēta
laboratorija, kas ir akreditēta attiecībā uz šo noteikumu
3. punktā minētajām bāzes (references) metodēm vai citām
līdzvērtīgām metodēm. Valsts monitoringa tīklā iekļautajām
monitoringa stacijām izveido un piemēro kvalitātes nodrošināšanas
un kvalitātes kontroles sistēmu, kura paredz veikt regulāru
iekārtu apkopi, kas nepieciešama mēriekārtu precizitātes
garantēšanai, kā arī nodrošina datu vākšanas un paziņošanas
kvalitātes kontroles procedūras izstrādi un mērījumu datu
izsekojamību, ievērojot prasības, kas izklāstītas testēšanas un
kalibrēšanas laboratoriju saskaņotajā standartā. Centrs, sākot ar
2019. gadu, vismaz reizi piecos gados izvērtē izveidoto
kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un par tās rezultātiem informē
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
8.4 Centrs ne vēlāk kā 2019. gadā un pēc
tam vismaz reizi trijos gados piedalās Eiropas Savienības mērogā
organizētajās kvalitātes nodrošināšanas programmās. Ja,
piedaloties šajās programmās, tiek gūti neapmierinoši rezultāti
(t. i., rezultāti, kas ir būtiski atšķirīgi no citās iekārtās
iegūtajiem rezultātiem), centrs līdz nākamajai novērtēšanas
reizei veic atbilstošus pasākumus un iesniedz Eiropas Komisijas
Kopīgajam pētniecības centram ziņojumu par paveikto.
8.5 Centrs atbild par Eiropas Komisijas Kopīgā
pētniecības centra organizētu Eiropas Savienības mēroga
kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju Latvijā un par
šo noteikumu 3. punktā minēto bāzes (references) metožu
izmantošanas koordināciju valsts mērogā. Centrs savā tīmekļvietnē
publicē norādes par kvalitātes kontroles procedūrām, lai tās, ja
nepieciešams, var piemērot arī citas iestādes un organizācijas,
kas veic gaisa kvalitātes piesārņojuma līmeņa mērījumus.
8.6 Lai nodrošinātu mērījumu precizitāti un
atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem datu kvalitātes mērķiem,
valsts vai pašvaldību iestādes, kas iegūtos datus izmanto
sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu
45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās
rīcības programmas izstrādei, nodrošina, ka gaisa piesārņojuma
līmeņa mērījumus veic akreditēta laboratorija.
8.7 Ja valsts vai pašvaldības iestāde veic
indikatīvos gaisa piesārņojuma mērījumus un iegūtos datus izmanto
sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu
45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās
rīcības programmas izstrādei, var neievērot šo noteikumu
8.6 punktā noteiktās prasības, ja tā izveido un
piemēro kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles
sistēmu, kura paredz veikt regulāru iekārtu apkopi, kas
nepieciešama mēriekārtu precizitātes garantēšanai, kā arī
nodrošina datu vākšanas un paziņošanas kvalitātes kontroles
procedūru izstrādi un mērījumu datu izsekojamību, ievērojot
prasības, kas izklāstītas testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju
saskaņotajā standartā. Minētajā gadījumā iestāde iesniedz centram
informāciju par izveidoto kvalitātes kontroles nodrošināšanas un
kvalitātes kontroles sistēmu un tajā noteikto prasību
piemērošanu, kā arī citu informāciju, kas centram var būt
nepieciešama iestādes vai tās struktūrvienības darbības
atbilstības pārbaudei atbilstoši testēšanas un kalibrēšanas
laboratoriju saskaņotā standarta prasībām. Centrs par maksu
saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu cenrādi izvērtē valsts
vai pašvaldības iestādes vai tās struktūrvienības kompetenci un
spējas veikt testēšanu.
8.8 Valsts vai pašvaldību iestādes, kuras veic
gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus un iegūtos datus izmanto
sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu
45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās
rīcības programmas izstrādei, mēneša laikā pēc mērījumu
uzsākšanas informē centru par izmantotajām mērījumu metodēm un
uzstādītajām gaisa kvalitātes mērīšanas iekārtām un turpmāk
attiecīgu informāciju centram sniedz tikai tad, ja notikušas
izmaiņas jau uzstādītās iekārtas darbībā (tai skaitā, ja mainīts
iekārtas novietojums) vai tiek izmantotas citas mērījumu
metodes.
8.9 Centrs, pamatojoties uz informāciju, kas
iesniegta atbilstoši šo noteikumu 8.8 punktam, sākot
ar 2020. gadu, reizi piecos gados sagatavo pārskatu par
valstī esošajām monitoringa iekārtām, kurās iegūtie dati tiek
izmantoti sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu
45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās
rīcības programmas izstrādei, un to atbilstību šajos noteikumos
noteiktajām prasībām. Minēto informāciju centrs publicē savā
tīmekļvietnē, norādot arī tās iekārtas, kuru mērījumi neatbilst
šajos noteikumos noteiktajām prasībām un kuru mērījumos
iegūtajiem datiem ir zema ticamības pakāpe."