494. pants

Konservantus no paskābinātā kosmētikas līdzekļa parauga

ekstrahē ar acetonu. Pēc filtrēšanas acetona šķīdumu sajauc ar

ūdeni un sārmainā vidē nogulsnē taukskābes to kalcija sāļu veidā.

Sārma acetona/ūdens maisījumu ekstrahē ar dietilēteri, lai

atdalītu lipofilas vielas. Pēc paskābināšanas konservantus

ekstrahē ar dietilēteri. Dietilētera ekstrakta alikvoto daļu

uznes uz silikagela plānslāņa plates. Pēc plates attīstīšanas

iegūto hromatogrammu apskata ultravioletā gaismā un padara

redzamu ar Milona reaģentu.

495. 2-Fenoksietanola, 1-fenoksipropān-2-ola, metil-, etil-,

propil-, butil- un benzil-4-hidroksibenzoāta pierādīšanas metodei

izmanto šādus reaģentus1, 3:

495.1. Acetons.

495.2. Dietilēteris.

495.3. n-pentāns.

495.4. Metanols.

495.5. Ledus etiķskābe.

495.6. Sālsskābes šķīdums, c(HCl) = 4 mol/l.

495.7. Kālija hidroksīda šķīdums, c(KOH) = 4 mol/l.

495.8. Kalcija hlorīda dihidrāts

(CaCl2·2H2O).

495.9. Noteikšanas reaģents: Milona reaģents (Milona reaģents

(dzīvsudraba(II) nitrāts) ir nopērkams lietošanai gatavs šķīdums

(Fluka 69820)).

495.10. 2-fenoksietanols.

495.11. 1-fenoksipropān-2-ols.

495.12. Metil-4-hidroksibenzoāts (metilparabens).

495.13. Etil-4-hidroksibenzoāts (etilparabens).

495.14. n-propil-4-hidroksibenzoāts (propilparabens).

495.15. n-butil-4-hidroksibenzoāts (butilparabens).

495.16. Benzil-4-hidroksibenzoāts (benzilparabens).

495.17. Standartšķīdumi: no katras standartvielas (atbilstoši

šā pielikuma 495.11., 495.12., 495.13., 495.14., 495.15., 495.16.

un 495.17.apakšpunktam) gatavo 0,1 % (m/v) šķīdumu metanolā.

495.18. Attīstīšanas šķīdinātājs: sajauc 88 tilpuma vienības

n-pentāna ar 12 tilpuma vienībām ledus etiķskābes.

496. 2-Fenoksietanola, 1-fenoksipropān-2-ola, metil-, etil-,

propil-, butil- un benzil-4-hidroksibenzoāta pierādīšanas metodei

izmanto laboratorijas standartaprīkojumu un šādu aprīkojumu:

496.1. Ūdens vanna, kurā var uzturēt 60 °C.

496.2. Attīstīšanas kamera (kas nav izklāta ar

filtrpapīru).

496.3. Ultravioletas gaismas avots, 254 nm.

496.4. Plānslāņa plates, 20 × 20 cm, kas iepriekš pārklātas ar

0,25 mm silikagelu 60F254, ar koncentrēšanas zonu (Merck Nr

11798, Darmstadt vai līdzvērtīgas).

496.5. Krāsns, kurā var uzturēt 105 °C.

496.6. Karsta gaisa fēns.

496.7. Vilnas krāsu rullītis, apmēram 10 cm garš, ar ārējo

diametru aptuveni 3,5 cm. Vilnas kārtas biezums ir 2-3 mm. Ja

nepieciešams, vilnu apcērp.

496.8. Stikla mēģenes, 50 ml, ar skrūvējamu vāciņu.

496.9. Elektriskā plītiņa ar termostatu temperatūras

regulēšanai. Temperatūras uzstādījums: ap 80 °C. Elektrisko

plītiņu pārklāj ar apmēram 6 mm biezu 20 × 20 cm alumīnija plati,

lai nodrošinātu vienmērīgu sasilšanu.

497. 2-Fenoksietanola, 1-fenoksipropān-2-ola, metil-, etil-,

propil-, butil- un benzil-4-hidroksibenzoāta pierādīšanu veic

šādā kārtībā:

497.1. Parauga gatavošana:

497.1.1. Iesver aptuveni 1 g parauga 50 ml stikla mēģenē ar

skrūvējamu vāciņu. Pievieno četrus pilienus sālsskābes šķīduma

(atbilstoši šā pielikuma 495.7.apakšpunktam) un 40 ml

acetona.

497.1.2. Izteikti bāziskiem kosmētikas līdzekļiem (piemēram,

tualetes ziepēm) pievieno 20 pilienus sālsskābes šķīduma.

497.1.3. Aizskrūvē mēģeni, viegli karsē maisījumu aptuveni

līdz 60 °C, lai paātrinātu konservantu ekstrakciju acetona fāzē,

un stipri krata vienu minūti.

497.1.4. Izmēra šķīduma pH ar indikatorpapīru un ar sālsskābes

šķīdumu noregulē šķīduma pH uz 3.

497.1.5. Atkal stipri krata vienu minūti.

497.1.6. Atdzesē šķīdumu līdz istabas temperatūrai un izfiltrē

caur filtrpapīru koniskā kolbā.

497.1.7. Pārnes 20 ml filtrāta uz 200 ml konisku kolbu,

pievieno 60 ml ūdens un sajauc.

497.1.8. Ar kālija hidroksīdu (atbilstoši šā pielikuma

495.7.apakšpunktam), lietojot pH indikatorpapīru, noregulē

maisījuma pH aptuveni uz 10.

497 1.9. Pievieno 1 g kalcija hlorīda dihidrāta un stipri

sakrata.

497.1.10. Izfiltrē šķīdumu caur filtrpapīru 250 ml dalāmajā

piltuvē, kur ir 75 ml dietilētera, un stipri krata vienu

minūti.

497.1.11. Ļauj fāzēm atdalīties un savāc ūdens slāni koniskā

200 ml kolbā.

497.1.12. Ar sālsskābes šķīdumu, lietojot pH indikatorpapīru,

noregulē šķīduma pH aptuveni uz 2.

497.1.13. Pēc tam pievieno 10 ml dietilētera un stipri krata

vienu minūti.

497.1.14. Ļauj fāzēm atdalīties un pārnes aptuveni 2 ml

dietilētera slāņa uz 5 ml parauga mēģeni.

497.2. Plānslāņa hromatogrāfija (TLC):

497.2.1. Noliek TLC plati uz sakarsētās alumīnija

plates.

497.2.2. Uznes 10 μl katra standartšķīduma (atbilstoši šā

pielikuma 495.17.apakšpunktam) un 100 µl parauga šķīduma(u)

(atbilstoši šā pielikuma 497.1.apakšpunktam) uz starta līnijas

TLC plates koncentrēšanas zonā. Pēc vēlēšanās

šķīdinātāja iztvaikošanu var paātrināt ar gaisa plūsmu.

497.2.3. Noņem TLC plati no plītiņas un ļauj atdzist

līdz istabas temperatūrai. Pārnes 100 ml attīstīšanas šķīdinātāja

(atbilstoši šā pielikuma 495.18.apakšpunktam) uz attīstīšanas

kameru.

497.2.4. Tūlīt liek TLC plati nepiesātinātajā kamerā

un attīsta istabas temperatūrā, līdz šķīdinātāja fronte ir

pavirzījusies apmēram 15 cm no sākuma līnijas.

497.2.5. Izņem plati no attīstīšanas kameras un žāvē karsta

fēna gaisa plūsmā.

497.2.6. Apskata plati ultravioletā gaismā un atzīmē plankumu

izvietojumu.

497.2.7. Karsē plati 30 minūtes krāsnī 100 °C, lai atdalītu

etiķskābes pārākumu. Konservantus hromatogrammā padara redzamus

ar Milona reaģentu (atbilstoši šā pielikuma 495.9.apakšpunktam),

tajā iegremdējot krāsu rullīti (atbilstoši šā pielikuma

496.7.apakšpunktam) un ar to uznesot reaģentu uz

TLCplates, līdz plate ir vienmērīgi samitrināta.

Alternatīvi plankumus var padarīt redzamus, uzmanīgi uzpilinot

Milona reaģentu uz katra ultravioletajā gaismā atzīmētā plankuma.

4-hidroksibenzoskābes esteri parādās sarkanu plankumu veidā,

2-fenoksietanols un 1-fenoksipropān-2-ols - dzeltenu plankumu

veidā. Tomēr pati 4-hidroksibenzoskābe, kas var būt kā

konservants vai parabenu sadalīšanās produkts paraugos, arī

parādās sarkana plankuma veidā*.

497.3. Pierādīšana:

497.3.1. Aprēķina katra plankuma Rf vērtību.

497.3.2. Salīdzina no parauga šķīduma iegūtos plankumus ar

tiem, kas iegūti no standartšķīdumiem, salīdzinot to

Rf vērtības, to raksturu ultravioletajos staros un

krāsu pēc tam, kad tie ir padarīti redzami.

497.3.3. Izdara provizoriskus secinājumus par konservantu

identitāti.

Parabenu klātbūtnes gadījumā būtu jāveic šī pielikuma

38.2.apakšnodaļā minētā HPLC procedūra. Apvienojot

TLC un augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfijas

(HPLC) rezultātus, apstiprina 2-fenoksietanola,

1-fenoksipropān-2-ola un parabenu klātbūtni.

* Piezīmes.