Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi"

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-26

Rētaudu radīto funkciju

traucējumu pakāpes izvērtējums - skatīt atbilstošo

lokalizāciju

20

15.74.

Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju

traucējumiem

15.74.1.

viegla pakāpe

10

15.74.2.

vidēja pakāpe

20

15.74.3.

smaga pakāpe

40

16.

Dažādas etioloģijas ādas

saslimšanas (dermatozes)

(SSK-10: L00-L99)

a) parastā ekzēma;

b) endogēnā ekzēma;

c) hroniska recidivējoša nātrene;

d) Pemphigus;

e) Psoriasis vulgaris;

f) ihtiozes

16.1.

Neliela izplatība, recidīvi (paasinājumi) līdz divām

reizēm gadā, īslaicīgi (dažas nedēļas)

10-20

16.2.

Paasinājumi biežāk nekā divas reizes gadā, ilgstoša

gaita (ādas izmaiņas skar plaukstas, pēdas, seju)

25-59

16.3.

Paasinājumi bieži, gaita hroniska, progresējoša

(ietekme uz iekšējiem orgāniem, kaulu locītavu sistēmu)

60-79

17.

Šajā pielikumā neminēts veselības

traucējums, kurš ir pielīdzināms kādam no šajā pielikumā

norādītajiem veselības traucējumiem atbilstoši tā saistībai

ar kādu ķermeņa daļu vai funkciju2

Piezīmes.

1 Ja personai ir vairāki veselības

traucējumi, darbspēju zaudējumu nosaka, ņemot vērā smagāko

veselības traucējumu. Katram konkrētajam veselības traucējumam

atbilstošās vērtības nesummē. Darbspēju zaudējums nevar būt

lielāks par 100 %.

Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības

traucējumu gadījumos ir orientējošs, un tā galīgā pakāpe ir

atkarīga no tā, vai personai ir arī citi nozīmīgi veselības

traucējumi, kas rada funkcionēšanas ierobežojumus, kuru dēļ

pasliktinās ikdienas dzīves aktivitāšu veikšana, no to ietekmes

uz ikdienas dzīves aktivitātēm, kā arī no personas vecuma,

izglītības, darba pieredzes, darba attiecībām, konkurētspējas

darba tirgū un darba prognozes (turpmāk visi kopā -

profesionālie faktori).

Ja darbspēju zaudējums paredzēts noteiktajā diapazonā, tad,

izvēloties konkrētu lielumu, ņem vērā pārējo tā paša cēloņa

veselības traucējumu ietekmi uz ikdienas dzīves aktivitātēm un

profesionālos faktorus.

Ja profesionālie faktori ir labvēlīgi un personai nav citu

tā paša cēloņa nozīmīgu veselības traucējumu, kas rada

funkcionēšanas ierobežojumus, kuru dēļ pasliktinās ikdienas

dzīves aktivitāšu veikšana, tad nosakāma mazākā procentuālā

vērtība no norādītā darbspēju zaudējuma intervāla.

Ja personai ir vairāki viena un tā paša cēloņa veselības

traucējumi, kuru kopējā ietekme uz darbspējām un ikdienas

dzīves aktivitātēm ir lielāka nekā smagākajam veselības

traucējumam, vai profesionālie faktori nav labvēlīgi, tad

darbspēju zaudējumu var noteikt par 5-10 % lielāku, nekā

tas paredzēts katram kritērijam.

Ja darbspēju zaudējums ir no:

1) 25 % līdz 59 %, personai nosaka III invaliditātes

grupu;

2) 60 % līdz 79 %, personai nosaka II invaliditātes

grupu;

3) 80 % līdz 100 %, personai nosaka I invaliditātes

grupu.

2 Darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru

nosaka atbilstoši šajā pielikumā norādītajiem veselības

traucējumiem.

2. tabula

Darbspēju

zaudējums (procentos) atkarībā no redzes asuma samazinājuma

Vislabāk koriģētais redzes asums

1,0

0,9

0,8

0,7

0,6

0,5

0,4

0,3

0,2

0,1

0,09-0,07

0,06-0,05

praktisks aklums

0 (nulle)

1,0

0

0

0

0

0

0

10

10

10

10

20

20

25

25

0,9

0

0

0

0

0

0

10

10

10

10

20

20

25

25

0,8

0

0

0

0

0

0

10

10

10

10

20

20

25

25

0,7

0

0

0

0

0

10

10

10

10

10

20

20

25

25

0,6

0

0

0

10

10

10

10

10

10

10

20

20

25

25

0,5

0

0

0

10

10

10

10

10

10

10

20

20

25

25

0,4

10

10

10

10

10

10

10

10

10

10

20

20

25

25

0,3

10

10

10

10

10

10

10

20

20

20

20

20

25

25

0,2

10

10

10

10

10

10

10

20

25

25

30

30

35

35

0,1

10

10

10

10

10

10

10

20

25

40

40

40

50

50

0,09-0,07

20

20

20

20

20

20

20

20

30

40

60

60

70

70

0,06-0,05

20

20

20

20

20

20

20

20

30

40

60

70

70

70

praktisks aklums

25

25

25

25

25

25

25

25

35

50

70

70

80

90

0 (nulle)

25

25

25

25

25

25

25

25

35

50

70

70

90

100

Piezīme. Praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar

maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5º no

fiksācijas punkta.

3. tabula

Darbspēju

zaudējums (procentos) traumas gadījumā atkarībā no redzes asuma

samazinājuma

Koriģētais redzes asums

līdz traumai

Maksimālais redzes asums ar

atbilstošu korekciju pēc traumas

0,9

0,8

0,7

0,6

0,5

0,4

0,3

0,2

0,1

0,09-0,05

praktisks aklums

1,0

5

5

5

5

10

10

15

15

20

20

25

0,9

0

5

5

5

10

10

15

15

20

20

25

0,8

0

0

5

5

5

10

10

15

20

20

25

0,7

0

0

0

5

5

5

10

10

15

20

20

0,6

0

0

0

0

5

5

5

10

15

15

15

0,5

0

0

0

0

0

5

5

10

10

15

15

0,4

0

0

0

0

0

0

5

5

10

10

10

0,3

0

0

0

0

0

0

0

5

5

10

10

0,2

0

0

0

0

0

0

0

0

5

5

5

0,1

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5

5

0,09-0,05

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5

praktisks aklums

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

Piezīme. Koriģētais redzes asums līdz traumai - redzes

asums, kas ir pēdējais dokumentētais redzes asums pirms

traumas. Ja redzes asumu pirms traumas nav iespējams

dokumentāri pierādīt, tiek pieņemts, ka koriģētais redzes asums

pirms traumas ir bijis 1,0."