1. pants

Izdarīt Ministru kabineta 2010. gada

21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas

kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 156. nr.; 2012,

203. nr.; 2013, 168., 198., 252. nr.) šādus

grozījumus:

1.1. papildināt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi

izdoti, aiz skaitļiem un vārdiem "3. panta trešās daļas

12. punkta "a" apakšpunktu" ar skaitli un

vārdiem "8. panta otro daļu";

1.2. papildināt noteikumus ar 1.10. apakšpunktu šādā

redakcijā:

"1.10. darbinieka uz pašreizējo vai iepriekšējo

darba attiecību pamata taksācijas gadā gūtos ienākumus, par

kuriem jāmaksā algas nodoklis.";

1.3. izteikt 18.1 un 18.2 punktu

šādā redakcijā:

"18.1 Piemērojot likuma 8. panta

otro daļu, ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir

jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta

attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā

(turpmāk - darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko

darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba

devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

18.2 Piemērojot likuma 8. panta otro

daļu, ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir

šādi:

18.2 1. darba devēja izdevumi, kas

nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22. un 25. pantā

noteikto darba aizsardzības prasību izpildei;

18.2 2. darba devēja piešķirtie labumi un

maksājumi, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam

sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba

devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā

ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumu

"Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecināmi uz darba

devēja izdevumiem;

18.2 3. darba devēja segtie izdevumi:

18.2 3.1. par darbinieka apmācību, lai iegūtu,

uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā

nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības

iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu);

18.2 3.2. par darbinieka profesionālās

sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros;

18.2 3.3. par Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo

dienesta pakāpi vai karavīru attiecīgās dienesta pienākumu

izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanu saskaņā ar Valsts un

pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības

likumu;

18.2 3.4. par darbinieku veselības aprūpi un

sociālo rehabilitāciju Ministru kabineta noteikto normu

ietvaros;

18.2 4. izdevumi, ko darba

devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz

citu darba devēja norādītu vietu veicot maksājumus par darbinieka

iepriekšējā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja

darbinieka ģimene paliek iepriekšējā dzīvesvietā;

18.2 5. izdevumi, ko darba

devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz

citu darba devēja norādītu vietu kompensējot starpību starp

darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu

maksājumiem un viņa dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu

maksājumiem citā apdzīvotā vietā, uz kuru darba pienākumu dēļ

darbinieks un viņa ģimene ir pārcēlušies pēc darba devēja

norādījuma;

18.2 6. izdevumi par Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes

amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru pārcelšanu

dienesta interesēs uz citu apdzīvotu vietu, kompensējot

dzīvojamās telpas īres un komunālo pakalpojumu maksājumus saskaņā

ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku

atlīdzības likumu;

18.2 7. to darbinieka izdevumu

kompensācija, kas saistīti ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu

Latvijā vai ārpus tās sakarā ar viņa iecelšanu citā amatā vai

šādas iecelšanas izbeigšanu;

18.2 8. izdevumi, kas saistīti

ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī

darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu

iegādi, ja attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli un ir

iekļauti darba devēja apliekamajā ienākumā.";

1.4. papildināt noteikumus ar 18.3,

18.4, 18.5, 18.6,

18.7 un 18.8 punktu šādā redakcijā:

"18.3 Piemērojot likuma 8. panta

otro daļu, ar algas nodokli apliek pārējos ienākumus, kas nav

minēti šo noteikumu 18.2 punktā, tai skaitā:

18.3 1. darba samaksu vai citu atlīdzību, ko

izmaksā darba devējs, arī visas piemaksas pie darba algas,

atvaļinājuma samaksu un atvaļinājuma pabalstu, komisijas naudu,

prēmijas, pabalstus, kā arī darba līgumā par darba nosacījumu

maiņu paredzēto atlīdzību;

18.3 2. atlaišanas pabalstu un citus

maksājumus, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas

gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā;

18.3 3. darba devēja dāvanas un balvas

darbiniekam;

18.3 4. darba devēja doto labumu darbinieka,

viņa ģimenes locekļu vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu

personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai

īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā vai sniegto vai

apmaksāto pakalpojumu veidā. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar

attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks

var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar, par šādu darba devēja

doto labumu:

18.3 4.1. labumu, kas gūts, darba devējam

sedzot izdevumus par darbinieka dzīvojamo telpu, vasarnīcas,

garāžas un saimniecības ēku īri un komunālajiem pakalpojumiem,

patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu

apmaksu;

18.3 4.2. darba devēja apmaksātajiem

izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka mājsaimniecībai

nepieciešamā personāla algošanu;

18.3 4.3. labumu, kas gūts, lietojot dzīvokli,

kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs (darba devēja

atbilstošo izmaksu apmērs);

18.3 5. jebkurus tiešos vai netiešos darba

devēja pabalstus un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumus,

kuri ir sadalāmi personāli un ir saistīti ar izklaides

pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja

stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus

sedz darba devējs;

18.3 6. citus ienākumus, maksājumus un

labumus, kas nav minēti šo noteikumu 18.2 punktā.

18.4 Piemērojot likuma 8. panta otro

daļu, algas nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kas gūti kā starpība

starp darbinieka noguldījumam (depozītam) noteikto procentu likmi

un kredītiestādes noteikto noguldījuma (depozīta) parasto

procentu likmi, ja darba devējs noteicis darbinieka noguldījumam

(depozītam) augstākus noguldījuma (depozīta) procentus par

attiecīgajā kredītiestādē noteiktajiem parastajiem noguldījuma

(depozīta) procentiem.

18.5 Piemērojot likuma 8. panta otro

daļu, algas nodoklis jāmaksā par labumu, ko darbinieks guvis

(mājsaimniecībai vai personīgajam patēriņam) no darba devēja

konta kredītiestādē apmaksātajiem izdevumiem (arī izmantojot

debetkarti un kredītkarti), ja darbinieks nav atmaksājis darba

devējam šos izdevumus.

18.6 Piemērojot likuma 8. panta

2.1 daļu, ienākumu, par kuru maksājams algas nodoklis,

nosaka saskaņā ar šo noteikumu 18.1, 18.3,

18.4 un 18.5 punktu.

18.7 Likuma 8. panta 2.9 daļas

2. punktā minētais apgrozījums jāvērtē kā attiecīgā

taksācijas gada attiecīgā mēneša apgrozījums.

18.8 Piemērojot likuma 8. panta

2.9 daļu, kapitālsabiedrības apgrozījums ir ieņēmumi

no kapitālsabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un

pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības

atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības

nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar

pārdošanu.";

1.5. papildināt noteikumus ar 52.3 punktu šādā

redakcijā:

"52.3 Piemērojot likuma 9. panta

pirmās daļas 34.2 punktu, ienākumam, kurš no jauna

tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu

laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, jābūt ne mazākam kā

starpībai starp nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu un tā

iegādes vērtību. Ja no jauna tiek ieguldīts mazāks ienākums par

noteikto, tad starpība, kas veidojas, no nekustamā īpašuma

atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto

ienākumu, ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un ir

apliekama ar nodokli.";

1.6. aizstāt 77. punktā vārdus "likumu

"Par pievienotās vērtības nodokli"" ar vārdiem

"Pievienotās vērtības nodokļa likumu";

1.7. papildināt noteikumus ar

79.1 punktu šādā redakcijā:

"79.1 Piemērojot likuma 11.6 panta

otro daļu, apliekamā ienākuma palielināšanu par nolietojuma summu

un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, ja ienākums no

nekustamā īpašuma pārdošanas ir neapliekams, norāda gada ienākumu

deklarācijas D11 pielikumā.";

1.8. svītrot 81. punktu;

1.9. papildināt noteikumus ar

116.1 punktu šādā redakcijā:

"116.1 Finanšu ministrija līdz

pēctaksācijas gada 10. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu

dienestā informāciju par valsts tiešās pārvaldes iestāžu

amatpersonām (darbiniekiem) taksācijas gada laikā saskaņā ar

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku

atlīdzības likumu izmaksātajiem pabalstiem par dienestu

ārvalstīs.";

1.10. papildināt 118.2. apakšpunktu aiz vārdiem

"no budžeta" ar vārdiem un skaitļiem "(izņemot

likuma 9. panta pirmās daļas 37., 37.1,

37.2, 38. un 39. punktā minētos

pabalstus)";

1.11. svītrot 128. punktā vārdus un skaitli

"(drīkst neieturēt nodokli pēc 26 % likmes)".